Par datu nesēju atlīdzības būtību
Saistītie raksti
Viedoklis /
7. jūlijs 2022
Ārējo ekspertu piesaiste – izslēdzam drošības risku
Viedoklis /
13. oktobris 2021
Par intelektuālā īpašuma aizsardzību jāmāca jau skolā
Radars /
24. marts 2021
Radars Latvijā
Komentāri (43)
matissk 21.08.2012. 10.28
Dalī, (lai ieriebtu naudasmaisiem?) esot iedibinājis pieņemamās stundas, kad jebkurš varējis atnākt ar tīru audeklu un meistars to esot parakstījis.
A pie mums esot nodibināta iniciatīvas grupa, kuras mērķis iekasēt autoratlīdzību no garāmgājējiem, kas paskatās uz kādu no Latvijas arhitektūras šedevriem. Tas būtu atbalstāms, jo veicinātu Latvijas atpazīstamību,- ja cilvēks par kautko maksā, tad arī spiests vērtēt to augstāk.
Tāpat tas būtu tikai pareizi, ja liktu maksāt papildus autoratlīdzību takša soferim, kurš dungo Paula dziesmiņu, jo sākotnēji tas šoferis jau samaksājis tikai par klausīšanos.
Bet tiem , kas mūziku nepatērē, likt maksāt datu nesēju nodevu, ir ļoti nepareizi.
0
Kristîne Stumbure 20.08.2012. 00.12
“Datu nesēju atlīdzība” ir saprātīga un pieļaujama tikai vienā formā – pēc autora ieskata noteikta darba cena.
0
brigita_damme_rtk_lv 18.08.2012. 23.42
34.pants. Nesēja atlīdzība
(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).
(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.
(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskās personas tos ieved nekomerciālos nolūkos.
(4) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja atlīdzību, ir tiesības to saņemt atpakaļ.
(5) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem materiālajiem nesējiem ir samaksāta.
(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.
(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.
(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)
4
brigita_damme_rtk_lv > brigita_damme_rtk_lv 18.08.2012. 23.44
Ieliku pantu, lai saprotams, kas par pretrunām jau tur ietvertas :)
0
brigita_damme_rtk_lv > brigita_damme_rtk_lv 19.08.2012. 00.07
Ja vadāmies pēc panta pirmās daļas (pamatdaļas) tad saprotams, ka katrai likumīgi iegūtai informācijas vienībai drīkst izgatavot TIKAI VIENU kopiju, par kuru autori saņem atlīdzību caur iekasēto nesēja atlīdzību. Tātad nesēju atlīdzību var iekasēt TIKAI PAR TIK VIENĪBĀM, CIK TĀS IR OFICIĀLI PĀRDOTAS. Pārējais ir sistēmas uzvārīšanās, kurai nav nekāda sakara ar likuma burtu, garu un mērķiem. Bet varbūt ir citi mērķi? Es ticu, ka autori arī vairāk, kā par vienu iespējamo kopiju atskaitītos santīmus, arī nesaņem. Jautājums ir, tikai, kur paliek pārējā starpība?
Juristu kungi un kundzes mēdz bieži nodarboties ar demogoģiju, klāstotot vienus faktus pavisam citā kontekstā. It kā neko nepareizu nebūtu pateikuši, tikai jānem vērā, ka tie ir juristi. Jo sliktāk, ja ieinteresēti. Satversmes tiesas piesaukšana parasti ir kā augstākais arguments. Tikai satversmes tiesas spriedumi parasti ir par šauru, konkrētu detaļu atbilstību satversmei, nevis likuma atbilstību taisnības, tikumības, ētikas, samērības un citiem principiem.
0
archoftriumph > brigita_damme_rtk_lv 20.08.2012. 08.07
un ja reiz driikst nokopeet tikai vienaa eksemplaaraa/vienu kopiju tad godigak butu taas vienas kopijas cenu iekljaut originaaldarba cenaa. vareetu arii veikt aptauju cik procentuaali no originaaldarbu iegaadaataajiem izmanto rezerves kopijas iespeeju un atbilstosi samazinaat nodevu.
