Pret nepārdomātām izmaiņām Rīgas vēsturiskajā centrā

Neko oriģinālu nepateikšu, visam pamatā ir ekonomiski apsvērumi – ja gribam, lai vēsturiskais centrs attīstas harmoniski, respektējot pārmantojamību – nodokļu, atvieglojumu un visa veida politikai ir jāatbalsta vietējie iedzīvotāji, nī īpašnieki, apkaimju kopienas. Ja gribam ar asu slotu izslaucīt vēsturisko centru, turpinam iet attīstītāju, banku un birokrātijas pavadā, vēl ir trešais ceļš – izvēlēties neredzēt pieļautās kļūdas, nenosaukt tās vārdā, nemeklēt veidu, kā labot daudzu gadu politisko lēmumu, likumdošanas sekas un turpināt stigt stagnācijā, paļaujoties, ka plēsonīgā kapitālisma likumi vai birokrātijas džungļi atstās stiprākos. Šķiet, kāds no Vienotības politiķiem izteica salīdzinājumu ar klepera pātagošanu, kas vairs nespēj pavilkt – ir jāskatās uz līdzīgiem piemēriem Eiropā, Ziemeļvalstīs, kā viņi jau pasen tiek galā, un pārmaiņas pēc jāstrādā ar burkānu, ne pātagu.

Kuri ir tie ‘atsevišķie uzņēmēji’, kuru gargantuāliskā alkatība, un pieņemu – Hērostrata sindroms ir tik ļoti pārņēmis? Lūdzu studijā! Varbūt tie paši no Рига вата фронт?