Zemestrīce Japānā – kopsavilkums

21

Komentāri (21)

mxblack 15.03.2011. 13.54

Mīļo Dieviņ, sargi mūs no atomstaciju ārprāta.

+1
-9
Atbildēt

4

    anita_meistere > mxblack 15.03.2011. 18.01

    nu ja..turpinasim katru dienu izkūpināt miljoniem tonnu co, sēra utt gaisā..un sildīt zemīti. tas notiekti ir mazāk kaitīgāk gan mums, gan dabai..vai ne???
    es teikšu tā, ka visas atomstaciju avārijas kopā ņemtas nenodaŗija dabai tādu skādi, kā nesen meksikas līcī izlijusī nafta no tā dziļurbuma. tur piesarņojums bija par kartu nopietnāks un plašāks.
    par naftu nez kapec neviens tā nešoķejas.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Maija > mxblack 15.03.2011. 18.42

    redz, Opi, ja tā globālā sasilšana patiesi ir no naftas un ogļu dedzināšanas, tad polārie ledāji patiešām kusīs un pasaules okeānu līmenis celsies. te lieti der atgādināt, ka rīga patiesībā ir tikai dažus metrus virs jūras līmeņa, Jelgava arī un liela daļa Lielupes baseina.
    Protams, kodolenerģētikai ir nopietnas blaknes – potenciālais radioaktīvais piesārņojums nopietnu avāriju gadījumā un visu to radioaktīvo atkritumu droša noglabāšana. Taču, manuprāt, tās ir tehniskas problēmas, ko var atrisināt

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 16.03.2011. 10.26

    Vai AES celtniecība ir vienīgā iespēja to visu novērst?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdemārs Valdemārs > mxblack 16.03.2011. 11.27

    Ne par kapeiku labāka tikai citādāka ir arī t.s. zaļās enerģijas ražošana. Spilgtākais destruktīvais piemērs ar subsīdijām un likumdošanu uzstieptā biodegviela. Rezultātā pārtikas cenas pasaulē kļūst vienlīdz svārstīgas kā enerģijas cenas. Īpaši ironiski ir tas, ka no šīs politikas visvairāk cieš trūcīgākā sabiedrības daļa, kurai enerģijas īpatsvars patēriņā ir mazāks, bet galveno izdevumu daļu veido pārtika. Ļoti ticama ir versija, ka plašos nemierus trūcīgākajās arābu valstīs izprovocēja nevis nepārvaramas ilgas pēc demokrātiskām pārmaiņām, bet vienkārši pārtikas cenu celšanās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dro 15.03.2011. 12.33

Par kādiem grēkiem Japānai tāda traģēdija? Varonīga, gudra, čakla tauta!

+6
-4
Atbildēt

1

    Lāsma Bunere > dro 15.03.2011. 15.38

    Valstīm un tautām neviens ne par kādiem grēkiem nekādus pārbaudījumus neuzliek. Jo īpaši tautām, jo tajās vienmēr vieni ir strādīgi, daži ir liekuļi, vēl citi ir gudri, vēl vairāk ir čaklo, daži ir noziedznieki, citi neprot pareizi rakstīt, dažiem piemīt spēja vadīt pārējos, vienmēr ir daži sliņķi utt.
    Vienkārši nevajag mistificēt parastus notikumus

    +7
    0
    Atbildēt

    0

juhans 15.03.2011. 12.02

Vislielāko skepsi izsauc secinājums, kas izriet no apgalvojuma “…par labu AES drošībai runā arī tas, ka stacija izturējusi piecreiz spēcīgākus grūdienus nekā tos, ar kādiem saskarties tā projektēta…”, jo to var saprast tā (kā citādi lai to saprot?), ka kodolspēkastacija projektēta piecreiz MAZĀKAI slodzei nekā tā, kuru tai reāli var nākties izturēt. Parasti gan rīkojas otrādi – konstrukcijas projektē lielākai slodzei nekā reāli iespējamā un to attiecību sauc par drošības koeficientu, kas vienmēr ir lielāks par 1. Tas, ka šajā gadījumā būve ir izturējusi piecreiz lielāku slodzi (tās drošības koeficients ir 1/5=0,2), ir sagadīšanās, laimes gadījums, brīnums katoļu baznīcas izpratnē (notikums, kurš norisējis pretēji fizikas likumiem). Tāpēc tam negribās ticēt. Kaut kas tur “neklapē”.

+2
-1
Atbildēt

1

    anita_meistere > juhans 15.03.2011. 18.00

    laikam nesko līdzi. pati zemestrīce kā tada visā valstī prasija 3 upurus un paris sagruvušas majās. uz atomstaciju tas neatstāja nekādu ietekmi…tik to, ka stacija sādos gadījumos automātiskā režīmā apstājas. problēmas radīja cunami vilnis, un moments, kurā tas trāpija pa staciju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lailabidzane 15.03.2011. 11.24

.
Autore ir veikusi labu mēģinājumu apkopot informāciju par tēmu.
Tikai tas ambiciozais “kopsavilkums”.
Ir visai maza varbūtība kļūdīties, sakot, ka NEVIENS no rakstā minētajiem skaitļiem jau pēc pāris dienām vairs nebūs tāds, kāds tas izskatās šodien. Tas pirmkārt.
Un otrkārt. Par kopsavilkumu, pat tikai uz doto brīdi, nevar saukt plašsaziņas līdzekļos “nokāstus” cipariņus.
Kopsavilkums paredz zināmu kopsakarību fiksēšanu, avotu uzticamības verifikāciju, datu atlases un apstrādes metodikas ievērošanu.

+6
-8
Atbildēt

4

    buchamona > lailabidzane 15.03.2011. 11.59

    Gruuts Tev uzdevums – visam un par visu buut opoziicijaa :)) Manupraat “kopsavilkums” iznaacis labs. Katraa zinjaa es labaak lasu shaadu, nosveertu info un dienu veelaak, nevis “shausmu fragmentus”, kuri naak shobriid pa visaam spraugaam araa peec principa – kursh pirmais. Protams, ka cipari mainiisies, laikam ejot, un tos savilks kopaa naakoshajaa shaada tipa informatiivajaa lapaa. Paldies autorei :)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    piziks > lailabidzane 15.03.2011. 17.44

    Visiem un visām taču nemāca, kā informāciju vāc un pārbauda patiesi solīdās enciklopēdijās vai ASV Nacionālajā Ģeorgrāfijas biedrībā, tās izdevumos. (Nebūtu solīdi aizmirst, ka info drošībai ir arī sava pašizmaksa, jo nedrošāka info lētākai publikai, jo pašizmaksa zemāka.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Maija > lailabidzane 15.03.2011. 18.34

    pievienojos! man arī šis raksta nosaukums likās pārlieku pretenciozs. Kopsavilkumu šai katastrofai varēs taisīt pēc gada, varbūt pat vairākiem un ne jau kāds Latvijas “žurnaļuga vulgaris”, bet gan nopietnu ekspertu vai pētnieku kolektīvi.
    šito var nosaukt par ziņu aģentūru sniegtās informācijas hronoloģisku konspektu ar emocionālo autora piesitienu

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > lailabidzane 15.03.2011. 20.34

    .
    Ziņu avotu, mēdiju un ziņas patērējošās publikas mijiedarbība vienmēr ir bijis interesants process.
    Arī šajā portālā koši izzīmējas vairākas klasiskas kombinācijas.
    Piemēram, “”Pravdas” korespondenta” un “atkārtā žokļa” varoņduets. Ziņu sniedzējs sajūtas neapstrīdams tikai tāpēc, ka ir “štata” darbonis, bet patērētājs vēsturiski, vai iedzimta slinkuma dēļ, ne vēlas, ne spēj pausto ziņu vērtēt. Viņš to ierij kā pliku āķi. Vieglāk ir pieņemt, ka ziņotājs ir nesasniedzami augstākā līmenī, uz kuru tiekties tāpat ir bezjēdzīgi. Patiesībā jau šis pārspīlētās distances sindroms darbojas ne tikai kombinācijā žurnālists – lasītājs. Tieši tas pats vērojams arī politiķis – vēlētājs, ierēdnis – pilsonis mijiedarbībā. Lasītājs, vēlētājs, pilsonis akceptē žurnālista, politiķa, ierēdņa pozīcijas nesasniedzamos augstumus. Un daudz retāk ir gatavs piepūlēties, lai komunicētu ar viņiem “horizontāli” – no līdzvērtīgām pozīcijām. Un tie, no “augstajiem līmeņiem” šo situāciju nekautrējoties ekspluatē.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam