Vilks: valsts uzņēmumu pārdošanā gūtie līdzekļi jāizmanto parāda segšanai

19

Komentāri (19)

astra_ozo 13.07.2011. 19.56

valstij nebūtu jānodarbojas ar uzņēmējdarbību…
—-
Kas tad ziedos sportam? :)

+2
0
Atbildēt

0

lebronj2356 13.07.2011. 19.44

Es biju labākās domās par Vilku…Par privātu iestāžu(CB) sadrukātu vai virtuālu naudu atdot valsts uzņēmumus, kas katru gadu valsts budžetā ienes līdzekļus – uzreiz šeit atskaitīsim Parex’u, to tiešām ir jāpārdodo. Iznāk tāds kā Āfrikas virsaišu valdīšanas stiliņš XIX gs., koloniālisma ziedu laikos. Valsts uzņēmumu pārdošanā un vēl rūpīgi ir jāapsver, ko ir izdevīgi pārdot, ir ieguldāmi tikai un vienīgi Latvijas attīstībā nevis nododami starptautiskām korporācijām trīs ādu dīrāšanai no Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl šis priekšlikums ir neoliberāls koloniālisms, vissliktākajā nozīmē !

+5
-4
Atbildēt

0

krisjanis_sondors 13.07.2011. 17.47

Taisnība, manuprāt, ir gan Vilkam, gan Nasing spešal! u.c. Vilka oponentiem.
Ja valsts uzņēmumu privatizācijā iegūtos līdzekļus novirza valsts parāda atmaksai, valsts parāds samazinās, samazinās procentu maksājumi un (tai skaitā?) parāda apkalpošanas izmaksas, samazinās budžeta izdevumi un deficīts, valdības finanses stabilizējas, un tas pozitīvi ietekmē ekonomiku, palielinās budžeta ieņēmumi, valdība iegūst vēl līdzekļus parāda atmaksai.
Ja valsts uzņēmumu privatizācijā iegūtos līdzekļus novirza attīstībai, ražošanai, inovācijām, palielinās ekonomikas konkurētspēja, ražošanas apjomi, eksports, peļņa, nodokļu ieņēmumi, samazinās budžeta deficīts, valdība iegūst līdzekļus parāda atmaksai…

0
-2
Atbildēt

2

    kreëstliv > krisjanis_sondors 13.07.2011. 21.13

    Valsts viens no lielakajiem izdevumu posteniem ir pensijas, kam nepieciesama nauda, nepietiek ar ienemumiem, tadel valsts aiznemas. Lai samaksatu aizdevumu, ka jebkura cita gadijuma ir japardod, kas pieder, ja nevar citadak, tapat ka tagad Griekija pardod savas salas/ostas utt.

    Jauniem atklajumiem un to istenosanai razosana ir vajadzigs darbaspeks, man Jus jaapbedina, bet kaut ka darbaspeku, jo ipasi jauno un jo ipasi arzemes izglitibu ieguvuso – velk ara no Latvijas. Pasreizeja Latvijas razosana ir videji zema tehnologiska attistiba, kas prasa ieverojami zemakus darbaspeka nodoklus un, ja – ari zemaku minimalo algu.

    Nakamais gads dos vel vienu grudienu emigracijai, jo tiks atlaisti ieredni, spejigakie daudzos gadijumos centisies iekaroties arvalstu institucijas, pat ja tikai par tresa paliga ceturta asistenta paligasistentu. Bet skolotaji – jo ipasi arpus Rigas – medz jau tagad veikt mazkvalificetos darbus arpus valsts jo ipasi pa vasaram.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    krisjanis_sondors > krisjanis_sondors 14.07.2011. 13.51

    Un kāpēc to labo darbaspēku velk no Latvijas ārā?
    Tādēļ, ka mūsu darba devēji nespēj konkurēt Eiropas (un pasaules) darba tirgū.
    Attīstot konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kuru ražošana atmaksātos, un kam nepieciešams kvalificēts darbaspēks, to ražošanas uzsākšanai būtu iespējams piesaistīt gan investīcijas, gan darbaspēku. Mūsu darba devēji kļūtu konkurētspējīgāki.
    Piemēram, Daugavpilī ir uzņēmums “Speciālā metināšana”, kurš piesaistījis iepriekš uz ārzemēm aizbraukušos speciālistus. Tā ka tas nav neiespējami!

    Šāds attīstības fonds, kur liktu naudu no valsts uzņēmumu privatizācijas, var būt viens no šādiem investīciju avotiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Gunārs Nažinskis 13.07.2011. 17.05

Zinu, ka man tūlīt oponēs “liberālās” ekonomikas piekritēji, taču šim Vilka viedoklim par valsts uzņēmumu pārdošanu pilnībā nepiekrītu.
Uzskatu, ka valstīm (jo īpaši mazām), lai nodrošinātu to neatkarības principus šo jautājumi ir jāvērtē ļoti uzmanīgi. Pie tam, ja skatāmies, kuri uzņēmumi LV patlaban ir stabilākie – kaut kā sanāk, ka valsts, pie kam ar peļņu arī tā nekas.
Ir piemēri no arī no lielām valstīm piem. Francijas, kur autobūves uzņēmumi ir valsts pārraudzībā (tiesa, ik pa laikam tie tiek gan privatizēti, gan atkal valsts nopirkti).
Ļoti uztraucos par “Vienotības” vēlmi pārdot Lattelekom – tā jau reāli ir LV datu drošība. Ja to nopirks piemēram Maskaviskas valsts vai ofšora uzņēmums. Tad mums diktēs nosacījumus ne tikai ar naftas&gāzes kloķiem , bet arī ar informācijas&komunikāciju kloķi. Tas pats ar Latvenergo.
Vai arī atceramies “Latvijas Kuģniecību” – ko tad ieguva valsts no pārdošanas – tikai lielāku lembja ietekmi.
Uzskatu, ka LV reāli vajadzētu drīzāk nopirkt no Flika visas akcijas un pārvaldīt “AirBaltic” (Igauņu piemērs – kur Estonian Air 90% akcijas ir valstij).
Mūsu pašu piemērs ar VEF-u, tas bija valsts lepnums.
Cits jautājums ir šo uzņēmumu pārvaldība – tas ir pilnīgi aplami, ka to Padomēs un Valdēs liek politiķus vai to pārstāvjus – ir nepieciešams pilnīgi cits pārvaldības modelis.
Piekristu, ka daļu no šo valsts uzņēmumu peļņas var ieguldīt valsts parādu atmaksai, tomēr noteikti ne ieņemtos līdzekļus par uzņēmumu izpārdošanu.
Visvairāk uztraucos, lai šo valsts uzņēmumu pārdošanas “ideja” nenāktu no partiju sponsoru prasībām.
Par šo jautājumu jābūt ļoti modriem!

+4
-2
Atbildēt

1

    Una Grinberga > Gunārs Nažinskis 13.07.2011. 17.34

    1. Precizēšu, ka Latvenergo neviens pat neapsver privatizēt.
    2. Lattelekom varbūt ir liela tirgus daļa interneta un TV tirgū, bet tirgū šos pakalpojumus nodrošina arī citi uzņēmumi un ar pareizu Konkurences regulējumu var kontrolēt šo jomu arī bez valsts līdzdalības uzņēmuma kapitālā. Bet infrastruktūra (savienojums ar globālo tīklu un starp lielajām pilsētām) būtu jāpatur valstij jebkurā gadījumā.
    3. Aviācija ir ļoti dārgs un riskants bizness – tiklab valsts var ieguldīt naudu Grieķijas parādzīmēs. Un Igaunijai nebija variantu – vai nu viņi paliek bez aviācijas sakariem vai arī pārņem – mums vismaz lido citas lidsabiedŗibas, bet viņiem pat tās nav.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 13.07.2011. 16.25

Pārdošanā gūtie līdzekļi ir jāiegulda attīstībā – perspektīvu zinātnes projektu realizācijā un jaunu eskportorientētu tehnoloģiju izstrādē, jo atmaksātā summa uz kopējā fona būs niecīga un valstij tad tāpat nebūs brīvu līdzekļu ieguldīšanai attīstībā, kas ir jādara jo īpaši intensīvi tagad, lai spētu nodrošināt eksporta izaugsmes stabilitāti ilgtermiņā.

+1
-5
Atbildēt

5

    Gunārs Nažinskis > Una Grinberga 13.07.2011. 17.12

    Kaut kā nav loģikas – ieguldīsim jaunu tehnoloģiju attīstībā & eksportspējīgās tehnoloģijās, jo būs problēmas. Mūsu salīdzinoši mazājā ekonomikā būs ļoti maz LV akcionāru uzņēmumu – pamatā būs ārvalstu investoriem piederošu uzņēmumi. Kur LV ieguldīs līdzekļus tehnoloģiju attīstībā – ārvalstu pilsoņiem piederošajos uzņēmumos???