0
GirtsSudrabins > brigita_damme_rtk_lv 20.08.2012. 11.07
to: mūsu alus
Tavi secinājumi ir ne līdz galam pareizi, darbam var veidot arī vairākas kopijas, ja vien to dara vairāki cilvēki (katrs savai personīgai lietošanai pa 1 kopijai).
Nu piemēram: es nopērku disku un uztaisu sev rezerves kopiju (ja nu salūzt).
Tad orģinālu iedodu draugam paklausīties, viņam iepatīkas un viņš uztaisa sev kopiju. Pēc tam iedodu kolēģim paklausīties, arī viņam iepatīkas un viņš uztaisa sev kopiju. Aprakstītajā gadījumā nav nekā nelikumīga.
0
oskaar 17.08.2012. 23.00
Manuprāt- autortiesību nodoklis no datu nesējiem nespēj būt taisnīgs. Lai kā sadalītu šādi iekasēto naudu, tomēr nekad manā HDD vai kādā citā nesējā ierakstīta, teiksim, Djiduljas vai Prāta Vētras mūzika un neierakstīta Madonnas vai Kirkorova mūzika nenodrošinās to, ka manu samaksāto nodokli saņem manis iecienītākie autori, bet manis mazāk cienītie to nesaņem.
Ar atskaņojumiem radio to vēl varbūt kaut kā varētu regulēt- uzskaitot atskaņoto mūziku- lai gan arī tas būtu pilnīgi nepamatoti, jo tad, kad man kaut kas nepatīk- es pārslēdzos uz citu staciju, bet nauda no manis par to pašu nepatikušo vienalga tiktu pārskaitīta autoram- šajā gadījumā jau no radiostacijas samaksātās autoratlīdzības.
Datu nesēju atlīdzības būtība, manuprāt, ir tāda- Visi jūs esat zagļi, un mums ir vienalga- vai, ko un kam jūs zogat. Mēs gribam no jūsu iespējas zagt saņemt kaut kādu naudu. Un mums ir vienalga- vai jūs ko esat nozaguši vai pat neesat nozaguši. Mēs vienkārši no jums iekasēsim naudu un sadalīsim to pēc saviem ieskatiem.
Maza piezīme- Cik es saprotu- Latvijas autortiesību sargiem nav nekādas statistikas par to- kādu autoru darbi ir skanējuši Latvijas radiostaciju programmās.
Jeb tomēr es kļūdos- un tomēr autoriem pienākošās atlīdzības tomēr kaut cik tomēr tiek saistītas ar viņu darbu atskaņošanas laiku Latvijas radioviļņos?
0
Valdemārs Valdemārs 17.08.2012. 16.31
Indiāņu gudrība vēsta: “Ja atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost.” Mūziķi diemžēl spītīgi turpina “jāt” ar atmirstošu biznesa modeli un neatgriežas pie pirmsākumiem, kad skaņu ierakstu vispār vēl nebija. Tolaik atlīdzību saņēma par koncertu sniegšanu vai nošu partitūras pārdošanu pasūtītājam, un nevar teikt, ka par virtuoziem izpildītājiem un talantīgiem komponistiem atzīti mūziķi vairumā gadījumu ciestu trūkumu. Vēsturiski raugoties, tieši miljardus vērtais skaņu ierakstu bizness ir īslaicīgs fenomens, kas radies īpašos apstākļos, kad skaņu ieraksti kļuva tehniski iespējami, bet to pavairošana – tehniski sarežģīta (dārga). Lai kāda arī nebūtu tehnoloģiju attīstība, satura radītāji pielāgosies, lai pelnītu. Fundamentāla problēma ir mūzikas ierakstu kompānijām, kuras no gigantiem lēni, bet nenovēršami sarūk par salīdzinoši nelieliem uzņēmumiem.
0
elvonix 17.08.2012. 14.14
Es šo visu formulētu tā. Galu galā kultūra ir mums visapkārt un tās attīstība ir jāveicina. Tāpec būtu tukai normāli, ja tauta solidāri maksātu šādu vai tādu nodokli, viss viens, kas tiek aplikts ar šo nodokli, las būtu maksājams privātpersonām, kas tiktu pēc reitingiem sadalīts autoriem par šādām digitālām kopijām un aizmirstam visas runas par pirātismu. Uzņēmumiem un darbu komerciālam izmantojumam tad paliktu tas pats esošais regulējums.
