Lībijas nemiernieki atgūst kontroli pār Adždabijas pilsētu

Kaķi, man liekas, ka tu esi sajaucis, kurš pa kuru šauj, un kurš atšaudās. Kadafi bliež ar tankiem un artilēriju pa civilajiem (un pirms lidojumu aizlieguma zonas – ar kara aviāciju). Pats saki, ka jebkurš apbruņots cilvēks šaus pretī, tikai ar kalašņikovu tankam diez ko daudz nepadarīsi.

Nafta, starp citu, ir Čadas galvenā eksportprece. Un islāma fundamentālistus Dārfūrā finansē neviens cits kā Kadafi.

PS. Šorīt britu aizsardzības ministrs paziņoja, ka par ieroču piegādi Lībijas opozīcijai nevar būt ne runas – ieroču embargo attiecas uz visu valsti.

Man atklāti sakot, ir grūti saprast šo fanošanu par amerikāņu invāziju Lībijā. Labi, piekrītu, ka Kadafi ir diktators. Apzinos arī, ka mums pašiem tikušiem vaļā no padomju varas, vajadzētu atbalstīt arī citas nācijas, kas tiecas atbrīvoties no diktatūrām. Taču, kāpēc ASV interesē tikai valstis, kur ir nafta (piemēram, par Čadu ar tās banāniem jeņķis neinteresējas, vai teiksim par Darfūru – arī tur viņš neuzskata, ka būtu tādu apmēru humānā katastrofa, ka būtu nepieciešama militārā iejaukšanās). Turklāt pats amerikānis ir nospiedis revolūciju podziņu Magreba pasaulē. Vienīgi Bahreinā viņš nopūderēja, jo nemieru vadības iniciatīvu pārtvēra Irānas puse, liekot amerikānim lūgt savam tradicionālajam partnerim Saūda Arābijai ievest tās karaspēku augstākminētajā salu valstī. Tas viss ir precīzi inženierēts pasākums, un Lībijas gadījumā bija paredzēts, ka nemiernieki vieni paši spēs nomest Kadafi, taču izrādījās, ka viņi nav pietiekami organizēti un profesionāli, un cilvēkiem aiz priekškara Vašingtonā un Londonā nācās pieņemt lēmumu par oficiālu iesaisti, lai tiktu klāt pie naftas un mazinātu inflācijas spiedienu Eiropā un ASV. Nekā tur vairāk patiesībā nav. Ja vien nav kāres pievienoties vulgāru urrāpatriotisma izjūtu cienītājiem…

Kadafi ir diktators un būtu diezgan dīvaini dzīvot ilūzijās, ka ar saviem pretiniekiem tas izrīkosies humāni.
Taču par Rietumvalstu demokrātijām gan varētu ticēt, ka tās patiešām vēlas izbeigt bruņotu konfliktu un panākt mieru. Tikai tās dara to ļoti īpatnā manierē – pieprasot pārtraukt uguni tikai vienai no karojošajām pusēm, otrai ļaujot turpināt šaut un piedevām vēl solot piegādāt ieročus (tik jāizdomā, kā tikt juridiski galā ar Lībijas ieroču embargo). Vai karus izbeidz, iepludinot tajos ieročus? Vai Kadafi spēkus var apturēt, pieprasot tiem ļaut uz sevi šaut bez iespējas atbildēt? Faktiski jebkurš apbruņots cilvēks šaus pretī, ja viņam uzbruks. Tāpēc Rietumiem vajadzētu skaidri pateikt – mēs vēlamies nevis mieru un asinsizliešanas pārtraukšanu, bet gan Kadafi atbalstītāju asinis, Kadafi gāšanu un nemiernieku uzvaru.

Nezinu, vai režīmam, kas atklāti melo par pamieru, bet tajā pašā laikā nogalina savus *miermīlīgos* iedzīvotājus (nevis tos, kas jau aiz izmisuma ir paspējuši paņemt kaut kādus ieročus rokā), ir vispār tiesības pīkstēt par kaut kādiem gaisa atbalstiem.

Ja nemaldos, vienā no pilsētām pro-Kadafi džeki bāzi ierīkoja slimnīcā – lai nesadomā sabumbot.