Augstākās izglītības reforma: radikāla, bet racionāla
Saistītie raksti
Viedoklis /
10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Aktuāli /
7. aprīlis
Just temperatūru
Viedoklis /
23. augusts 2023
No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas
Viedoklis /
18. augusts 2023
STEM izglītība – kritiskais elements
Publicistika /
26. aprīlis 2023
Kāpēc Latvija nevar labāk
Komentāri (45)
dace_podkalne 21.04.2011. 09.16
Te labs infografiks par tēmu http://master-degree-online.com/infographic-teachers-worth-around-the-world/
0
Aleksejs Dimitrovs 07.04.2011. 22.49
Ļoti vajadzīgs un labs raksts. Var tikai dažas lietas papildināt.
Zinātnes sistēma Latvijā tika taisīta pēc Staļina šnites, nodalot zinātnes cilvēkus (patstāvīgas personības, kas kaut ko sasniegušas) no jaunatnes audzināšanas, rezultātā izveidojās spēcīgi ZA institūti un viduvējas augstskolas.
Pienāca revolūcija un … viss palika pa vecam. Kāpēc? Vecie kadri, lai noturētu savas pozīcijas izdomāja visādus tur “habilitētos zinātņu doktorus”, “emeritētus zinātniekus” utt., lai tikai nesauktos tāpat kā niecība zinātņu kandidāts, kas nu kļuva doktors. Tas būtu ļoti smieklīgi, ja ne tik skumji, galvenais bija noturēt savu administratīvo pārākumu.
Bija brīdis, kad zinātnē centās ieviest vecuma ierobežojumus administratīviem posteņiem, bet vecie buki caur mūsu slaveno Satversmes tiesu panāca, ka tie tiek atcelti. Rezultātā 60 smieklīgas augstskolas ar tikpat smieklīgiem pasniedzējiem, kas skraida pa Latviju dalīdami savas nenovērtējamās zināšanas. Maģistru darbu kvalitāte – atbaidoša, personīgi pārtraucu šo darbu recenzēšanu un vadīšanu, jo bija kauns likt parakstu. Kur nu vēl desmiti jaunu institūtu pie katras augstskolas, lai būtu “zinātne” piesaistīta. Bet lielākā daļa naudas paliek nekustamo īpašumu darījumos.
Izeja? Vai ir? Man nav. Visi tie 1,5 IKP procenti tiek izkaisīti smiltīs. Demokrātiskas metodes te galīgi nederēs, jo neviens ne zinātnes, ne izglītības administrators neatteiksies no savām privilēģijām.
2
kaps > Aleksejs Dimitrovs 08.04.2011. 01.29
Spēcīgi.
0
lindamarisfam > Aleksejs Dimitrovs 08.04.2011. 11.51
Paldies!
Ziniet, principā esmu par pakāpeniskumu reformās, bet mums izglītības jomā ir tāda bedre, ka arī diemžēl neredzu izeju. Ja nu vienīgi ar kaut kādām īpaši revolucionārām un sadistiskām metodēm. Bet izglītības sfērai ir savi objektīvie ierobežojumi… īpaši laikā.
Briesmīgākais Padomju mantojums ir bezatbildība – vecākiem, skolotājiem, audzēkņiem, administratoriem. Strautiņš izglītības situāciju manuprāt ļoti trāpīgi raksturoja kā “slinkuma un nekompetences līdzsvaru”.
Būtībā jau visa diskusija ir par atbildības un profesionālisma veicināšanu. Lai visas iesaistītās puses beidzot strādā! Un jautājumi par saturu un optimālāko struktūru pārvēršas par papildinājumiem šai pamatproblēmai.
0
piziks 07.04.2011. 09.13
Dr. Gruntmani, dīķa spoguļa maitāšana = lieliska: pa-aldies!
0
Secinājums: 06.04.2011. 09.22
Viedoklis stipri kopē Mārča Auziņa vīziju par augstāko izglītību Latvijā, lai neteiktu vairāk. Kārtējais viedoklis, kas it kā no malas mēģina uzstādīt diagonozi, izejo no premisas: Latvijā viss ir slikti. Tā nav, pat ja ir bijušas kļūdas. Var redzēt, ka autors ir pazaudējis kontekstu ar realitāti Latvijā. LV nav ASV.
