Precizēs velosipēdistu pienākumus ceļu satiksmē

Ceļu satiksmes noteikumus pārskatīt un pamācīties vienmēr ērti: http://www.autoskola-presto.com/celu-satiksmes-noteikumi-csn-tests

Piekrītu iepriekš rakstījušajiem, ka CSN būtu jāpalielina autovadītāja atbildība, ja noticis negadījums ar velosipēdistu.
jāprecizē, ka autovadītājam, taisot labo pagriezienu, ir jāpārliecinās, ka viņš netraucē taisnā virzienā braucošam velosipēdistam, jāprecizē gājēju pienākumi un atbildība uz velo celiņiem, velosipēdistu pienākumi un atbildība uz ietvēm (tās tomēr nav domātas velosipēdiem).
prasība pēc apgaismojuma tumsā ir loģiska un pamatota, savukārt prasība pēc obligātas veloķiveres valkāšanas ir kārtējā ierēdņu pārcentība. tām jābūt obligātām sporta pasākumos, bet ne ikdienā braucot uz darbu vai tā pat vie vizinoties pa Mežaparku vai Biķernieku mežu
te būs ieskats par veloķiveru lietošanu Dānijā http://www.youtube.com/watch?v=a_8dGodhGtI&feature=related katrs var redžet, ka veloķivere ir katram labi ja 50-tajam, jo ir taču stulbi labi ģērbtai un koptai dāmai piemēram sabojāt frizūru, kas maksā stipri dārgi, zem ķiveres.

Es tikai nesaprotu, no kādas noteikumu grāmatas vispār tiek ņemti tie žurnālistu un Ceļa policistu apgalvojumi, kurus mums te bāž galvās? Es vēlreiz ieskatījos CSN punktos par gājēju pāreju šķērsošanu un velosipēdistu pienākumos. Es tur neatradu neko no tā ko mums visu laiku cenšas iegalvot. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši un saprotami, nekas taču nav mainījies, bet mums cenšas iebarot arvien klajākus melus un izdomājumus. Nekur nav teikts ka ritenis ir jāstumj, ir teikts kur ir vai nav priekšroka. Uz regulējamas gājēju pārejas nekad nav bijis nepieciešams riteni stumt, ja priekšā deg zaļā gaisma. Tātad visa tā muldēšana par jebkādam izmaiņām ir klaji meli un murgi. Kā nav kauna atbildīgām amatpersonām un žurnaļugām, kā piemēram Timrotam, stāstīt cilvēkiem melus un blēņas, ja paši nezin CSN?

Es biju aizbraukusi uz Vāciju pie dēla. Braucam ar mašīnu, es šoferēju (pieklājīgi, cenšoties ievērot visus noteikumus, protams). Pēkšņi dēls saka, “mam, tu vispār redzi, kā tu brauc? Paldies dievam, nebija riteņbraucēja!” Tur, DIEVS NEDOD kas notiks ar riteņbraucēju (jo īpaši uz celiņa, bet tie ir visur -uz ietvēm, uz braucamās daļas- krustām šķērsām) vainīgs būs ŠOFERIS. Tā, lūk, ir attieksme pret mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku, no vienas puses, un riteņbraucēja nolikšana priviliģētākā statusā, no otras puses. Zivtiņš ar visu savu CSDD laikam nekad pieredzes apmaiņā tur nav bijis.

Lielākā nelaime jau ir tā ka gan likumu sastādītāji, gan to pieņēmēji ar velosipēdiem nebrauc un ir pārliecināti ka nekad nebrauks. Tie visi vada lepnus un smirdīgus limuzīnus ar “pa blatu izietām apskatēm” un bieži vien arī ar iereibušiem lopiem starp sēdekli un stūri. Un ja tādiem vēl liks ievērot jebkādus likumus, īpaši pret kautkādiem plukatām uz divriteņiem, tad tie ātri vien var nonākt aiz restēm, bet kuri tad darīs viņu tik smago un politiski tik atbildīgo darbu? Tas viņuprāt šeit ir galvenais, tāpēc velosipēdus vislabāk, pēc mūsu CSN, ir stumt pie rokas ar cerībām ka arī šī kādreiz būs tiesiska valsts un tad varēs arī uz tā uzsēsties lai brauktu. Šodien Latvija vēl stāv ļoti tālu no reālas tiesiskas valsts īpašībām, to pārvalda visādi salašņas un politiski atbildīgi likumpārkāpēji, kuriem arī tiek pieskaņoti visi mūsu likumi, tai skaitā arī CSN.

Un kur tad regulējums par veloceliņa un ielas nerugulējamu krustojumu? Tas ir sviests, tu paņem normāli uzminies un brauc pa veloceliņu Centrs-Bergi un pēkšņi viens kā dragreisā izlido no vārtrūmes – ap velo sadzēsties ja brauc uz 30km/h un ir palikuši daži metri ir nereāli! Lai paprovē tā izlidot uz Brivībenes, jo situācija analoģiska!!! Par cik dotais veloceliņš iet tai paralēli – vajadzētu lai autovadītāji izbraucot no vārtrūmēm un neregulējamiem krustojumiem ievērotu tos pašos noteikumus ko pret metru tālāk esošās Brīvības ielas satiksmes dalībniekiem. Kur regulējums par gājējiem uz veloceliņa, kur blakus ir gājēju ietve? Domāju daudzi velosipēdisti pievienosies! Sajūta tāda ka noteikumu sastādītāji ar velo ir pārvietojušies tikai savā padomju bērnība un nav piefiksējuši ka velo kļuvis no sporta un atpūtas inventāra par ļoti izplatītu, ekokloģiski tīru, veselību uzlabojošu transporta līdzekli.

