Rīgas centrā pēdējo gadu lielākais vērtīgu koku izciršanas gadījums

Interesanti kādas ir īpašnieka ieceres attiecībā uz to vietu.
Es tikai priecātos ja īpašnieks ir nodomājis saglabāt un atjaunot esošo skaisto koka apbūvi. Sākums labs – stūra māja glīti uzfrišināta.
Kas attiecas uz nocirstajiem kokiem, tad liepas un kļavas diez vai tur kāds ir stādījis. Pa +-20 gadiem kopš tas stūrītis stāv neapdzīvots liepa var izaugt par lielu koku. Tai vietā pat no ielas bija redzams ka sauguši džungļi. Pilsētā kokam jāaug tur kur to vēlas īpašnieks un šai gadījumā kārtējo reizi parādās zaļo reketieru un ierēdniecības laupīšanas kāre. Soda tos kas kaut ko ir gatavi darīt. Rezultātā nebrīnīšos, ja drīzumā tur kas nodegs, jo ierēdņu stulbums provocē aizstāvēt savas ekonomiskās intereses pat uz vēsturisko vērtību rēķina.

Tā kā ēkas un zeme pieder SIA, tad nākamais solis – visu pārdot (sev, protasm, bet ar citu nosaukumu) un pasludināt maksātnespēju. Pašvaldība tāpat paliks ar garu degunu.

Helsinku centra parkā savā laikā uzcēla jaunu spermodernu teatri. Biju uz tā atklāšanu. Redzēju, ka ēkas iekšpusē aug koki. Izrādījā, ka arhitektiem un celkietniem teatris bij jāplāno tā, lai kokus nevajadzētu nocirst. Tas Helsinkos vispār ir aizliegts. Un vēl – Helsinkos NAV graustu. Somi saka, ka viņi ir nabadzīgi un tādēļ nevar atāluties vērtīgo iznīcinātu kaut ko jaunu celt taupīgi, ilgi domājot un cenšoties sasniegt maksimālu kvalitāti.

“Bet, manuprāt, koku izciršana ne mazākā mērā neietekmēs vispārējo ekoloģisko situāciju šajā Rīgas mikroreģionā. ” Atvaino lūdzu – uz ko balstās šis tavs apgalvojums?

Kr.Valdemāra iela 41 atrodas iepretim Valdemāra ielas krustojumam ar Lāčplēša ielu. Tur atrodas pāris ļoti necilas koka konstrukciju ēkas, bet to pagalmos, kur atradās izcirstie koki, droši vien neviens sen nebija ielūkojies.
Viena lieta ir tas, ka īpašniekam pirms koku izciršanas vajadzēja saņemt atļauju- protams! Bet, manuprāt, koku izciršana ne mazākā mērā neietekmēs vispārējo ekoloģisko situāciju šajā Rīgas mikroreģionā. Un- ja zemes īpašniekam tiek uzlikts pienākums rūpēties par viņa īpašumā savulaik izaugušiem vai iestādītiem kokiem, tad viņam par to pienāktos kaut kāda atlīdzība.

“Koki cirsti bez Apstādījumu saglabāšanas komisijas atļaujas, nesamaksājot zaudējuma atlīdzību dabai (…).”

IU “Daba”.