Malumednieka profils

Padomju laikā pie Kaņiera ezera bija uztaisīts aploks kā divi bumbieri ar sašaurinājumu vidū.Mednieki nostājās šaurākajā vietā un šāva dzītos zvērus.Reiz piedalījies F.Kastro,kuram bija lieli brīnumi,ka cūkas pēc pirmās dzīšanas skrien pa to pašu ceļu atpakaļ.Tādas medības viņš neesot piedzīvojis.Viņš jau nezināja,ka zvēri ir aplokā.Mūsdienu varenie arī daudz neatpaliek ar sniega moci trenkādami zvērus.Ja jau nepaņēma drēbes uz ekspertīzi,tad neko nepierādīs.

>>> kaspijs12 Trāpīts desmitniekā. Tavs viedoklis jāliek enciklopēdijā pie šķirkļa “Medības” :)

Raksts labs, bet mazliet virspusējs, autors laikam ir pilsētnieks. Pamēģiniet vienatnē malumedīt – cerības uz veiksmi ir minimālas. Nav dzinēju un zvēra maņas ir krietni pārākas par maliķa spēju klusi nokļūt šāviena attālumā. Domāju maliķu jautājums ir vairāk greizsirdības aktualizēts. Paskaidroju: autoram ir taisnība par “vīriem, kas uzskata sevi par Zemes Sāli”. Medību kolektīvi savā būtībā ir koruptīvu un korporatīvu saišu stūrakmens. Laukos tajos apvienojas pašvaldību priekšnieki, policijas priekšnieki, mežu dienestu darbinieki, mežu izcirtēji, kuru darbības bieži ir krimināla rakstura, tomēr dalība mednieku kolektīvā nodrošina viņu atrašanos uz smalkās sarkanās līnijas starp noziegumu un nepierādāmu noziegumu, kuras fleksibilitāti nodrošina tieši draudzības un īstu vīru biedriskuma saites medību kolektīvā. Te nu atgriežamies pie nabaga maliķa ar “šaujamo kūstaugšā”. Kad nu šie medību kolektīva Dieva dēli, šie provinces Sabiedrības Pīlāri, ierauga savos medību laukos svešas pēdas sākas kliegšana, kas nereti ir stiprāka par aizkustinošo “kas manā gultiņā gulējis?!”. Pārtikušie puskungi paliek gluži vai traki, redzot, ka kāds šķērsojis “viņu” medību laukus. Un tomēr paši nekautrējas šaut visu kas kustas sev izdevīgā laikā.

Labs raksts. Pēc maniem novērojumiem (dzīvoju mežainā lauku apvidū), vieninieku ar nelegāliem ieročiem “maliķu” vidū nav daudz. Galvenā problēma – tās pašas “kungu” medības, kuras joprojām ir samērā bieža parādība. Protams, tām vairs nav tā spožuma kā 90-to gadu sākumā. Labi atceros kā šādās reizēs medībās piedzērušies devās visa rajona “spice” ar virsmežzini priekšgalā. Bet būtība jau no tā nav mainījusies.

Jejgavas gadījums vairāk atgādina nežēlīgu dzīvnieku slepkavošanu,kuri jau tā novārdzināti pēc bargās ziemas.Tur ar medībām nav nekā kopēja.Jācer,ka izmeklēšanā vainīgie tiks noskaidroti un saņems bargu sodu.

Manuprāt lielisks raksts. Jūtams, ka autors “pazīst drēbi”.

>>>Jaunizveidotās valsts medību kultūra vēl nebija noformulējusies un šaušana, par it kā nevienam nepiederošiem dzīvniekiem, priekš daudziem bija pašsaprotama lieta.>>>>

Vienā teikumā divas gramatikas kļūdas – autors, kas laikam tak ir žurnālists, tomēr varētu pārlasīt tekstu.

Bet raksts citādi pat ļoti atbilst patiesībai, tur nu autoram nevar nepiekrist – par tām trim malumednieku kategorijām.