Pavļuts: Tiesa pateica –zemais tarifs ir par zemu

Komentāri (29)

andris902 02.07.2012. 23.38

….Pavļutam vajadzētu sabiedrībai izskaidrot šo:

-“No publiski pieejamajiem avotiem redzams, ka 2008.gadā «Latvenergo» strādāja ar EBITDA peļņu 107 miljoni latu (tīrā peļņa – septiņi miljoni latu), 2009.gadā EBITDA bijusi 144 miljoni latu (tīrā peļņa – 19 miljoni latu), bet 2010.gadā EBITDA bija 207 miljoni latu (tīrā peļņa – 44 miljoni latu). Tas nozīmē, ka EBITDA līmenis 2010.gadā ir bijis 36% līmenī no apgrozījuma.

«Tie ir visnotaļ apskaužami rādītāji, kurus pārspēj vien tādas nozares kā telekomunikācijas un ostu/stividoru pakalpojumi,» norāda Timma. «Līdz ar to nav izskaidrojama un nav saprotama situācija, kad regulējamās nozares uzņēmumam, kuram ir tik pārliecinoši finanšu rādītāji, tiek apstiprināts jauns tarifu plāns ar ceturtdaļas pieaugumu. Jautājums – cik tad pietiktu? Ar 300 miljoniem latu un 55% EBITDA peļņas līmeni?»

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/279950

Atbildēt

brigita_damme_rtk_lv > andris902 03.07.2012. 00.23

Jā, zanE! Tur ir tā sāls…

Atbildēt

l_abola 02.07.2012. 13.34

Nedomāju, ka Pavļutam būtu liela interese sargāt SPRK mundiera godu, ja to vadīja Zariņš no SC.

-2

Atbildēt

Edmunds Zālīte > l_abola 02.07.2012. 13.49

tādā gadījumā viņš šauj sev kājā tāpat vien, ne tikai sev, bet visai koalīcijai, kuras prestižs cilvēku acīs krīt, dēļ šādiem ‘izgājieniem’.

Atbildēt

anrijs 02.07.2012. 13.15

Domāju, Latvijā varētu salīdzinoši vienkārši atrisināt praktiski visas elektroenerģijas patēriņa problēmas, izņemot vienu – nebūs saduļķota ūdens kur smelt “otkatus”!!!

Risinājums: iesaistīt jebkuru un jebko el. ražošanā!
Katram ir iespēja saražot elektrību:
– saules paneļi
– apkures sistēmas (mikro kooģenerācija – sterna dzinējs uz siltummaiņa)
– klasiskā atjaunojamā el. mazās mājsaimniecībās – biomasa, vēji, hidro ….

Diemžēl pastāv viena liela problēma – slektrību NEVAR UZGLABĀT, uzglabāšanas sisinājumi ir neefektīvi un dārgi ….

Tācu ir vienkāršrisinājums – virtuālais akumulātors Latvenergo izpildījumā!

Likumdošanā būtu jānosaka, ka katrs (jebkura privātpersona) kas pieslēdzas un lieto elektroenerģiju, to drīkst (vismaz tādā apjomā kā pati patērē – kompensējot periodiskās, t.sk. sezonas svārstības) nodot atpakaļ tīklā (ja Latvenergo vai citiem būs iebildumi, lai ietur ~10%)

Tehniski
– privātā iniciatīva un resursu ekonomija, jo pamatā elektrībā tiktu pārvērsta enerģija, kas šobrīd netiek izmantota jeb “izmesta gaisā” (saules, vēja, apkures)
– nododot saražoto atpakaļ tīklā, to patērētu tuvākie kaimiņi (decentralizācija) un/vai tai brīdī nebūtu vajadzīga centralizēta piegāde, kas samazinās Latvenergo saražoto apjomu (samazinās gāzes, hidro ūdens patēriņu).

Piezīme, no apkures var iegūt 20 – 27% elektrību, piemēram viena vidusmēra privātmāja 150kvm. ziemā apkurinot var iegūt ~2200kw/h mēnesī (20% no apkures) nepalielinot kurināmā patēriņu !!!
Privātmājas el. patēriņš vidēji varētu būt ~ 500kw/h, tātad apgādātu vēl 3-4 kaimiņus!!!

Ja pieņem, ka Latvijā ir ~ 500 000 privātmāju – kopējā Latvijas energobilanse + ~ 1000MW/h mēnesī, jeb gada bilance ( + ~5000MW/h, pieņemot ka vidēji 5 apkures mēneši)

Apkures mikro kooģenerācija – pamatā ziemā, taču vasarā lielāka efektivitāte varētu būt saules baterejām.

Latvijas energobilance tad būtu gan ekoloģiska, gan efektīva, gan neatkarīga, gan ekonomiku sildoša – rastos jaunas mikro energo risinājumu inovācijas/ražošanas ….. un tam nepieciešams tikai divas lietas: politiskā griba un iedzīvotāju iniciatīva

-1

Atbildēt

sausins > anrijs 02.07.2012. 17.06

Ja esi interesējies par elektroenerģijas cenas gala patērētājam sruktūru tad zini, ka pati elektoenerģijas cena nav pat puse no gala tarifa.
Nevaru iedomāties, kā sistēma’varēs nobalansēt simtiem tukstošu ražotājus ,kas jebkurā brīdī vēlēsies no ražotāja klūt par patērētāju. Diemzēl saules paneļa saražotais liktenīgā kārtā sakrīt ar to periodu kad apgaismojums ir vismazāk vajadzīgs un kā jau pats pieminēji uzkrāt to izmaksā parāk dārgi !

-1

Atbildēt

juhans > anrijs 02.07.2012. 17.13

“…Nevaru iedomāties, kā sistēma’varēs nobalansēt simtiem tukstošu ražotājus ,kas jebkurā brīdī vēlēsies no ražotāja klūt par patērētāju…”

Šausmas! Simtiem tūkstošu patērētāju, kas pēkšņi iznirs no nez kurienes!

Atbildēt

sausins > anrijs 02.07.2012. 17.17

Kas nav saprotams ?!?!?!

Atbildēt

anrijs > anrijs 03.07.2012. 17.17

Kapēc izdomāt jaunu riteni …. Latvija nebūt nebūs pirmā valsts kur varētu tikt ieviets tāds regulējums …. iespējams, naivi ceru ka nebūs pēdējā …

Atbildēt

anrijs > anrijs 03.07.2012. 17.30

Un tagad padomā, kas ir efektīvāk, piegādāt 3-10km, vai 300-500km ? Kur būs lielākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, t.sk. pārveides un pārvades zudumi !!!!

Ekonomiskais aspekts – diskutējams un laikā maināms, taču tam būtu jābūt tieši un totāli (tā lai katrs “mietpilsonis” saskata izdevīgumu) stimulējošam !!!

Balansēšana – nebūt ne smagākā daļa, jo īpaši ka tādi risinājumi (dubultās uzskaites – uz tīklu/no tīkla) jau esistē … attiecīgi jāaizbrauc pieredzes apmaiņā ….
Sistēmai (vecajai pārvades) samazināsies vidējā slodze, kuru varētu novirzīt balansēšanas vajadzībām …. ideālā gadījumā, vecā tipa (pašreizējā) sistēma paliktu kalpot tikai extra balansēšanai un force major gadījumiem ….

Tākā nezinu balansēšanas sistēmas principus, tik to ka jānotur strāvas kvalitātes rādītāji pie jebkuriem apstākļiem ….. un tam jau ir kādi tehnoloģiski risinājumi … bet tā darbību nosaka informācija ….
Attiecīgi, ja vienīgais šķērslis ir informācijas pieejamība par mikro ražotāju darbību … tad to vienkārši var atrisināt:
– nosakam ka mikro ražotāju pieslēguma sistēmā jāparedz tiešsaistes (online) informācijas sūtīšana “Latvenergo serverim” … t.i. pats lietotājs nodrošina (internets) datu pārraidi līdz tās akumulācijas vietai (drošības pēc vajadzētu būt vairākām, decentralizētām un lokalizētām konkrētā reģionā) par visiem el. ražošanas aspektiem (jauda, slodze, etc.. ). Savukārt Latvenergo akumulējot visu informāciju dinamiski balansē sistēmu tā lai nodrošinātu nemainīgu slodzi/kvalitāti … protams automatizētā veidā …

Atbildēt

anrijs > anrijs 03.07.2012. 18.12

Un tagad padomā, kas ir efektīvāk, piegādāt 3-10km, vai 300-500km ? Kur būs lielākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, t.sk. pārveides un pārvades zudumi !!!!

Ekonomiskais aspekts – diskutējams un laikā maināms, taču tam būtu jābūt tieši un totāli (tā lai katrs “mietpilsonis” saskata izdevīgumu) stimulējošam !!!

Vienkāršākais un saprotamākais veids – cik nodevu, tik varu saņemt, jeb akumulācijas princips ….
Protams neliedzot operatoram/ražotājam/piegādātājam (Latvenergo) vienoties un iepirkt pa maksu …. kas gan šajā gadījumā mikro ražotājam uzliek pienākumus … un tā ir cita tēma.
Domāju varētu el. ražotājus iedalīt vairākos:
1) mikro – pieslēgums līdz 100kW (gadā līdz 500MW/h) – būtībā ietilptu gan privātmājā, gan neliela ražotne, vai zemnieku saimniecība…. būtībā šādu apjomu varētu saražots no ~ 2500kvm apkures neizmantotās/izmestās enerģijas (līdz 30% no apkures 100W/kvm).
likumdošanā nosakot ka obligāti – akumulācija, bet ja operātors (Latvenergo) vienojas, var arī iepirkt, par tarifu, kas nav augstāks par vidējo cenu …. t.i atstāt tirgus ziņā, vienlaicīgi ierobežojot krāpšanās.
2) vidēji – apjomā no mikro līdz 10MW – tiesības izmantot akumulāciju ar pārvades (nodot vienā vietā, saņemt citā) pakalpojumu. t.i. garantēt tikai akumulāciju un pārvadi, pārējais tirgus ziņā… t.i. pats rūpējas par pārdošanu. Ja ražo no atjaunojamiem un valsts politika ir tā atbalstīšana – tad valsts varētu 1x gadā uz 3-5 gadiem izsolīt saražotā un PĀRDOTĀ el. daudzuma dotāciju….. dotācijas izsole ar zemāko cenu (dotācijas summu par 1kW/h) … ar dotācijas apmaksu pēc gada rezultātiem, t.i. pēc pārdošanas… ja kāds neizpilda deklarēto apjomu, dotācija aiziet nākamajam, kas paliek aiz “strīpas”.
3) Lielie ražotāji – tirgus regulācija, valsts (Latvenergo) garantē tikai pārvadi …

Atbildēt

Una Grinberga 02.07.2012. 12.55

Nu, Ilmār Poikān, vai savu panācāt? Gribējāt, kā labāk, bet sanāca sliktāk. Tāpēc reizēm ir jāpadomā, vai ir pietiekoši zināšanas un pieredzes konkrētā jomā, lai tajā jauktos. Ar atpakaļejošu datumu protams cenas nevar palielināt, bet penisonāri varēja baudīt priekšrocības ļoti īsu brīdi.

-4

Atbildēt

sausins > Una Grinberga 02.07.2012. 17.16

Skat manu komentāru mazliet augstāk un pie citiem rakstiem!
Un necenties uz sarežgītiem jautājumiem rast vienkāršas atbildes no sērijas lētāk/dargāk, jo piemēram maizes cepējs jau sen tarifa pieaugumu ielicis maizes cenā, kuru jāpērk tam pašam pensionāram.

Atbildēt

dzerkaleliva 02.07.2012. 10.55

Nu, ko varonīgie taupītāji, kāpēc nerakstāt par šobrīd pasaulē galveno?

Vai ES samits kļūs par likteni izšķirošu?

Tā ir nozīmīga novirzīšanās no līdzšinējo savienības līderu Merkeles un Sarkozī īstenotās politikas virzienā uz amerikāņu vadītāju deklarētajiem principiem.

Atgādinām, ka līdz šim Amerikas un eirozonas vadības iestājās par divām gandrīz diametrāli pretējām pieejām, kas ļautu attīstītajām valstīm iziet no esošās krīzes situācijas, kurā novērojama ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās kombinācijā ar strauju valsts parādu pieaugumu.

Amerikāņu pieeja (pēc būtības to atbalsta arī Lielbritānijas un Japānas vadītāji) paredz uzturēt valsts izdevumus augstā līmenī, bet centrālajai bankai ir jāīsteno agresīva politika valsts parāda tirgus atbalstīšanai. Šo pasākumu mērķis – dot laiku ekonomikai atjaunot izaugsmes tempus, kas, pēc autora domām, arī rezultēsies parādu problēmu atrisināšanā.

Otra pieeja, kuru pasludināja Merkozī, paredz strauju valsts izdevumu samazināšanu un ierobežot centrālās bankas izmantošanu valsts parādu tirgū, ar mērķi atjaunot tirgus uzticēšanos un efektīvi rebalansēt ekonomiku.

Grūti saprast, kura no šīm pieejām ir pareizāka, bet pagaidām izteikti labākus rezultātus uzrāda amerikāņu pieeja.
http://www.treideri.lv/vai-es-samits-klus-par-likteni-izskirosu/

Vai tāpēc, ka bail, ka kāds sāks uzdot jautājumus, kāpēc mums jātaupa, bet spāņiem un itāļiem nē? Redz, grieķi to jau dara.

Alexis Tsipras, the leader of the main opposition party, anti-bailout SYRIZA, on Saturday called on the new coalition government to veto an agreement by European Union leaders to prop up banks unless Greece is allowed to benefit from it in the same way as Italy and Spain, two much bigger economies with debt problems.
http://www.ekathimerini.com/4dcgi/_w_articles_wsite1_2250_01/07/2012_449934

-3

Atbildēt

3r0s_ramazotti > dzerkaleliva 02.07.2012. 12.12

Vai tiešām http://atrais.lv/ ir izdevīgākais ātrais kredīts? Pagaidām labāku neesmu redzējis nevienu.

Atbildēt

juhans 02.07.2012. 10.50

„Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz “Latvenergo” aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies”

BET

„”Patiesībā tiesa ir pateikusi, ka zemais tarifs ir par zemu,” teica ministrs, skaidrojot tiesas lemto.”

Hmm?

Atbildēt

tuba76 > juhans 02.07.2012. 12.16

Tā vien šķiet, ka domas līdzsvarojuma dēļ teicienam būtu jābūt turpinājumam – bet augstais tarifs ir par augstu…

Atbildēt

mary75 02.07.2012. 10.44

Manuprāt, tiesa pateica, ka regulators ir nekompetents, nepārbaudot Latvenergo aprēķinu pamatotību, un vienkārši apstiprinot visus skaitļus, ko tam iedod Latvenergo.
Kaut kā neatceros, ka tur kas bija runāts par tarifu lielumu kā tādu, un tas jau arī nav tiesas kompetence.
Katrs jau, dabiski, var interpretēt tā, kā tas viņam izdevīgi.

-1

Atbildēt

sausins 02.07.2012. 10.43

Man personīgi tas bija skaidrs jau pirms šo tarifu pieņemšanas.
Diemžēl mūsu valstī ir jau ierasts, ka parāk daudzu galvās ” procedūra ir viss – mērķis nekas” .
Msu mēdiji diemzēl, ieskaitot IR, arī izvēlas spiest uz zemākajiem instinktiem – meklē vainīgo, spekulē ar jēdzieniem, būs jāmaksā dārgāk/lētāk u.t.l.

Mīlīši pēdējais laiks attapties un atzīt, ka darīts nepareizi un mainīt to, paskatoties dažus soļus uz priekšu un modelējot situācijas dažādos attīstības modeļus un novērtējot to ietekkmi, jo elektrība nav parasta prece veikala plauktā !

P.s. pēc vēsturiskajām prognozēm el. cenai biržā bija jāceļas , bet tā joprojām krīt ! ! ! !

Atbildēt

janazakovica 02.07.2012. 10.31

profesionala politika speja profesionali melot..profesionalu vidu skan kaa interpretacija..

Atbildēt

Sanšains 02.07.2012. 10.00

Labi, lai tarifs ir augstāks par zemāko – tik un tā tas man bija vien dažus mēnešus gadā.:)

Atbildēt

brigita_damme_rtk_lv 02.07.2012. 09.38

Mundiera gods ir jāsargā. Visi ziņu portāli lielākoties pārpublicē tikai vienu teikumu – “Biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā nonākušajā pilnajā tiesas spriedumā teikts, ka tarifam jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāte. Minētais princips nodrošina objektīvu un taisnīgu, uz ekonomiskiem pamatiem balstītu līdzsvaru starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir jānodrošina droši un kvalitatīvi pakalpojumi, un pakalpojumu lietotājiem.”
Pavļuts droši pa savam tulko šo –
“Tiesai ir iebildumi arī pret tarifu diferencēšanu, kas neatbilst metodikai. Tostarp tiek norādīts, ka tarifu sadalīšana “Starta” un “Pamata” tarifā pēc savas būtības neatbilst diferencēšanas definīcijai, notikusi mehāniska tarifa samazināšana, kurai trūkst ekonomiska pamatojuma, jo tarifi vairs nesedz sprieguma pakāpes vienības izmaksas. Līdz ar to netiek ievērots arī likumā definētais princips, ka tarifam jābūt ekonomiski pamatotam un jānodrošina sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāte.”
Taču vēl ir arī šis
“Tiesa rūpīgi analizējusi, kā SPRK pārbaudīja “Latvenergo” sniegto informāciju, un atzina, ka tai nav pietiekama pamatojuma. “Pamatā dokumentu, kas pamatotu katra tabulās ierakstītā skaitļa esamību un patiesumu vai arī kas pierādītu, kas slēpjas aiz katras aktivitātes nosaukuma, lietas materiālos nav,” teikts spriedumā.

Tiesa piekritusi pieteicēju viedoklim, ka SPRK pārbaudījusi tikai tarifu aprēķinu pareizību, tas ir, veikusi formālu pārbaudi. Tas, vai skaitļi, uz kuriem balstīti aprēķini, ir pareizi un atbilst patiesībai, kā arī tirdzniecības pakalpojuma izmaksas nav pārbaudītas. Regulators ir paļāvies uz to, ka “Latvenergo” iesniedzis pilnīgu un patiesu informāciju, un dziļāka pārbaude nav veikta.

Bez padziļinātas pārbaudes nevar spriest par to, vai tarifi atbilst metodikai un ekonomiskās pamatotības principam.”
Atkārtoju, Pavļuts tikai mēģina sargāt mundiera godu…

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=353655:qlatvenergoq-prsdzs-tiesas-spriedumu-par-tarifiem&Itemid=105

+10

Atbildēt

Ligiña Doniña > brigita_damme_rtk_lv 02.07.2012. 17.34

Es jums iztulkošu ko teica tiesa !!Pilnīgi vienalga ko saka tiesa, es saku tarifi ir par zemiem! Mož Pavļutam cūku gripa…?

Atbildēt

Batman 02.07.2012. 09.08

It kā jā, bet ne līdz galam. Vai nav tā, ka galvenais iebildums, ka SPRK nav izdarījusi savu darbu pēc būtības – pārbaudījusi tarifa aprēķina pamatotību.

Vai viņi to vispār spēj izdarīt – tas varbūt ir vēl svarīgāks jautājums!

Un vai nevar gadīties, ka zemais tarifs bija par zemu (patiesībā jau Latvenergo nav jabūt sociālās palīdzības sastāvdaļai), bet ‘pilnais’ tarifs – par augstu? ;)

-2

Atbildēt

garausiitis 02.07.2012. 09.02

Lūk tā – nekādu samazināto tarifu :) Vienu brīdi varonis, otru brīdi nelietis :) Uzmini nu …

-3

Atbildēt

3r0s_ramazotti > garausiitis 02.07.2012. 12.11

Vai tiešām http://atrais.lv/ ir izdevīgākais ātrais kredīts? Pagaidām labāku neesmu redzējis nevienu.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam