Lai man piedod Parīzē bojāgājušo tuvinieki un pārējie, kas man tūlīt bļaus pretī.
Es uzskatu, ka ir diezgan bezatbildīgi kā medijam (šajā gadījumā “Charlie Hebdo”) publicēt kaut ko, kas ir naidu kurinošs pašu valstī un var izraisīt nekārtības, teroru utt. Nav nekāds noslēpums, ka islāms arābu kultūrā nozīmē visu – tā ir politika, ikdiena, kultūra, tradīcijas. Viss viņu dzīvē balstās uz Korānu. Un ja kaut kas ir islamā aizliegts, tad tas ir aizliegts. Mums kā rietumniekiem, kuriem reliģija un valsts iekārta, ikdiena utml. ir nodalītas lietas,to nesaprast. Tāpēc arī Parīzē notika tas, kas notika. Visi bļauj, ka terorakts Parīzē ir vēršanās pret vārda brīvību. Es teiktu, ka tā bija mediju (karikatūristu un redaktora) bezatbildība, kam bija attiecīgas sekas.
Tev ir krieviska izpratne par jēdzienu “naidu kurinošs”. Charlie Hebdo nekurināja naidu pret islāmu! Tikai Krievija par “naidu kurinošu” skaitas gadījums, ka lasītājam kaut kas nepatika un tāpēc viņš sācis ienīst žūrnālistu. Viss kājām gaisā.
Agrunte, tev ir rietumnieciska izpratne par jēdzienu “naidu kurinošs” Charlie Hebdo kurināja naidu pret islāmu! Tikai rietumos par “naidu kurinošu” neskaitās gadījums, ka lasītājam kaut kas nepatika un tāpēc viņš sācis ienīst žūrnālistu. Viss kājām gaisā.
“Tie, kuri apgalvo, ka ticība ir svēta, ka to nedrīkst kritizēt un ka par to nedrīkst pasmieties, būtībā saka, ka cilvēki ar noteiktiem uzskatiem ir pārāki, vienlīdzīgāki par citiem cilvēkiem. Notiek ateistu un citu atšķirīgi domājošo diskriminācija, tā notiek jau gadsimtiem ilgi un pat valstiskā līmenī, arī Latvijā.”
Rakstā esmu norādījis, ka ar vārdu “svēts” šajā gadījumā domāju “neaizskarams”.
Vārdu “dievs” rakstu ar mazo burtu, jo pasaulē ir ļoti daudz dažādu dievu (ar to domājot uzskatus par pārdabiskām būtnēm, kā minēts skaidrojošajā vārdnīcā, kurā, starp citu, “dievs” arī rakstīts ar mazo burtu), un šo vārdu neesmu izmantojis kā īpašvārdu – es nerunāju par konkrētu dievu vienā reliģijā.
Kāpēc dzīvība ir svēta, bet cilvēka uzskati ne? Tādēļ, ka uzskati ir cilvēka radīti, tās ir tikai un vienīgi viņa domas, un pār uzskatiem mums ir kontrole, uzskati ir mainīgi, tie ir apšaubāmi un kritizējami. Uzskati nav nekas materiāls, tie nav dzīvi, tiem nesāp (ja cilvēks jūtas aizvainots, ka viņa uzskati ir apšaubīti un noliegti, – tā ir viņa paša izvēle šādi reaģēt uz kritiku, nav jēgas vainot kādu citu).
Pār dzīvību mums nav kontroles, dzīvība nav mūsu būvēta, tā ir reāla un stāv pāri visiem uzskatiem. Mēs protam uzbūvēt robotus, bet neprotam uzbūvēt cilvēku; dzīvības procesi notiek paši no sevis vai arī pēc dieva gribas, – nav svarīgi, kā šo brīnumu izskaidrojam. Dzīvība ir svēta, to nosaka arī laicīgie likumi, kas aizliedz nogalināt (lai gan variējas izpratne par robežu, kur sākas un beidzas dzīvība).
1. Kādēļ dzīvība, jūsuprāt ir svēta un neaizskarama? Tas, ka tā nav mūsu radīta un kontrolējama, nav pietiekams arguments. Tas to nekādā ziņā nepadara svētu un neaizskaramu. Ateisms, starp citu, nepiekrīt argumentam, ka tā ir neaizskarama. Ateismā arī cilvēks nav nekas īpašs.
2. Kādēļ nedrīkst nogalināt? Ja tas ir sabiedrības interesēs – visi to grib un piekrīt? Piemēram, liela daļa sabiedrības atbalstīja Hitleru. Ateismā drīkst visu, kas dod sabiedrībai labumu.