0
andrejse 06.04.2011. 04.04
Piekrītu autoram, ka ārzemju studentu skaita palielināšana ir gauži aplams izglītības kvalitātes paaugstināšanas mērķis. Tas drīzāk derētu jaunajai Saeimas demogrāfijas komisijai – lielisks veids kā veicināt izglīt(otāk)u migrāciju.
Doma par “pētniecības universitātes” attīsību ir laba. Tikai es domāju, ka visām universitātēm, kuras pieškir maģistra un doktora grādus būtu jābūt tādām. Tā vienkāršā iemesla pēc, ka nodarbošanās ar zinātni uztur pasniedzēja kompetenci dzīvu. Lai gan protams ir vajadzīgi pārskatīt pasniedzēju vērtēsanas kritērijus, tomēr manuprāt būtiskāk ir pārskatīt viņu darba slodzes sadalījumu. Tajā būtu jābūt laikam gan pētniecībai, gan arī darbam ar studentiem. Piemēram 75% zinātnei un 25% pasniegšanai.
1
martins_kibilds > andrejse 08.04.2011. 10.59
Pilnībā piekrītu. No vienas puses, protams, var kritizēt pasniedzējus par to, ka ir maz publikāciju un pētījumi. Tomēr vajag paskatīties, kāds ir pasniedzēju noslogojums. Daudzās citās valstīs pasniedzējiem nav tik daudz kontaktstundu kā Latvijas universitāšu pasniedzējiem, kas darbojas gluži kā tādas ‘mācāmās mašīnas’. Šādā kontekstā prasība pēc pētnieciskās darbības ir vienkārši absurda, jo tam lielākoties fiziski nav laika. Protams, ir daži izņēmumi, kas iemanās kaut ko nopublicēt arī šādā režīmā, bet no tā pavisam noteikti cieš arī kvalitāte.
Un vēl. Var jau izvirzīt prasības pasniedzējiem, tikai tām būtu jābūt arī samērojamām ar atalgojumu. Cik daudz pasaules līmeņa pasniedzēju būtu ar mieru strādāt, piemēram, LU? Cik zinu, rindās pēc šādas iespējas ārzemju pasniedzēji nestāv un konkursa uz pasniedzēja vietām īsti nav. Lai gan situāciju par normālu varētu uzskatīt tad, ja uz lektoru un profesoru vietām pieteiktos arī pasniedzēji no ārvalstīm. Tas pavisam noteikti uzlabotu izglītības kvalitāti.
0
rencisv 05.04.2011. 19.29
Tiesam liels paldies visiem ka lasija, kritizeja un izteica savu viedokli.
ugis gruntmanis
0
solanay 05.04.2011. 16.44
Kritisks raksts, bet pelnīti un tomēr cerīgi. Jautājums tikai, kurš būs tas cilvēks, kuram pietiks drosmes, zināšanu un uzņēmības šo valsts izdzīvošanai vitāli svarīgo augstskolu reformu īstenot pēc būtības?! Ar formālu, nozīmētu “līderi” šeit nepietiks, būs milzīga pretestība, kaut arī sabiedrības un studējošo atbalsts varētu būt liels. Latvijas modelis: “katram sava augstskola un pats par reltoru” nav konkurētspējīgs, nepieciešma būtiska spēku koncentrācija (apvienošana), iespējams, reģionu augstskolām kļūstot par filiālēm. Augstskolas ir neatkarīgas, izglītības ministrs (intervijā LR1 krustpunktos) nespējot tās ietekmēt, rektoru algas ir ļoti “pieklājīgas”, vienā augstskolā pat 5x pārsniedz MP atalgojumu (ja pelna ar izgudrojumiem, patentiem u.t.t., nav iebildumu, bet par administratīvu darbu un goda amatiem?). Primārā tomēr ir izglītības kvalitāte, pasniedzēju vērtēšana,starptautiskas publikācijas, konkurētspējīgs atalgojums, arī studentu reitingi (priekš nākamajiem darba devējiem). Finansēšanas modelis tomēr ir sekundārs, pašreizējā fin/ekon. situācijā reālāks izskatās valsts galvotu kredītu modelis (lai nodrošinātu piejamību visiem spējīgajiem!) ar iespējamu kredītu dzēšanu nostrādājot noteiktu laiku valstij vitāli vajadzīgās specialitātēs. Ideālā vriantā varētu būt valsts apmaksāta AI ar ~20% līdzmaksājumu (motivācijai) un atbalsta sistēmu spējīgiem studentiem no trūcīgām ģimenēm. Grūtākais būs mainīt domāšanau un atteikties no ērtās, bet tik neefektīvās sistēmas…