    Pie nosacījuma, kad visus valsts uzņēmumus pārdosim – man sanāk, ka tad Vilkam taisnība – vienīgais valsts stabilitātes garants – valsts stabilais finanšu stāvoklis – tas arī viss!!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 13.07.2011. 17.21

    Īpašumtiesībām nav nozīmēs (ja vien tā nav valsts infrastruktūra vai pamatpakalpojumi) – ārzemju investors vai latviešu bāleliņš caur ofšoru – peļņa aizplūst projām tāpat vai arī atgriežas kā jaunas investīcijas. Atbalstot jaunu produktu/tehnoloģiju attīstību, mēs nodrošinām, ka Latvijā izvietotie uzņēmumi turpina pastāvēt ilgtermiņā un turpina algot vietējos iedzīvotājus un maksāt nodokļus.

    Valsts stabilitātes garants ir valsts finanšu situācija jebkurā gadījumā, jo tiklab pie sliktas finanšu situācijas var nākties pārdot tos visus valsts un vietējo investoru uzņēmumus!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Gunārs Nažinskis > Una Grinberga 13.07.2011. 17.27

    Man jau patiktu piekrist, tomēr ar vienu nosacījumu – šos “izgudrojumus” tad jāpārdot.

    Pretjautājums – kur garantija, ka kā ārvalstu investoru uzņēmumi ar šiem “izgudrojumiem” nenodarbinās savus darbiniekus ‘mātesuzņēmumos”?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > Una Grinberga 13.07.2011. 17.36

    Jau tagad sim merkim ir pieejami ES fondi. Bet pasus konkuretspejigakos produktus arzemnieki gatavotu savas valstis. Nevajag jau ari mulkot sevi – paradu atdosana (pardodot valsts uznemumus) nozimes norekinasanas par pensiju izmaksai izmantoto naudu un, nemot vera, ka so izdevumu dalu velas pat palielinat, bus attiecigi vairak japardod. Nauda neaug kokos.

    Vajadzeja iet cehu un slovaku celu – censoties atdarinat Vacijas ekonomikas politiku. Laika posma pec PSRS sabruksanas un iestasanas ES, Vacijas universitates un augstskolas cehu un slovaku studenti bija loti daudz, tapat ka kiniesi – macijas no vaciesiem, ka veidot konkuretspejigas ekonomikas. Vinu ekonomika balstas uz ta saucamo Ordnungspolitik. Par parejo – Latvijas gadijuma ir nepieciesama nacionala banka, kas darbotos ar komercbankas metodem – izdotu kreditus pec riska novertejuma, nevis politiku radinieku/draugu ieteikumu. Izskatas, ka ari tas Latvijas gadijuma bija gruti, pasreizejas EM vadibas potencials nekadas ipasas ceribas neraisa, vislabakais variants butu to pievienot FM. Vienigais risinajums izskatas laut bankai darboties neatkarigi no politikas un sadas bankas parvaldei aicinat arzemnieku banku specialistus (maksajot loti labu algu).

    Vai kads te var vispar iedomaties, ka ar Latvijas korupcijas fonu notiktu tadas Francijas autorazotnes vadisana – ta tacu sen jau butu nobankrotejusas, pie tam Francija tik liela, ka tomer neliek neizglitotus draugus vai radus, fizkulturas skolotajus to parvaldit.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 13.07.2011. 17.56

    @Līdumnieks
    Protams, ka jāpārdod. Konkrētu zinātnes projektu realizācijai ir jādibina SIA, kur kapitāldaļas pieder valstij. Pēc projekta realizēšanas un pārdošanas valsts saņem peļņu, lai finansētu citus projektus.
    Varbūt tas ieguvums nebūs kaut kāda milzīga peļņa, bet gan tas, ka valstī tiek attīstīta zinātnes infrastruktūra un pievienotās vērtības projekti. Tādā veidā mēs arī attīstīsim paši savu augstas klases darbaspēku un veicināsim vidusslāņa veidošanos.
    Var jau teikt, ka visu projektus pārdos uz āru vai kā, bet atradīsies jomas, kur vietējie apstākļi ir daudz labāki piem. pārtikas rūpniecība, ķīmija, farmācija, ka tā zinātne tiks komercializēta tepat uz vietas.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Gaisma; Enģelis 13.07.2011. 16.22

Mēs samazinām valsts ārējo parādu
——————
Es uz mutes((( Vai kāds mūsu mīļajā Latvijā iedomājas, ka šāds parāds ir atdodams!!?? Labi iespringstot varētu runāt par procentu apmaksu..

Tiešām, Vilka kungs – atdošanas grafiku galdā, jeb nav ko gvelzt muļķības!

0
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam