Bijusī “De facto” žurnāliste Nagla strādās “Ventspils naftā”
Saistītie raksti
Aktuāli /
5. maijs 2019
Raidījums: Ventspils līdzfinansēta biedrība maksā Lembergam 255 eiro dienā
7
Aktuāli /
2. decembris 2018
Raidījums: Krievijas militārās industrijas pārstāvis iegūst ēku pie Rīgas lidostas
5
Komentārs /
7. novembris 2018
Trejādais vienpadsmitais
Aktuāli /
9. septembris 2018
Raidījums: Skanstes projekta attīstība atkarīga no Sprūda, Lazdiņa un Udalovas
Komentāri (29)
disassociative 30.10.2011. 23.02
Nu nez. Ja LTV beidzot iemācītos apsaimniekot savu budžetu un beidzot varēt atļauties maksāt žurnālistiem viņu cienīgas algas, tad žurnālisti tur turpinātu strādāt un rakt. Ēst gribas visiem.
0
ivetao2007 30.10.2011. 22.07
Malējais – tas zarainais koks Vienotības rokās domāts jūsu tukšajam paurim. Pie viena tadām naglēm, kotiem, un citiem “Rīdzenes” apmeklētājiem. Dombrovskis un kolēģi varēja neizglabt Latviju un malējsi jau būtu badā nolicis tukšu karoti.
0
Ilziiiic 30.10.2011. 22.05
tā nodomāju:
Latvijā žurnālistu izmisīgie patstāvības centieni pret saplūšanu ar PīāRistu amēbu masu ir kā Zaļo kustības izšķīšana Zemnieku dāsnajos apskāvienos.
bet var jau būt man tikai tā šķiet no malas. patiesībā tas vienmēr bijis tāds ķīselis, kur pēc vajadzības var izzvejot dažāda izmēra un konsistences kunkuļus.
0
Ilziiiic 30.10.2011. 21.24
Arta Ģiga saka — ne visi PR strādājušie der par žurnālistiem, teiksim, NP komandā, jo „mūsu joma prasa īpašības, lai ietu uz konfliktu, bet tas nepiemīt kuram katram, jo preses sekretāra darbs ir vērsts uz konflikta nogludināšanu.”
ko no tā secinam?
šajos “sensāciju” pasākumos meklē žurnālistus, kuriem labāk dot atsevišķu kabinetu…..
tiktāl toreiz, 10.tā gada nogalē rakstītais.
bet tagad sanāk, ka viss nostājies atkal savās vietās.
0
Ilziiiic 30.10.2011. 21.16
Manis rakstītais 10.tā gada nogalē, kad Nagla izdomāja savu reitingu uzcelt, apšaubāmām metodēm cīnoties ar Vanagu:
http://www.ir.lv/2010/12/13/arhibiskapa-vanaga-grutie-jautajumi/viedokli
Jau redzētais agrāk pierādījis, ka ar profesionālo ētiku Ilzei Naglai ir galēji vāji, jo kas gan var būt vēl brutālāks žurnālistikā par sižeta būvēšanu, saskaldot intervijas fragmentos, izrietot no sev vēlama rezultāta.
Bet nu, zinot vidēji statistisko TV dīkdieni, reitingam tas iet krastā.
~~~~~~~~~~~~~~~
Neiztirzāšu Vanagu un to, cik Jūsu rakstā trūkst atsauču uz ziņu avotiem, bet ko citu:
Domāju, ka žurnāliste, un pat persona Nagla, ne tuvu nebūtu tā, kas būtu tiesīga kādam norādīt uz ētikas un morāles kodeksiem. Kas tad ir pati Ilze Nagla un kas ir cilvēki, kam vispār patīk rakāties pa mēsliem.
Providus pārpublikācija no portāla politika.lv par pašu ētikas apsēsto žurnālisti :
http://www.providus.lv/public/27315.html
ko izlasot, žurnālistei Naglai, gribu jautāt, kādēļ kādam vispār pēc visa šī Jums būtu jātic kaut par gramu, ja Jūsu viedoklis nekā vairs nevar būt patstāvīgs un nekad vairs nevarēsiet pierādīt, ka Jums nav saimnieka ar savu „neatkarīgo” viedokli, pat ja šāda saimnieka nav?
Un nestāstiet, ka PR nav lepra, ir! Un kā vēl. Vai gan ir vēl kādam iraid lunkanāks mugurkauls par PRistu??? Jeb vai Jūsu viedoklis ir pāri Rietumvalstu žurnālistu pausto?
3
Ilziiiic > Ilziiiic 30.10.2011. 21.20
Sabiedriskās attiecības ir dzīvošana ar to sirdsapziņu, kas ir cilvēkam, ko pārstāvi. Un tu nonāc situācijā, kad tavs viedoklis vairs nav svarīgs.
Kāda valsts pirmā amatpersona reiz, televīzijas kamerās skatoties un mulstot, ar acīm meklēja savus padomdevējus un nevilšus verbalizēja viņiem domāto frāzi: „Kas es esmu?”. To pārtvēra žurnālisti un ar viņu starpniecību šī apjukušā cilvēka eksistenciālajiem meklējumiem liecinieki bija visi, kas todien skatījās, klausījās vai lasīja mediju ziņas. Taču tikpat labi mūžveco jautājumu par to, kas mēs katrs esam, var uzdot arī žurnālisti, kas pēc darba medijos roku iemēģinājuši sabiedriskajās attiecībās (PR), bet tad atkal atmetušies atpakaļ uz žurnālistiku, un paši joprojām vēl nav pārliecināti, vai pēc kāda laiciņa atkal neaus kājas, lai kārtējo reizi pārmestos uz barjeras otru pusi. Un ir jau vēl arī tādi fenomeni, kas vienlaikus ir visur — gan žurnālistikā, gan PR, gan reklāmā, gan biznesā. Pelna naudu un paši jautri iesmej, ka esot vienkārši mākslinieki. Un šādos apstākļos jautājums par elementāriem profesionālajiem un ētikas standartiem, kā arī par žurnālistam tik svēto auditorijas uzticību noplok kā pelnu plēksnes, ko sabradā un vējā izspārda plašā profila speciālistu pašpārliecinātība un, jā, un arī nekaunība.
Bet ja citās valstīs par mētāšanos starp žurnālistiku un PR šķirošās barjeras abām pusēm, mazākais, notiek profesionālas diskusijas, tad Latvijā kā jau daždien Latvijā par to klusē un šo žurnālistu nekonsekvenci un profesionālo standartu pārkāpumus vienkārši pieņem kā nolemtību — „tā tam būs būt”. Jo Latvijā nav ne spēcīgas žurnālistu pašregulācijas, ne arī izpratnes par to, kas īsti ir ēteriski (ne)tveramā profesionālā ētika.
……………………………………
0
Ilziiiic > Ilziiiic 30.10.2011. 21.20
Meklē sevi. Un atrod
Ja uz šurpu turpu starp PR un žurnālistiku staigājošajiem žurnālistiem amata brāļi un māsas raugās ar mēmu klusumu, tad par Burkovski privātās sarunās pagaužas gan. Bet publiski turpina klusēt. Konkrētā cilvēka rīcību atturas vērtēt arī otras viņa cunftes — sabiedrisko attiecību — pārstāvji. Viņi runā vispārināti. „Ja tu strādā un realizē PR intereses, tad nedrīksti darboties kā brīvais žurnālists,” vispārzināmo profesionālo standartu patiesību vēlreiz atkārto Vita Savicka, kādreizējā žurnāliste un šobrīd — sabiedrisko attiecību aģentūras Baltic Communication Partners direktore. Tieši tāpat uzskata arī Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) valdes loceklis un PR firmas Hill and Knowlton vadītājs Ralfs Vīlands, jo „diez vai var būt tik liela uzticība, ka viņš vienmēr skatīsies pietiekami objektīvi no žurnālistikas viedokļa, un no PR viedokļa nav īsti korekti, ja tev vēl ir „savs” medijs, jo tad tu iegūsti priekšrocības pret tiem, kam „sava” medija nav.”
Savukārt par tiem, kas no PR atgriežas žurnālistikā, pamatviedoklis ir — katrs gadījums ir jāskata individuāli. Piemēram, Nekā personīga (NP) komandā nu jau trešo gadu strādā kādreizējais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols. Arta Ģiga, uzņemot viņu savā komandā, Pūpolam tomēr ir iedevusi biļeti atpakaļceļam. „Viņš pie mums atnāca no Degpunkta,” savu izvēli par labu Pūpolam pamato Ģiga. Pūpols esot bijis sevis meklējumos — pastrādājis žurnālistikā, aģentūrā LETA, tad pievērsies PR, bet pēc tam — atgriezies žurnālistikā un NP pievienojies tikai tad, kad jau medijos laiciņu bija pastrādājis. Pēc Ģigas domām, ir svarīgi, ka Pūpols NP ir atradis savu īsto ampluā, saprotot, ka viņa īstā vieta ir žurnālistika. Arī pats Pūpols apgalvo, ka PR ir bijis interesanti, tomēr „esmu ļoti laimīgs, ka man izdevās izsprukt ārā”. Viņš uzskata, ka atgriezties žurnālistikā palīdzējusi „buferzona” — neilgs laiks TV24 producenta amatā, jo pēc tam, kad esi mēģinājis aizstāvēt iestādi, kurā strādā, esot grūti kā žurnālistam uzdot kritiskus jautājumus.
Tomēr šādu ētisko dilemmu, kā izskatās, nav bijis jārisina kādreizējai Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību vadītājai un patlaban — LTV raidījuma De facto žurnālistei ILZEI NAGLAI. „Ir skaidrs, ka PR nav lepra, ar kuru aplīp un kas līdz mūža galam velkas līdzi,” viņa saka, skaidrojot — nav problēmu, ja cilvēks nevis vienlaikus, bet gan secīgi strādā PR un žurnālistikā. Tad tikai, atgriežoties medijos, esot jāizvairās gatavot publikācijas par iepriekšējiem darba devējiem.
Buferzona — laiks, kad cilvēkam, mainot barjeras puses, notiek vērtību apjēgšana, ir laba doma, saka Vīlands. Svarīgi, viņaprāt, lai cilvēkam ir pietiekami plašs redzesloks, lai saprastu, ar ko viens darbs atšķiras no otra. Arī mediju pētnieks Holgers Zīverts (Holger Sievert) apgalvo, ka mediji un PR — tās par spīti kopīgajām saknēm tomēr ir divas dažādas jomas. Žurnālistikai ir unikāla loma — nodrošināt sabiedrību ar tai svarīgu publisko informāciju, kamēr sabiedriskās attiecības ir citas sociālās sistēmas — biznesa, politikas vai kultūras — sastāvdaļa, kas strādā šo jomu publiskā tēla interesēs. Tāpēc Zīverts pat iesaka studentiem PR mācīt šķirti no žurnālistikas
0
Ilziiiic > Ilziiiic 30.10.2011. 21.21
Godīgums pret auditoriju
Tiesa, Latvijas realitāte ir skarba — mediju tirgus ir tik niecīgs, kvalitatīvu plašsaziņas līdzekļu skaits sarūk un žurnālisti ir tik neaizsargāti, ka neviens nav pasargāts no cita darba meklēšanas, iespējams, arī sabiedrisko attiecību jomā. Un tāpat ir dažādi žurnālisti — dažs varbūt savu principu dēļ pilnībā izslēdz darbu sabiedriskajās attiecībās, bet kāds cits ik pa laikam pamaina puses un īpašas ētikas diskusijas ar sevi nemaz arī nerisina. Var piekrist tiem, kas saka — katrs šāds staigāšanas gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Un var piekrist arī tiem, kas saka — nē, principi tomēr paliek principi, un atpakaļceļa biļetes vairs nav. Katram savas izjūtas. Katram savi eksistenciālie meklējumi par to, kas viņš vai viņa īsti ir. Piemēram, Arta Ģiga saka — ne visi PR strādājušie der par žurnālistiem, teiksim, NP komandā, jo „mūsu joma prasa īpašības, lai ietu uz konfliktu, bet tas nepiemīt kuram katram, jo preses sekretāra darbs ir vērsts uz konflikta nogludināšanu.”
Un tomēr, mazākais, ko vajadzētu, — vismaz profesionālas diskusijas par šiem „atsevišķajiem” gadījumiem, lai auditorija — lasītāji, klausītāji un skatītāji — redz, ka žurnālistiem nav vienaldzīga profesijas reputācija. Lai zina, ka žurnālistiem ir svarīga auditorijas uzticība. Jo, ja nevērtē cunftes brāļi un māsas, tad vērtētājos paliek vien lasītāji, klausītāji un skatītāji. Tiem būtu jābūt visbargākajiem soģiem, taču diemžēl Latvijā auditorija jau ir pieradusi, ka pietiekami daudzi mediji un tajos strādājošie žurnālisti faktiski darbojas nevis savas auditorijas, bet gan kāda naudas devēja interesēs. Tādā ziņā robeža starp žurnālistiku un PR jau ir sagrauta.
Taču tas tikai uzliek papildus pienākumu no PR uz žurnālistiku atpakaļ atnākušajiem kolēģiem savai auditorijai godīgi izskaidrot, kāpēc šī puses mainīšana ir notikusi un kas ir bijuši iepriekšējie klienti, lai skatītāji, klausītāji un lasītāji zina iespējamos riskus. Jo „sabiedriskās attiecības ir dzīvošana ar to sirdsapziņu, kas ir cilvēkam, ko pārstāvi. Tu neesi tu. Viņš — vainīgs vai nevainīgs, bet galvenais — zīmēt viņu baltu. Un tu nonāc situācijā, kad tavs viedoklis vairs nav svarīgs,” atzīst Ansis Pūpols. Tikai katrs pats, visticamāk, zina, cik dziļas pēdas viņā ir vilkušas sabiedriskās attiecības. Un, kā liecina pašreizējā prakse, nekad jau nevar zināt, kad nāksies atkal pārsviesties uz otru pusi un atgriezties sabiedriskajās attiecībās, jo, kā redzams, dažkārt cilvēki padodas liktenim un paši atturas lemt par savu rīcību, jeb kā fatāli teic Inta Lase — ir nekorekti uzdot jautājumu, vai tagadējais žurnālists pēc kāda laika atkal nepārmetīsies uz sabiedriskajām attiecībām, jo „kā būs lemts, tā arī notiks.”
0
Iveta Urbiņa 30.10.2011. 20.15
..tāpat arī var apšaubīt visu de facto “uzraktā” objektivitāti
————-
Par kādu objektivitāti var būt runa, ja redzi, ka pāris pusaudži operē ar informāciju, ko patstāvīgi iegūt viņiem nebūtu iespējams pat sapņos.
0
janazakovica 30.10.2011. 18.30
mani darba deveji ir arvalstu investori Vitol,kam ar vietejiem baleliniem nav nekada sakara..taa ekspress intervijaa krusttevam ilze nagla atbildeja ar sms.
0
Ilziiiic 30.10.2011. 18.10
skatos augstāk tēls Mežavilks teicis šādu teikumu:
“Diemžēl Vienotībā neatrādās kāds ar zarainu koku…..”
cik simboliski visaptverošs un laikam raksturīgs teikums!
Vienotība TP ir pārspļāvusi, jo tauta pati vēlas, lai to čakarē ar zarainu koku…..bēdīgi.
1
dro > Ilziiiic 30.10.2011. 19.52
Malejais…Vienotība TP ir pārspļāvusi
_______________
Centies, tev savukart iespeja parsplaut kurmiti:)
0
Ilziiiic 30.10.2011. 18.02
hehe,
kad es šeit pat ir.lv savulaik iztirzāju Naglas agrāko darbību un ētiskos konfliktus pagātnē vēl pirms tv, tad mani šie paši Vienotības fani par Lemberga spiegu sauca ;))))))
ko redzu tagad…..
1
dro > Ilziiiic 30.10.2011. 19.53
Malējais. Nemels – domas dalijas, ari es tani laika aizstaveju Murnieci.
0
kkristaps 30.10.2011. 16.33
Cik noprotu, Naglas sirdsdraugs Neo joprojām raujas pa IR redakciju? Nav brīnums, ka IR tik dūšīgi apkaroja Lindu Mūrnieci…
1
Gunārs Nažinskis > kkristaps 30.10.2011. 19.09
Nedomāju, ka Neo saprata, ka ir manipulāciju upuris. Vienkārši, šādus naivus taisnvirzienā domājošus “zēnus” ir viegli izmantot netīriem mērķiem…, žēl man Poikāna, kas nu ir padarīts par nerru!
0
scerbakakarina 30.10.2011. 15.37
Nav slikti! Cerams, ka tagad nevienam vairs nav šaubu kam kalpo valsts finansētā LTV! Kots-Gailītis-Nagla!
0
oktaavs 30.10.2011. 12.47
Nauda nesmird ?
1
tetrapack > oktaavs 30.10.2011. 15.34
Nauda nav galvenais; galvenais, lai būtu izaicinājumu pilna situācija!
0
ltvpanorama 30.10.2011. 11.36
es un, droši vien ne vienīgais, uzskatīs vai vismaz aizdomāsies vai šis amats un siltā vieta nav pateicība par darbiņu iepriekšējā “rokošās” žurnālistes amatā…es saprastu un nebūtu nekādu jautājumu ja tur pārietu strādāt laika ziņu diktors vai kultūras apskatnieks..bet žurnālists, kas pēdējos gados racies pa biznesa un politikas netīro vešu, mierīgu sirdi pāriet pretējā frontes pusē smird…tāpat arī var apšaubīt visu de facto “uzraktā” objektivitāti un domāt par interesēm un kuru labā tas darīts, kā arī met ēnu uz palikušajiem kolēģiem un kopumā uz šo raidījumu nākotnē ..nesmuki
1
putekliic > ltvpanorama 30.10.2011. 23.59
Tas vēl ir LIELS jautājums vai tiešām frontes PRETĒJĀ pusē!
0
ivetao2007 30.10.2011. 11.22
Riebīgāku un nekaunīgāku kalponi oligarhiem, kā Nagli vēl neesmu pamanījis. Viņas smadzenes ir Lembergas šaikas žults pildījums. Kā viņa nīda Vienotību un 100. pantā ka žagata metās virsū Kristovskim un citiem Vienotības līderiem. Jautājumi saturēja tikai apmēram tādu saturu – cik un kur esiet apzagušies, melojuši. Nagle ar cukurGailīša un kota svētību pildīja acīmredzamās saistības ar Latvijas lielāko zagli, kas baroja LTV ar Ventspils reklāmām, līdzīgi TP noziedīgajām akcijām agrāk kalvišlaikos. Daudzi vientiesīgi klusītāji tāpat kā kalvīšlaikos, noticēja ši meligajai un naidpilnajai akcijai. Diemžēl Vienotībā neatrādās kāds ar zarainu koku. TP pazuda iz apvaršņa, nesamaksājusi savus parādus. Nagle pazuda no LTV padarījusi savu netīro darbu. Laiks pazust arī kotiem un kļockiniem sovetlaiku reliktiem.
2
Gunārs Nažinskis > ivetao2007 30.10.2011. 12.04
Varu tikai piekrists Mežavilkam – arī man šī “asā” žurnāliste likās aizdomīga ar savu uzbrūkošo trulumu. Tieksme pēc argumentācijas šai žurnālistei vienkārši nebija, tikai truls uzbrukums intervētajiem.
Vēl var atcerēties – “Neo” – cik Lembergam ir radoši projekti. Tagad skatot šo visu kā vēsturi, var diezgan viegli saredzēt mērķi – diskriditēt Dombrovska valdību, tostarp Mūrnieci, kā Iekšlietu ministri. Izskatās, ka attiecībā uz Dombrovski, tas izdevies daļēji (Vienotība Saeimā vairs nav vispārstāvētākā, kā 10. Saeimā), taču attiecībā uz Mūrnieci – izdevās. Žēl, ka šādiem nožēlojamiem un pērkamiem cilvēkiem, kā Naglai sanāk diezgan liela loma iedzīvotāju uzskatu veidošanā.
Mūsu sabiedrībā vajadzētu atklāti diskutēt, kā šādus neliešus no turēt pēc iespējas tālāk no mēdijiem. Man diemžēl ir sajūta, ka joprojām liela daļa no mediju pārstāvniecības ir visai salīdzināmi ar rakstā minēto personu. Diezgan nožēlojami.
Secinājums: arī žurnālistiem, tāpat kā deputātiem turpmāk jāprasa, lai intervijās orientētos uz intervējamo argumentāciju, nevis tiešu pazemošanu un viedokļa tiešu uzspiešanu auditorijai.
Kā to panākt, nezinu, jo žurnālistika nav mans lauciņš. Kāds varētu būt IR viedoklis?
0
Valdis Ādamsons > ivetao2007 31.10.2011. 00.43
Te, Līdumniek, Jums pilnīga taisnība!
Vienkārši, nav ko piebilst ne Jūsu, ne mezavilka teiktajam!
0
kkristaps 30.10.2011. 11.09
Tfu! Pērkama meiča, ko tur citu var teikt.
0