Vairākums iedzīvotāju pret ģimenes pabalsta apgriešanu
Saistītie raksti
Aktuāli /
14. decembris 2023
Šķiltava nr. 196: Disciplinētā koalīcija. Solis pretī akustiskajai koncertzālei. Rēzeknes izsaimniekotāji
Komentāri (32)
andrisskrastins 07.02.2011. 12.52
Manuprāt, šeit ir problēmas ar ‘trūcīgais’ definīciju. Ja objektīvi mērītu, puse Latvijas iedzīvotāju ir finansiālas grūtības (turklāt bez visādiem kredītiem). Vienkārši pie mums ‘trūcīgais’ nozīmē ‘es spēju pierādīt ka graužu sausiņus’. Atslēgas vārds ir tieši pierādīt. Tā kā tas nav izteikti skaidrs, domāju, ka vajag atstāt visiem astoņus latus. Ir skaidrs, ka nauda vairāk necemdēsies, ja to bīdīs šurpu turpu. Sociālajiem dienestiem ir jādod plašākas pilnvaras regulāri pārbaudīt trūcīgā statusa saņēmēju patieso stāvokli. Ne velti viena trešdaļa no ‘bezdarbniekiem’ strādā ēnu ekonomikā. Tā kā bezkaunības mūsu cilvēkiem pietiek, valstij ir jābūt tikpat bezkaunīgai un spējīgai saprast, vai mūsu nodokļu nauda tiešām sasniedz adresātu.
2
re_marx > andrisskrastins 07.02.2011. 15.21
Kur tieši ir problēma? Iedod pilnvaras pārbaudīt un skaties, vai dzīvo atbilstoši līdzekļiem vai nē. Ja dzīvo virs – prasi, kur ņēmi (2005. gadā pieņemtā legālā prezumpcija). Ja nevar sakarīgi paskaidrot, jāsēdina. Atrisinām aplokšņu algu jautājumu, kukuļu ņemšanu, zagšanu un ko vēl ne.
0
odzina > andrisskrastins 07.02.2011. 17.18
tad jau 2/3 Latvijas iedzīvotāju dzīvos cietumos :)
0
Una Grinberga 07.02.2011. 12.42
Būšu nepopulārs, bet Latvijā jau labu laiku tiek īstenota “nabadzības veicināšanas sociālā politika”. Būt nabagam un dzīvot no sociālajiem pabalstiem tagad ir ne tikai izdevīgi, bet arī populāri! Kāpēc lai kāds strādātu par salīdzinoši zemu algu, ja “trūcīgais” var saņemt komunālo pakalpojumu kompensācijas, medikamentu un slimības kompensācijas, transporta izdevumu kompensācijas, pārtikas pakas un vēl “kabatasnaudu”?
Sociālā politika ir radikāli jāreformē – jāatbalsta tie, kam ir īstermiņa problēmas, bet izdevumi jāgriež uz tiem, kas vienkārši izmanto likuma nepilnības vai parazitē uz sabiedrības rēķina. Vienkārši pārējai sabiedrības daļai šāda politika jau sniedzas tuvu kritiskai masai – tad valstī paliks tikai ierēdņi un sliņķi!
4
re_marx > Una Grinberga 07.02.2011. 15.27
Risinājums vienkāršs – ja gribi dzīvot uz pabalstiem, jāmēģina atrast darbs. Ja noraida darba piedāvājumu, teiksim 3 reizes, izmet no bezdarbniekiem (tas nav bezdarbnieks, kas nemeklē darbu). Par pārējo – līdz tikai pilsoniskās atbildības ieaudzināšana. Saku uzreiz, man nav ne jausmas, kā to ieaudzināt, bet tagad izskatās, ka atbildīga ir tikai valsts.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.02.2011. 15.40
Nu, tik vienkārši uz to visu nevar skatīties. Ja man ir laba pieredze un izglītība, bet tirgū atbilstošu darba piedāvājumu maz, tad es par pārdevēju nepiekritīšu strādāt, lai vai būtu 10 piedāvājumu. Katrā ziņā sociālajai sistēmai jāstrādā kā palīdzībai īstermiņā nevis ilgtermiņā – ir diezgan absurdi, ka 2007.gadā, kad ieveda viessstrādniekus, kādam maksāja trūcīgā pabalstus.
0
re_marx > Una Grinberga 07.02.2011. 19.32
Absurdi būtu arī tas, ja es iegūstu izglītību dziļurbumu drošības sistēmās un Latvijā nevaru atrast darbu, tāpēc varu dzīvot uz kakla valstij. Ja esi spečuks un neesi nevienam vajadzīgs, kaut kas ir jādara. Bezdarbniekiem ir iespēja pārkvalificēties par valsts naudu.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.02.2011. 08.45
To es saprotu, bet vai to var izdarīt 4 mēn. kā to paredz tagadējā bezdarbnieku pabalstu sistēma?
0
daina_tabuna 07.02.2011. 12.13
Man ir divejādas izjūtas par tēmu…
No vienas puses- man nav žēl. Es no tiem 30 latiem bagātāks nepalikšu (t.i. bez tiem nepalikšu nabagāks).
No otras puses- es neticu godīgai šīs naudas sadalei. Nogriezīs man un tad nolems nedot arī tiem trūcīgajiem- apmēram tāds scenārijs iezīmējas. Vai arī aizies kārtējā gadsimta projekta finansēšanai, kur varai pietuvinātie “pilnīgi godīgi” uzvarēs konkursos.
6
Una Grinberga > daina_tabuna 07.02.2011. 12.55
Naudas sadale ir ļoti negodīga un nevieš nekādu uzticību! Kā var viest ticību, ja tagad ar zobiem jāturās, lai nesāktu slimot, vai nedod dies’pazaudētu darbu, jo par spīti nomaksātajiem lielajiem nodokļiem, pretī tiek saņemts daudz mazāks pabalsts, par kuru jau ir daudz grūtāk nomaksāt visas saistības un izdevumus. Un tas ir sods par to, ka par spīti krīzei, spēj strādāt labi apmaksātā darbā un arī maksāt lielus nodokļus, lai varētu uzturēt pāris pensionārus un “pabalstu saņēmējus”!
0
daina_tabuna > daina_tabuna 07.02.2011. 14.03
Sistēma ir greiza jau pašos pamatos- vispirms atņem un tad dod. Loģiskāk ir katram atņemt tik cik pieklājas. T.i. ir jābūt sakārtotai nodokļu atlaižu sistēmai, tas veicinās arī to, ka cilvēki vispār maksā nodokļus. Plus ilgstošajiem bezdarbniekiem būs vēl papildus motivācija meklēt darbu.
0
Mrs Anete Rudziša > daina_tabuna 07.02.2011. 14.15
Dolār – vai varētu mazliet izvērstāk, lūdzu? Starp “sakārtotu nodokļu atlaižu sistēmu” un “ilgstošajiem bezdarbniekiem būs vēl papildus motivācija meklēt darbu” es neredzu tiešu un acīmredzamu korelāciju.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 07.02.2011. 14.33
Elementāri, Mendelson!
Ilgstošie bezdarbnieki nodokļus nemaksā, līdz ar to pēc loģikas uz viņiem nekādas nodokļu atlaides neatiecas. Gribi nodokļu atlaides- meklē darbu!
0
Mrs Anete Rudziša > daina_tabuna 07.02.2011. 14.38
Es gan saskatu diametrāli pretēju efektu. Ja reiz esi ilgstoši bez darba, tad tur arī paliec! Visiem pārējiem jau būs nodokļu atlaides, līdz ar to viņi būs konkurētspējīgāki – pietiks ar relatīvi mazāku atalgojumu uz papīra, jo uz rokas dabūs tik pat.
0
Una Grinberga > daina_tabuna 07.02.2011. 15.00
Vienkārši ir jāievieš, ka piem. jebkādu finansiālu atbalstu no valsts saņem konkrētu laika posmu piem. 2 gadus, pēc tā laika nevari kandidēt ne uz kādiem pabalstiem. Ja nemeklē darbu, nemaini profesiju, vai nedari neko, tad arī neko pretim nesaņem.
0
odzina 07.02.2011. 11.48
Ja labklājības ministrijā kādam būtu galva un būtu drosme uzrunāt tautu un ģimenes ar bērniem, tad risinājums būtu šāds:
1) lūgt ģimenes uz laiku no 6 – 12 mēnešiem atteikties no šī pabalsta pilnīgi brīvprātīgi.
Tie, kuriem būtu iespēja noteikti atteiktos uz laiku no šī smieklīgā apmēra pabalsta.
Ģimenes vienkārši redzētu, ka valsts ar tām rēķinās un respektē nevis aplaupa vienlaikus ar paziņojumiem, ka valsts pārvaldē atkal var svinēt svētkus par budžeta līdzekļiem.
0
Mrs Anete Rudziša 07.02.2011. 11.09
Jēga no tāda pētījuma? Rezultāts tik paredzams, ka tērēt tam naudu… būtu labāk ēduši! :)
Bet ja nopietni, tad naudas došana trūcīgajiem palielina trūcīgo skaitu, kā arī samazina viņu iespēju un vēlmi jebkad tikt pie puslīdz normāla darba. Tātad – vai nu dod visiem, vai nedod nevienam.
2
daina_tabuna > Mrs Anete Rudziša 07.02.2011. 12.07
Pirmkārt, beidz dzīvot mītu varā, ka trūcīgs=bez darba/bez puslīdz normāla darba
Šobrīd situācija ir tāda, ka pat cilvēki ar pilnīgi sakarīgu darbu nonāk trūcīgo kārtā. Mums ir pilna valsts t.s. tirdzniecības aģentu, kam vienmēr ir bijusi minimālā alga + procenti no pārdotā. Kopš pirktspējas krituma viņi vairs ne nieka nevar pārdot un tā arī sēž uz 200- 250 latiem. Kamēr kredītsaistības ir tādas pašas kā bija 2006.- 07. gadā, kad četrciparu alga nebija nekas nereāls. Un dzīvo viņi sliktāk nekā tie, kam arī treknajos gados bija tikai minimālā alga. To pašu minēto kredītsaistību dēļ. Pie 20% reālā bezdarba nekas labāks viņiem arī nespīd.
0
Mrs Anete Rudziša > Mrs Anete Rudziša 07.02.2011. 13.54
Nez vai viņi ar 200-250 algu kvalificēsies pie maznodrošinātajiem. Tā ka viņi nav tie “bēdu brāļi”, par kuriem es runāju.
Mani uztrauc tieši tie, kas visu savu enerģiju un laiku velta sociālo pabalstu saņemšanas iespēju meklējumiem.
0
mantins7 07.02.2011. 10.22
Diez’, kas ir tie 18% – altruistiski biezie vai gaunerīgi trūcīgie?
0
disassociative 07.02.2011. 10.04
Zinot, ka šīs tā sauktās trūcīgās ģimenes bieži vien ir krietni biezākas par normālu strādājošu vecāku ģimenēm, tad es arī esmu pret. Personīgi pazīstu pāris tā sauktos trūcīgos. Pāris nelegālas algas, visi iespējamie pabalsti, dažas mašīnas, pāris mājas un katru kvartālu pa ceļojumam. Un nodokļos nomaksātā summa precīzi 0.
2
lebronj2356 > disassociative 07.02.2011. 10.20
Piekritīšu ! Valstī ir pietiekami daudz mehānismi kā stimulē t.s. trūcīgos, kas bieži atšķirībā no vidusšķiras nestrādā, bet saņem dažādas kompensācijas – šāda pārdale nedrīkst notikt, arī tā iemesla dēļ, ka bieži trūcīgās ģimenes ir arī nelabvēlīgas, jo godā alkoholu. Lai arī smieklīga tā ir nauda un valstij jāatbalsta visas ģimenes ne tikai trūcīgas. Pabalstu varētu nepiešķirt, ja ienākumi pārsniedz kādu augstu slieksni.
Kraujot visu virsū tiem, kam var, var pienākt moments, kad būs vieni pensionāri, trūcīgie, nabagie, bet kas viņus uztur vairs nē !
0
daina_tabuna > disassociative 07.02.2011. 12.21
@Krix
Mums ir tāda savdabīga pieeja Latvijā “…Pabalstu varētu nepiešķirt, ja ienākumi pārsniedz kādu augstu slieksni…” Ir jāskatās nevis uz ienākumu sadaļu, bez izdevumu. Kas būs trūcīgāks?
a) vientuļā māte ar vienu bērnu un 200 latu ienākumiem, dzīvo savā pilsētas vienistabas dzīvoklī,
b) ir abi vecāki, katram 300 latu ienākumi, trīs bērni, dzīvo savā mazpilsētas 3-istabu dzīvoklī,
c) tēvs pelna 800 latus, māte ar 4 bērniem mājās, dzīvo piepilsētas mājā, kas celta ņemot kredītu (maksājumiem atlikuši 20 gadiem, mēnesī- 500 EUR).
0
mary75 07.02.2011. 10.03
Skaidrs, ka pabalsti jāatstāj tikai trūcīgām ģimenēm, un,m tikpat skaidrs, ka vairākums cilvēku tam nepiekritīs.
Un vēl skaidrāk, ka ZZS to neatbalstīs, jo kailais populisms ir vienīgais, ko šīs Lemberga marionetes pieprot.
2
+4
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@aivarstraidass > mary75 07.02.2011. 12.52
Pabalsta paturēšanai par labu runā šāda vienkārša spriedumu ķēdīte. Interesanti, kurā punktā Dzeris nepiekrīt?
(1) Bērni JEBKURĀ ģimenē patstāvību sasniedz 18-21 gados un līdz tam viņiem ir nepieciešams vecāku materiāls atbalsts.
(2) Bērnu vecāki nevar ar bērniem saistītos tēriņus pēkšņi samazināt (līdzīgi kā viņi varētu atteikties no citām patēriņa kategorijām).
(3) Tātad dzimstības veicināšanas politika (ieskaitot, protams, pabalstus, bet arī citas ģimenēm svarīgās lietas) ir jāveido gadu desmitu perspektīvā, pamazām radot tiesisko paļāvību.
(4) 8 latu bērnu pabalsts (fiskālais efekts ir apmēram miljons latu mēnesī) visdrīzāk nebūs tas, kurš nosaka, vai mūsu valsts bankrotē vai nē.
(5) Varam šo lietu pētīt vai pat nonākt pie secinājuma, ka konkrētais pabalsts nav efektīvs atbalsts ģimenēm un dzimstības pieaugumam, un tad to var dažu gadu laikā reformēt, t.sk. paredzot naudas efektīvāku pārdalīšanas veidu – trūcīgām ģimenēm maksājot vairāk. Bet ir MORĀLI NEPAREIZI uzlūkot šo pabalstu par kārtējo māla cūciņu, ar ko atrisināt īstermiņa problēmas budžetā. Tās vienkārši nav salīdzināmas lietas – bērnu drošība un labklājība vs. “Vienotības”/ZZS savstarpējās intrigas.
Aplūkosim divas dažādā ziņā līdzīgas valstis – Franciju un Itāliju. Francijā dzimstības koeficients ir 1.97 (tuvu pie 2.1, kas vajadzīgs skaitliskai atražošanai), bet Itālijā – 1.32 – sk. http://bit.ly/dLJrps . Galvenā atšķirība – Francijā dzimstības veicināšanas politika bijusi visu novirzienu politiķiem svēta lieta jau īsi pēc 1.pasaules kara (lai varētu aizstāvēties pret kārtējo Vācijas agresiju). Savukārt Itālijā arī mēdz būt visādas dzimstību veicinošas programmas, bet tās tiek ieviestas vai nolikvidētas atbilstoši politiķu ikbrīža ērtībām.
Sk. dažādu ekspertu viedokļu atreferējumu NYTimes rakstā “No Babies?” par demogrāfiskajām problēmām Eiropā: “Letizia Mencarini invoked this back-and-forthing with disdain: “A policy for families has to be implemented over a long period. In Italy we’re changing our minds all the time.” (sal. http://nyti.ms/h16bhs )).
Protams, budžets ir jākonsolidē – un te Dombrovska valdībai ir taisnība, bet bērnu pabalsti nav īstā lieta, ko raustīt uz visām pusēm. Daži “viegli iegūstami” miljoni izskatās kārdinoši tikai līdz brīdim, kamēr mēs saprotam, ka, teiksim, dažu pašvaldību darbinieku nekompetences dēļ tiek izšķērdēts daudz vairāk naudas (nepareizi rīkoti iepirkumu konkursi, nesaņemti ES fondi, Ādažu, Ķekavas, Baložu u.c. Rīgas piepilsētas, kuras neraugoties uz lieliem nodokļu ieņēmumiem atrodas uz bankrota sliekšņa, utml.)
0
mary75 > mary75 07.02.2011. 21.03
8 lati nav tā summa, kas ģimenei ar vidējiem vai lieliem ienākumiem ko izsaka, toties ģimenei ar maziem ienākumiem to varētu palielināt, un būtru jūtams atbalsts.
Cita lieta, kas mums, bieži, ir tās ģimenes ar maziem ienākumiem, kur pabalstus bieži nodzer, tā ir problēma.
Kā esmu lasījis, dzimstība un pabalstu lielums visai maz saistīti, daudz svarīgāka infrastruktūra – bērnudārzi, med. palīdzība, utt., un tradīcijas.
Par to, ka amorāli samazināt pabalstus, kad valsts sektorā totāla izšķēredība un bezatbildība – 100%.
Bet, es sapratu tā, ka mazturīgiem, toties, maksās vairāk.
0