2
Lāsma Bunere > elvonix 18.08.2012. 14.22
Es šo formulējumu papildinātu. Visi vienmēr kaut kur kaut kādā veidā klausās radio, skatās TV, lieto internetu, kopē failus; un mūzika un video ir visur. Tāpat ideālā gadījumā visi iedzīvotāji maksā ienākuma nodokli. Tātad visi maksā un visi lieto šos garīgos produktus, valsts tikai pārvirza noteiktu nelielu summu no šī visu maksātā pīrāga autoriem, kuri ir spējīgi kaut ko radīt.
0
Maija > elvonix 20.08.2012. 18.34
jā tikai paliek tāds naivi jautājumi!
ko nozīmē radīt un kurš (kuri) kādam ir piešķīruši tiesības lemt par to, kāpēc vieniem pienākas atlīdzība par radīto, bet citiem nē?
kāpēc tā sauktā “autora” radītais pelnījis, ka visiem, kuri nopērk, piemēram, datu nesēju ir jāmaksā zagšanas nodeva par šīs personas “īpašuma” kopēšanu, bet šis autors tai pat laikā nemaksā nekādu nodevu par šo telefonu īpašnieku SMS, fotogrāfiju vai cita veida intelektuālā īpašuma potenciālu kopēšanu, tas ir, nesaņem no akas-kakas nekādu maksu
0
Edmunds Bratuškins 17.08.2012. 14.09
Pēc raksta izlasīšanas tā arī skaidrāks nepalika centrālais jautājums – kāda velna pēc par darbu kopēšanu privātai izmantošanai autoriem pienākas papildu atlīdzība?
0
Līva Caune 17.08.2012. 12.08
Šis raksts ir apmaksāts viedoklis.
Juristi zin, ka autortiesību regulējums ir tik ļoti agresīvs dēļ šīs nozares spēcīgā lobija starptautiskā līmenī. Šāda nodeva var būt un var nebūt, vai nu likums ir pieņemts, līdz ar to nodeva ieviesta, vai likuma nav un nav nodevas. Nekādas morāles, tikai nauda.
Šeit juridiska analize ir tikai skata pēc, ar jurisprudenci nodevas ieviešanai nu nekāda sakara nav, bet ar starptautisku lobiju, kas ar autortiesību palīdzību grib izspiest pēc iespējas vairāk naudas gan.
Tas tā, cita advokāta viedoklis garām ejot..
1
Maija > Līva Caune 20.08.2012. 18.25
precīzi!
0
Uģis 17.08.2012. 09.57
Es jūtu līdzi latviešu autoriem un izpildītājiem, kuri nesaņem pienācīgu atalgojumu par savām sacerētajām un izpildītajām dziesmām. Vienlaikus vēlos viņiem atgādināt, ka viņu pašu ievēlētie pārstāvji AKA/LAA valdē viņus pārstāv gauži neapmierinoši. Minu, ka viens no iemesliem varētu būt nesamērīgi augstas atlīdzības, ko viņi (ievēlētie) saņem par būšanu valdē, salīdzinājumā ar tām, ko saņem autori. Šādā situācijā lēmēji nav ieinteresēti mainīt pastāvošo kārtību, kas manuprāt ir absurda (skat. Edmunds Zālīte 8:31).
Ilustrācijai – viens izdomāts stāsts:
Daži Latvijas velosipēdisti, kuriem ir nozagti velosipēdi, apvienojas un izlobē likumu, ka uz knīpstangām un zāģīšiem (kurus izmanto zagšanas procesā) uzliek nodokli.
Šo nodokli administrē atjautīgo velosipēdistu izveidota biedrība, kurā viņi paši ir pamanījušies tikt par naudas dalītājiem.
Sistēma veiksmīgi darbojas, 25% no knīpstangu nodokļa patur mūsu atjautīgie paziņas, bet pārpalikums tiek sadalīts zagļu upuriem, no kuriem lielākā daļa ir ārzemju velosipēdisti, bet mazākā latvieši.
Diemžēl latviešu velosipēdisti saņem ļoti nelielas atlīdzības par nozagtajiem velosipēdiem, tāpēc aicina likumdevējus paplašināt ar nodokli apliekamo instrumentu loku ar jaunākajiem modeļiem, kas pēdējā laikā iekļauti zagļu arsenālā.
Amatnieki sāk protestēt, taču atjautīgie velosipēdisti skaidro, cik abižoti ir zagļu upuri, un viņiem palīgā nāk advokāti no biroja B…
1
Maija > Uģis 20.08.2012. 18.24
Bravo!
0
Ieva 17.08.2012. 09.44
Autortiesību atlīdzībai neapšaubāmi jābūt. Jautājums ir par mehānismu.
Un patreizējai likums ir pretruna ar juristu svēto govi – nevainības prezumpcijas principu. Mani nedrīkst uzskatīt par vainīgi, kamēr tas nav pierādīts. Tas ir- kamēr kopēšanas fakts nav pierādīts… Diemžēl jocīgais datu nesēju nodokļu likums izmanto pretēju principu- visi ir potenciāli noziedznieki un par to jāsoda! Par cik nespējam iekasēt no “kopētājiem”, iekasēsim no visiem!
Atsaukties uz vidēji ” kopētāju” arī, manuprāt, nav pareizā juridiskā prakse, jo tad jau man būtu arī drusku cietumā jāatsēz, jo vidējai iedzīvotājs, jau drusku arī pārkāpj krimināllikumu.
Bez tam atsaukšanas uz 22 citām valstīm taču nepadara šo likumu pareizāku, vai ne tā? Vai tas ir juridiski korekts arguments?
Plus absurdāku to padara fakts, ka likums nenodrošina un nenodrošinās vienādu attieksmi pret visiem datu nesējiem. Jā, teorētiski var tikt pievienotas tās jaunās iekārtas, kuru pašu, vai kuru sastāvā ir “atmiņa”, un ir iespējams uztaisīt kopiju- tādas kā flash atmiņa, mobilie telefoni, vai fotoaparāti, taču nez vai tur tiks iekļauta papīra paka- jo, manuprāt, nokopēt licencētas fotogrāfijas CD ir mazāks ļaunums, kā izdrukāt tās uz fotoprintera un piekārt pie sienas. Taču šī lilkumu izstrādātāji papīram klāt neķersies – baidīsies, jo tas jau būs kuriozitātes kalngals, un absolūta juridiskā infantilisma demonstrēšana!
Es neesmu jurists, bet manuprāt šis absurdais likums ir viens no tiem kas grauj valsts likumdošanas prestižu, tā kā ir absolūtā pretrunā ar juridiskajiem pamatpostulātiem. Jeb citiem vārdiem – valstī tagad drīkst būt arī nevainības prezumpcijas principam pretī runājoši likumi. Tas Latvijas valstī ir atļauts! Ja jau mums jau ir nevainīgo sodīšanas likums , cik tur tālu līdz vainīgo apbalvošanas likumam?
Mums ,paldies dievam, nav precedentu bāzēta juridiskā sistēma, kā Anglijā. piemēram (un tāpēc, domāju, tur šī absurda nav), bet ja tā būtu, tad vīriešus būtu jāsoda par to, ja viņi ir potenciālie izvarotāji, jeb lietojot šī raksta autoru terminoloģiju – vidējais vīrietis arī pa laikam kādu izvaro.
Citiem vārdiem sakot – ja šis likums ir pareizs, tad varētu pieņemt vēl virkni likumu- par to, ka vidējos paradumos ir drusku lietot alkoholu, drusku zagt, drusku pārkāpt satiksmes noteikumu- un pielikt nodokli špickām, mēbelēm,automobiļiem utt, jo kāds uz tā pamat ir jāārstē, kādam jākompensē. cietumi jāceļ utt. Neredzu nekādu atšķirību.
Absurds!
Ne rakstā paustais viedoklis, ne minētie pretargumenti nav nekas jauns, bet diemžēl ne reizi, ne kur neesmu redzējis juridiski korektu pamatojumu. Ir tikai dogma, ka autoratlīdzībai jābūt. Jā, ir jābūt! Bet ne šādā formā.
P.S domāju, ka pašiem autoriem nez vai ir rakstā paustā pārliecība, drīzāk tas ir pasūtījuma darbs, jo paši AKKA/LAKA darboņi, kā ver vaļā muti, tā sapinas skaidrojumos.
2
Egitazz > Ieva 17.08.2012. 12.31
īstenībā ar šo nodokļi viņi tieši stimulē nelegālo kopēšanu – ja jau esmu vainīgs pēc definīcijas un samaksāju šo nodokli, kāpēc gan man tagad ar tīru sirdsapziņu nenokopēt ko es gribu?
0
archoftriumph > Ieva 18.08.2012. 11.49
kolpant: sirdsapzinja varbuut arii tev buus tiira bet ja policija nokers tad sodiis saskanjaa ar likumu, un tur tiiraa sirdsapzinja nepaliidzees.
0
Egitazz 17.08.2012. 09.35
nevainības prezumpcijai uztaisīta liela čupa virsū. Visi maksā, jo gan jau kāds kaut ko iekopēs. Kāpēc no automašīnu īpašniekiem neņemt uzreiz sodu par stāvēšanu neatļautās vietās? jo policija nevar uzreiz pie katram mašīnas piebraukt, un daži paspēj aizbraukt, nesamaksājot sodu.
1
mārtiņš meiers_ > Egitazz 19.08.2012. 01.24
Un visas vīriešu dzimuma personas preventīvi jāsoda par izvarošanu – “instruments” taču ir, un gan jau kāds to liks lietā nelikumīgi…
0
Irēna Gudele (Berlinska) 17.08.2012. 09.33
Sanāk tā – ja par datu nesējiem atlīdzība ir samaksāta, tad ikviens no mums var jebko kopēt uz nebēdu un “kačāt” pilnīgi visu no interneta un viss ir legāli, jo jau esam par to samaksājuši. Vai tā?
Varbūt tā ir labā ziņa!;)
0
archoftriumph 17.08.2012. 09.18
IEROSINAAJUMS kaa taisniigi iekseet autortiesiibu nodevu internetaa:
katrs no mums paraxta savu darbu ar ciparu paraxtu un nosaka lejupielaades maksu. interneta provaideri uzskaita paraxtiito darbu lejupielaades un meenesa beigaas pievieno interneta reekjinam, un iekaseeto naudinju sadala starp autoriem. aatri, eerti, godiigi. un katram no mums ir iespeeja pelniit pat par komentaariem kuri arii peec buutiibas ir muusu gara darbi :) (c)
0
MattLi_LV 17.08.2012. 09.00
Šitā ņemoties jūs nogrimsiet pagātnes mēslainē kopā ar visu ierakstu industriju, un, cerams, nāks vietā mehānisms, kas pa tiešo, bez starpniekiem online režīmā atlīdzina autoriem par kopijas/atskaņojuma veikšanu. Ir jau n-tie piemēri, kā liela apjoma biznesi ir nogājuši pa burbuli, jo nekoncentrējās uz pakalpojumu, bet gan uz veidu, kā tas tiek piedāvāts – kaut pieminam Kodak, kas ietiepīgi turpināja ražot analogo filmu fotokameras, ignorējot digitālās matricas. Es jau tagad ikdienā klausos radio no interneta plašā piedāvājuma un datus glabāju interneta “mākonī”, tajā skaitā mūzikas ierakstus, manā datorā nav cd/dvd ierīces, un zibatmiņas u.c. atmiņas kartes es lietoju tikai savu datu un foto pārvietošanai, tāpēc mani kaitina fakts, ka šitādi parazīti vēlas mani aplikt ar nepamatotu nodokli, un tāpēc šie nesēji tiek iegādāti kur? Pareizi, caur internetu ebay-ā! Un kas? Rezultātā LV nepaliek arī PVN! Vai to valstij vajag? Nu, izdomājiet paši, kas jums svarīgāks, bet man sāk likties, ka tīri labi varētu aizstāvēt savas cilvēktiesības Satversmes tiesā attiecībā uz nepamatotas piespiedu nodevas piemērošanu.
1
elza aleksandra > MattLi_LV 20.08.2012. 12.32
> kaut pieminam Kodak, kas ietiepīgi turpināja ražot analogo filmu fotokameras, ignorējot digitālās matricas.
Kodak bija viens no pirmajieM digitālo tehnoloģiju izstrādātājiem un ražotājiem ar pirmo digitālo fotoaparātu 1975. gadā. Vēl 2005, Kodak ranked No. 1 in the U.S. in digital camera sales that surged 40% to $5.7 billion. Tomēr gadus vēlāk Kodakam kā ASV ražotājam katrs pārdotais fotoaparāts radīja zaudējumus 60 USD apmērā. Un nekāds Kodaka “neprogresīvums” nebija pie vainas – globālā konkurence, lētāks un čaklāks austrumu darbaspēks – tas gan. Tomēr profesionāļu līmenī Kodak ražotās vidējā formāta fotoaparātu matricas ir nepārspētas un tās savos aparātos izmantos gan Leica, Pentax u.c. arī turpmāk. Tāpat arī filmiņu bizness pēdējos gados entuziastu vidē atrod savu tirgu – ir dārgs un ekskluzīvs nišas bizness.
0
elvonix 17.08.2012. 08.41
Pag pag pag… Likumā ir noteikts, ka legāli iegādātu disku ikvienam ir tiesības kopēt savām vajadzībām kā rezerves kopiju, ja nu kaut kas notiek ar oriģinālo ierakstu. Tur nekādu atlīdzību nedrīkst prasīt. Tāpēc vai nu absurda ir prasība pēc atlīdzības par likumā atļautu kppēšanu, vai nu ir jāpārtrauc visas runas par pirātismu.
2
archoftriumph > elvonix 17.08.2012. 09.00
tiesiibas ir, bet samaksu par so darbiibu uznjeemusies iekaseet AKKA. bija jau priekslikums ka pieskaitiit vienas kopijas cenu pie paardodamaa originaala un atcelt datu neseeju nodevu vispaar. tas buutu vismaz 10x godiigaak nekaa likt maksaat visiem, arii tiem kuri nepeerk originaalos diskus.
0
archoftriumph > elvonix 17.08.2012. 09.12
p.s. un AKKA riikojas maldinosi jo meegjina cilveekiem iestaastiit ka datu nodeva ir par to ka vinji nelegaali kopee failus no interneta, un ka siis nodevas maksaasana interneta kopijas legalizees.
0
archoftriumph 17.08.2012. 08.31
diemzeel datu neseeju nodeva neietver sevii no interneta atvilkta darba kopeesanas legalizeesanu, bet gan tiek iekaseeta TIKAI par legaali nopirkta darba rezerves kopiju savaam, personiigaam, vajadziibaam. iespeeju nokopeet savu legaali nopirktu disku izmanto labi ja 1% no tiem kuri maksaa datu neseeju nodevu. no paareejiem 99% so nodevu iekasee neatbilstosi likumam.
10
GirtsSudrabins > archoftriumph 17.08.2012. 09.38
Tikai daļēja patiesība.
Nodoklis ļauj ne tikai veidot rezerves kopijas, bet arī kopēt draugu/radu rīcībā esošos legāli iegūtus darbus un tos izmantot.
Vairumā jau arī neviens nestrīdas, ka nodoklis kā tāds ir OK, jautājums ir par APMĒRU (kas pie mums ir nesamērīgi augsts). Bet tieši šo jautājumu raksta autori pilnīgi ignorē, lai arī, ja viņi ir jomas eksperti, tad nevar nezināt par šo aspektu. Secinājumi – kārtējā demagiģija vienas puses interesēs.
0
archoftriumph > archoftriumph 17.08.2012. 09.59
saskanjaa ar esoso likumdosanu draugu/radu riiciibaa esosos diskus kopeet un kopijas izmantot nedriikst. vieniigais ko driikst ir iedot savu nopirkto originaaldisku paklausiities citam cilveekam/radam/draugam/pazinjam.
0
GirtsSudrabins > archoftriumph 17.08.2012. 10.05
Lūdzu izlasi vēlreiz likumu.
varbūt vari nocitēt attiecīgo vietu?
(btw es šo jautājumu uzdevu akka-laa)
From: Ivars Maculis/akka-laa@akka-laa
Subject: Fw: Lūdzu skaidrojumu par nesēja atlīdzību.
Ja, ja Jus disku aizņematies no kada tuva drauga tur neka prettiesiska nav un to drikstat kopet personiskajam vajadzībām.
>Vai varētu palūgt jūsu skaidrojumu par jēdzienu
> “tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā”.
>Ja es pareizi saprotu, tad arī gadījumā, ja es disku tikai
>aizņemos, tad neko prettiesisku es veicis neesmu un attiecīgi
>drīkstu to kopēt personiskai lietošanai?
0
archoftriumph > archoftriumph 17.08.2012. 10.26
he he, “tuva drauga” – neesmu taadu definiciju dzirdeejis nevienaa likumaa. taapeec jau saku ka vinji mums karina batonus uz ausii – meegjina iestaastiit ka mums ir izdeviigi maksaat nodokli pamatojot ar visaadiem izdomaajumiem.
0
GirtsSudrabins > archoftriumph 17.08.2012. 10.45
Jā, likumā nekas nav teikts, ne par tuviem draugiem ne vispār mehānismies kur es kopējamo disku esmu ieguvis, galvenais – likumīgi. Bet tas nemaina manis minēto un Tevis kļūdaini noliegto – personīgai lietošanai es varu kopēt legālus diskus un viss ir likumīgi.
0
archoftriumph > archoftriumph 17.08.2012. 11.03
tatad ja man tuva ir visa cilveece tad es izlieku disku internetaa un visi to legaali sakopee un lieto? neticu! :D
0
GirtsSudrabins > archoftriumph 17.08.2012. 11.29
Tu likumu vispār esi lasījis? Tur ir skaidri minēti 3 nosacījumi, lai tas būtu legāli:
1) kopējamam avotam jābūt “tiesiski iegūtai filmai vai fonogrammāai”
Uz anonīmi šārētiem darbiem internetā to nevar attiecināt, jo tā ir izplatīšana (bez autora piekrišanas);
2) “vienā kopijā personiskai lietošanai ” – nevar kopēt priekš citiem;
3) “bez tieša vai netieša komerciāla nolūka”.
0
archoftriumph > archoftriumph 17.08.2012. 11.40
nu re, tu jau atbildeeji “2) “vienā kopijā personiskai lietošanai ” – nevar kopēt priekš citiem;”. taapeec jau saku ka AKKA karina batonus mums uz ausiim.
vinju emailiskaa atbilde tev vareetu tikt tulkota kaa apzinaata maldinaasana. ceru ka tu/kaads iesuudzees AKKA tiesaa par to.
0
GirtsSudrabins > archoftriumph 17.08.2012. 11.55
Nu ka var cilvēks nesaprast:
1) es aizņemos no drauga disku, kuru viņš ir legāli nopircis.
Tātad šis disks manār rīcībā ir nonācis nepārkāpjot likumu.
2) tad es to drīskut kopēt savai lietošanai 1 kopijā, nevis 200 kopijās un izdalīt to garāmgājējiem (kas pēc būtības ir šārēšana internetā).
3) ja es šo nokopēt disku nemēģinu tākāl pārdot (kas būtu komerciālas intereses), tad es to varu klausīties un tas ir legāli.
Vai tiešām to ir grūti saprast?
btw, ja gribi argumentēt – citē likumu, kas tieši tiek pārkāpts, nevis tikai turpini šo “likumu nelasīju, bet intuīcija man saka, ka…”.
0
ArmL > archoftriumph 18.08.2012. 00.51
Man intuīcija saka, ka … Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības … un īsti vīri rezerves kopijas saviem garadarbiem netaisa.
0
elvonix 17.08.2012. 08.06
Autori, diemžēl, tā arī skaidri neko nepasaka. Kāda starpība, kāds ir mehānisms? Es šo visu uztveru tā, ka ar samaksātu nodevu cilvēki samaksā autortiesības, tāpēc skaidri un gaiši būtu jāpasaka, ka Latvijā privātpersinu vidū pirātisms vairs nepastāv, jo ir šāds autortiesību iekasēšanas mehānisms, savukārt uzņēmumiem tās ir mūzikas atskaņošanas nodevas Akai un Laipai.
0