1
kasparslore1 > solanay 05.04.2011. 19.43
Šis tiešām ir visbūtiskākais jautājums, kā atrast Latvijā kādu, kurš spētu kaut ko tādu realizēt. Var būt kāds pamanīja, ka potenciālie ‘reformatori’ jau pieteicās paši pirms pāris dienām: http://www.delfi.lv/news/national/politics/eksperti-pieprasa-reformas-izglitiba.d?id=37763791 Un viņi nevis spriež par reformām izglītībā, bet gan tās pieprasa. Un pieprasa reformēt nevienu citu, kā paši sevi ! Izskatās jau diezgan smieklīgi, ja vien nebūtu pavisam bēdīgi: āži dārznieki pieprasa radikālu reformu svaigu kāpostu formā…
0
Eduards 05.04.2011. 13.46
Gribeju pieminet, ka Vacija ari censhas vairs neiet “Vacijas celu” :) No 2005.gada ir ieviesta t.s. Ekscelences iniciativa ( Exzellenzinitiative) – shobrid rit jau tas treshais posms. Tas ietvaros atseviskam elites universitatem un petn.institutiem tiek pieskirti papildus (ieverojami) lidzekli petniecibai, tagadeja posma nauda tiek novirzita ari “parastajam” macibu procesam (piem. universiates var atlauties uzaicinat “dargos” vieslektorus utml.).
0
guntis_urtans 05.04.2011. 13.18
Gribēju iebilst, ka Latvijā ir tikai kādas 33-34 augstskolas, bet apskatījos CSP, ka ir 61 augstskola un koledža. Vai koledža ir īsta augstskola?
0
Pastniece 05.04.2011. 13.00
4. Jāpārstāj turpināt padomju tradīcijas, kur par labam atzīmēm tika maksāta stipendija. Likvidējot stipendijas, jāpalielina to studentu skaits, kuriem maksa par mācībām ir neliela (taču maksa līdz 20% jāsaglabā, jo tad studenti atbildīgāk mācās). Kā daudzās valstīs, ieskaitot ASV, ir jāvērtē ģimenes ienākumi, lai noteiktu, kuram studentam tiešām vajadzīgs atbalsts.
————————
Gruntmaņa kungs, Jūs laikam neesat iepazinies ar situāciju eksakto zinātņu jomā. Gandrīz visi studenti mācās par valsts naudu, tātad par velti, un stipendija ir daudziem vienīgais iemesls, lai censtos labāk. Šādā skatījumā Jūsu piedāvātais ieteikums, atvainojiet, ir reti stulbs.
4
lindamarisfam > Pastniece 05.04.2011. 17.10
Ja viņi cenšas tikai vai primāri stipendijas dēļ, tad tas tāpat ir bezperspektīvs kontingents.
Maksas vai bezmaksas izglītība Latvijā ir vairāk ieraduma jautājums. No karjeras plānošnas viedokļa maksas izglītība ir investīcija nākotnē. Protams, tas prasa atbildību un plānošanu!
Turklāt pastāv ļoti daudzi mehānismi, kā labākajiem un trūcīgākajiem kompensēt vai atvieglot šos izdevumus. Attiecīgi būs tas pats efekts, kas stipendijai.
0
Pastniece > Pastniece 05.04.2011. 19.18
Retais vidusskolnieks ir spējīgs atbildīgi plānot savu nākotni, tam vislabākais pierādījums ir studentu skaits, kas vēlas mācīties LU EVF.
Vai Jūs saprotat, ko runājat, saucot centīgus studentus par bezperspektīvs kontingentu? Tad jau jebkurš iedzīvotājs, kas cenšas nopelnīt vairāk naudas, uzlabot savu dzīves līmeni ir norakstāms?
Jo vairāk laika tiek pavadīts mācību priekšmetā, jo interesantāks tas šķiet. Stipendija izraisa sākotnējo interesi mācīties labi, pēc tam šī vēlme nostiprinās un kļūst no naudas neatkarīga. Es pats šo efektu esmu novērojis gan sev, gan saviem kursabiedriem.
Un kāpēc meklēt citu mehānismu labākajiem un trūcīgajiem, ja esošajam nav ne vainas?
0
rencisv > Pastniece 05.04.2011. 19.27
Es nevaru piekrist Jusu viedoklim. Piekritu Kasparam Gasunam.
Jamacas ir, lai iegutu labakas zinasanas, un lai darba tirgu butu pec iespejas konkuretspejigaks.
Ka jau teicu, varbut tiem 5% beidzeju, kas ir ap 800 12 klasu beidzejiem kas PISA testa zinasanas ir 5-6 limeni, vajadzetu stipendiju, un specialas iespejas stazeties arzemes obligati!
Perejiem janem vera vecaku ienakumi, ja cilveks ir vai no laukiem, vai pilsetas, un vecali ir trucigi, valstij/universitatem tie butu jatbalsta. 20% lidzmaksai butu japaliek (aiznemuma veida) lai ari studentam palielinatos motivacija. Tie kas ir turigi, ar videjam sekmem, tiem var atmaksat izdevumus gimene, vai aizdevuma veida (valsts garantets) no bankas. daudzi teiks, ka tad brauks uz arzemem (kas manuprat nav slikti pec butibas), tacu jatceras ari ka valstis ka Danija, kur apmaciba ir par brivu, dzivosana ir samera darga, un par to pasam jamaksa, kas ir dargak, neka dzivojot pie vecakiem Riga. Tacu pec butibas, ir loti labi ka jaunie cilveki brauc uz arzemem un stude. Jo tur sabiedriba ir vairak egelitara, katru studentu no parejiem atskir tikai tas cik daudz macies. Jo labakas sekmes, jo labaks darbs, uz to latvija butu jatiecas, tas ir kritiski svarigi, lai jaunos cilvekos paraditos ticiba, ka nevis kadu pazistot, bet ar savu smagu darbu VAR tikt uz prieksu.
ugis gruntmanis
0
lindamarisfam > Pastniece 06.04.2011. 12.20
@yndi halda
“Retais vidusskolnieks ir spējīgs plānot savu nākotni..”
Tieši tādēļ daudzās valstīs uzreiz pēc vidusskolas stāties augstskolā nemaz nav vispārpieņemta prakse.
Mazāk atbildīgajiem un ne tik apdāvinātajiem varbūt nemaz nevajadzētu studēt augstskolā. Ir jau arī, piemēram, profesionālā izglītība – Latvijā nepelnīti nepopulārā.
Visā šajā atbildības stāstā Latvijā pavisam tiek aizmirsts par vecāku lomu. Tad nu lai audzina tā, lai nav šāda plivināšanās pa gaisu mācībās, vai arī tad aktīvāk skalo smadzenes ap vidusskolas beigšanas laiku. Pašlaik gan skolēni, gan vecāki uztver mācību procesu kā tādu sanatorijas kursu, bet tas ir smags darbs un liela privilēģija izglītoties!
Tāpat kā (kvalitatīva) medicīna, arī (kvalitatīva) izglītība vēsturiski ir bijusi grūti pieejama, un tam ir objektīvs pamats. Tāpat arī profesijas izvēli visos laikos ir diktējuši pragmatiski apsvērumi. Ļoti ilustratīvas ir daudzu 19. slavenību biogrāfijas – Čaikovskis pēc vecāku (!) diktāta mācījās par ierēdni, Valdemārs bija mērnieks. Mēs šādu uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi! Ar “tūtiņdreijeru” (starp citu, šis vārds nāk no profesijas tūtīšu tinējs) specialitātēm gluži vienkārši nevarēja (un nevar) nopelnīt maizi, tas nav stabilas karjeras pamats. Izglītība būtībā ir daļa no cilvēka darba dzīves – nevis aizkavējusies bērnība, kā tas šobrīd ir iegājies.
Par stipendijām un motivāciju. Vispār jau es uzsvēru, ka slikti ir, ja stipendija, nevis zināšanas izvirzās priekšplānā. Tie, kas ir pēc būtības motivēti, paliks tādi arī pie maksas/daļējas maksas sistēmas.
Un izlaidība vidusskolās nekādi nav attaisnojums izlaidībai augstskolās. Cik noprotu, tad praksei izmantot vidusskolas beigu vērtējumus kā atskaites punktus, uzņemot augstskolās, jau ir devusi augļus vidusskolnieku motivācijai. Tad tā tikai uz priekšu!
0
agnesedzirne 05.04.2011. 10.14
Paldies par rakstu. Dombrovski, lūdzu – neatstāj šo jautājumu IZM vai pašu augstskolu ziņā – nav viņiem iekšējs spēks pašiem sevi mainīt.
2
lindamarisfam > agnesedzirne 05.04.2011. 17.06
Vai Dombrovskim vai Gruntmaņa kunga piesauktajiem “supermeņiem” vai “supermeņu kolēģijai” ir/būtu?
No visām Gruntmaņa pozīcijām un ierosinājumiem tiešī šis man šķita visšaubīgākais.
0
piziks > agnesedzirne 07.04.2011. 09.06
Kaspar, Tev būtu taisnība, ja spriedumos mēs aprobežotos vienīgi ar 3 zemu lidojošo fiziķu/eksakto autsaideru — Godmanis, Repše, Dombrovskis — pieredzi atjaunotās LR premjerēšanā. Jā nošķir personības no personību šķietamībām vai primitīva PR piemēriem. :)
0
kadrija 05.04.2011. 09.21
Paldies par rakstu! Jāteic, LV universitātes nav atrodamas reitingos nevis tādēļ, ka mums ir viena vai otra finansēšanas kārtība, bet gan tādēļ, ka pats izglītības produkts nav starptautiski konkurētspējīgs. Pirmā problēma ir tajā, ka reformas ir ātruma un parmaiņu “šķitums”. Tās ieviešot, vēl nemainas ne programmu, ne lekciju/semināru, ne pasniedzēju zinātniskā kapacitāte, ne publikācijas. Sāpīgākais šajā reformā būs atskārsme par to cik daudz ir jāmaina izglītības saturā un formā, nevis tas, ka tagad esam “aidzīvojušies” līdz maksas izglītībai.
Otrā problēma ir tā, ka tieši šim kvalitātes jautājumam pietrūks dūšas pieķerties. Katrā no šīm revidējamām iestādēm ir cilvēki, ar viņu iztiku, ģimenēm, līzingiem par remontu, ilgām pēc labklājības utt. Un viņus patiešām žēl “konsolidēt”. Rezultātā, varam palikt pie tā, ka mums joprojām ir čābīga izglītība (kaut par 30% mazāk), par kuru tagad arī ir jāmaksā. To nu ne; jārisina abas.
0
martins_spravniks 04.04.2011. 21.42
Mēs arī šajā jomā neapšaubāmi baudām konkrētas nozares, varbūt pat konkrētu augstskolu lobija sekas. Cik sen atpakaļ pāri zemītei vēlās pedagogu un bērnudārzu audzinātāju piespiedu izglītošanas vilnis? Esam parēķinājuši, kādu efektu šī kampaņa atstāja uz nozari un tautsaimniecību kopumā?
0
Signija Aizpuriete 04.04.2011. 20.00
”Viens no secinājumiem ir tas, ka mēs nedrīkstam iet Vācijas ceļu, kur pēc otrā pasaules kara veiktās reformas ….” –
– RAKSTA autors var būt mierīgs, ja jau veicot 1990-o gadu šoka terapijas reformas Latvijas intelektuāļi neņēma vērā pēckara Vācijas ekonomiskā brīnuma tēva Ludviga Ebernharda ieteikumus Wohlstand fur Alle (Labklājība visiem) http://www.litru.ru/?book=86076 – tad 99.99%, ka tagad centīsies īekļūt kāda topa pirmajā desmitniekā, nedomājot par ‘labklājības visiem’ nodrošināšanu?
0
Janka, Janic 04.04.2011. 19.32
… tur nav ko galvu lauziit , vienkaarši augstskolaas uzņem daudz muļķu , tagad atkal ar vienas rokas veezienu parastaas profesionaali tehniskaas arodenes paarveerš valsts tehnikumos , šie visi kuriem izdosies to absolveet , varees mieriigi iestaaties augstaakajaas maacibu iestaadees , jo prasiibas ir minimaalas , laikam jau galvenais ir nauda, taapat kaa lopkopjiem , jo vairaak galvu jo vairaak naudas …
0
Aivars Krauklis 04.04.2011. 19.00
Kaut kādi tumsoņi te sarēķinājuši, ka sabiedrības attīstības noteicējs būšot zināšanas matemātikā. Kauns! Mūsu sirdsgudrai tautai tāds primitīvs racionālisms neder, mums dvēsele dziļa. Studējam „sociālās zinātnes” un bļaujam, ka ņammas par maz. Nesen tepat IRā mūsu humāniTĀRIE inteliģenti (suga tādas esot) tik žēli brēca, ka negribot rēķināt un lepojās ar savu smadzeņu mazspēju, ka taisni skaudība uzmetās. Pat matemātikas aizstāvji tik vien spēja, kā reducēt to līdz aritmētikai grāmatveža līmenī, un tas jau tiešām nozīmē dziļu bedri. Daudz dziļaku, kā visi ārējie ļaundari, kopā sametušies, spētu izrakt.
4
Jānis Dreimanis > Aivars Krauklis 05.04.2011. 07.33
Sociālās zinātnes pieprasa tikpat labas matemātikas zināšanas kā eksaktās zinātnes. Problēma ir tajā, ka Latvijā sociālo zinātņu līmenis ir zems un nekonkurētspējīgs. Tieši sociālās zinātnes ir tās, kas var palīdzēt saprast, kā labāk pārvaldīt valsti, tādēļ Latvijā tās ir ļoti nepieciešamas.
Cita lieta, ka ir būtiski jāuzlabo studiju kvalitāte. Ir jāievieš reāli konkursi uz pasniedzēju vietām, kur būtu noteikti skaidri atlases kritēriji un nebūtu nekādu priekšrocību “savējiem” truleņiem.
Protams, TIK DAUDZ sociālo zinātņu speciālistu arī nevajag.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 05.04.2011. 07.47
„Sociālās zinātnes pieprasa tikpat labas matemātikas zināšanas kā eksaktās zinātnes…” – nekā tamlīdzīga, iespējams, ka līdzīgas idejas rodas tieši no visai primitīva priekšstata par matemātiku.
Protams, dažās no tām „sociālajām” tiek izmantoti atsevišķi matemātikas elementi un jebkurā nozarē matemātikas (nejaukt ar aritmētiku, ko nereti dara) iedīdītā domāšanas disciplīna un plašums (jā, tieši tas) palīdz gūt labākus rezultātus. No cerības, ka „sociālās zinātnes” tādā veidā, kā to saprot Latvijā, palīdzēs „labāk pārvaldīt valsti”, baidos kā velns no krusta. Vai studiju kvalitātes kritums (vairumā nozaru – briesmīgs!) nav viens no „’ sociālzinātniskās” pieejas rezultātiem?
0
martins_kibilds > Aivars Krauklis 05.04.2011. 23.12
Man rodas sajūta, ka jūs īsti nesaprotat, kas ir sociālās zinātnes.
0
Jānis Dreimanis > Aivars Krauklis 06.04.2011. 07.40
Paldies par kūkām. Ad hominem apgalvojumus izteikt es arī māku, bet līdz tādam līmenim nolaisties netaisos.
0
TanteSidra 04.04.2011. 17.44
Studentiem beidzot augstskolu, tos jāsarindo [—], lai darba devējam būtu skaidrs “kas ir kas” [—].
/
Autors nezina literāro latviešu valodu.
2
kaps > TanteSidra 04.04.2011. 18.03
Varbūt skatīsimies pēc būtības nevis piesiesimies sīkumiem ? Savādāk pēc 10 gadiem te būs Āfrikas līmeņa valsts…
0
Andris > TanteSidra 04.04.2011. 18.10
Ar visām šīm kļūdām raksts kļūst tikai pārliecinošāks, jo raksta temats taču ir LV izglītības trūkumi. Iedomājieties, cik pārliecinoši skanētu, piemēram, sekojošs kritisks raksts par sākumskolām: “Musu sākumskolis ira slektas. Cilveke kure tās beidz nemāk pavisam pareize rakstēt”.
Bet ja nopietni, raksts ir labs un tēma ir ļoti svarīga. Jo vairāk domātāju iesaistīsies aug. izgl. reformēšanā, jo labāk.
0
TanteSidra 04.04.2011. 17.40
/
Gottingenas ir tikai 43. vietā
/
Uzmanību!
Rakstījis ne visai izglītots autors.
Gōte? Šrōdingers? Kōnigsberga?
0
TanteSidra 04.04.2011. 17.35
apraksta Jēlas (Yale) Universitātes prezidents un profesors
–
Lūdzu autoru noskaidrot vārda “Yale” nozīmi.
1
rencisv > TanteSidra 05.04.2011. 19.05
Atvainojos par neliteraro valodu.
Ka Jus jau zinat Yale University tika nosaukta pec Elihu Yale,cilveks kas Yale ziedoja tiem laikiem lielu naudas summu.
0
mary75 04.04.2011. 16.52
Labs raksts.
Latvijā ir 60(!) augstskolas, Lielbritānijā – 160 uz 60 miļjoniem.
Vai tad te vēl prasās kādi komentāri?
Kāda var būt kvalitāte?
Tam visam ar izglītību nav nekāda sakara, tas ir “augstskolu bizness”, kārtējais valsts nozagšanas veids, kur iesaistīti arī ļoti daudzi ministrijas funkcionāri, kuri tāpēc nav ieinteresēti neko mainīt.
Tas, ka tie amerikāņi pierādījuši matemātiski IKP atkarību no att. valsts skolēnu zināšanu līmeni, arī interesanti, kaut arī kaut kur intuitīvi jau tas bija skaidrs.
Un, dabiski, gan Lietuva, gan Igaunija atkal mums priekšā.
Latvieši gan prot sačakarēt visu, kam pieķeras, taisni valstiskas domāšanas un profesionalitātespilnīgākā trūkuma dēļ, toties savtīgums un personiskās interses vienmēr dominēs.
Cik zinu, igauņi jau deklarēja, ka ar laiku pāries uz bezmaksas augstāko izglītību.
Nu jā, ko es te par igauņiem, tiem jau arī medicīna praktiski bezmaksas.
A mums, toties, uz katru iedzīvotāju drīz būs viena augstskola.
0
Juris Millers 04.04.2011. 16.43
Man gan šķiet, ka šajā rakstā ir daudz muļķību. Daudz tiek pieminēta ASV pieredze, bet pēc viņu pašu datiem ASV ir viena no sliktākajām izglītības sistēmām civilizetajā pasaulē. Un tas neskatoties uz kolosāliem kapitālieguldījumiem uz vienu skolēnu un fantastiskajiem parādiem ar kuriem studenti beidz universitātes pēc samaksāšanas par apmācību.
Augstākajai izglītībai visiem, kas spēj tādā līmenī mācīties, ir jābūt bez maksas. Tas ir tiešs ieguldījums valsts nākotne, kas daudzkārtēji atmaksāsies. Tieši lauku skolu audzekņi biezi vien pat nemēģinās iet uz augstskolu, ja viņiem par to būs jāmaksā. Es pazīstu daudzus lauku bērnus, kas reāli dzīvo no stipendijas un lauku vecāku sūtītās pārtikas. Nedz vecākam, nedz bērnam naudas nav, bet ar nelielu stipendiju, laukos pasu audzetu pārtiku un gatavot prasmi viņi izdzīvot un mācīties var. ja nebūtu stipendijas un vēl pieprasītu par studijam maksāt (pat simbolisku naudu) šie cilveki vairs nevarētu mācīties un viņiem nekas neatliktu kā sapūt laukos.
Augstskolas apvienot – jā, droši, bet ar mērķi, lai visi, kam ir galva uz pleciem, varētu iegūt pēc iespējas labāku izglītību, nevis mācīt tikai tos kuri var samaksāt.
3
martins_kibilds > Juris Millers 04.04.2011. 23.38
ASV ir slikta vidējā izglītība, bet augstākajā izglītībā pašlaik ar viņiem neviens konkurēt nevar. Turpat vai visas pasaules smadzenes aizplūst uz turieni. Gan labākie studenti, gan labākie mācībspēki ir tur. Tas, protams, nenozīmē, ka visi labākie ir tur. Bet lielākā daļa pavisam noteikti.
0
rencisv > Juris Millers 05.04.2011. 00.43
ASV videjai izglitibai butu jabut daudz labakai, jo ieguldita nauda uz vienu skolnieku gada, ir lielaka pasaule. Tacu ka redzams PISA, ASV punkti gan lasisana, gan matematika, gan zinatnes IR labaki neka Latvija, http://www.guardian.co.uk/news/datablog/2010/dec/07/world-education-rankings-maths-science-reading.
Otrais svarigais punkts, ka ASV vidduskolas loti atskiras atkariba no ta vai tas ir nabadzigaka, vai partikusa rajona. Partikusos rajonos, viduskolas (protams ne visas) ir labas, un tiesi tapec PISA testa, ASV loti augsts ir procents kas saniedz 5-6 limeni visos laukos, tacu liels procents ir ari 1-2 limeni, kas Latvija praktiski nav.
Par augstakas izglitibas kvalitati pilnigi piekritu “Ivars” paskaidrojumam, ta ir augstaka limeni pasaule, ka rada Times aptauja, http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2010-2011/top-200.html, no pirmam 20, 15 ir ASV universitates.
0
lindamarisfam > Juris Millers 05.04.2011. 16.59
Vispār jau Gruntmaņa kunga ierosinājums bija tieši orientēt stipendijas uz vecāku pārticību, nevis sekmēm.
Par tiem 20% vai vispār līdzmaksājuma principu, kas veicina motivāciju. Esmu mazliet darbojies NVO laukā, un tas ir zelta likums, ka kaut vai nelielas naudas maksāšana pasākumos, kurus varētu viņiem organizēt arī par velti, motivē dalībniekus. Lietas, kas ir par velti, mazina motivāciju. Tā mazliet jancīgi var likties, bet fakts.
Cita lieta, kā šo principu realizēt dzīvē. Bet tas ir skatāms izņēmumu kārtībā – ja nabadzība ir tik liela, ka naudas mācību maksas “līdzmaksājumam” nav nu nemaz, tad paliek sociālie dienesti, privātās stipendijas un palīdzības programmas. Palīdzība vai atlaides šādiem studentiem var būt atrunātas arī valsts sistēmas ietvaros, bet tiem jebkurā gadījumā jātiek skatītiem izņēmuma kārtā.
Latvijā vispār ir iegājusies nelāga mode pielāgot visu sistēmu atsevišķām grupām. Var jau būt, ka atsevišķos gadījumos tā var ietaupīt administrēšanas izmaksas (vai arī pabalstīt administratoru slinkumu/nevarību), bet nevar visas sistēmas konceptuāli, atvainojiet, “sajāt” par labu īstermiņa “pragmatiskiem risinājumiem”.
0
janisholsteins 04.04.2011. 16.38
perfekti! es arī pa brīdim kladzinu par šo tēmu.
Reformām stāv pretī augstskolu lobijs, kuriem ir labi ar minimālu, bet garantētu ienākumu, par ko nekas netiek prasīts.
1
+3
-3
Atbildēt
@Agnese Lûse > janisholsteins 05.04.2011. 19.09
Latvijā augstākā izglītība ir lielisks veids, kā paspīdēt ar savām zināšanām starp kolēģiem gaterī jeb Īrijas zemeņu laukos ;))
0