Ar Jeilas grādu Latvijā • IR.lv

Ar Jeilas grādu Latvijā

1
Ingrīda Kariņa-Bērziņa. Foto — Reinis Hofmanis
Anda Burve-Rozīte

Zvērināta advokāte, Cobalt Latvijas biroja partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa ir starp vadošajiem intelektuālā īpašuma speciālistiem Latvijā, ir Amerikas Tirdzniecības palātas prezidente un vēl arī četru bērnu mamma. Dzimusi Amerikā un Latvijā atgriezusies pat divas reizes — viņai ir, ko teikt par mūsu biznesa un tiesisko vidi

Pirms 15 gadiem advokāte Ingrīda Kariņa-Bērziņa izlēma pamest ļoti labi atalgotu darbu juridiskajā birojā ASV, lai ar ģimeni — vīru uzņēmēju Andri Bērziņu un trim bērniem — atgrieztos Latvijā. Par «atgriešanos» Kariņas gadījumā bija iespējams runāt nosacīti: dzimusi un uzaugusi kara laika latviešu bēgļu ģimenē Amerikā, viņa brīvi pārvaldīja latviešu valodu un kultūrtelpu, bet zināmu šoku sagādāja atjaunotās Latvijas valsts sadzīve un tiesiskā atmosfēra, kurā aizvien bija redzami padomju laika traumatiskie vaibsti. 

Rīgā sākotnēji izveidojusi savu juridisko biroju, Ingrīda sāka strādāt ar intelektuālā īpašuma lietām, kas tūkstošgades sākumā Latvijā vēl bija ļoti neattīstītā stadijā. Patlaban viņas kā Cobalt Latvijas biroja partneres klientu loks ir plašs, advokāte vada arī Amerikas Tirdzniecības palātu un strādā starptautiskajā arēnā par šķīrējtiesnesi. Intervijā viņa stāsta, kāpēc pārcelšanos no ASV uz Latviju nekad nesauc par nokļūšanu mazā, nomaļā vietā, bet uzskata par lielu veiksmi. Un uzskaita, kas būtu jāuzlabo, lai Latvijā panāktu kvalitatīvāku tiesisko un biznesa vidi.

Kad ieradāties Latvijā uz palikšanu, bijāt nevis jauniete, bet jau nobriedusi personība. Kādu tajā laikā, 90. gadu nogalē, kā trīsdesmitgadniece ieraudzījāt Latvijas biznesa un tiesisko vidi?
Lavijā faktiski esmu ieradusies divas reizes — ir, ar ko salīdzināt. Pirmo reizi atbraucu 1994. gadā, kad biju jauna un skaista, tikko beigusi augstskolu Amerikā. Vēlējos strādāt Ārlietu ministrijā — naiva meitene. Sastapu ierēdņus, kuriem mana vēlēšanās nebija ērti un viegli sagremojama. Vienā kabinetā mani pat izlamāja — šo kundzi pirms pēdējām vēlēšanām ieraudzīju uz autobusiem politiskā reklāmā. Vēlāk šo pieredzi pārdomājot, sapratu, ka tiešām esmu drīzāk privātā sektora cilvēks.

Tajā laikā Rīgā man bija arī neskaitāmi sadzīves šoka momenti. Nevarēju ieiet nevienā publiskā vietā, lai uzreiz nesaprastu — esmu svešā, ārzemniece. Visu laiku bija stress. Interesanti, ka tajā pašā laikā mans vīrs Latvijā iebrauca no Austrālijas, bet viņam tik negatīvas pieredzes nebija. Iespējams, bija atšķirīga attieksme pret ārzemju latviešiem vīriešiem un sievietēm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu