Infografika: Par kādu izglītību maksā valsts
Saistītie raksti
Viedoklis /
17. maijs
Vislabākais ugunsmūris ir mūsu smadzenes: kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem?
Viedoklis /
16. maijs
Vietējie farmācijas uzņēmumi – drošības spilvens miera laikos un ārkārtas situācijās
Komentāri (29)
daina_tabuna 17.09.2011. 08.32
Ir acīmredzami, ka visa politika ir vērsta uz to, lai nākotnē mums būtu jāieved turki, indieši, ķīnieši un citi austrumnieki, kuri cītīgi mācās IT un inženierzinātnes, ko mums ne tikai neviens neraujas studēt, bet vēl arī valsts atbalsts ir nekāds. Vai žurnālisti, mārketologi un juristi būs tie, kas strādās pie augstajām tehnoloģijām modernās rūpnīcās? Nē, jo tās rūpnīcas šeit nemaz nebūs, ja vien augstākminētie ārzemnieki šeit neatbrauks.
Ja būtu vismaz atbalsts, tad arī studētgribētāju skaits būtu lielāks. Tiem juristiem drīz vien nebūs ko juridiskot, jo cilvēki turpinās izbraukt. Žurnālistiem nebūs darba, jo cilvēki nevarēs atļauties lasīt viņu garadarbus. Mārketologiem nebūs jēga plēsties, jo tirgus saraujas un pirktspēja krītas. Vienīgais ceļš ir ražot, ražot un vēlreiz ražot. Un nevis kaut kādus smaržīgus, spīdīgus mēslus, kas guļ veikalu plauktos gadu gadiem, bet modernas un noderīgas preces ar augstu pievienoto vērtību.
0
Riekstlauzis 17.08.2011. 13.15
Dārgie draugi.
Saskaņā ar augstākminēto, sanāk, ka no 12.4 pieteicējiem 11.4 pieteicējus neuzņem nevienā soc.zin. programmā?
Šaubos, vai esat sapratuši, ka šī infografika ir maldīga. Vismaz attiecībā uz konkursu attiecībām…
Ja salīdzina nozares, tad nedrīkst dalīt dalīt pieteikumu skaitu pa visām programmām ar uzņemto studentu skaitu pa visām attiecīgās jomas programmām. Ir jāsaskaita unikālo studentu skaits, kas pieteicās kaut vienā attiecīgās jomas programmā..
Priekā,
a.
0
vilburs 12.08.2011. 12.02
tiešām interesanti, vienīgi gribētos zināt vēl datus par budžeta un studentu skaita attiecību izmaiņām starp pirmo un pēdējo kursu.
Un kur Vidzemes Augstskola pazudusi? VIņu nesamērīgi lielais budžeta vietu skaits politoloģijā man vienmēr ir nedaudz “kremtis”, arī tādēļ, ka RSU budžeta nav, bet ViA vietu daudz [vairāk kā beidzēju]
0
Dzintars Kalniņš 11.08.2011. 11.17
Jau iepriekš esmu minējis, ka izglītības sistēmai būtu jāiet roku rokā ar valsts stratēģisko virzību. Proti, jāatbalsta/jāmotivē (varbūt nemaz nevajag mest tukši naudu iekšā?) tās programmas, kuras atbilst valsts stratēģiskajiem mērķiem. Nav jēgas par nodokļu maksātāju naudu štancēt ekonomistus, juristus, PRistus, kuri jau pirmā kursa laikā sāk strādāt pilnu slodzi kaut kādā ar savu studiju programmu nesaistītā darbā, kurš vēlāk izvēršas par karjeru. Pietiek “taisīt” diplomus ķeksīša pēc.
Ļoti loģiska ir Slavas Dombrovska piedāvātā Austrālijas modeļa ieviešana, kas ilgtermiņā atrisinātu nu jau “sastrutojušās” augstākās izlgītības sistēmas un tās finansēšanas problēmas.
Protams, būtu jāpanāk arī sabalansētība tajās izglītības sfērās, kuras prasa būtiskus infrastuktūras ieguldījumus – fizika, ķīmija, inženierzinātnes. Tur būtu jānodrošina spēcīgas, labi apgādātas (gan tehniski, gan ar mācībspēkiem) valsts līdzfinansētas studiju programmas, kuras būtu konkurētspējīgas visā pasaulē.
0
aija_priedite 10.08.2011. 17.23
Īsti nesapratu atšķirību starp konkursa pieteikumu attiecību un konkursu (pēdējiem diviem slaidiem).
abos it kā ir pieteikušos cilvēku attiecība pret uzņemto skaitu.
2
Una Grinberga > aija_priedite 10.08.2011. 17.37
6.slaidā ir nozares, bet 7.slaidā ir programmas.
0
aija_priedite > aija_priedite 10.08.2011. 17.42
ah, un septītajā laikam tikai populārākās, ne visas ..
0
jlazovskis 10.08.2011. 11.08
Piekrītu Kasparam. Vai tad talantīgi pavāri, frizieri u.c. ir mazāk vērtīgi? Uzskats, ka lielākā vērtība ir augstākā izglītība ir ļoti populārs. Īpaši to uzsver klašu audzinātāji un šobrīd stāsts ir diezgan bēdīgs, jo viss tiek darīts, lai jaunietis paliktu vidusskolā.
0
aija_priedite 09.08.2011. 17.07
laikam jau esmu vienīgais kam JVLM izklausās pēc Jävlamaķ :/
0
lindamarisfam 09.08.2011. 14.09
Vai tik tās konkursu grafikas vairāk neliecina par vidusskolu kvalitāti kā par visu citu. Protams, arī par jauniešu stereotipiem par profesijām. Tomēr no dzirdētajiem dzīvesstāstiem diezgan bieži noteicošais aspekts neizvēlēties eksaktā/inženierbloka nozares ir elementāra muļķa laišana vidusskolā.
Un tas priekšstats, ka laime gavilē tikai augstskolas beigušajiem, vispār pazudinās Latviju. :)
0
lailabidzane 08.08.2011. 20.55
.
Tiešām patīkami! Šis varētu būt līdz šim labākais ir.lv piedāvājums infografiku jomā.
Loģiski, aktuāli un saprotami. Jauki!
:)
3
mebeles > lailabidzane 14.08.2011. 12.59
Tiešām, grafiki jēdzīgāk parāda lietu būtību nekā tekstu palagi
0
Riekstlauzis > lailabidzane 17.08.2011. 14.01
Brikšes kundze, šie grafiki (daži) ir ļoti maldinoši.
0
lailabidzane > lailabidzane 17.08.2011. 21.29
.
Ļoti atvainojos, bet nebiju pat domājis izteikt viedokli par studiju finansēšanu. Replika bija vien par ir.lv infografiku veidotāju progresu. Iepriekšejie darbi bija pārpilni ar acīmredzamām kļūdām, un degradēja visu, kam kāds sakars ar INFO.
Šis piedāvājums patiesi ir stipri labāks.
0
juhans 08.08.2011. 17.28
„…studiju virzieni un studiju programmas, kas bija populāras pirms pieciem sešiem gadiem, joprojām ir populāras”.
Kāpēc?
Vai tādēļ, ka beidzot vidusskolu, jāizšķiras – jāsāk strādāt kā nespeciālistam vai iet studēt neražojošā speciālitātē, kurā var „taisīt baigo naudu”- komerczinībās un tiesību zinībās, vai iet studēt neražojošā kultūrtertehnoloģijas speciālitātēs (6.tab.)?
Pēdējā varianta popularitāte varētu būt saistīta ar to, ka zīmēšana, dziedāšana u.c. „kultūrzinātnes” ir pazīstamas un atbalstītas jau sākot no bērnu dārza. Ko iesākt pēc studijām? Tad jau redzēs.
Inženierzinātnes? Kur tad ir tās rūpnīcas? Darbam autoservisā diplomu nevajag. Un, ko iesāks diplomēts matemātiķis? Strādās par krāvēju?
1
Marta Zariņa > juhans 09.08.2011. 10.38
>Un, ko iesāks diplomēts matemātiķis?
a) strādās bankā / auditu kompānijā / statistikas kompānijā utml.
b) studēs tālāk, lai nodarbotos ar pētniecību
>Inženierzinātnes? Kur tad ir tās rūpnīcas? Darbam autoservisā diplomu nevajag.
Ja pieņem, ka datorzinātne un tai piegulošie inženieri ir arī inženierzinātne, tad sauciens pēc rūpnīcām ir muļķīgs. Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu, kur notiek dažāda līmeņa iekārtu ražošana, produktu izstrāde.
0
Una Grinberga 08.08.2011. 16.25
Grafiki ļoti labi parāda, ka:
1) līdzekļi ir samazināti, bet augstskolas turpina “spiest” uz kvantitāti nevis kvalitāti, uz ko visi jau sen norādījuši
2) par spīti pēc krīzes gadiem, ir liels budžeta vietu skaits nozarēs, kurās nākotnē pieprasījums ievērojami samazināsies (medicīna, padagoģija, etc.)
3) ir aplams pieņēmums, ka vajag palielināt budžeta vietas tehniskajām nozarēm – pieprasījums ir zems, un, ja konkurss ir 2:1, tad es šaubos vai budžeta vietās mācās pietiekami labi studenti (pēc spējām un sekmēm)
IZM ar datiem norāda uz savu nekompetenci jomas vadībā un nespēju realizēt reformas vēl 3.gadā pēc krīzes uzsākšanās.
7
+3
0
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Valdemārs Valdemārs > Una Grinberga 08.08.2011. 17.16
3) Ja spriež pēc šodienas pieprasījuma, tad virzieni, kurus vajadzētu finansēt, lai atbalstītu spējīgos studentus, ir sociālās u.tml. zinības:) Manuprāt, iespēju ar valsts atbalstu apgūt zināšanas kādā no tehniskajām nozarēm vai dabaszinātnēs vajadzētu sniegt jebkuram interesentam. Agri vai vēlu mums būs jākļūst par ražotājiem, un pārkvalificēt inženierzinātņu bakalauru par inženieri vai vismaz kvalificētu strādnieku kādā no augsto tehnoloģiju ražotnēm ir krietni vienkāršāk nekā to pašu paveikt ar ekonomistu vai juristu.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.08.2011. 18.02
Ir muļķīgi domāt, ka palielinot piedāvājumu, pieaugs pieprasījums. Paskaties uz pedogoģijas studijām – augstskolas rīko papildus uzņemšanas, lai varētu aizpildīt budžeta vietas. Tāpat paliek jautājums par studentu atbirumu un viņu vēlmi un spējām strādāt nozarē. Sistēma ir neefektīva, ja nav dabiskas konkurences un studentiem nav jāpiepūlas, lai saņemtu valsts finansējumu.
Līdz ar to tehnisko studiju finansēšanā būtu jāpāriet uz minimālajām prasībām budžeta vietām nevis uz fiksētu budžeta vietu skaitu t.i. ja Tev nav A, B vai C līmenis matemātikā un fizikā, tad Tev inženierstudijās nav ko darīt! Ekonomiku, juristus, vadībzinības u.c. salīdzinoši lētas un ātri atpelnošas studijas vispār nav jāfinansē no valsts līdzekļiem. Ja gribi studēt ekonomiku, pardomā vai spēsi atpelnīt kredītu!
Un visu ieekonomēto naudu ir nevis jāatskaita valsts budžetā pensiju un pabalstu izmaksai, bet gan ir jāveido mazs, ambiciozs un efektīvs augstkolu profesoru kodols, kuri saņem savus 1500Ls uz rokas mēnesī un velta visas savas pūles studiju kvalitātes celšanai un pētniecībai. Par ES naudām uzcels modernus studiju kompleksus, bet profesoru un studentu nebūs – kaut kas līdzīgs Nacionālās bibliotēkas projektam (smuka ēka, bet personāls atpalicis un nabadzīgi bibliotēkas krājumi, kas visi ir tikai papīra formātā).
0
Valdemārs Valdemārs > Una Grinberga 09.08.2011. 09.59
Ja darba tirgū ir pieprasījums pēc bakalaura grāda (jebkāda), tad, samazinot iespējas studēt sociālās zinības un padarot finansiāli pievilcīgas tehnisko un dabas zinātņu programmas, pieprasījums apmierinās augošo piedāvājumu. Paskaidro sīkāk, kas te ir muļķīgs!
Papildinot tehnisko izglītību ar ekonomikas, grāmatvedības un uzņēmējdarbības pamatu kursiem, var iegūt vispusīgākus speciālistus, kuri labāk spēs izķepuroties gan mainīgā darba tirgus situācijā, vai būs ar lielākām izredzēm sekmīgi izveidot savu biznesu.
Jurisprudencē un uzņēmējdarbības vadībā varbūt arī pietiek ar racionālu domāšanu un labu spriestspēju, tomēr, lai studētu ekonomiku nevis garlaikoti sēdētu nodarbībās, tāpat ir jābūt labām matemātikas zināšanām. To, ka ekonomistos savu laiku iznieko jaunieši ar attālu nojausmu par t.s. augstāko matemātiku, bet ekonometriju u.c. kvantitatīvās metodes uztver ar neslēptu ironiju, zinu no savas pieredzes. Būtu labāk iemacījušies lasīt tehnisku dokumentāciju, datoru saskrūvēt vai kādu ierīci saprogrammēt – varētu vismaz laist pār mūsdienīgas fabrikas slieksni.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 09.08.2011. 11.21
1. Ja jau Tava teorija strādā, tad kādēļ 6.grafikā vēl joprojām lielākais koeficients ir sociālajām zinībām, bet matemātikai, IT, inžnierzinātnēm un būvniecībai ir zemākie koeficienti? Pēc Tavas teorijas būtu jābūt tā, ka koeficienti izlīdzinās, jo studenti iet uz studijām, kur ir mazāks konkurss un ir lielākas iespējas tikt budžeta vietā, bet pieredze tomēr uzrāda pavisam citu bildi.
2. Studenti jau tagad sūkstās, ka viņiem vismaz 1.kursā ir jāmācās viskautkas tikai ne tas, uz ko viņi ir aizgājuši. Lai apgūtu papildus priekšmetus ir vienkārši jādod lielāks īpatsvars “C” daļas izvēlē (kas nav tikai sports, peldēšana vai ezotērika)
3. Piekrītu, ka Latvijā 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība ir nepopulāra un nepietiekami attīstīta. Daudzi aiziet uz akadēmisku izglītību tā vietā, lai labāk sevi realizētu profesionālajā izglītībā.
0
Valdemārs Valdemārs > Una Grinberga 09.08.2011. 12.26
Tāpēc, ka par ekonomiku, vadību utt. jauniešiem valda priekšstats kā par vieglajām studijām, un man ir priekšstats, ka Latvijā praktiski visur tās arī pasniedz tādā atvieglinātā veidā. Ja darba devējs īpaši nešķiro iegūtā grāda prestižu, tad ir gluži racionāli izvēlēties, kur vieglāk “nopirkt” papīru. Tāpat pieprasījums izglītības tirgū ir ļoti īsredzīgs, jo pēc skolas beigšanas ir grūti izvērtēt tendences tautsaimniecībā, un tādi stereotipi kā turīgs jurists, finansists vai vadītājs ir ļoti dzīvelīgi.
Risinājums būtu ierobežot iespējas valsts finansētās augstskolās izniekot laiku, un, ja tik ļoti gribas studēt, tad lielākai daļai jauniešu būtu jāstudē kaut kas tāds, kas nākotnē var izrādīties praktiskāks nekā zināšanas, kāpēc darba tirgū nav darba:) Tiesa, šķērslis šādai politikai varētu būt augstskolu neatkarība, jo viņu skaļi nepaustās intereses tomēr ir peļņas maksimizācija. Biznesa interešu dēļ no augstskolām būtu milzīga pretestība sašaurināt vietu skaitu sociālo zinību programmās.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 09.08.2011. 13.06
Es piedāvāju vienkārši atstāt simboliski budžeta vietas sociālajās zinībās (5 vietas katrā jomā) un ietaupījumu novirzīt, palielinot finansējumu vienai budžeta vietai visām pārējām budžeta vietām. Tehniskajās nozarēm nav efektīvi palielināt budžeta vietas tagad, bet, ja pieprasījums pieaug, tad gan var jau skatīties! Un visur uzlikt minimālās prasības konkrētiem CE rezultātiem t.i. vidējais CE >50%, lai varētu tikt valsts budžeta vietās.
1.līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai var piedāvāt elastīgākus risinājumus, kur vairāk skatās, vai cilvēks ir spējīgs mācīties nevis kādi viņam ir rezultāti.
0
Juris Millers > Una Grinberga 12.08.2011. 17.29
Palielinoties vecāku cilvēku īpatsvaram visā Eiropā, pieprasījums pēc ārstiem tikai pieaugs. Tehnisko speciālistu par daudz nevar būt. Pat ja mums visi studenti aizies uz datoriķiem darbs viņiem atradīsies – pasaulē datorspeciālistu (un citu eksakto zinātņu ekspertu) pietrūkst tik ļoti, ka mēs varētu 100 gadus visus savus studentus mācīt un vienalga nepietiktu.
Turklāt tikai augsti izglītoti speciālisti var ražot preces ar augstu pievienoto vērtību, kas mums ir nepieciešamas, ja mēs gribam dzīvot valstī ar augstu dzīves līmeni.
Ieguldījumi ir nepieciešami: visās tehniskajās sfērās, medicīnā, mazliet latviešu valodā un kultūrā (tās nav augsta IKP, bet citur jau to nemācīs), mazliet mākslā (kas arī ir augsta IKP nozare, ja to pareizi eksportē).
0