Vienkārši piedalieties un parādiet,ka šī diena ir svarīga ne tikai tiem pāris tūkstošiem leģionāru,kuri vēl dzīvi, bet arī viņu ģimenes locekļiem, bērniem, mazbērniem! Tā kā man ir zināms priekšstats par viņu ieguldījumu,(viens ir, kas saistīts ar II. pasaules kara notikumiem), tomēr īpaši gribu uzsvērt par viņu lielo atbalstu, ziedojumiem (trimdas laikā un vēlāk pēc Latvijas neatkarības atgūšanas), latviešu sabiedrības kultūras un izglītības uzturēšanā, atbalstu daudzbērnu ģimenēm, jauniešiem, kuriem ir nelabvēlīgi vai trūcīgi apstākļi! Ar 16.marta atzīmēšanu ir saistīts kas vairāk – noteiktu vērtību uzturēšanu, cieņas izrādīšanu un vienotības apliecināšanu! Vienkārši parādiet, ka kreisi orientēti politiskie spēki, uz ko nosliecas šobrīd Rīgas administrācija, neaizliegs mums atzīmēt to, kas ir svarīgs! Visi aicināti pievienoties pavisam noteikti Rīgā, tad Lestenē un neformālā gaisotnē arī Rumbās!
to udajs_16
Ko nozīmē “ārzemju”, tā arī raksti, ka krievu. Maz ticams, ka normāli uzņēmēji gribēs investēt tur, kur pie varas staļinisti, Kononova noziegumu mantinieki.
Nu, Ušakovu jau var saprast un pārmest viņam arī neko nevar. Viņš taču nevar sabojāt savu tēlu ārzemju investoru acīs. Citādāk viņš par savu turpmāko karjeru var aizmirst. Viņam nekas cits neatliek kā aizliegt un tad lai tiesa izlemj ko tālāk. Skumjāk ir ar mūsu mīkstmiesīgajiem premjeriem un citiem fruktiem.
Godīgi sakot man ir grūti salīdzināt dzīvi PSRS ar dzīvi Vecajā Eiropā, jo bagāts es nebiju tad un neesmu tagad, tātad ceļošanai man nekad naudas nav pieticis. Es pasauli iepazīstu caur masu mēdijiem un manu dēlu nostāstiem, jo tie ir pabijuši šur un tur. Toties es labi atceros kā un kāpēc tika svinēti tie tolaiku svētki un par kādu dzeršanu tie daudziem izvērtas. Toreis šajos svētkos nedzert bija “sliktais tonis”, tāpat kā tagad pie tiem Uzvaras dzelzsbetona mietiem. Bet Legionāri šo dienu atzīmē tiešām kā piemiņas dienu saviem kritušajiem un viņsaulē aizgājušajiem cīņu biedriem. Neviens toreiz tur necīnījās par fīreru un Lielvāciju, bet gan par brīvu Latviju. Bet tākā šī cīņa bija pret padomju okupantiem, tad protams ka bijušie un arī tagadējie komunisti to viņiem nevar piedot, jo Latvieši tiešām cīnījās ļoti varonīgi arī pie fričiem. Ne velti Kurzemes cietoksnis tā arī palika neieņemts, dodot iespēju daudziem Latviešiem pamest okupēto Latviju. Kamēr Rīgā valdīs komunisti, šeit nekad nebūs miera Latviešu cīnītājiem. Tas taču ir komunistu principāls jautājums, bet viņu divkosību savā mūžā esmu lieliski iepazinis, tāpat kā sapratni par godu.
Dažas tēzes (tas ir personisks viedoklis; vēl nav izdiskutēts partijā “Visu Latvijai!”):
(1) Piemiņa par 2.pasaules karu var būt arī privāta vai konkrētas grupas piemiņa, tai nav jābūt pieskaņotai kaut kādam nacionālā līmeņa un Saeimas apstiprinātam atzīmējamo dienu kalendāram (un 11.novembris, kuru šīsdienas “LA” intervijā aizstāv premjers V.Dombrovskis vispār nav par 2.p.k.).
(2) Karavīru pieminēšana jebkurā datumā atrodas pilnīgi cilvēku pamatbrīvību ietvaros; tai nav jābūt saistītai ar kādas totalitāras ideoloģijas atbalstīšanu. Amatpersonām viņu amata cieņa prasa adekvātu uzvedību. Privātai karavīru pieminēšanai ir labs gan 13.oktobris, 9.maijs vai jebkurš cits datums; bet ja Rīgas mērs atkārtotu okupāciju dēvē par “atbrīvošanu” vai citādi attaisno PSRS noziegumus – tas izraisa vienīgi riebumu.
(3) Ir dīvaini ja augstas valsts amatpersonas marginalizē ļaužu KATEGORIJAS vien par to, ka viņi piedalās kaut kādos atceres pasākumos. Piemēram, V.Dombrovskis, kurš uzskata, ka “16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties.” Tie ir necienīgi izteikumi un neveicina uzticēšanos un sapratni.
(4) Valsts un pašvaldību policijas uzdevums ir nodrošināt miermīlīgu pulcēšanos. “Tradīcija” īsi pirms notikuma dienas aizliegt pasākumus, par kuriem visiem viss ir zināms jau daudzus gadus iepriekš, tikai vairo tiesisko nihilismu un galu galā padara policijas darbu grūtāku, jo nesaskaņotā pasākumā tā faktiskie rīkotāji nevar normāli uzņemties daļu atbildības par tā norisi.
(5) Pasākumu dalībniekiem vajag izturēties ar respektu pret karavīru piemiņu un pret līdzpilsoņiem. Totalitārisma simboli, antisemītiski plakāti, brežņeviskās “ākstīgās dejas uz senču kauliem”, provokatīvas izdarības traucējot gājienu norisi – tās ir kaitīgas vēsturiskās piemiņas profanācijas. Un jācer, ka gan līdzcilvēku vērtējums, gan policijas rīcība likumības nosargāšanai var visas šīs lietas dažu gadu laikā sakārtot. Tad nebūs jāšausminās kā V.Vīķei-Freibergai par “vodku, voblām un častuškām” 9.maijā (nedz arī par bļaustīšanos un grūstīšanos 16.martā pie Brīvības pieminekļa).
Secinājums — No tā, ka valsts vara “aizliedz 16.martu”, nekādi neseko tas, ka vajag aizliegt arī 9.maiju vai kādu citu datumu. Gluži otrādi – mēs esam brīvi ikvienā kalendāra dienā. Gluži tāpat kā ēģiptieši, kuri pēc savas miermīlīgās revolūcijas var ikdienas doties uz Taḥrīr’a laukumu Kairā. Rīgā ir pietiekami vietas dažādiem pasākumiem ikvienā datumā. Lielākais, ko pilsētas vara varētu saprātīgi lūgt darīt – organizatoriem nedaudz pamainīt pasākuma norises vietu, lai viens otram netraucētu.
Kalvis, izcili !
Reti kad esmu gatavs parakstīties zem katra vārda.
“mēs esam brīvi ikvienā kalendāra dienā” – Latvijā sen (20 gadus ?) nav kas tāds dzirdēts.
Paldies. Varbūt ir iespējams visiem kopā izrāpties no strupceļa – kad mēs ļoti sāpīgi pārdzīvojam kaut kādus brīvību ierobežojumus sev, vienlaikus pieprasīdami ierobežot “tos tur”. (Tā ir “Latvijas avīzei” tipiska nostādne, bet līdzīgi domā arī daži tie, kuri sevi uzskata par liberāļiem.)
Teiksim, vērojot, kas laiku pa laikam notiek praidu jeb “draudzības dienu” laikā (it īpaši, kādus antifašistu, pardon, antipraidistu protestus tas izraisa) līdzīgi kā V.Dombrovskim varētu šķist, ka “visi viņi tur ir ekstrēmisti” – un lai labāk iet dziesmu svētku gājienā. Bet tas nav risinājums, ja ir runa par identitātes politiku – tāpat kā 80-tajos gados nebija jēga aizliegt nēsāt auseklīšus un prievītes. Tas jāregulē kaut kā savādāk – lai pasākumi varētu notikt, bet visiem nāktos ievērot kaut kādas uzvešanās normas.
Manuprāt, viena laba izeja no situācijas būtu tad, ja “Mozaīka” publiski pateiktu leģionāru atbalstītājiem – nav svarīgi ko mēs tagad viens par otru domājam, bet aizliegt gājienus, aizbildinoties ar “ka tik kas nenotiek”, ir vienkārši dumji. Vai mums trūkst par ko tiesāties, ka jātiesājas pašiem ar savu pilsētu, ar savu valsti – turklāt ik gadus par to pašu?
@Kalvis
Atkal pareizi ! :)
Protams Mozaika varētu to izdarīt. Bet nu pavisam droši Jūs varat ieteikt VL! nākt ar paziņojumu par RD lēmumu, iekļaujot tajā atbalstu pulcēšanas brīvībai neatkarīgi no tā, vai tas būtu 16. marts vai 9. maijs vai praids (protams ar atrunu par savu nostāju ).
Ja VL! to izdarītu, es apmaiņā esmu gatavs atbalstīt Jūsu priekšlikumu par mācībvalodu, kaut gan līdz šim neesmu domājis to darīt :)
Referendums par mācībvalodu ir sāpīgs stāsts. No vienas puses visi it kā apzinās, ka etniskā segregācija no bērnudārza līdz vidusskolai ir slikti – ka visi varētu iegūt no vienotas izglītības sistēmas (kas vajadzības gadījumā paredzētu arī padziļinātu dzimtās valodas mācīšanu). Ne jau visi krievu skolēni (it īpaši ārpus-centra skolās – Bolderājā, Kauguros) jūtas labi apmācīti. No otras puses, fakts, ka reformu bīda vienīgi VL-TB/LNNK (bez jebkāda dialoga ar krievu izglītības darbiniekiem, skolēnu vecākiem, utml.) nesola neko labu. Varam nobalsot, lai veicinātu dialogu par šo tēmu – bet Satversmes referendumā uzvarēt ir dikti grūti. Un izglītība jau nav par to, kurš kuru pārbalsos.