Grozījumi ir ņirgāšanās par riteņbraucējiem, kas samazinās satiksmes drošību uz ceļiem. Būtu jādomā par velosipēdistu tiesībām, un autovadītāju atbildību, nevis “jāspārda gulošais”, kā labās miliču tradīcijās pieņemts. Attiecīgie grozījumi kopsakarā ar CSN esošo 227.p. vairumā gadījumu faktiski atbrīvo autobraucējus no civiltiesiskās un, iespējams, arī no administratīvās atbildības, ja gadīsies notriekt velosipēdistu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka 99 % gadījumu velosipēdisti šos absurdos notikumus neievēros (vēl trūka, ka pie riteņa vajag divus metrus garu karodziņu, vai sarkanu ķiveri ar pāva spalvu). CSDD ar šim grozījumiem pēc būtības nostiprina velosipēdistu beztiesību un vēl vairāk legalizē autobraucēju patvaļu. Nav saprotams CSDD vēlme ar MK palīdzību, izmantojot CSN, šādā bezkaunīgā veidā diskriminēt velosipēdistus, uzveļot tiem visu atbildību, lai gan CS likums nosaka gluži pretējo. Spilgts piemērs ir jau esošais 227.pkts. CSN. CSL nosaka, ka visiem satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības (19.(4)). Savukārt CSN pretēji likumam nosaka, ka velosipēdisti ir „peramie zēni” – 227.pkts. nosaka, ka par drošību, šķērsojot jebkuru citu transportlīdzekļu trajektoriju, atbildīgs velosipēdists. (Prasta velosipēdistu diskriminācija).
Otra problēma – kāpēc tad daļa riteņbraucēji brauc pa ietvēm? Varu apgaismot centīgo CSDD, ka velosipēdistus braukt pa ietvēm piespiež neaptēsti un bezkaunīgi autobraucēji (īpaši sabiedriskā transporta vadītāji), par kuriem CSDD un poliči neliekas ne zinis. Šo problēmu risinot varētu novērt krietnu skaitu negadījumu un nebūtu kārtējo reizi jāsmērē papīrs ar infantiliem grozījumiem.
Treškārt, neskaidrs ir velosipēdistu celiņa status, jo lasot CSN 226.p. sanāk, ka drošāk braukt par brauktuvi, jo saskaņa ar šo normu sanāk, ka izbraucot no pagalma, autovadītājam ir priekšroka, bet velosipēdistam jādod ceļš, kas nopietni var apdraudēt satiksmes drošību.
Visbeidzot, nav skaidrs, kur tie gudrīši izpīpējuši, ka pa gājēju pārejām velosipēdi ir jāstumj, īpaši krustojumus, manuprāt, CSN 138.p. skaidri nosaka, ka nogriežoties krustojumā, autobraucējam ir jādod ceļš gan gājējiem, gan velosipēdistiem (neatkarīgi no pārejas esamības).

Kurā CSN punktā ir noteikts ka velosipēds ir jāstumj pie rokas? Nevienā. To zemtekstā ir jāsaprot katram pašam, kurš lieto divriteni. Vai tā raksta noteikumus? Tāpat tie biežie Zivtiņa izteikumi par to vienu metru no ceļa nomales, kurā divritenim ir jāiekļaujas. CSN gan ir teikts, ka velosipēdam ir jābrauc pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai. Iznāk ka Ceļu policisti paši nelasa CSN, bet tos māca citiem nepareizi. Visi likumi taču ir jāsaprot burtiski, te nav vietas interpretācijām, kā pie mums Latvijā.Attiecībā uz nergulējamām gājēju pārejām no savas daudzu gadu ilgās velosipēdista pieredzes varu teikt, ka ne jau ir jāaizliedz tās pārbraukt, bet ir jāliek pārliecināties par tuvojošos trandsporta vēlēšanos palaist vai nē un viss. Es vienmēr pirms pārejām apstājos tā, lai vadītājs saprastu ka es grasos to šķērsot un gaidu ko tas darīs. Ja viņš reāli redzami samazina ātrumu un apstājas, es droši braucu tai pāri, ja nē, gaidu kad mani palaidīs. Autobraucējiem labāk patīk braucoši, bet saprātīgi velosipēdisti, ne stulbi stūmēji, kuri neko sev apkārt neredz un nedomā vispār. Te ir jābūt sadarbībai un CSN to ir jāatbalsta, ne to jātraucē. Bet stulbus pašnāvniekus neglābas ne Zivtiņš, ne CSN. Pa ietvēm braukt es kategoriski izvairos, jo CSN šeit nostāda riteņbraucēju ļoti bīstamā lomā. Šeit pie jebkuras nelaimes, gan ar no vārtiem pēkšņi izbraukušu auto, gan saskarsmē ar nedisciplinētu gājēju, vainīgs būs velosipēdists un maksās viņš, ja protams nenositīsies. Ietves es izmantoju tikai galējas nepieciešamības gadījumos.

Patiesībā šeit nekā daudz pozitīva velosipēdistiem nav, galvenokārt tikai papildus ierobežojumi un pienākumi, kā arī precizējumi likuma pantos, lai apdrošinātāji un citas iestādes var neizmaksāt cietušajiem kompensācijas, jo, redz, nebija spieķos dzelteno atstarotāju.