Ķīlis plāno mainīt augstskolu pārvaldi
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (32)
Jānis Zaščinskis 27.07.2012. 16.22
Gribēju vaicāt – kurš būtu izdevīgāks http://www.atrais.lv . Tur
pirmais kredīts bez maksas un viss pārskaitījums notiek ļoti
ātri. Vai http://www.e-finance.lv ar līdzīgiem
nosacījumiem? Vienkārši steidzami vajag naudiņu.
0
Jānis Derkusovs 27.07.2012. 13.49
Šeit viss ir sajaukts pilnīgā putrā. Nu nav apmācības valoda panaceja izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Jo ir ļoti skaidri jāsaprot kādiem mērķiem un kādam tirgum-iekšējam vai ārējam -Latvijas augstskolas gatavo speciālistus.
Ja tas ir Latvijas tirgum, tad ko nozīmē programma 100% svešvalodā, nu pieņemsim angļu…Mediķi ar pacientiem angliski runās? Varēs ar tantēm saprasties? Prokurori ar advokātiem angliski tiesas zālē mačosies? Jūs paši spēsiet savus angliski sastādītos līgumus saprast? Pedagogi bērnus skolās angliski mācīs? Un kādā valodā, tad pēc tam strādās angliski apmācītie žurnālisti? Tagad jau latviski rakstīt neprot…
Un kāpēc, ja viss un visur notiks angliski, mums vispār ir vajadzīga nacionāla valsts?
Visās valstīs, izņemot angliski runājošās, 100%angļu valoda ir domāta ārvalstnieku apmācībai, kas pēc tam strādās citā tirgū. Latvijā ļoti labi apmāca mediķus. Bet tas ir maksas pakalpojums, kas ar cenu un kvalitāti konkurā ar globālo tirgu. Tās ir dārgās apmācību programmas, kas praktiski visā ES ir klasificētās, tas ir- tajās par valsts finansējumu uzņem tikai savas valsts pilsoņus. Tādi ir biologi, farmaceiti, daļēji ķīmiķi.
Bet vai Latvijas valsts budžets ir gatavs finansēt kvalitāti ārvalstnieku studijām, kas pēc tam strādās svešos tirgos? Bet kāpēc ārvalstniekiem mācīties Latvijā maksas pakalpojumos, ja to par velti var izdarīt bagātajās ES valstīs, kas tā piesaista kvalificētu darba spēku?
Vispār to sauc par izglītības eksportu. Un stīvēšanās kā reiz ir par krieviski runājošo valstu piederīgajiem,kā arī Āziju. Kur mēs esam interesanti,ja mērķis ir iegūt uzturēšanās atļauju ES. Principā kaut kas līdzīgs kā latviešu meiteņu laulības ar pakistāņiem. Fiktīvas precības vai fiktīvas studijas.
Par īpaša statusa noteikšanu angļu valodai …Tas pēc būtības ir noteikt angļu valodai otras valsts valodas statusu. Ar visam no tā izrietošajām sekām. Likumā ir oficiālās ES valodas-tas ir 25. Un ja katrs iesniegs valsts iestādēs atskaites uz 100lpp lietuviešu, ungaru, poļu vai itāļu u.t.t. valodās, tad Latvija spēs uzturēt ierēdņu štatu, lai ar visu to tiktu galā? Vai ar Google tulkotāju šiverēsim?
Jā, piekrītu, ka angļu valodā mācību apjoms jāpalielina maģistrantu un doktorantu studijās, bet arī tad tā nedrīkst pilnīgi izspiest latviešu valodu. Kā krievu aristokrāti, kuri runāja franču, bet krievu valoda bija prasta ļaužu daļa…Lai neviens nekad vairs nevar nosaukt latviešu valodu par bauru valodu, kurā nav zinātnes, tehnisko, kultūras vai mākslas terminu.
Nu nav Eiropā valsts, kas būtu atteikusies no nacionālās valodas zinātnē. Un neviens neapstrīd, ka angļu ir starptautiskās saziņas valoda. Bet svarīgi ir neaizmirst, ka angļu valoda ir instruments mērķa sasniegšanai, bet ne pats mērķis.
Bet vispār…Tā ir ļoti sarežģīta problēma, kas komentāra formātā nav iztirzājama. Pietiek, ka ministrs ar žurnālisti ar profanāciju nodarbojas.
0
janazakovica 27.07.2012. 11.16
lai tikai kilis neaizmirst jaunajaa parvaldee salikt savus cilvekus…intresanti ko lidz sim si bikratiskaa parvalde ir darijusi..pareizi sanemusi algas….pec padomju sistemas parauga.. naturalizacijas parvalse ieslodzijuma vietu parvalde un mazaa maasina augstskolu parvalde…komiski lai neteiktu vairak..Latvijas republikas parvalde vel trukst.
0
Ieva 27.07.2012. 07.09
Tikai apsveicami!
0
loptik 27.07.2012. 00.06
Atvainojiet, bet ja pasniedzejs nemak maaciit angliski, tad vinjam ir jamekle cita profesija. Anglju valoda musdienas ir lingua franca zinatnee, tapat kaa finanshu sektora. Slaktera gadijuma tragisms bija ne tik daudz pashas anglju valodas zinashanas, kaa tas, ka shis zinashanas raksturo iepriekshejo pieredzi. T.i. to, ka taas pieredzes nav. Tas, savukart, izraisa nakamo jautajumu: “tad kada sakara tu esi shaja amataa?” Un tur, grozies kaa gribi, neviena atbilde nesanak glaimojosha Latvijas sabiedribas uzbuvei un politiskajai sistemai, jo atbildes var but tikai robezhaas no “sanak, ka taa ir galiigi korumpeta valsts” lidz “bet tur visi taadi”…
Precizi tas pats attiecas uz universitashu pasniedzejiem. Anglju valodas nezinashana ir 100% drosha ziime, ka cilveks atrodas ne savaa vietaa. Protams, var vel parbaudit (jo iznemums varetu but dazi tehnisko zinatnju pasniedzeji no padomju gadiem, tachu ari to gadijuma publikaciju neesamibu pedejo 20 gadu laika par neko labu neliecina). Tas pats attiecas uz studentiem. Augstskola jastajas tikai tad, kad esi tam gatavs, t.i. pienaciga limeni apguvis anglu valodu. Un ja tas nozime samazinat AI sektoru pa 75%, tad tas ir jadara.
Par Augstskolu likumu jau te labi paskaidroja, bet janem vera vel citi aspekti. Noteikti ir japieversh uzmaniba tam, lai anglu valodu varetu lietot ari universitasu iekseja sarakstee un darbaa, ari piemeram, attiecibas ar IZM. Pietiek ar paris idiotiskam prasibam (nu pienemsim, ka kaut kadas ikgadejas atskaites uz 100 lpp. ir obligati jaiesniedz latviski), lai padaritu bezjedzigu visu sistemu. Izmainam ir jega, ja taas ir realas.
Bet Kilim lai veicas, shii ir pagaidam svarigaka zinja, kas no shis valdibas ir nakusi. Nemot vera, ka valdiba tika ieveleta kad? 2011 oktobri ir zinama skepse par realizaciju, bet ceram…
0
Rolands Puhovs 26.07.2012. 22.53
Mācīšana angļu valodā ir ļoti sarežģīts jautājums. Nediskutējot slikti vai labi, bet latviešu valoda ir gandrīz vienīgais Latvijas augstskolu konkurences ierocis globālā mērogā. Mani novērojumi liecina, ka angliski spētu mācīties viena trešdaļa pašreizējo studentu, vienai trešdaļai ir elementāras valodas zināšanas un atlikusī angļu valodu praktiski nezin. Angliski mācīt, lai tā neizklausās pēc Slaktera angļu valodas, var apmēram 25% pasniedzēju. Vieslektori? Sistēmiskā veidā tas nav iespējams. Vieslektori mums dažreiz atbrauc, bet tā ir specifiska apstākļu sakritība nevis sistēma.
1
Una Grinberga > Rolands Puhovs 26.07.2012. 23.22
1. Jāpāriet uz moduļiem, lai var vairāk piesaistīt vieslektorus
2. Jāaicina atpakaļ uz augstskolām tie, kas aizbrauc mācīties maģistratūru un doktorantūru ārzemēs labās augstskolās
3. Ja konsolidē programmas, tad nav nepieciešams tik daudz papildus pasniedzēju
4. Valodu var “pievilkt” pirmā semestra laikā (pie tam ne jau visiem ir jāmācās angļu valodā, bet tiem, kuri ir gatavi starptautiskai karjerai)
Protams to nevar izdarīt viena gada laikā!
0
Anastasia Abdullina 26.07.2012. 16.34
Nodzīvoju četrus gadus Igaunijā, konkrētos likumus nezinu, bet nebija nekādu problēmu iesniegumus, pieteikums, neformālo sazināšanos u.c skolā veikt angļu valodā (valsts augstskolā). Atgriezos Latvijā un bijušajā skolā vajadzēja saņemt trīs-rindu iesniegumu citai ārpus-Latvijas skolai angļu valodā, saņēmu atbildi ka tā nedrīkstot darīt jo pēc likuma, noteikumiem u.c. visai oficiālai sarakstei jābūt latviešu valodā. Visus papīrus parakstot direktors, kurš būs pēc nedēļas… Saņēmu mazu vietējo kultūršoku, nacās gaidīt, iet tulkot, saņemt notāra apliecinājumu, protams viss maksas pakalpojumi. Labi ka vienreiz, bet cik tas kādam ikdienā.
0
Jānis Derkusovs 26.07.2012. 11.33
Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.
—————————————————————–
Un sadarbības programmas starp augstskolām notiek visai aktīvi kaut vai Erasmus ietvaros.
Tad konkrēti šo likuma normu Ķīlis grib mainīt? Palielināt ES valodu apjomu?
Un šito viņš pasniedz kā super-truper augstākās izglītības reformu? Bet ja jau tikai cepiens par ES valodām, tad problēmu nav!
Un ko tas mainīs? Var jau palielināt likumā, bet svarīgāk būtu, lai jau esošās likumā paredzētās iespējas tiktu realizētas praksē.
1
Una Grinberga > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 12.25
Cik daudz no kopējā programmām ir sadarbības programmas? 1-2%? …pie tam, kur parasti saturu tomēr nosaka partneraugstskola…
0
alexander 26.07.2012. 11.26
Ķīļa ierosinājumi ir absolūti nepieciešami, lai Latvijas augstskolas beidzot sāktu kļūt konkurētspējīgas vismaz Eiropas kontekstā. Paredzu, ka ierosinājums mazināt augstskolu autonomiju sastapsies ar sīvu pretestību, un plašu demagoģiju, tomēr Ķīlis šķiet, sadarbības pieredzē ar LIZDA ir apguvis vajadzīgās prasmes, lai to pārvarētu. Un būtiski, ka Ķīlim ir pārliecinoša ticība tam, ko viņš ierosina, spēja argumentēt un ieklausīties oponentu viedoklī. Kas ir politiķim, kas rosina un realizē reformas, absolūti nepieciešamas īpašības.
0
Jānis Derkusovs 26.07.2012. 10.28
Nū…Jau pašlaik likums atļauj augstskolām veidot programmas ES valodās. Un ar angļu vispār problēmu nav!
Vienīgā valoda par ko jau gadiem ir cīņa…Ir krievu valoda! Nu kurienes, tad mums braukšot gan studenti , gan viesprofesori…Ar pareizajiem skaidrojumiem par Latvijas vēsturi… Draugi no plašās kaimiņzemes. Tanku epopeja turpinās.
Kas tad pēc tautības ir jaunais augstākās izglītības direktors? Latvietis taču nav, vai ne? Starp citu, vai ļoti progresīvais ministrs nediskriminē darbiniekus? Piemēram, pēc nacionālās piederības, pēc vecuma?
Bet pārējais…Rektorus ieceļ un arī atceļ valdība, augstskolu likumu groza Saeima. Nu redzēs, vai tik gludi šitie pasācieni Ķīlim cauri izies.
Lai gan…Kārtējie skaļie paziņojumi, kurus neviens realizēt netaisās.
Uzmanības novēršana no septembra, kad taču iestāsies patiesības brīdis par pedagogu algām…
Un ievērojiet, kas par leksiku socialantropologam…ministrijas un iestāžu tīrīšanas, rektoriem galvas ripos…Varētu domāt, ka Staļina laika avīzes lasi….
9
enjoy > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 10.47
Tā vis nav- likums nosaka, ja uzaicina vieslektoru, tad viņam uzreiz jāzina latviešu valoda augstākajā līmeni. Tur tā problēma.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 11.02
Augstskolu likums
40.pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori
(1) Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.
(2) Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.
(3) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
—————————————————————–
Ja programma ir akredita angļu vai kādā citā Es valodā, kur problēmas?
Kur likumā ir latviešu valodas prasības augstākajā līmenī?
Pat ārvalstu studentiem likumā nav noteikts valodas prasmes līmenis, bet pateikts, ka pietiekami labi jāzina valoda, kurā ir programmā.
0
Una Grinberga > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 11.16
Augstskolu likuma 56.pants:
(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:
1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;
2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;
3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija;
4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.
(4) Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.
—
Pēc esošā likuma nelielu daļu mācību var realizēt ES valstu valodā, bet neviena programma pilnībā nevar notikt ES valstu valodā!
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 11.25
Nu tad kuru likumu konkrēti Ķīlis taisās grozīt-Augstskolu vai Valodu? Vai ministrs pats nezina? ka tik kaut ko grozīt?
Un par Valodas likumu jāpapēta…Jo zinu pietiekami precedentus, kad Latvijas augstskolās strādā vieslektori, kuriem šaubos vai latviešu valoda ir līmenī, kur nu vēl augstākajā. Tie gan ir no ES un ASV, jo angļu valoda ar UK ir ES oficiālā valoda. Bet gurū no austrumu bloka ir problēmas…
Bet tas kašķis par krievu valodu augstākajā izglītībā iet gadiem. Tas nav nekas jauns. Nu tagad Ķīlis ir pacēlis to karogu.
Bet lai nu ministrs konkrēti definē, kuru likumu un kādas normas tad grib mainīt…Izvērtēsim!
0
Una Grinberga > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 12.02
Valsts valodas likumā ir teikts, ka valodas lietojumu nosaka konkrētais izglītības likums, tātad ir jāmaina Augstskolu likums, lai veiktu izmaiņas. Pietiktu ar to, ka augstskolas var dublēt kādu no valsts valodas mācību programmām ES valstu valodā
Augstākajā izglītībā nav jāatļauj krievu valoda, jo tas ir netālredzīgi. Jebkurā gadījumā visa pasaule pāriet uz angļu valodu. Kaut vai pārējot uz angļu valodu un paceļot izglītības kvalitāti, ir iespējams piesaistīt studentus no austrumiem, jo atšķirībā no citām ES valstīm, viņi var ikdienā lietot krievu vai angļu valodu un dzīves dārdzība šeit ir zemāka. Tāpat arī labi vieslektori no austrumiem jau ir apguvuši angļu valodu!
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 12.11
Tad kuru pantu Ķīlis grib mainīt Augstskolu likumā? 56? paplašinot, nevis no jauna kaut ko paredzot, ES valodu pielietojuma?
Nu tad jau gan…Piaru ir uztaisīsījis uz līdzenas vietas. Reformators…
0
Una Grinberga > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 12.24
Tas viens pants var izmainīt visu augstākās izglītības sistēmu!
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 12.39
Tas viens pants var izmainīt visu augstākās izglītības sistēmu!
—————————————————————–
Kādā tieši veidā? Konkrēti kā? Jo mums jau tie vieslektori arī vēl ar konkurētspējīgu atalgojumu ir jāpiesaista….
Tikai vienā gadījumā ir kardināli maiņa, ja runa iet par krievu valodu. Tad nu tiešām izmainīs…Fundamentāli!
Jebkurā citā gadījumā apjoma palielināšana neko kardināli nemaina. Īpaši, ja palielinājums ir tikai likumā, tas ir uz papīra, ne praksē.
Bet kopprogrammu un vieslektoru skaits pakāpeniski pieaug. Jo tikai ministra revolucionārie paziņojumi nāk viegli un ātri, bet ‘dzīvē viss ir daudz komplicētāk un lēnāk.
Bet …Dzīvosim, tad redzēsim. Vispirms jau septembri pagaidīsim, kad Ķīlis pedagogiem algas pieliks…
0
Dace Smildziņa > Jānis Derkusovs 26.07.2012. 14.35
Gribēju rakstīt atbildi nikam jautajums_4, bet Jūs jau uzrakstījāt, paldies! :)
0
Una Grinberga 26.07.2012. 09.52
Sagaidu reakciju no “demokrātiem”, ka Ķīlis taisās ieviest Padomju laika centrālo plānošanu un ka šādā veidā tiek likvidēta demokrātija… Es arī pabrīnījos, ka vērtējumam tikai 3 skalas, kur augstākais novērtējums I nozīmē “ciešama; ja students pats uzcītīgi mācās, tad var apgūt puslīdz no tā, ko citur pasaulē”. Ja programmām būtu 10 baļļu skala, maz būtu tādu, kuras ir 7-10 amplitūdā.
0
agijs 26.07.2012. 09.33
.
Kaut nu nesanāktu “labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli”!
Par Ķīļa patiesu vēlmi uzlabot augstākās izglītības kvalitāti šaubu nav. Bet ar augstskolu pārvaldes nodošanu “politikāņu” rokās gan vajadzētu uzmanīties. Labi, Ķīlis šobrīd tāds balts un pūkains izskatās, bet jāatcerās, ka politikā vara ir MAINĪGA. Un jau pēc pus gada šā vietā varētu atrasties kāds konkrēts plānā galdiņa urbējs (piemēru Latvijas politkā laikam pietiek, lai konrētus kadrus neminētu). Padomājiet kā būtu bijis ja augstskolu pārvalde būtu tiešā “politikāņu” ietekmē, teiksim, oranžo vai zaļzemnieku valdīšanas laikos?!
Un te nu Ķīlim būtu jāspēj padomāt nedaudz dziļāk nekā tikai un vienīgi par šodienas “operatīvajām vajadzībām” sakārtot lietas…
3
enjoy > agijs 26.07.2012. 10.44
Ķīlis teica, ka padomēs jābūt cilvēkiem no attiecīgās nozares, lai augstskola piemērotos tautsaimniecības prasībām. Tā ir Dānijā, man šķiet, un arī citur.
Piekrītu Ķīlim, ka augstskolas pat necenšas kļūt labāks, svarīgāk ir saglabāt esošo stāvokli un naudas plūsmu.
0
Lalalaima > agijs 26.07.2012. 14.04
Liec mieru Ķīļa kungam. Lai Ķīlis vada Izglītības ministriju un ievieš reformas, bet politikānisms Saeimā nav viņa problēma. Tā jau var norakt jebko.
0
agijs > agijs 26.07.2012. 14.36
Brūnaliņa, un IZMā jau nekad politikānisma nav bijis un nebūs, ne?
0
mariam 26.07.2012. 08.58
Visā visumā esmu par Ķīli.
0
gluhiha 26.07.2012. 08.40
Prieks redzēt Ķīli darbībā, varbūt tiešām kaut kas mainīsies šajā pašreiz bezjēdzīgajā sistēmā, kas drukā diplomus par atsēdēšanu.
0