Varbūt – labākais, ko varam darīt: apzināties kādus ieguvumus/zaudējumus dod segregācija. T.i. situācija, kad krieviem ir “krievu matemātikas kabinets” un latviešiem – “latviešu matemātikas kabinets” – sk. http://saprge.wordpress.com/2010/08/21/baznica/ .
VL! ir ķērušies pie dažādiem derīgiem topikiem (arī deputātu privilēģiju samazināšanas, kamdēļ sastrīdējās ar Visvaldi Lāci). Bet izpildījums nesanāks labs, ja nebūs plašākas diskusijas, izmantojot vispārcilvēcīgos argumentus, nevis tikai nacionālistiskos. Var pieturēties pie nacionālistu pozīcijas kādā jautājumā tāpēc, ka esam vispusīgi apskatoties sapratuši, kāpēc tā sanāks labāk; vai nu arī – varam baidīties vispār pieslēgt veselo saprātu, lai tas nesāktu runāt pretī mūsu nacionālistiskajai pārliecībai. :)
Kalvis:
bez jebkāda dialoga ar krievu izglītības darbiniekiem, skolēnu vecākiem, utml.
====================================
Vispirms – vai jūs, vislatvieši, esat par to diskutējuši ar LATVIEŠIEM, t.i., citām latviešu partijām, citu latviešu ideoloģisko strāvojumu pārstāvjiem?
Manuprāt, vajadzētu sākt ar latviešiem (lai cik “nejauki” tas neizklausītos). Tikai tā jūs spētu novērtēt, vai šai iniciatīvai ir kādas izredzes un attiecīgi – vai gadījumā nenodarīsit sev kaitējumu.
>>> Manuprāt, vajadzētu sākt ar latviešiem (lai cik “nejauki” tas neizklausītos). Tikai tā jūs spētu novērtēt, vai šai iniciatīvai ir kādas izredzes un attiecīgi – vai gadījumā nenodarīsit sev kaitējumu.
=======
Protams, arī tas vajadzīgs – un nekādā ziņā nav “nejauki”. No latviešiem ir gadījies dzirdēt iebildumus, ka izglītības sistēmas desegregācijas gadījumā latviešu skolēniem būs jāmācās kopā ar ievērojamu skaitu skolēnu ar dzimto krievu valodu. (Šo VL! piedāvāto reformu neatbalsta arī Kārlis Šadurskis – sk. http://www.ves.lv/article/164410 ).
Man (kā vairāku bērnu vecākam) gan šķiet, ka šie iebildumi nav pēc būtības – gluži otrādi, bērnu kopīga apmācība var novērst situācijas, kad skolas atražo divu kopienu sabiedrību vai “geto mentalitāti”.
1. Jāsāk ar latviešiem, lai saprastu, vai vispār šai idejai varētu būt pietiekams POLITISKS atbalsts.
Censties PĀRLIECINĀT krievus mācīt savus bērnus tikai latviski – tas man vispār šķiet absurds un tukša iedoma. Manuprāt, tas nav iespējams.
2. Tā kā arī es esmu tēvs, tad laikam drīkstu:) spriest par šo desegregācijas ideju.
Un mans viedoklis ir šāds: nē, es neesmu ar mieru eksperimentēt ar saviem bērniem, lai pamēģinātu krievus atbrīvot no “geto mentalitātes”. Ja vislatvieši garantēs, ka manu bērnu klasē krievu nebūs vairāk par 20%, tad lai notiek!
Kā noprotu, Jums ir vienalga, kādas būtu etniskās proporcijas klasēs, kurās mācās Jūsu bērni.
@Kalvis
Paldies ! Bija patiešam jauki lasīt Jūsu komentārus. Par segregāciju arī varu tikai pievienoties Jūsu viedoklim – tas patiešam ir lielākais drauds un vienlaikus izaicinājums. Vēlu Jums veiksmi !
gasūnam
Starp citu, te ir Latvija un ar uzvarētājiem – PSRS – mums ir īpaši nepatīkamas attiecības. Tāpēc PSRS uzvaras pompoza svinēšana Latvijā patiesībā ir spļāviens latviešu tautas sejā.
to andza
Kādi “uzvarētāji”. Pietiek paskatīties kartē un salīdzināt, kādas teritorijas aizņēma fašistiskie mērgļi pirms uzsāka WWII, iebrūkot Spānijā, 1936. gadā un kādas šobrīd. Un neviena sabiedrotā vairs, kādi bija Staļinam. Tas kas viņiem vēl ir palicis, plīst pa visām šuvēm. Visi parašas kaimiņi gaida X stundu, kad atrisinās savas teritoriālās pretenzijas, bet paverdzinātās tautas, kad nokārtos rēķinus. Saprātīga šodienas analīze: http://www.rus.ghn.ge/news-13177.html
“”Kas attiecas uz 9. maiju – visā Eiropā un arī Latvijā Otrā pasaules kara beigas svin 8. maijā. Es nezinu, kādēļ atsevišķi politiskie spēki vēlas “promotēt” tieši 9. maija svinības, kā tas notiek Krievijā,” sacījis valdības vadītājs.”
Par „promotēšanu” nezinu, bet par to, ka krievi to atzīmē tieši šajā datumā, gan brīnīties ir lieki.
Atcerēsimies, kā norisinājās Vācijas kapitulācija un kādā laika joslā atrodas Krievija un attiecīgi 45. gadā PSRS. :) Šīs datumu “nobīdes” izskaidrojums ir gan vēsturisks, gan triviāli „ģeogrāfisks”.
Vācieši sākumā mēģināja kapitulēt atsevišķi Sabiedrotajiem un parakstīja kapitulāciju 7. maijā, tā stājās spēkā 8. maija 11 vakarā (9. maijs pēc Maskavas laika.)
PSRS tas nepatika, jo viņi (visai pamatoti) uzskatīja sevi par nozīmīgāko pusi Reiha sakāvē. Tādēļ tika organizēta vēl viena kapitulācijas ceremonija Berlīnē ar Žukova līdzdalību. Tā notika 8. maija vēlā vakarā; attiecīgi arī 9. maijā pēc Maskavas laika.
Tātad gan „pirmās” kapitulācijas spēkā stāšanās (ko atzīmē vairumā valstu, kas atrodas vienā laika joslā un uz Rietumiem no Vācijas), gan „otrās” kapitulācijas ceremonija (ko atzīmēja PSRS un atzīmē dažas postpadomju valstis) notika praktiski vienlaicīgi, un abi notikumi pēc Maskavas laika bija 9. maijā. Un PSRS nopelni Reiha sakāvē bija pietiekami nopietni, lai viņi varētu atļauties atzīmēt šo dienu „pa savam”.
Esmu noslinkojis noskaidrot, cik tobrīd bija pulkstenis Latvijā… bet vispār jau mēs atrodamies no Vācijas uz Austrumiem. Bet tam arī nav nozīmes; datuma izvēle mūsu gadījumā ir ideoloģiska, un „simbolizē” mūsu „rietumeiropeisko” piederību. :D
P.S. Atgādināsim arī, ka šo datumu PSRS sāka izcelt samērā vēlu, kā svinamā diena savā pašreizējā triumfālajā formātā tā vispār attīstījās ļoti pakāpeniski. Bet tas jau ir cits stāsts…
9. maijā svin tie, kas dzīvo pēc maskavas laika. Bet vispār civilizētā pasaulē šo datumu neatzīmē, jo karš ir sen beidzies. Lielajiem svinētājiem vienkārši nav nekā cita, ko svinēt, jo tas bija lielākais homo sovjeticus sasniegums, ja daudzos miljonos skaitāmos kritušos vispār var uzskatīt par uzvaru.
“Esmu noslinkojis noskaidrot, cik tobrīd bija pulkstenis Latvijā… bet vispār jau mēs atrodamies no Vācijas uz Austrumiem.”
Starp Latviju un Vāciju ir 1 stundas starpība, tā ka sanāk tieši pa vidu starp 8. un 9. maiju.
Bet vispār, ļoti labs skaidrojums! Paldies!
Svinēt sāka tikai 1965.gadā, kad savajadzējās ”homo sovieticus” uzkurbulēt uz patriotismu. Nenoliedzami krievi, jeb pareizāk būtu jāsaka padomju cilvēki, jo sarkanā armijā bija ļoti daudz minoritātes uzvarēja iebrucējus karā ko paši bija provocējuši, okupēja A Eiropu uz 50 gadiem un Baltiju iekļāva PSRS.
Kaspars Gasūns…Simtreiz atkārtota nepatiesība nekļūst par patiesību. 9. maijam nav nekāda sakara ar laika jslām tikai un vienīgi ar Staļina ambīcijām uzkundzēties visai pasaulei.
..9. maijam nav nekāda sakara ar laika jslām tikai un vienīgi ar Staļina ambīcijām uzkundzēties visai pasaule
————————————————–
un PSRS oficiālais pamatuojums 60 gaduos, kad sāka svinēt, bija Prāgas atbrīvuošana 9. maijā.
Viņu sāka izcelt Brežņeva laikā, jo Leonīdam Iļjičam patika ne tikai skūpstīt ārvalstu delegācijas, viņa vājība bija arī greznas parādes un spožas mantiņas, kā arī ātra braukšana.
Kaspars Gasūns @Ino. Naids pret krieviem un vēstures nezināšana nav attaisnojums muļķīgu mītu kultivācijai.
___________________
Saprotu, ļoti gribētos pataisīt mani par citu tautu nīdēju, jo nepievienojos tavām slavas dziesmām dižajai krievu tautai un savas tautas apvainošanā visos nāves grēkos:) Par vēstures nezināšanu būtu nu paklusējis, jo šajā portālā jau vienreiz pierādīju ar visām atsaucēm, ka 9. maijam nav nekāda sakara ar laika joslām:)
to Kaspars Gasūns
Dzimtcilvēkus var tikai žēlot vai arī nicināt, ja tie izrāda naidīgumu. Nīst būtu pārāk daudz goda. Kamēr WWII noziedznieki, marodieri un vecenīšu izvarotāji, diržavas impērasti, fanātiski sargā 70 gadus vecus arhīvus, par vēsturi vispār nav ko runāt.
Vispār jau konsekvencei prasās aizliegt arī 9. maija saietu. :)
Tomēr jāatzīst, ka tie nav salīdzināmi mērogi – divu (mazu) karaspēka daļu apvienošanās un uzvara briesmīgā (krieviem it īpaši) karā nav salīdzināma.
Šis pasākums ir pilnīgi privāta leģionāru lieta; tas ir viņu piemiņas datums. Un kā tāds mums tas arī ir jāaizstāv – šie cilvēki ir mūsu veterāni, vēstures upuri. Bet neko vairāk kā nodrošināt viņiem iespēju PAŠIEM netraucēti atzīmēt šo dienu valstij nav jāgarantē.
Ir viens 11. novembris. Tāpat kā ir vieni Brāļu kapi.
Domāju, ka tieši mūsu urrā-patrioti (no kuriem krietna daļa ir pavisam reāli radikāļi) ir kaitējuši leģionāriem. Tā jau ir grūti izskaidrot atšķirību starp SS kaujas un “tīrīšanas” vienībām. Tad tie vēl pa vidu maisās! Piešķirot pasākumam “nacionālsociālistu” paaudžu pārmantojamības un aktualitātes pieskaņu.
Un pretī vēl tādi paši wunderkindi “antifašisti”. Reāli pamuļķu tusiņš uz veco vīru rēķina…
Un visa tā pļerkšķēšana par “brīvības cīnītājiem” arī ir viens liels sviests! Diemžēl mūsu karavīri bija lielgabalu gaļa – abās frontes pusēs. Neatkarīgi no personīgās motivācijas un cerībām – un brīvības alkas bija arī latviešiem Sarkanajā armijā. Nevienai no šīm armijām, nevienam no režīmiem nebija uzstādījuma atjaunot Latvijas valsti. Visa tā veterānu dalīšana “labajos” un “ne tik labajos” man nav saprotama. Latviešu abu pušu karavīru un visu krāsu partizānu traģēdija ir praktiski vienlīdzīga – visi lēja savas asinis bez reāla labuma savai tautai un valstij. Leģionārus vēl papildus bez vainas represēja. Par to arī viņiem pienākas reabilitācija vismaz savā dzimtenē… bet ne jau absurdas runas par “brīvības cīņām”.
Bet tur nu neko nevar darīt. Vēsure ir nežēlīga zinātne! Domājat, ka, piemēram, vāciešiem no SS kaujas (nevis “tīrīšanas”) vienībām, kuri arī reāli ir kara veterāni, Vācijā bija vienlīdzīgas tiesības ar Vērmahta karavīriem. Nebija!
Vai arī krievu karavīri pēc izkļūšanas no vācu gūsta… viņus savējie “filtrēja” uz nebēdu. Tāds diemžēl bija šis laiks un režīms.
P.S. Ironiskā kārtā NATO misijā Afganistānā mazskaitliskā latviešu vienība ir spējusi dot vairāk labuma konkrēti Latvijas drošībai kā visi milzīgie Otrā pasaules kara latviešu upuri.
Kas nu kuram – milzīga krievu uzvara nav salīdzināma ! Pirmkārt ir jāskatās uz savu tautu un tikai tad uz citiem. Diemžēl šīs tikums nepiemīt lielai daļai valdošos, kad jāliecās līdzi citiem…
Vienreiz par visām reizēm – 11.novembris ir Lāčplēša diena, atzīmējama par godu latviešu(un to sabiedroto) uzvarai pār Bermonta kareivjiem un tikai ! Šo datumu sāka vilkt politiķi laukā, lai katru reizi izlīstu no situācijas, kad bija jādefinē attieksme pret leģionāriem, sak. vietējie dusmosies, bet ārējie nesapratīs…Leģiona atcerei ir sava diena, brīvības cīnītāju sava ! Tā kā nav ko maisīt putru…kā vēl piedāvāja 9.maija upurus arī atzīmēt 11.novembrī, protams krievi nekad tam nepiekritīs, latviešiem domājams arī būtu nepatīkami !
Par NATO – Baltijai ļoti paveicās, neskatoties uz dažu mūsu šodienas ES ”draugu” sprunguļiem, tikt laikā NATO, kādus 3 gadus vēlāk domājams, tas nebūtu noticis tik raiti vai vispār nebūtu iespējams. Gruzīnu 2000 kareivji Irākā nebija pietiekams arguments viņu uzņemšanai, tāpēc tavs salīdzinājums maigi izsakoties nav korekts !
Vispār jau sākumā par Lāčplēša dienu bija izvēlēts 22. jūnijs, taču tā kā tas bija kauna traips Ulmaņa karjerā, tad viņš par visām varītēm šo datumu “”pārsvieda” uz 11. novembri. Es, 16. marta pasākumos nepiedalījos, agrāk, tačū pēc tam, kad ažiotāža ap šo datumu bija saniegusi pat manas ausis, es nolēmu aiziet un paskatīties, tagad iešu katru gadu, iešu vien tāpēc, lai man nebūtu jāsvin krievu svētki un jāklanās krievvalodīgo priekšā, lai dabūtu darbu. Pietiekoši mani vecāki ir vazāti pa “Stūra māju”, pietiekoši mūsu ģimene ir cietusi padomju laikā, to es nekad neaizmirsīšu, kā arī nekad neaizmirsīšu, kā manu bērnību sabojāja kāda radinieka izsūtījums…
Varu Jums tikai pievienoties – aizmirst neko nedrīkst! Arī savu vēsturi mitoloģizēt nav vēlams. Patiesībā, dod Dievs, mums “atcerēties” vairāk, izpētīt starpkaru un okupācijas-aneksijas periodu pēc iespējas detalizētāk un objektīvāk. Bet jānošķir, ko mēs reāli varam darīt šodien… Un kas ir tikai bļaurēšana un tukša ālēšanās.
Bet nu konkrētajam datumam vairs nav nozīmes. Svarīgi, ka tas ir viens iesakņojies datums un ka Latvijas karavīri netiek šķiroti un šķelti. Citādi jātaisa viena piemiņas diena Sarkanās armijas vienībām, otra leģionam, trešā mežabrāļiem, tad vēl Brīvības cīņu Dienvidu un Ziemeļu armijām… un NATO kontingentam.
Pieļauju, ka neuzskatāt, ka 16. marts jebkādā veidā būtu Latvijai vienlīdz nozīmīgs kā 11. novembris vai 22. jūnijs. Leģionāriem tas bija notikums viņu dzīvē, viņu kara gaitās, bet kopumā Latvijas vēsturē tas nemainīja itin neko.
Nevar vienlaicīgi gānīt Putinu par “močīšanu sortīrā” un jūsmot par krievu deportēšanu lopu vagonos. Jo īpaši tauta, kas pārcietusi šādas zvērības, nedrīkstētu tiekties tādas atkārtot – ne pret vienu!
Tāpat ir glupi nicināt krievus par turēšanos pie staļinisma mītiem un personības kulta, kamēr latvieši netiek vaļā no prastiem Ulmaņa mītiem un personības kulta. (Ulmaņa propagandas mašīna bija krietni maigāka, savukārt pieeja objektīvai informācijai mūsdienu Latvijā vieglāka kā Krievijā.)
Lūk, pret tādām latviešu domāšanas īpatnībām (un savas vēstures nezināšanu) es iestājos. Vēlreiz Jums pievienojos. Mēs neko nedrīkstam aizmirst! Bet pirms tam būtu jātiek skaidrībā, kas tad īsti ir jāatcerās.
Pirmkārt. Ja sekojam Jūsu pieejai “katrai ievērojamai latviešu vienībai no katra kara pa savai piemiņas dienai”… tad jāsāk ar strēlniekiem un bez pusduča beigās neiztikt.
16. martam nebija nekādas nozīmes Latvijas vēsturē, tikai pašu leģionāru kara gaitās. Tieši šajā statusā šis datums arī mums ir svarīgs, un ir svarīgi, lai kara veterāni to varētu netraucēti atzīmēt. Arī, ja kādam tas nepatīk. Bet ne vairāk!
Otrkārt. Neesmu apgalvojis, ka misija Afganistānā (šķiet, tā Jūs manis teikto būsit sapratis) bija izšķiroša mūsu pieņemšanai NATO. Mums patiešām paveicās. Bet ar visu savu salīdzinoši nelielo ieguldījumu NATO kontekstā šī misija jau ir devusi vairāk – jo visi latviešu upuri 2. pasaules karā Latvijai nedeva itin neko! (Un, raugoties no vēstures perspektīvas, arī nevarēja dot.) Arī nedaudz ir lielāks par nulli.
Un tas padara latviešu 2. pasaules kara veterānu likteni tikai vēl traģiskāku.
Kaspar, es nekad neesmu idealizējis nevienu no totalitārajiem režīmiem, bet tā kā, dažiem maniem radiem, iekrita liktenis, viņi dienēja gan latviešu leģionā, gan sarkanajā padomju armijā. Šķeltākus radus par manējiem, pat iedomāties ir grūti. Es neuzskatu, ka mans vectēvs bija vainīgs pie tā, ka kļūstot par 16 g.v. tīni tika iesaukts leģionā. Viņš lielvaru kļūdas izbudīja vēl ilgi. Vienkārši neuzskatu par labu praksi, “demokrātiskā” valstī aizliegt kādas vienas personu grupas, vai citādi domājošo kopas pasākumus, turpretī BAIDĪTIES AIZLIEGT kādas citas, teorētiski mazākuma, grupas pasākumus. Es nekā savādāk nevaru izskaidrot to, kā 16. marta pasākumus vienmēr aizliedz, bet 9. maijā, pašvaldības policija var sastādīt, knapi, 1,5 protokolus par atrašanos sabiedriskā vietā, alkohola reibumā. Šeit ož pēc pseidointegrācijas, vieni savos svētkos kaut šnabi lok no pudeles, otriem ziedus liedz nolikt pie “Mildas”. Bet par tiem, kas piekrīt, ka kritušie jāpiemin kapos, tad varbūt to var izstāstīt vīriem un sievām no pārdaugavas? Vai varbūt viņi izjūt to bara instinkta burvību, kad nāve vieno baru un bars kļūst vadāms ar nelielām manipulācijām panākot jebkādu bara reakciju uz apkārtējiem notikumiem – tad jā, vieta ir īstā, jo ja nemaldos tieši Uzvaras parkā ( kas starp citu tika dibināts par godu pirmajām Latvijas brīvības cīņām ), tika pakārts Ģenerālis Jekelns un daži viņa līdzgaitnieki – publiski pakārts. Tas ir tāds kā fetišs tiem totalitārās varas piekritējiem aka “šeit bija mūsu uzvara pār savām bailēm, mēs nogalinājām dažus cilvēkus, kas iespējams bija gudrāki par mums un bija mūsu pretinieki”
Kaspars Gasūns:
Nevar vienlaicīgi gānīt Putinu par “močīšanu sortīrā” un jūsmot par krievu deportēšanu lopu vagonos.
==========================================
Pašam patīk?
Man gan pretīga šāda pret latviešu nacionālistiem vērsta demagoģija.
Vai varat, lūdzu, nosaukt dažus latviešus – pašus ekstrēmākos no latviešu ekstrēmistiem -, kuri (1) vēlas, lai krievi tiktu deportēti lopu vagonos, (2) jūsmo par šādu iespējamību?
to Kaspars Gasūns
Kara upuri neko, bet latviešu Leģionāru devums gan. Līdz pēdējā fašistu izdzimteņa, staļinista, pēdējam elpas vilcienam, viņa ģenētiskā atmiņā būs viņa senču, sarkanarmiešu, aiz bailēm piepļūtītie kerzas zābaki.
Gluži otrādi – par Jūsu vēstures zināšanām un, paldies Dievam!, filozofisko, nevis aprobežoto nacionālismu Jūs esat tikai slavējams. Beidzot kāds bez Kalvja Apsīša neaprobežojas ar samazgu izgāšanu un savas nezināšanas demonstrēšanu.
Man arī šāda nekonsekvence ar 9. maiju un 16. martu nav saprotama. No drošības viedokļa jau nu abi ir līdzvērtīgi, ar 9. maiju kā potenciāli vēl bīstamāku. Galu galā liels bars, vēl iereibuši.
Es gan nekādā gadījumā negribētu gānīties par šiem krievu svētkiem un veidu, kā tas notiek. Nu neizliksimies par muļķiem – visi zina, kādus upurus tas prasīja un kas tiek atzīmēts. Ne jau šnabis jeb forma tur ir noteicošā. Lai viņi atzīmē, kā grib! (Kamēr par traku neālējas un netaisa par politisko tribīni.)
Un tieši tādēļ arī leģiona veterāniem jābūt tiesībām atzīmēt šo dienu, un darīt to publiski. Tas, kas man nepatīk, ir, ka šo leģionāriem nozīmīgo datumu ir piesavinājušies visādi tūtiņdreijeri, no kuriem lielākā daļa pat Latvijas vēsturi īsti nezina. (Esmu novērojis, ka radikālāko uzskatu paudēji ļoti pavirši vai vispār nezina elementārus faktus.)
Daudzi VL! vai šai partijai pietuvināti cilvēki ir ļoti sakompromitējušies ar pilnīgi sviestainiem (un reāli rasistiskiem vai naidpilniem) izteikumiem un “jaunības kļūdām”. Ar savu Ulmaņa apjūsmošanu viņi vispār izskatās smieklīgi. Šīs aprindas nav pietiekami izdarījušas, lai attīrītu savu reputāciju un nemestu ēnu uz leģionāru pasākumu.
Protams, to nevar apgalvot, bet pieļauju, ka vieniem pašiem leģionāriem neliegtu. Bet ar visiem tiem piejaukumiem – vairs nav skaidrs, kas un ko atzīmē.
Kā jau teicu, no vēstures perspektīvas šo datumu atšķirība gan ir ievērojama. Pirmkārt, vieni bija uzvarētāju armijā; otri zaudētāji. Otrkārt, notikumu nozīmība gan Latvijas, gan pasaules kontekstā nav salīdzināma! Divas vienības 2. pasaules karā satikušās – tad ta nu alfa un omega…
Ne jau par velti arī to (man personīgi nepatīkamo) pieminekli nevar aizvākt – nacisma sagrāve ir pasaules un Latvijas nozīmes notikums.
Par to pieminekļu un pulcēšanās vietām… tai tēmai nav gala! :D Ja padomā, kas atradās Mildas vietā, tur arī var saskatīt zināmu psihoanalītisku intrigu. :)
Vēl nāk prātā tas īpatnis, kurš vēlējās atzīmēt Reiha armijas ienākšanu kā atbrīvošanas gadadienu… Trakāku spļāvienu sejā latviešiem grūti iedomāties. Tas pats Reihs, kurš vēlāk mobilizēja latviešus leģionā. Par to, kā šāds pasākums izskatās no krievu (un ne tikai) perspektīvas, vispār nav ko runāt.
Tīri vai izrādās, ka šī jau ir trešā republika – ar otro gādīgajā Reiha paspārnē. Nu nav man skaidrs, kas darās tajā mūsu galējā nacionālajā spārnā. Kamēr viņi nav sašķirojušies galīgi atsaldētajos un pieskaitāmajos, nespēju viņus uztvert kā Latvijai īsti drošu spēku.
Un viņam taču atļāva! Godīgi sakot, toreiz man drošībnieku iejaukšanās bija atvieglojums. Lai cik arī prettiesiski tas nebija.
Vēl man nav skaidrs, kopš kura laika mūsu policija ir tika novārgusi, ka nevar nosargāt dažus vecus vīrus no “antifašistiem”. (Pieņemot, ka neviens cits uz klopi nelīdīs.) Praidi ir krietni stihiskāki, bet nekas, tiek galā. Arī tajā pašā 9. maijā nav dzirdēts, ka kāds būtu cietis.
ja saskaņas centru , Krievijas preemijas laureaata Urbanoviča vadiito partiju, finansee kremlis , tad tam taa ar jaabuut , riikojums naak no turienes , ja notiek nesankcioneetie gaajieni , tad miermiiliigos vajag likt mieraa , apsargaat tos no nacionaalboļševiku vanddaaļiem…
markoni Mūrniece malacis?! Tas nevar būt…atkārto to, lūdzu, otreiz lai Ino&co sadzird…:D
______________________
Man nav nekas iebilstams, ka uzskati mani par savu galveno oponentu, bet, lūdzu, pieturies pie faktiem.
Mūrnieci kritizēju, kad viņa aicināja izvest Latvijas vienību no Afganistānas, atcelt nāves sodu, bet aizstāvēju gan Bauskas notikumu, gan Nagles vajāšanas, gan Jēkabpils notikumu laikā. Ja reiz viņa izvēlējās demisionēt, tad man nav saprotams kādēļ viņa to nedarīja tad, kad daudzi to gaidīja.
Normālā valstī varētu sagaidīt līdzvērtīgu turpmāko rīcību, ar šādu pat iemeslu aizliedzot arī visus pasākums 9. maijā un 13. oktobrī. Taču tā var būt tikai normālā valstī. Šeit – Krievijas guberņā de facto – “pasākumi” 9. maijā un 13. oktobrī aizliegti netiks.
Kko parunās un viss, aizliedz jau tikai 16.marta pasākumus, jo kas valda RD mēs visi zinām, 9.maijā ies uz urrā, par laimi šogad šis datums ir pirmdienā un nesanāks šiem divdiennieks kā pagājušogad ! Domājams, ka atzīmēs 16.martu tāpat – Lestenē, bet RD lēmumu dos tiesā vai ies tāpat, ka vienu gadu jau ir bijis !
P.S. Dombrovskis neko jaunu nav pateicis, šo kā izdeldētu plati skandina jau daudzus gadus !
Komentāri (54)
Gundars Āboliņš 09.03.2011. 13.16
Vienkārši piedalieties un parādiet,ka šī diena ir svarīga ne tikai tiem pāris tūkstošiem leģionāru,kuri vēl dzīvi, bet arī viņu ģimenes locekļiem, bērniem, mazbērniem! Tā kā man ir zināms priekšstats par viņu ieguldījumu,(viens ir, kas saistīts ar II. pasaules kara notikumiem), tomēr īpaši gribu uzsvērt par viņu lielo atbalstu, ziedojumiem (trimdas laikā un vēlāk pēc Latvijas neatkarības atgūšanas), latviešu sabiedrības kultūras un izglītības uzturēšanā, atbalstu daudzbērnu ģimenēm, jauniešiem, kuriem ir nelabvēlīgi vai trūcīgi apstākļi! Ar 16.marta atzīmēšanu ir saistīts kas vairāk – noteiktu vērtību uzturēšanu, cieņas izrādīšanu un vienotības apliecināšanu! Vienkārši parādiet, ka kreisi orientēti politiskie spēki, uz ko nosliecas šobrīd Rīgas administrācija, neaizliegs mums atzīmēt to, kas ir svarīgs! Visi aicināti pievienoties pavisam noteikti Rīgā, tad Lestenē un neformālā gaisotnē arī Rumbās!
0
raimonds_bossltd 08.03.2011. 18.01
to udajs_16
Ko nozīmē “ārzemju”, tā arī raksti, ka krievu. Maz ticams, ka normāli uzņēmēji gribēs investēt tur, kur pie varas staļinisti, Kononova noziegumu mantinieki.
0
Semiiirs 08.03.2011. 16.52
Nu, Ušakovu jau var saprast un pārmest viņam arī neko nevar. Viņš taču nevar sabojāt savu tēlu ārzemju investoru acīs. Citādāk viņš par savu turpmāko karjeru var aizmirst. Viņam nekas cits neatliek kā aizliegt un tad lai tiesa izlemj ko tālāk. Skumjāk ir ar mūsu mīkstmiesīgajiem premjeriem un citiem fruktiem.
0
mxblack 08.03.2011. 14.49
Godīgi sakot man ir grūti salīdzināt dzīvi PSRS ar dzīvi Vecajā Eiropā, jo bagāts es nebiju tad un neesmu tagad, tātad ceļošanai man nekad naudas nav pieticis. Es pasauli iepazīstu caur masu mēdijiem un manu dēlu nostāstiem, jo tie ir pabijuši šur un tur. Toties es labi atceros kā un kāpēc tika svinēti tie tolaiku svētki un par kādu dzeršanu tie daudziem izvērtas. Toreis šajos svētkos nedzert bija “sliktais tonis”, tāpat kā tagad pie tiem Uzvaras dzelzsbetona mietiem. Bet Legionāri šo dienu atzīmē tiešām kā piemiņas dienu saviem kritušajiem un viņsaulē aizgājušajiem cīņu biedriem. Neviens toreiz tur necīnījās par fīreru un Lielvāciju, bet gan par brīvu Latviju. Bet tākā šī cīņa bija pret padomju okupantiem, tad protams ka bijušie un arī tagadējie komunisti to viņiem nevar piedot, jo Latvieši tiešām cīnījās ļoti varonīgi arī pie fričiem. Ne velti Kurzemes cietoksnis tā arī palika neieņemts, dodot iespēju daudziem Latviešiem pamest okupēto Latviju. Kamēr Rīgā valdīs komunisti, šeit nekad nebūs miera Latviešu cīnītājiem. Tas taču ir komunistu principāls jautājums, bet viņu divkosību savā mūžā esmu lieliski iepazinis, tāpat kā sapratni par godu.
0
aivarstraidass 08.03.2011. 14.07
Dažas tēzes (tas ir personisks viedoklis; vēl nav izdiskutēts partijā “Visu Latvijai!”):
(1) Piemiņa par 2.pasaules karu var būt arī privāta vai konkrētas grupas piemiņa, tai nav jābūt pieskaņotai kaut kādam nacionālā līmeņa un Saeimas apstiprinātam atzīmējamo dienu kalendāram (un 11.novembris, kuru šīsdienas “LA” intervijā aizstāv premjers V.Dombrovskis vispār nav par 2.p.k.).
(2) Karavīru pieminēšana jebkurā datumā atrodas pilnīgi cilvēku pamatbrīvību ietvaros; tai nav jābūt saistītai ar kādas totalitāras ideoloģijas atbalstīšanu. Amatpersonām viņu amata cieņa prasa adekvātu uzvedību. Privātai karavīru pieminēšanai ir labs gan 13.oktobris, 9.maijs vai jebkurš cits datums; bet ja Rīgas mērs atkārtotu okupāciju dēvē par “atbrīvošanu” vai citādi attaisno PSRS noziegumus – tas izraisa vienīgi riebumu.
(3) Ir dīvaini ja augstas valsts amatpersonas marginalizē ļaužu KATEGORIJAS vien par to, ka viņi piedalās kaut kādos atceres pasākumos. Piemēram, V.Dombrovskis, kurš uzskata, ka “16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties.” Tie ir necienīgi izteikumi un neveicina uzticēšanos un sapratni.
(4) Valsts un pašvaldību policijas uzdevums ir nodrošināt miermīlīgu pulcēšanos. “Tradīcija” īsi pirms notikuma dienas aizliegt pasākumus, par kuriem visiem viss ir zināms jau daudzus gadus iepriekš, tikai vairo tiesisko nihilismu un galu galā padara policijas darbu grūtāku, jo nesaskaņotā pasākumā tā faktiskie rīkotāji nevar normāli uzņemties daļu atbildības par tā norisi.
(5) Pasākumu dalībniekiem vajag izturēties ar respektu pret karavīru piemiņu un pret līdzpilsoņiem. Totalitārisma simboli, antisemītiski plakāti, brežņeviskās “ākstīgās dejas uz senču kauliem”, provokatīvas izdarības traucējot gājienu norisi – tās ir kaitīgas vēsturiskās piemiņas profanācijas. Un jācer, ka gan līdzcilvēku vērtējums, gan policijas rīcība likumības nosargāšanai var visas šīs lietas dažu gadu laikā sakārtot. Tad nebūs jāšausminās kā V.Vīķei-Freibergai par “vodku, voblām un častuškām” 9.maijā (nedz arī par bļaustīšanos un grūstīšanos 16.martā pie Brīvības pieminekļa).
Secinājums — No tā, ka valsts vara “aizliedz 16.martu”, nekādi neseko tas, ka vajag aizliegt arī 9.maiju vai kādu citu datumu. Gluži otrādi – mēs esam brīvi ikvienā kalendāra dienā. Gluži tāpat kā ēģiptieši, kuri pēc savas miermīlīgās revolūcijas var ikdienas doties uz Taḥrīr’a laukumu Kairā. Rīgā ir pietiekami vietas dažādiem pasākumiem ikvienā datumā. Lielākais, ko pilsētas vara varētu saprātīgi lūgt darīt – organizatoriem nedaudz pamainīt pasākuma norises vietu, lai viens otram netraucētu.
8
gunasniedzina > aivarstraidass 08.03.2011. 14.32
Kalvis, izcili !
Reti kad esmu gatavs parakstīties zem katra vārda.
“mēs esam brīvi ikvienā kalendāra dienā” – Latvijā sen (20 gadus ?) nav kas tāds dzirdēts.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 08.03.2011. 15.05
Paldies. Varbūt ir iespējams visiem kopā izrāpties no strupceļa – kad mēs ļoti sāpīgi pārdzīvojam kaut kādus brīvību ierobežojumus sev, vienlaikus pieprasīdami ierobežot “tos tur”. (Tā ir “Latvijas avīzei” tipiska nostādne, bet līdzīgi domā arī daži tie, kuri sevi uzskata par liberāļiem.)
Teiksim, vērojot, kas laiku pa laikam notiek praidu jeb “draudzības dienu” laikā (it īpaši, kādus antifašistu, pardon, antipraidistu protestus tas izraisa) līdzīgi kā V.Dombrovskim varētu šķist, ka “visi viņi tur ir ekstrēmisti” – un lai labāk iet dziesmu svētku gājienā. Bet tas nav risinājums, ja ir runa par identitātes politiku – tāpat kā 80-tajos gados nebija jēga aizliegt nēsāt auseklīšus un prievītes. Tas jāregulē kaut kā savādāk – lai pasākumi varētu notikt, bet visiem nāktos ievērot kaut kādas uzvešanās normas.
Manuprāt, viena laba izeja no situācijas būtu tad, ja “Mozaīka” publiski pateiktu leģionāru atbalstītājiem – nav svarīgi ko mēs tagad viens par otru domājam, bet aizliegt gājienus, aizbildinoties ar “ka tik kas nenotiek”, ir vienkārši dumji. Vai mums trūkst par ko tiesāties, ka jātiesājas pašiem ar savu pilsētu, ar savu valsti – turklāt ik gadus par to pašu?
0
gunasniedzina > aivarstraidass 08.03.2011. 15.21
@Kalvis
Atkal pareizi ! :)
Protams Mozaika varētu to izdarīt. Bet nu pavisam droši Jūs varat ieteikt VL! nākt ar paziņojumu par RD lēmumu, iekļaujot tajā atbalstu pulcēšanas brīvībai neatkarīgi no tā, vai tas būtu 16. marts vai 9. maijs vai praids (protams ar atrunu par savu nostāju ).
Ja VL! to izdarītu, es apmaiņā esmu gatavs atbalstīt Jūsu priekšlikumu par mācībvalodu, kaut gan līdz šim neesmu domājis to darīt :)
0
aivarstraidass > aivarstraidass 08.03.2011. 16.52
Referendums par mācībvalodu ir sāpīgs stāsts. No vienas puses visi it kā apzinās, ka etniskā segregācija no bērnudārza līdz vidusskolai ir slikti – ka visi varētu iegūt no vienotas izglītības sistēmas (kas vajadzības gadījumā paredzētu arī padziļinātu dzimtās valodas mācīšanu). Ne jau visi krievu skolēni (it īpaši ārpus-centra skolās – Bolderājā, Kauguros) jūtas labi apmācīti. No otras puses, fakts, ka reformu bīda vienīgi VL-TB/LNNK (bez jebkāda dialoga ar krievu izglītības darbiniekiem, skolēnu vecākiem, utml.) nesola neko labu. Varam nobalsot, lai veicinātu dialogu par šo tēmu – bet Satversmes referendumā uzvarēt ir dikti grūti. Un izglītība jau nav par to, kurš kuru pārbalsos.
Varbūt – labākais, ko varam darīt: apzināties kādus ieguvumus/zaudējumus dod segregācija. T.i. situācija, kad krieviem ir “krievu matemātikas kabinets” un latviešiem – “latviešu matemātikas kabinets” – sk. http://saprge.wordpress.com/2010/08/21/baznica/ .
VL! ir ķērušies pie dažādiem derīgiem topikiem (arī deputātu privilēģiju samazināšanas, kamdēļ sastrīdējās ar Visvaldi Lāci). Bet izpildījums nesanāks labs, ja nebūs plašākas diskusijas, izmantojot vispārcilvēcīgos argumentus, nevis tikai nacionālistiskos. Var pieturēties pie nacionālistu pozīcijas kādā jautājumā tāpēc, ka esam vispusīgi apskatoties sapratuši, kāpēc tā sanāks labāk; vai nu arī – varam baidīties vispār pieslēgt veselo saprātu, lai tas nesāktu runāt pretī mūsu nacionālistiskajai pārliecībai. :)
0
Sanšains > aivarstraidass 08.03.2011. 17.12
Kalvis:
bez jebkāda dialoga ar krievu izglītības darbiniekiem, skolēnu vecākiem, utml.
====================================
Vispirms – vai jūs, vislatvieši, esat par to diskutējuši ar LATVIEŠIEM, t.i., citām latviešu partijām, citu latviešu ideoloģisko strāvojumu pārstāvjiem?
Manuprāt, vajadzētu sākt ar latviešiem (lai cik “nejauki” tas neizklausītos). Tikai tā jūs spētu novērtēt, vai šai iniciatīvai ir kādas izredzes un attiecīgi – vai gadījumā nenodarīsit sev kaitējumu.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 08.03.2011. 18.06
>>> Manuprāt, vajadzētu sākt ar latviešiem (lai cik “nejauki” tas neizklausītos). Tikai tā jūs spētu novērtēt, vai šai iniciatīvai ir kādas izredzes un attiecīgi – vai gadījumā nenodarīsit sev kaitējumu.
=======
Protams, arī tas vajadzīgs – un nekādā ziņā nav “nejauki”. No latviešiem ir gadījies dzirdēt iebildumus, ka izglītības sistēmas desegregācijas gadījumā latviešu skolēniem būs jāmācās kopā ar ievērojamu skaitu skolēnu ar dzimto krievu valodu. (Šo VL! piedāvāto reformu neatbalsta arī Kārlis Šadurskis – sk. http://www.ves.lv/article/164410 ).
Man (kā vairāku bērnu vecākam) gan šķiet, ka šie iebildumi nav pēc būtības – gluži otrādi, bērnu kopīga apmācība var novērst situācijas, kad skolas atražo divu kopienu sabiedrību vai “geto mentalitāti”.
0
Sanšains > aivarstraidass 08.03.2011. 20.27
1. Jāsāk ar latviešiem, lai saprastu, vai vispār šai idejai varētu būt pietiekams POLITISKS atbalsts.
Censties PĀRLIECINĀT krievus mācīt savus bērnus tikai latviski – tas man vispār šķiet absurds un tukša iedoma. Manuprāt, tas nav iespējams.
2. Tā kā arī es esmu tēvs, tad laikam drīkstu:) spriest par šo desegregācijas ideju.
Un mans viedoklis ir šāds: nē, es neesmu ar mieru eksperimentēt ar saviem bērniem, lai pamēģinātu krievus atbrīvot no “geto mentalitātes”. Ja vislatvieši garantēs, ka manu bērnu klasē krievu nebūs vairāk par 20%, tad lai notiek!
Kā noprotu, Jums ir vienalga, kādas būtu etniskās proporcijas klasēs, kurās mācās Jūsu bērni.
0
gunasniedzina > aivarstraidass 08.03.2011. 21.15
@Kalvis
Paldies ! Bija patiešam jauki lasīt Jūsu komentārus. Par segregāciju arī varu tikai pievienoties Jūsu viedoklim – tas patiešam ir lielākais drauds un vienlaikus izaicinājums. Vēlu Jums veiksmi !
0
astra_ozo 08.03.2011. 13.53
gasūnam
Starp citu, te ir Latvija un ar uzvarētājiem – PSRS – mums ir īpaši nepatīkamas attiecības. Tāpēc PSRS uzvaras pompoza svinēšana Latvijā patiesībā ir spļāviens latviešu tautas sejā.
1
raimonds_bossltd > astra_ozo 08.03.2011. 14.30
to andza
Kādi “uzvarētāji”. Pietiek paskatīties kartē un salīdzināt, kādas teritorijas aizņēma fašistiskie mērgļi pirms uzsāka WWII, iebrūkot Spānijā, 1936. gadā un kādas šobrīd. Un neviena sabiedrotā vairs, kādi bija Staļinam. Tas kas viņiem vēl ir palicis, plīst pa visām šuvēm. Visi parašas kaimiņi gaida X stundu, kad atrisinās savas teritoriālās pretenzijas, bet paverdzinātās tautas, kad nokārtos rēķinus. Saprātīga šodienas analīze:
http://www.rus.ghn.ge/news-13177.html
0
a_oleinika 08.03.2011. 13.32
“”Kas attiecas uz 9. maiju – visā Eiropā un arī Latvijā Otrā pasaules kara beigas svin 8. maijā. Es nezinu, kādēļ atsevišķi politiskie spēki vēlas “promotēt” tieši 9. maija svinības, kā tas notiek Krievijā,” sacījis valdības vadītājs.”
Par „promotēšanu” nezinu, bet par to, ka krievi to atzīmē tieši šajā datumā, gan brīnīties ir lieki.
Atcerēsimies, kā norisinājās Vācijas kapitulācija un kādā laika joslā atrodas Krievija un attiecīgi 45. gadā PSRS. :) Šīs datumu “nobīdes” izskaidrojums ir gan vēsturisks, gan triviāli „ģeogrāfisks”.
Vācieši sākumā mēģināja kapitulēt atsevišķi Sabiedrotajiem un parakstīja kapitulāciju 7. maijā, tā stājās spēkā 8. maija 11 vakarā (9. maijs pēc Maskavas laika.)
PSRS tas nepatika, jo viņi (visai pamatoti) uzskatīja sevi par nozīmīgāko pusi Reiha sakāvē. Tādēļ tika organizēta vēl viena kapitulācijas ceremonija Berlīnē ar Žukova līdzdalību. Tā notika 8. maija vēlā vakarā; attiecīgi arī 9. maijā pēc Maskavas laika.
Tātad gan „pirmās” kapitulācijas spēkā stāšanās (ko atzīmē vairumā valstu, kas atrodas vienā laika joslā un uz Rietumiem no Vācijas), gan „otrās” kapitulācijas ceremonija (ko atzīmēja PSRS un atzīmē dažas postpadomju valstis) notika praktiski vienlaicīgi, un abi notikumi pēc Maskavas laika bija 9. maijā. Un PSRS nopelni Reiha sakāvē bija pietiekami nopietni, lai viņi varētu atļauties atzīmēt šo dienu „pa savam”.
Esmu noslinkojis noskaidrot, cik tobrīd bija pulkstenis Latvijā… bet vispār jau mēs atrodamies no Vācijas uz Austrumiem. Bet tam arī nav nozīmes; datuma izvēle mūsu gadījumā ir ideoloģiska, un „simbolizē” mūsu „rietumeiropeisko” piederību. :D
P.S. Atgādināsim arī, ka šo datumu PSRS sāka izcelt samērā vēlu, kā svinamā diena savā pašreizējā triumfālajā formātā tā vispār attīstījās ļoti pakāpeniski. Bet tas jau ir cits stāsts…
14
kristaps_drone > a_oleinika 08.03.2011. 13.47
9. maijā svin tie, kas dzīvo pēc maskavas laika. Bet vispār civilizētā pasaulē šo datumu neatzīmē, jo karš ir sen beidzies. Lielajiem svinētājiem vienkārši nav nekā cita, ko svinēt, jo tas bija lielākais homo sovjeticus sasniegums, ja daudzos miljonos skaitāmos kritušos vispār var uzskatīt par uzvaru.
0
tocelovskis > a_oleinika 08.03.2011. 13.53
“Esmu noslinkojis noskaidrot, cik tobrīd bija pulkstenis Latvijā… bet vispār jau mēs atrodamies no Vācijas uz Austrumiem.”
Starp Latviju un Vāciju ir 1 stundas starpība, tā ka sanāk tieši pa vidu starp 8. un 9. maiju.
Bet vispār, ļoti labs skaidrojums! Paldies!
0
lebronj2356 > a_oleinika 08.03.2011. 13.57
Svinēt sāka tikai 1965.gadā, kad savajadzējās ”homo sovieticus” uzkurbulēt uz patriotismu. Nenoliedzami krievi, jeb pareizāk būtu jāsaka padomju cilvēki, jo sarkanā armijā bija ļoti daudz minoritātes uzvarēja iebrucējus karā ko paši bija provocējuši, okupēja A Eiropu uz 50 gadiem un Baltiju iekļāva PSRS.
0
raimonds_bossltd > a_oleinika 08.03.2011. 14.44
to Krix
Svinēt sāka, kad vergu atmiņā sāka bālēt atmiņas par vismelnākām lappusēm parašas apkaunojošā vēsturē, WWII.
0
dro > a_oleinika 08.03.2011. 15.35
Kaspars Gasūns…Simtreiz atkārtota nepatiesība nekļūst par patiesību. 9. maijam nav nekāda sakara ar laika jslām tikai un vienīgi ar Staļina ambīcijām uzkundzēties visai pasaulei.
0
ilmisimo > a_oleinika 08.03.2011. 16.32
..9. maijam nav nekāda sakara ar laika jslām tikai un vienīgi ar Staļina ambīcijām uzkundzēties visai pasaule
————————————————–
un PSRS oficiālais pamatuojums 60 gaduos, kad sāka svinēt, bija Prāgas atbrīvuošana 9. maijā.
0
dro > a_oleinika 08.03.2011. 16.37
lama. Paldies! Nezināju.
0
Laila > a_oleinika 08.03.2011. 17.09
Kapitulāciju parakstīja 8.maijā 22.41 pēc Viduseiropas laika. Maskavijā – 9.maijs, 00.41.
0
Laila > a_oleinika 08.03.2011. 17.10
Viņu sāka izcelt Brežņeva laikā, jo Leonīdam Iļjičam patika ne tikai skūpstīt ārvalstu delegācijas, viņa vājība bija arī greznas parādes un spožas mantiņas, kā arī ātra braukšana.
0
ilmisimo > a_oleinika 08.03.2011. 17.47
ak-Prāga vai laika josla, ka tik nebūtu jāsvin reizē ar imperiālistiem.
0
a_oleinika > a_oleinika 08.03.2011. 18.11
@Ino
Naids pret krieviem un vēstures nezināšana nav attaisnojums muļķīgu mītu kultivācijai.
0
dro > a_oleinika 08.03.2011. 18.36
Kaspars Gasūns @Ino. Naids pret krieviem un vēstures nezināšana nav attaisnojums muļķīgu mītu kultivācijai.
___________________
Saprotu, ļoti gribētos pataisīt mani par citu tautu nīdēju, jo nepievienojos tavām slavas dziesmām dižajai krievu tautai un savas tautas apvainošanā visos nāves grēkos:) Par vēstures nezināšanu būtu nu paklusējis, jo šajā portālā jau vienreiz pierādīju ar visām atsaucēm, ka 9. maijam nav nekāda sakara ar laika joslām:)
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > a_oleinika 08.03.2011. 18.57
Kaspars Gasūns. Kuru vēsturi tad esi studējis? PSKbP īso kursu?
0
raimonds_bossltd > a_oleinika 08.03.2011. 19.16
to Kaspars Gasūns
Dzimtcilvēkus var tikai žēlot vai arī nicināt, ja tie izrāda naidīgumu. Nīst būtu pārāk daudz goda. Kamēr WWII noziedznieki, marodieri un vecenīšu izvarotāji, diržavas impērasti, fanātiski sargā 70 gadus vecus arhīvus, par vēsturi vispār nav ko runāt.
0
a_oleinika 08.03.2011. 12.56
Vispār jau konsekvencei prasās aizliegt arī 9. maija saietu. :)
Tomēr jāatzīst, ka tie nav salīdzināmi mērogi – divu (mazu) karaspēka daļu apvienošanās un uzvara briesmīgā (krieviem it īpaši) karā nav salīdzināma.
Šis pasākums ir pilnīgi privāta leģionāru lieta; tas ir viņu piemiņas datums. Un kā tāds mums tas arī ir jāaizstāv – šie cilvēki ir mūsu veterāni, vēstures upuri. Bet neko vairāk kā nodrošināt viņiem iespēju PAŠIEM netraucēti atzīmēt šo dienu valstij nav jāgarantē.
Ir viens 11. novembris. Tāpat kā ir vieni Brāļu kapi.
Domāju, ka tieši mūsu urrā-patrioti (no kuriem krietna daļa ir pavisam reāli radikāļi) ir kaitējuši leģionāriem. Tā jau ir grūti izskaidrot atšķirību starp SS kaujas un “tīrīšanas” vienībām. Tad tie vēl pa vidu maisās! Piešķirot pasākumam “nacionālsociālistu” paaudžu pārmantojamības un aktualitātes pieskaņu.
Un pretī vēl tādi paši wunderkindi “antifašisti”. Reāli pamuļķu tusiņš uz veco vīru rēķina…
Un visa tā pļerkšķēšana par “brīvības cīnītājiem” arī ir viens liels sviests! Diemžēl mūsu karavīri bija lielgabalu gaļa – abās frontes pusēs. Neatkarīgi no personīgās motivācijas un cerībām – un brīvības alkas bija arī latviešiem Sarkanajā armijā. Nevienai no šīm armijām, nevienam no režīmiem nebija uzstādījuma atjaunot Latvijas valsti. Visa tā veterānu dalīšana “labajos” un “ne tik labajos” man nav saprotama. Latviešu abu pušu karavīru un visu krāsu partizānu traģēdija ir praktiski vienlīdzīga – visi lēja savas asinis bez reāla labuma savai tautai un valstij. Leģionārus vēl papildus bez vainas represēja. Par to arī viņiem pienākas reabilitācija vismaz savā dzimtenē… bet ne jau absurdas runas par “brīvības cīņām”.
Bet tur nu neko nevar darīt. Vēsure ir nežēlīga zinātne! Domājat, ka, piemēram, vāciešiem no SS kaujas (nevis “tīrīšanas”) vienībām, kuri arī reāli ir kara veterāni, Vācijā bija vienlīdzīgas tiesības ar Vērmahta karavīriem. Nebija!
Vai arī krievu karavīri pēc izkļūšanas no vācu gūsta… viņus savējie “filtrēja” uz nebēdu. Tāds diemžēl bija šis laiks un režīms.
P.S. Ironiskā kārtā NATO misijā Afganistānā mazskaitliskā latviešu vienība ir spējusi dot vairāk labuma konkrēti Latvijas drošībai kā visi milzīgie Otrā pasaules kara latviešu upuri.
9
lebronj2356 > a_oleinika 08.03.2011. 13.15
Kas nu kuram – milzīga krievu uzvara nav salīdzināma ! Pirmkārt ir jāskatās uz savu tautu un tikai tad uz citiem. Diemžēl šīs tikums nepiemīt lielai daļai valdošos, kad jāliecās līdzi citiem…
Vienreiz par visām reizēm – 11.novembris ir Lāčplēša diena, atzīmējama par godu latviešu(un to sabiedroto) uzvarai pār Bermonta kareivjiem un tikai ! Šo datumu sāka vilkt politiķi laukā, lai katru reizi izlīstu no situācijas, kad bija jādefinē attieksme pret leģionāriem, sak. vietējie dusmosies, bet ārējie nesapratīs…Leģiona atcerei ir sava diena, brīvības cīnītāju sava ! Tā kā nav ko maisīt putru…kā vēl piedāvāja 9.maija upurus arī atzīmēt 11.novembrī, protams krievi nekad tam nepiekritīs, latviešiem domājams arī būtu nepatīkami !
Par NATO – Baltijai ļoti paveicās, neskatoties uz dažu mūsu šodienas ES ”draugu” sprunguļiem, tikt laikā NATO, kādus 3 gadus vēlāk domājams, tas nebūtu noticis tik raiti vai vispār nebūtu iespējams. Gruzīnu 2000 kareivji Irākā nebija pietiekams arguments viņu uzņemšanai, tāpēc tavs salīdzinājums maigi izsakoties nav korekts !
0
Laila > a_oleinika 08.03.2011. 17.06
Vispār jau sākumā par Lāčplēša dienu bija izvēlēts 22. jūnijs, taču tā kā tas bija kauna traips Ulmaņa karjerā, tad viņš par visām varītēm šo datumu “”pārsvieda” uz 11. novembri. Es, 16. marta pasākumos nepiedalījos, agrāk, tačū pēc tam, kad ažiotāža ap šo datumu bija saniegusi pat manas ausis, es nolēmu aiziet un paskatīties, tagad iešu katru gadu, iešu vien tāpēc, lai man nebūtu jāsvin krievu svētki un jāklanās krievvalodīgo priekšā, lai dabūtu darbu. Pietiekoši mani vecāki ir vazāti pa “Stūra māju”, pietiekoši mūsu ģimene ir cietusi padomju laikā, to es nekad neaizmirsīšu, kā arī nekad neaizmirsīšu, kā manu bērnību sabojāja kāda radinieka izsūtījums…
0
a_oleinika > a_oleinika 08.03.2011. 17.40
@Latvijas_maniak
Varu Jums tikai pievienoties – aizmirst neko nedrīkst! Arī savu vēsturi mitoloģizēt nav vēlams. Patiesībā, dod Dievs, mums “atcerēties” vairāk, izpētīt starpkaru un okupācijas-aneksijas periodu pēc iespējas detalizētāk un objektīvāk. Bet jānošķir, ko mēs reāli varam darīt šodien… Un kas ir tikai bļaurēšana un tukša ālēšanās.
Bet nu konkrētajam datumam vairs nav nozīmes. Svarīgi, ka tas ir viens iesakņojies datums un ka Latvijas karavīri netiek šķiroti un šķelti. Citādi jātaisa viena piemiņas diena Sarkanās armijas vienībām, otra leģionam, trešā mežabrāļiem, tad vēl Brīvības cīņu Dienvidu un Ziemeļu armijām… un NATO kontingentam.
Pieļauju, ka neuzskatāt, ka 16. marts jebkādā veidā būtu Latvijai vienlīdz nozīmīgs kā 11. novembris vai 22. jūnijs. Leģionāriem tas bija notikums viņu dzīvē, viņu kara gaitās, bet kopumā Latvijas vēsturē tas nemainīja itin neko.
Nevar vienlaicīgi gānīt Putinu par “močīšanu sortīrā” un jūsmot par krievu deportēšanu lopu vagonos. Jo īpaši tauta, kas pārcietusi šādas zvērības, nedrīkstētu tiekties tādas atkārtot – ne pret vienu!
Tāpat ir glupi nicināt krievus par turēšanos pie staļinisma mītiem un personības kulta, kamēr latvieši netiek vaļā no prastiem Ulmaņa mītiem un personības kulta. (Ulmaņa propagandas mašīna bija krietni maigāka, savukārt pieeja objektīvai informācijai mūsdienu Latvijā vieglāka kā Krievijā.)
Lūk, pret tādām latviešu domāšanas īpatnībām (un savas vēstures nezināšanu) es iestājos. Vēlreiz Jums pievienojos. Mēs neko nedrīkstam aizmirst! Bet pirms tam būtu jātiek skaidrībā, kas tad īsti ir jāatcerās.
0
a_oleinika > a_oleinika 08.03.2011. 18.09
@Krix
Pirmkārt. Ja sekojam Jūsu pieejai “katrai ievērojamai latviešu vienībai no katra kara pa savai piemiņas dienai”… tad jāsāk ar strēlniekiem un bez pusduča beigās neiztikt.
16. martam nebija nekādas nozīmes Latvijas vēsturē, tikai pašu leģionāru kara gaitās. Tieši šajā statusā šis datums arī mums ir svarīgs, un ir svarīgi, lai kara veterāni to varētu netraucēti atzīmēt. Arī, ja kādam tas nepatīk. Bet ne vairāk!
Otrkārt. Neesmu apgalvojis, ka misija Afganistānā (šķiet, tā Jūs manis teikto būsit sapratis) bija izšķiroša mūsu pieņemšanai NATO. Mums patiešām paveicās. Bet ar visu savu salīdzinoši nelielo ieguldījumu NATO kontekstā šī misija jau ir devusi vairāk – jo visi latviešu upuri 2. pasaules karā Latvijai nedeva itin neko! (Un, raugoties no vēstures perspektīvas, arī nevarēja dot.) Arī nedaudz ir lielāks par nulli.
Un tas padara latviešu 2. pasaules kara veterānu likteni tikai vēl traģiskāku.
0
Laila > a_oleinika 08.03.2011. 18.24
Kaspar, es nekad neesmu idealizējis nevienu no totalitārajiem režīmiem, bet tā kā, dažiem maniem radiem, iekrita liktenis, viņi dienēja gan latviešu leģionā, gan sarkanajā padomju armijā. Šķeltākus radus par manējiem, pat iedomāties ir grūti. Es neuzskatu, ka mans vectēvs bija vainīgs pie tā, ka kļūstot par 16 g.v. tīni tika iesaukts leģionā. Viņš lielvaru kļūdas izbudīja vēl ilgi. Vienkārši neuzskatu par labu praksi, “demokrātiskā” valstī aizliegt kādas vienas personu grupas, vai citādi domājošo kopas pasākumus, turpretī BAIDĪTIES AIZLIEGT kādas citas, teorētiski mazākuma, grupas pasākumus. Es nekā savādāk nevaru izskaidrot to, kā 16. marta pasākumus vienmēr aizliedz, bet 9. maijā, pašvaldības policija var sastādīt, knapi, 1,5 protokolus par atrašanos sabiedriskā vietā, alkohola reibumā. Šeit ož pēc pseidointegrācijas, vieni savos svētkos kaut šnabi lok no pudeles, otriem ziedus liedz nolikt pie “Mildas”. Bet par tiem, kas piekrīt, ka kritušie jāpiemin kapos, tad varbūt to var izstāstīt vīriem un sievām no pārdaugavas? Vai varbūt viņi izjūt to bara instinkta burvību, kad nāve vieno baru un bars kļūst vadāms ar nelielām manipulācijām panākot jebkādu bara reakciju uz apkārtējiem notikumiem – tad jā, vieta ir īstā, jo ja nemaldos tieši Uzvaras parkā ( kas starp citu tika dibināts par godu pirmajām Latvijas brīvības cīņām ), tika pakārts Ģenerālis Jekelns un daži viņa līdzgaitnieki – publiski pakārts. Tas ir tāds kā fetišs tiem totalitārās varas piekritējiem aka “šeit bija mūsu uzvara pār savām bailēm, mēs nogalinājām dažus cilvēkus, kas iespējams bija gudrāki par mums un bija mūsu pretinieki”
Atvainojos par filozofisko stilu.
0
Sanšains > a_oleinika 08.03.2011. 18.26
Kaspars Gasūns:
Nevar vienlaicīgi gānīt Putinu par “močīšanu sortīrā” un jūsmot par krievu deportēšanu lopu vagonos.
==========================================
Pašam patīk?
Man gan pretīga šāda pret latviešu nacionālistiem vērsta demagoģija.
Vai varat, lūdzu, nosaukt dažus latviešus – pašus ekstrēmākos no latviešu ekstrēmistiem -, kuri (1) vēlas, lai krievi tiktu deportēti lopu vagonos, (2) jūsmo par šādu iespējamību?
0
raimonds_bossltd > a_oleinika 08.03.2011. 18.39
to Kaspars Gasūns
Kara upuri neko, bet latviešu Leģionāru devums gan. Līdz pēdējā fašistu izdzimteņa, staļinista, pēdējam elpas vilcienam, viņa ģenētiskā atmiņā būs viņa senču, sarkanarmiešu, aiz bailēm piepļūtītie kerzas zābaki.
0
a_oleinika > a_oleinika 08.03.2011. 18.56
@Latvijas_maniak
Gluži otrādi – par Jūsu vēstures zināšanām un, paldies Dievam!, filozofisko, nevis aprobežoto nacionālismu Jūs esat tikai slavējams. Beidzot kāds bez Kalvja Apsīša neaprobežojas ar samazgu izgāšanu un savas nezināšanas demonstrēšanu.
Man arī šāda nekonsekvence ar 9. maiju un 16. martu nav saprotama. No drošības viedokļa jau nu abi ir līdzvērtīgi, ar 9. maiju kā potenciāli vēl bīstamāku. Galu galā liels bars, vēl iereibuši.
Es gan nekādā gadījumā negribētu gānīties par šiem krievu svētkiem un veidu, kā tas notiek. Nu neizliksimies par muļķiem – visi zina, kādus upurus tas prasīja un kas tiek atzīmēts. Ne jau šnabis jeb forma tur ir noteicošā. Lai viņi atzīmē, kā grib! (Kamēr par traku neālējas un netaisa par politisko tribīni.)
Un tieši tādēļ arī leģiona veterāniem jābūt tiesībām atzīmēt šo dienu, un darīt to publiski. Tas, kas man nepatīk, ir, ka šo leģionāriem nozīmīgo datumu ir piesavinājušies visādi tūtiņdreijeri, no kuriem lielākā daļa pat Latvijas vēsturi īsti nezina. (Esmu novērojis, ka radikālāko uzskatu paudēji ļoti pavirši vai vispār nezina elementārus faktus.)
Daudzi VL! vai šai partijai pietuvināti cilvēki ir ļoti sakompromitējušies ar pilnīgi sviestainiem (un reāli rasistiskiem vai naidpilniem) izteikumiem un “jaunības kļūdām”. Ar savu Ulmaņa apjūsmošanu viņi vispār izskatās smieklīgi. Šīs aprindas nav pietiekami izdarījušas, lai attīrītu savu reputāciju un nemestu ēnu uz leģionāru pasākumu.
Protams, to nevar apgalvot, bet pieļauju, ka vieniem pašiem leģionāriem neliegtu. Bet ar visiem tiem piejaukumiem – vairs nav skaidrs, kas un ko atzīmē.
Kā jau teicu, no vēstures perspektīvas šo datumu atšķirība gan ir ievērojama. Pirmkārt, vieni bija uzvarētāju armijā; otri zaudētāji. Otrkārt, notikumu nozīmība gan Latvijas, gan pasaules kontekstā nav salīdzināma! Divas vienības 2. pasaules karā satikušās – tad ta nu alfa un omega…
Ne jau par velti arī to (man personīgi nepatīkamo) pieminekli nevar aizvākt – nacisma sagrāve ir pasaules un Latvijas nozīmes notikums.
Par to pieminekļu un pulcēšanās vietām… tai tēmai nav gala! :D Ja padomā, kas atradās Mildas vietā, tur arī var saskatīt zināmu psihoanalītisku intrigu. :)
0
a_oleinika > a_oleinika 08.03.2011. 19.42
@Latvijas_maniak
Vēl nāk prātā tas īpatnis, kurš vēlējās atzīmēt Reiha armijas ienākšanu kā atbrīvošanas gadadienu… Trakāku spļāvienu sejā latviešiem grūti iedomāties. Tas pats Reihs, kurš vēlāk mobilizēja latviešus leģionā. Par to, kā šāds pasākums izskatās no krievu (un ne tikai) perspektīvas, vispār nav ko runāt.
Tīri vai izrādās, ka šī jau ir trešā republika – ar otro gādīgajā Reiha paspārnē. Nu nav man skaidrs, kas darās tajā mūsu galējā nacionālajā spārnā. Kamēr viņi nav sašķirojušies galīgi atsaldētajos un pieskaitāmajos, nespēju viņus uztvert kā Latvijai īsti drošu spēku.
Un viņam taču atļāva! Godīgi sakot, toreiz man drošībnieku iejaukšanās bija atvieglojums. Lai cik arī prettiesiski tas nebija.
Vēl man nav skaidrs, kopš kura laika mūsu policija ir tika novārgusi, ka nevar nosargāt dažus vecus vīrus no “antifašistiem”. (Pieņemot, ka neviens cits uz klopi nelīdīs.) Praidi ir krietni stihiskāki, bet nekas, tiek galā. Arī tajā pašā 9. maijā nav dzirdēts, ka kāds būtu cietis.
0
Janka, Janic 08.03.2011. 12.41
ja saskaņas centru , Krievijas preemijas laureaata Urbanoviča vadiito partiju, finansee kremlis , tad tam taa ar jaabuut , riikojums naak no turienes , ja notiek nesankcioneetie gaajieni , tad miermiiliigos vajag likt mieraa , apsargaat tos no nacionaalboļševiku vanddaaļiem…
0
lebronj2356 08.03.2011. 12.10
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/368911-murniece_sogad_riski_16marta_nav_lielaki_ka_citus_gadus
Mūrniece, malacis, tāpat kā jau reiz iepriekš, skaidri pasaka kas ir kas ! Tā kā sarkanais Niliņš var nepūst miglu acīs !
3
Pauls Puķītis > lebronj2356 08.03.2011. 13.53
Mūrniece malacis?! Tas nevar būt…atkārto to, lūdzu, otreiz lai Ino&co sadzird…:D
0
lebronj2356 > lebronj2356 08.03.2011. 13.59
Kas man ko atkārtot ? Es vienmēr esmu skaidri izteicies par labu Mūrniecei, jo viņa ir viena no retajām JL rindās šobrīd par ko šādi izteikties !
0
dro > lebronj2356 08.03.2011. 16.35
markoni Mūrniece malacis?! Tas nevar būt…atkārto to, lūdzu, otreiz lai Ino&co sadzird…:D
______________________
Man nav nekas iebilstams, ka uzskati mani par savu galveno oponentu, bet, lūdzu, pieturies pie faktiem.
Mūrnieci kritizēju, kad viņa aicināja izvest Latvijas vienību no Afganistānas, atcelt nāves sodu, bet aizstāvēju gan Bauskas notikumu, gan Nagles vajāšanas, gan Jēkabpils notikumu laikā. Ja reiz viņa izvēlējās demisionēt, tad man nav saprotams kādēļ viņa to nedarīja tad, kad daudzi to gaidīja.
0
Gunārs Nažinskis 08.03.2011. 11.46
Cerams, ka 9. maija saiets tiks aizliegts. Konskvencei jābūt.
0
kristaps_drone 08.03.2011. 11.45
Normālā valstī varētu sagaidīt līdzvērtīgu turpmāko rīcību, ar šādu pat iemeslu aizliedzot arī visus pasākums 9. maijā un 13. oktobrī. Taču tā var būt tikai normālā valstī. Šeit – Krievijas guberņā de facto – “pasākumi” 9. maijā un 13. oktobrī aizliegti netiks.
1
lebronj2356 > kristaps_drone 08.03.2011. 12.02
Kko parunās un viss, aizliedz jau tikai 16.marta pasākumus, jo kas valda RD mēs visi zinām, 9.maijā ies uz urrā, par laimi šogad šis datums ir pirmdienā un nesanāks šiem divdiennieks kā pagājušogad ! Domājams, ka atzīmēs 16.martu tāpat – Lestenē, bet RD lēmumu dos tiesā vai ies tāpat, ka vienu gadu jau ir bijis !
P.S. Dombrovskis neko jaunu nav pateicis, šo kā izdeldētu plati skandina jau daudzus gadus !
0
Kinskis 08.03.2011. 11.36
nu ko, ja jau aizliedz “radikāļu” pasākumus, tad ir jāpulcējas tautai.
0