3. Kādēļ kāds ir jāizsmej? Ko no tā iegūst vārda brīvība?
4. Kādēļ vārda brīvībai ir robežas un kas tās robežas nosaka? Kādēļ es nevarētu izsmiet kāda bērna nāvi, jūsu māti vai kādas meitenes izvarošanu, bet varu izsmiet racionāla un loģiska cilvēka uzskatu par to, kā viņš redz realitāti?
1.-2. Dzīvība ir svēta tādēļ, ka tā nav mūsu radīta (ne tā kā reliģija un dievi), tā ir brīnums, tā ir trausla un aizsargājama. Mums nepietiek zināšanu, lai izlemtu, kas ir pelnījis dzīvot un kas ne, tādēļ mums nav tiesību kādu nogalināt, izņemot gadījumus, kad ar nogalināšanu aizsargājam savu vai citu dzīvību (te, protams, vienmēr būs dažādas interpretācijas un atšķirīgi novilktas robežas). Mūsdienās Hitleru mierīgi varētu turēt mūža ieslodzījumā un izolācijā, nevajadzētu nogalināt.
3. Nav jāizsmej un es neatbalstu izsmiešanu, bet es atbalstu tiesības izsmiet, ja nu kādam ir tāda vēlēšanās. Tas, ko kāds sauc par izsmiešanu, bieži vien ir nekas vairāk kā [pārspīlēta] problēmas aktualizēšana un kritika, un sabiedrība no tā neko nezaudē, bet var iegūt, jo dod viedokļu dažādību.
4. Vārda brīvība nozīmē neierobežotas iespējas kritizēt idejas un uzskatus, bet ne cilvēku kā tādu. Uzskati nav materiāli, tie nav dzīvi un nejūt sāpes, bet cilvēks ir dzīvs un viņam sāp. Ja cilvēks nespēj nošķirt sevi no saviem uzskatiem un ja viņš jūtas sāpināts, kad tiek kritizēti uzskati, atbildība par šīm “sāpēm” gulstas uz viņu pašu, ne kritizētāju.
Diemžēl neatbildējāt uz nevienu no maniem jautājumiem pēc būtības.
Dzīvību nepadara par svētu tas, ka tā nav mūsu radīta. Ateisma izpratnē dzīvība nav nekāds brīnums. Par Hitleru galīgi nesapratāt domu.
“Es neatbalstu izsmiešanu, bet atbalstu tiesības izsmiet.” Pēc būtības jūs atbalstāt izsmiešanu un tas nekas, ka rakstāt vārdus bez satura. Salīdzinājums – es neatbalstu praidu, bet atzīstu LGBT tiesības rīkot praidu. Loģika? Neatbalstīt praidu vienlaicīgi nozīmē, ka jūs nepiekrītat, ka tā ir objektīvi laba lieta ko darīt, līdz ar to tiesības to rīkot jūsu izpratnē nav pareizas un demokrātiskas.
Kādēļ vārda brīvība nevar kritizēt cilvēku kā tādu? Kas ir noteicis šīs robežas?
…Tie, kuri apgalvo, ka ticība ir svēta, ka to nedrīkst kritizēt un ka par to nedrīkst pasmieties, būtībā saka, ka cilvēki ar noteiktiem uzskatiem ir pārāki, vienlīdzīgāki par citiem cilvēkiem. Notiek ateistu un citu atšķirīgi domājošo diskriminācija…+++ Ja atšķirīgi domājoši ļauži savstarpējās attiecības nespēj noregulēt bez pretējās puses aizvainošanas, tad tas norāda tikai uz šāda cilvēka šaurpierību. Ja atteists spēj sevi apliecināt tikai dauzot trumuļus pie Baznīcas durvīm un apzināti nogānot to, kas citam ir svēts, tad tādu cilvēku ir grūti nosaukt par cilvēku.
Ja reliģiozs cilvēks demonstratīvi cenšas sevi paaugstināt pār ateistu caur savu ” svētulību”, tad viņš ir nodevis gan sevi, gan savu reliģiju, ja runa ir par kristietību, piemēram.
Teiksim man pilnīgi vienaldzīgs ir šī bloga autors Jānis Trallis un viņa uzskati, un mēs pat varētu sadzīvot vienā kāpņu telpā kā labi kaimiņi, līdz brīdim, kad šis cilvēks, kurš demonstratīvi jēdzienu Dievs raksta ar mazo burtu, sāks braukt man virsū ar savām agresīvajām pārdomām par dzīvi. :)
katram ir tiesibas aizstavet savu Dievu un pat upureties taa vardaa….tiem kuriem ir ticiba nekam vai vienaldziba ir tiesibas razot tadus bezpersoniskus rakstus…jo Raditaju noliegt vai neatdzit var tikai IDIOTS
Ja reliģija nav svēta, tad rodas daži muļķīgi jautājumi:
1) a bet kāpēc gan nedrīkst zagt?
2) kāpēc gan nedrīkst nokaut?
3) kāpēc gan nedrīkst izvarot?
utt
Bet varbūt, ja cilvēks ir pietiekami brīvs no reliģijas ietekmes un pietiekami izveicīgs un stiprāks un gudrāks par citiem un spēj izvairīties no noķeršanas – varbūt, ka drīkst gan zagt, gan nogalināt, gan izvarot?
Savukārt, ja reliģija ir svēta, tad šādi jautājumi nerodas, jo atbildes ir pašsaprotamas.
Piemēram – jaunietis redz, ka veca, slimību nomocīta tantiņa mokās, klibo pār ielu …varbūt, ka labu vēlot nevis nedrikst, bet vajag nogalināt, lai tantiņa nemokās. Gan tantiņai labāk, gan sabiedrībai labāk, un tantiņas naudasmaks ar visu saturu var tikt lietderīgāk izmantots.
vecā labā tēma – “Noziegums un sods” – mūžam dzīva.
Konkrētā Aleksandra Zinovjeva (1922-2006) intervija tika dota franču žurnālam “Figaro” 1999.gada 24.jūlijā Berlīnē:
“Kad jūs klausāties Rietumu elites pārstāvjus, viss izskatās tik ļoti tīrs, cēlsirdīgs un caurstrāvots ar cieņu pret cilvēku. Runājot, viņi pielieto klasisko propagandas pamatprincipu: aizstāt realitāti ar saldiem vārdiem. Tomēr pietiek ieslēgt televizoru, aiziet uz kino, atvērt bestselleru vai paklausīties kādu populāru mūzikas hītu, lai pārliecinātos par pretējo: par bezprecidenta nežēlības, seksa un naudas kulta izplatību. Šīm elitāriju cēlsirdīgajām runām ir jāmaskē šos trīs totalitārās demokrātijas balstus (ir arī citi).(..)
Rietumeiropu jau tagad ir pārpludinājuši ārzemnieki. Mēs par to vēl neesam runājuši, bet šī parādība nav nejauša un nav it kā nekontrolējamu cilvēku plūsmas sekas. Mērķis tam ir radīt Eiropā tādu pat situāciju, kāda ir ASV. Manuprāt franči nebūs pārāk iepriecināti, ka cilvēce būs laimīga, bet bez francūžiem.”
Edgars Avotiņš Ja reliģija nav svēta, tad rodas daži muļķīgi jautājumi:
1) a bet kāpēc gan nedrīkst zagt?
2) kāpēc gan nedrīkst nokaut?
3) kāpēc gan nedrīkst izvarot?
utt
Bet varbūt, ja cilvēks ir pietiekami brīvs no reliģijas ietekmes un pietiekami izveicīgs un stiprāks un gudrāks par citiem un spēj izvairīties no noķeršanas – varbūt, ka drīkst gan zagt, gan nogalināt, gan izvarot?
______________________________
Diezgan demagoģiski, jāsaka gan, argumenti. Starp citu, tieši tādi paši kā autora. Autors spēlējas ar terminu “svēts”, kaut gan šis termins vispār ir interpretējams jēdziens. Un ja raksta šādu sacerējumu, tad vismaz noskaidrosim, kāpēc “svēts” (kā jēdziens) ir attiecināms uz cilvēka dzīvību, bet ticību (vienalga, kam) – savukārt, nē.
Attiecībā uz Edgara viedokli, ka reliģijā balstās “laba” un “slikta” apzināšanās – no sērijas “tev nebūs zagt, nokaut, izvarot”, tad, ziniet, reliģijā tas nebalstās nemaz. Un kristietismā vēl mazāk. Jau ilgi pirms kristietības par zagšanu daudzas senās civilizācijas sodīja, tāpat kā par nokaušanu un izvarošanu. Drīzāk jau kristietība ir pārņēmusi, piemēram, seno romiešu “atļautā” un “neatļautā” pamatprincipus, ietērpjot to “bībeles vadmotīvos”…
Bet ne par to jau stāsts – autors jau, šķiet, rakstīja par ko citu – mums katram ir dota brīva izvēle ticēt kaut kam, neticēt kaut kam. Tiktāl var piekrist. Bet nevar piekrist jau pieminētajam “svētuma” definējumam. Ja kādam cilvēkam svēts šķiet akmens, bībele vai viens vai otrs dievs, tad viņam ir pilnīgas tiesības tam ticēt. Kaut vai “svēts” var būt lineāls, Dena Brauna “Eņģeļi un dēmoni” (bībeles vietā) vai kanālmalas bērzs. Ja viņam tā labāk. Lai katrs dara kā grib un kā vieglāk dzīvot. Bet tas noteikti nevienam no mums nedod tiesības slepkavot sava iedomātā svētuma vārdā – tjipa, piebeigt “neticīgos”. Un te nu ir runa nevis par “tev nebūs nokaut”, bet gan par to, kas tev par nokaušanu būs…
Bet, Edgar, to, kas principā katra pasaules uzskatā ir “labs” un “slikts” – tas tomēr ir katra audzināšanas un, būsim godīgi, arī konkrētās sabiedrības nosacītās “kopējās vienošanās” jautājums – rakstītas vai nerakstītas.
Ja nu fleitē, tad vajag fleitēt līdz galam. Kurš tad būs tas svētītājs, kas pieliks birku “svēts”? Autors? Kāpēc viņš paziņo, ka cilvēka dzīvība ir svēta bet viņa uzskati nē? Kāpēc viņš aizskar manas cilvēktiesības uzskatīt par svētu to, ko vēlos.
Man pienākums ir “norādīt uz šādu uzskatu iracionalitāti un muļķīgumu”.
Var ieņirgt par jebko, tas drīzāk ir konkrētā momenta sajūtas, procesa mērķa, retāk takta jautājums. Taču vai par to jākladzina pasaulei? Nu var jau, vismaz ir par ko paņirgt :)
Tieši tā arī amerikanizācijas sērga tiek izplatīta. Un tā “paņirgāšanās” ir lipīga – to jau Latvijā arī ir pamanījuši:
“Gan filmā “Cilvēki tur” un “Kolka Cool”, gan “Izlaiduma gadā” un “Modrī” mēs redzam jauniešus, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka. Pastāv pamatots uzskats, ka cilvēka cienīga dzīve bez kultūras un mākslas nav iedomājama. Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē. Tad valda instinkti un īstermiņa vajadzību apmierināšana par jebkuru cenu. Tomēr nomācošā vide bez sasaistes ar kultūru un ar tās problēmām – noziedzību, atkarībām un trulumu – nav specifiska Latvijai, tā redzama arī citu valstu filmās, un to atrādīt ir svarīgi, tomēr vēl nozīmīgāk ir skaidri saprast sociālās un cilvēciskās degradācijas cēloņus mūsdienu pasaulē. Kādreiz nākotnē ceru redzēt filmas arī par Latvijas pilsonisko un intelektuālo vidi – strādniekiem, ierēdņiem, zinātniekiem, māksliniekiem, jauniešiem – par viņu pasaules redzējumu, problēmām un dzīvi, kas norit arī tepat, blakus sētā.”
Liāna Langa: Latviešu kino jaunais vilnis – platforma diskusijai
Kādēļ vispār ir jāizsmej vai jānoniecina kāds cilvēks vai viņa pasaules uzskats? Vai es esmu dīvains, bet man šķiet, ka mums ar cieņu jāizturās, jāuzklausa dažādi uzskati un no labākās sidsapziņas jāatbild, kā tas saskan vai nesaskan ar mūsu pasaules uzskatu, un kāpēc. Kādēļ lai es smietos par kādu, kas tic naturālismam? Man varētu būt grūti saparast, kāds ir šādas ticības pamats, bet smieties par cilvēku vai cilvēku grupu vienkārši nevajadzētu.
“1184. gads – pie lībiešiem ierodas Zegebergas augustīniešu kanoniķis Meinards, iemācās vietējo valodu. Izdabūjis atļauju no Polockas kņaza Voldemāra, sāk lībiešiem sludināt kristīgo ticību. Ikšķilē uzceļ baznīcu un mūra pili aizsardzībai sev un lībiešiem.” http://www.catholic.lv/main.php?parent=220
Viens otrs mūsu senču sencis arī pirms 800 gadiem nesaprata -,tad nu Rietum-krātijas misionāri bez izmiešanas un noniecināšanas (1199. gada 5. oktobrī pāvests Inocenta III izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”) ķērās pie citām, skarbākām pārliecināšanas metodēm.
Pa visām šuvēm ārā spiežas karojošais liberastisms (jo ar liberālismu tam nav nekāda sakara) un tieksme noārdīt jebkādas tradīcijas, paražas, svētumus, utt. Tikai nav nekādas loģikas, pamatojuma, utt – tikai truls kategoriskums, kas piemīt mūsdienu neomarksistiem un neoliberāļiem.
Rībena par šādiem darboņiem šodien ir kā reizi reti labi uzrakstījusi :
“….— vai amerikāņi ir pārvērtējuši to, ko viņi piedāvā visai pārējai pasaulei? To ideoloģiju, ko viņi naudas un peļņas vārdā pumpē cilvēku smadzenēs? Sarežģīti kontroles mehānismi, augstās tehnoloģijas, pirkstu nospiedumi, kurpju pārbaudes, likumu kalni par ierobežošanu un aizliegumiem… Tas nedos neko. Ir tikai viena iespēja — uzrunāt cilvēka sirdi un sirdsapziņu.”
I.Rībena:” Kas aizstāvēs valsts kultūras intereses?”
I.Rībena jau skaisti raksta vairāk kā 10 gadus, lai degradācijas procesu mazinātu, taču pagaidām sabiedrības vairākumu pat ar levit-ambulām nespēj piesaistīt. Pagaidām vēl kultūras telpa samazinās:
Mūsu māsas un brāļus ved atpakaļ drīz! / – Mums Roma svētību atnesīs –
– Vai, vai, mūsu mīļie!
SPĪDOLA (Liek aizvilkt priekškaru teltij, aiziet no durvīm smiedamās.
Jūsu brāļus un māsas ved atpakaļ drīz – / Jums Roma verdzību atnesīs!”
“(..)Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu.” Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši? http://nra.lv/latvija/87454-imants-kalnins-valsts-bez-nakotnes-vai-tas-ir-tas-ko-mes-esam-izcinijusi.htm
Ja Dieva nav, tad abiem ticības variantiem nav nekādas starpības, viss vienalga.
Ja Dievs tomēr ir, tad ticīgajam ir priekšrocības, jo tas ir ticējis, ievērojis Dieva likumus. Bet neticīgo sagaida elle, vai kaut kāds cits Dieva sods…
Tad nu pārdomājiet to un, ja esat racionāls cilvēks, tad racionāli ir jāpieņem izvēle Dievam ticēt. Drošības pēc.
Varbūt arī ka dievs ir viens, bet tas nav tas dievs kam tu tici, jo ir tūkstošiem reliģiju un katrai ir sava versija par to kas ir dievs un daudzas no tām nav savietojamas ar citām.
Es līdz nesenam laikam nespēju sev izskaidrot bez “ārēja” spēka iejaukšanās pirmās dzīvās šūnas rašanos (šūna ir tik sarešģīta ka Airbuss – kā kautkas tāds var rasties nejauši?)
Bet nesen redzēju iekš Discovery raidījumu, kur skaidroja principus, kas ļauj “peļķē” veidoties kautkam līdzīgam šūnapvalkam.
Nu līdz ar to es tagad pieļauju, ka var būt, gan šā, gan tā.
Bet – kā teicis viens no Kristietības korifejiem – “Pat ja Dieva nebūtu, tad cilvēkiem viņš būtu jāizdomā” (jo cilvēki, bez Dieva (šāda vai tāda) nespēj dzīvot – vienalga, vai Dievu sauc par Dievu, vai Jēzu, vai Dabu, vai Pērkonu, vai Allahu, vai Staļinu, vai Komunismu … cilvēkam tīri fizioloģiski ir svarīgi ticēt kautkam…)
Edgars Avotiņš “…cilvēkam tīri fizioloģiski ir svarīgi ticēt kautkam…”
Vai Jūs tagad “nešaujat pār strīpu”? Tas par Discovery bija interesanti, bet vai tas būtu bijis izņēmuma gadījums Jūsu dzīvē?
Mums, latviešiem ar “ticība” dažreiz saprot divus jēdzienus. Starp citu latv. Vikipēdijā ir šāds skaidrojums “Ticība ir (1) pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi BEZ PIERĀDĪJUMIENM, PĀRBAUDES …” Vai tīri nu tā būs, ka fizioloģiski būtu svarīgi ticēt kaut kam bez pamatojuma?
Iedomajies, ka Tev ejot pa ielu būtu jāuztraucas par jautājumu – vai drikst vai nedrīkst nokaut (attiecīgi – vai pretimnākošais Tevi nogalinās vai nenogalinās) Fiziologiski vai ne fizioloģiski – bet kāda būtu dzīve?
Manuprāt – mēs ikdienā ticam, ka nedrīkst nokaut un ka pretimnākošais mūs nenogalinās.
Un tas nebūt nav kriminalkodess, kas dod šo ticibu, jo kriminālkodess skar tikai tos, kurus noķer un pierāda vainu. Normāls cilvēks vispār nezin, kas ir rakstits kriminālkodeksā un nav to lasījis (izņemot tos, kam profesionali vajag)
Tas nu tāds briesmīgi ekstremāls piemērs, bet cik atceros, tad to, kā uzvesties uz ielas, man tad, kad vēl biju “sīkais”, skaidroja mani vecāki. Varbūt arī skolotāji (toreiz gan mums skolā nemācīja ne bībelstāstus, ne ētiku (šausmīgi garlaicīgu pļāpu gabalu, kā sūdzas mana mazmeita), bet kā nebūt galā tikām). Un arī paša novērojumi. Vai tad maz ko var redzēt, ja tur acis vaļā. Tā nebija ne reliģija, ne kriminālkodekss, bet veselais saprāts. Un tā, ko apguvu nebija akla ticība, bet tīri reāli novērojumi “iz dabas” un stingri pamatota praktiska mācība. Bet viens kas gan – ja es toreiz būdams “sīkais” būtu, kā to iesaka raksta autors, mēģinājis kādu bīstamu tipu “kritizēt vai izzobot”, es būtu smagi norāvies.
Bet tad tie, kurus vecāki neaudzina, drīkst nogalināt?
Manuprāt šis ir ticības jautājums.
Šīs normas gan mūsu ētikā, gan kriminālkodeksā ir pārņemtas no kristīgās reliģijas. Nav jāmācās bībeles stāsti. Arī tas, ka atzīstoties un nožēlojot nodarīto, tiek piedots (vai samazināts sods), tas nāk tieši no kristietības (citās reliģijās ir savādāk – latvieši līdz Livonijas kara beigām vēl visu kompensēja naudā upurim vai upura dzimtai, bet par smagu noziegumu pret savu dzimtu izdzina no dzimtas, islamā novērš iespēju atkārtot noziegumu – zaglim nocērt roku utml)
Dievi, pravieši, Bībele, Korāns, Bhagavadgīta – tās nav neaizskaramas lietas, lai gan ikvienam ir tiesības tās uzskatīt par svētām. Tās ir dažādas uzskatu sistēmas, cilvēku radītas domas, idejas, poēmas.
===============
Ticīgie noteikti iebildīs šādam traktējumam,tas ir tīrs ateista skatījums.
Nulle – nav jāpraktizē 2 reliģijas, bet var cienīt arī citu reliģiju simbolus un tīši, bez vajadzības, neaizvainot citu reliģiju simbolus.
Savā ziņā var piekrist tam Latvijas islamticīgajam, kurš salīdzināja Pravieti un Latvijas karogu. Es varētu nepiekrist, ka Pravietis ir pārāks, bet es negribētu, ka kāds zaimo Latvijas karogu. (un Latvijā solot 3 gadus par karoga zaimošanu)
Nu gluži likumā uzskaitīt neaizskatarus “praviešus” un simbolus un karogus nebūtu pareizi, bet tam būtu jābūt elementāram audzināšanas jautājumam – neaizskart citu cilveku reliģiskās jūtas.
Krievija savu politiķu ambīciju dēļ ne vienmēr izvēlas labākos risinājumus. Ja to uzmanību un darbu, kas veltīts ietekmei Baltijā, novirzītu savu reģionu attīstībai un izaugsmei! Ne jau no šīs puses ir lielākais drauds.
Karstākie sveicieni Avenam! Latvijā tikko iznākusi grāmata “Latvieši ir visur”. Tajā ir krietns gabals tieši par … Jā, varētu teikt, ka par viņu. Un ne tikai par viņu. Par latviešu patieso lomu Kremlī. Kurā viņam mūsdienās ir iedalīts nozīmīgs uzdevums.
Komentāri (56)
red2christy 22.01.2015. 14.58
Lai man piedod Parīzē bojāgājušo tuvinieki un pārējie, kas man tūlīt bļaus pretī.
Es uzskatu, ka ir diezgan bezatbildīgi kā medijam (šajā gadījumā “Charlie Hebdo”) publicēt kaut ko, kas ir naidu kurinošs pašu valstī un var izraisīt nekārtības, teroru utt. Nav nekāds noslēpums, ka islāms arābu kultūrā nozīmē visu – tā ir politika, ikdiena, kultūra, tradīcijas. Viss viņu dzīvē balstās uz Korānu. Un ja kaut kas ir islamā aizliegts, tad tas ir aizliegts. Mums kā rietumniekiem, kuriem reliģija un valsts iekārta, ikdiena utml. ir nodalītas lietas,to nesaprast. Tāpēc arī Parīzē notika tas, kas notika. Visi bļauj, ka terorakts Parīzē ir vēršanās pret vārda brīvību. Es teiktu, ka tā bija mediju (karikatūristu un redaktora) bezatbildība, kam bija attiecīgas sekas.
2
agrunte > red2christy 22.01.2015. 23.50
Tev ir krieviska izpratne par jēdzienu “naidu kurinošs”. Charlie Hebdo nekurināja naidu pret islāmu! Tikai Krievija par “naidu kurinošu” skaitas gadījums, ka lasītājam kaut kas nepatika un tāpēc viņš sācis ienīst žūrnālistu. Viss kājām gaisā.
0
andris_tucs > red2christy 23.01.2015. 10.28
Agrunte, tev ir rietumnieciska izpratne par jēdzienu “naidu kurinošs” Charlie Hebdo kurināja naidu pret islāmu! Tikai rietumos par “naidu kurinošu” neskaitās gadījums, ka lasītājam kaut kas nepatika un tāpēc viņš sācis ienīst žūrnālistu. Viss kājām gaisā.
0
mk@no_effing_nickname 21.01.2015. 16.22
“Tie, kuri apgalvo, ka ticība ir svēta, ka to nedrīkst kritizēt un ka par to nedrīkst pasmieties, būtībā saka, ka cilvēki ar noteiktiem uzskatiem ir pārāki, vienlīdzīgāki par citiem cilvēkiem. Notiek ateistu un citu atšķirīgi domājošo diskriminācija, tā notiek jau gadsimtiem ilgi un pat valstiskā līmenī, arī Latvijā.”
Labi rūkts :)
0
meteozinas 18.01.2015. 16.13
Atbildot uz dažiem komentāriem.
Rakstā esmu norādījis, ka ar vārdu “svēts” šajā gadījumā domāju “neaizskarams”.
Vārdu “dievs” rakstu ar mazo burtu, jo pasaulē ir ļoti daudz dažādu dievu (ar to domājot uzskatus par pārdabiskām būtnēm, kā minēts skaidrojošajā vārdnīcā, kurā, starp citu, “dievs” arī rakstīts ar mazo burtu), un šo vārdu neesmu izmantojis kā īpašvārdu – es nerunāju par konkrētu dievu vienā reliģijā.
Kāpēc dzīvība ir svēta, bet cilvēka uzskati ne? Tādēļ, ka uzskati ir cilvēka radīti, tās ir tikai un vienīgi viņa domas, un pār uzskatiem mums ir kontrole, uzskati ir mainīgi, tie ir apšaubāmi un kritizējami. Uzskati nav nekas materiāls, tie nav dzīvi, tiem nesāp (ja cilvēks jūtas aizvainots, ka viņa uzskati ir apšaubīti un noliegti, – tā ir viņa paša izvēle šādi reaģēt uz kritiku, nav jēgas vainot kādu citu).
Pār dzīvību mums nav kontroles, dzīvība nav mūsu būvēta, tā ir reāla un stāv pāri visiem uzskatiem. Mēs protam uzbūvēt robotus, bet neprotam uzbūvēt cilvēku; dzīvības procesi notiek paši no sevis vai arī pēc dieva gribas, – nav svarīgi, kā šo brīnumu izskaidrojam. Dzīvība ir svēta, to nosaka arī laicīgie likumi, kas aizliedz nogalināt (lai gan variējas izpratne par robežu, kur sākas un beidzas dzīvība).
3
andris_tucs > meteozinas 19.01.2015. 11.50
Jāni, man jums kā raksta autoram jautājumi:
1. Kādēļ dzīvība, jūsuprāt ir svēta un neaizskarama? Tas, ka tā nav mūsu radīta un kontrolējama, nav pietiekams arguments. Tas to nekādā ziņā nepadara svētu un neaizskaramu. Ateisms, starp citu, nepiekrīt argumentam, ka tā ir neaizskarama. Ateismā arī cilvēks nav nekas īpašs.
2. Kādēļ nedrīkst nogalināt? Ja tas ir sabiedrības interesēs – visi to grib un piekrīt? Piemēram, liela daļa sabiedrības atbalstīja Hitleru. Ateismā drīkst visu, kas dod sabiedrībai labumu.
3. Kādēļ kāds ir jāizsmej? Ko no tā iegūst vārda brīvība?
4. Kādēļ vārda brīvībai ir robežas un kas tās robežas nosaka? Kādēļ es nevarētu izsmiet kāda bērna nāvi, jūsu māti vai kādas meitenes izvarošanu, bet varu izsmiet racionāla un loģiska cilvēka uzskatu par to, kā viņš redz realitāti?
0
meteozinas > meteozinas 24.01.2015. 13.11
1.-2. Dzīvība ir svēta tādēļ, ka tā nav mūsu radīta (ne tā kā reliģija un dievi), tā ir brīnums, tā ir trausla un aizsargājama. Mums nepietiek zināšanu, lai izlemtu, kas ir pelnījis dzīvot un kas ne, tādēļ mums nav tiesību kādu nogalināt, izņemot gadījumus, kad ar nogalināšanu aizsargājam savu vai citu dzīvību (te, protams, vienmēr būs dažādas interpretācijas un atšķirīgi novilktas robežas). Mūsdienās Hitleru mierīgi varētu turēt mūža ieslodzījumā un izolācijā, nevajadzētu nogalināt.
3. Nav jāizsmej un es neatbalstu izsmiešanu, bet es atbalstu tiesības izsmiet, ja nu kādam ir tāda vēlēšanās. Tas, ko kāds sauc par izsmiešanu, bieži vien ir nekas vairāk kā [pārspīlēta] problēmas aktualizēšana un kritika, un sabiedrība no tā neko nezaudē, bet var iegūt, jo dod viedokļu dažādību.
4. Vārda brīvība nozīmē neierobežotas iespējas kritizēt idejas un uzskatus, bet ne cilvēku kā tādu. Uzskati nav materiāli, tie nav dzīvi un nejūt sāpes, bet cilvēks ir dzīvs un viņam sāp. Ja cilvēks nespēj nošķirt sevi no saviem uzskatiem un ja viņš jūtas sāpināts, kad tiek kritizēti uzskati, atbildība par šīm “sāpēm” gulstas uz viņu pašu, ne kritizētāju.
0
andris_tucs > meteozinas 26.01.2015. 13.58
Diemžēl neatbildējāt uz nevienu no maniem jautājumiem pēc būtības.
Dzīvību nepadara par svētu tas, ka tā nav mūsu radīta. Ateisma izpratnē dzīvība nav nekāds brīnums. Par Hitleru galīgi nesapratāt domu.
“Es neatbalstu izsmiešanu, bet atbalstu tiesības izsmiet.” Pēc būtības jūs atbalstāt izsmiešanu un tas nekas, ka rakstāt vārdus bez satura. Salīdzinājums – es neatbalstu praidu, bet atzīstu LGBT tiesības rīkot praidu. Loģika? Neatbalstīt praidu vienlaicīgi nozīmē, ka jūs nepiekrītat, ka tā ir objektīvi laba lieta ko darīt, līdz ar to tiesības to rīkot jūsu izpratnē nav pareizas un demokrātiskas.
Kādēļ vārda brīvība nevar kritizēt cilvēku kā tādu? Kas ir noteicis šīs robežas?
0
agrunte 16.01.2015. 14.45
Smieklīgi plakāti pie baznīcas Jaunzēlandē:
http://echo.msk.ru/blog/varlamov_i/1474946-echo/
(Tos izkar pati baznīca, bet kristiešiem labāk tomēr neskatīties).
0
rinķī apkārt 14.01.2015. 07.39
…Tie, kuri apgalvo, ka ticība ir svēta, ka to nedrīkst kritizēt un ka par to nedrīkst pasmieties, būtībā saka, ka cilvēki ar noteiktiem uzskatiem ir pārāki, vienlīdzīgāki par citiem cilvēkiem. Notiek ateistu un citu atšķirīgi domājošo diskriminācija…+++ Ja atšķirīgi domājoši ļauži savstarpējās attiecības nespēj noregulēt bez pretējās puses aizvainošanas, tad tas norāda tikai uz šāda cilvēka šaurpierību. Ja atteists spēj sevi apliecināt tikai dauzot trumuļus pie Baznīcas durvīm un apzināti nogānot to, kas citam ir svēts, tad tādu cilvēku ir grūti nosaukt par cilvēku.
Ja reliģiozs cilvēks demonstratīvi cenšas sevi paaugstināt pār ateistu caur savu ” svētulību”, tad viņš ir nodevis gan sevi, gan savu reliģiju, ja runa ir par kristietību, piemēram.
Teiksim man pilnīgi vienaldzīgs ir šī bloga autors Jānis Trallis un viņa uzskati, un mēs pat varētu sadzīvot vienā kāpņu telpā kā labi kaimiņi, līdz brīdim, kad šis cilvēks, kurš demonstratīvi jēdzienu Dievs raksta ar mazo burtu, sāks braukt man virsū ar savām agresīvajām pārdomām par dzīvi. :)
0
KRUSTTEVS 14.01.2015. 03.53
katram ir tiesibas aizstavet savu Dievu un pat upureties taa vardaa….tiem kuriem ir ticiba nekam vai vienaldziba ir tiesibas razot tadus bezpersoniskus rakstus…jo Raditaju noliegt vai neatdzit var tikai IDIOTS
0
uldis_sene 13.01.2015. 18.25
Ikvienam ir tiesības izsmiet pretrunas reliģijās, ja vien šī izsmiešana nav nepamatota un amorāli perversa.
Pretrunas ir jāliek galdā ar argumentiem un faktiem. Var pasniegt humora un satīras manierē. Kāpēc gan ne!?
0
Edgars Avotiņš 13.01.2015. 17.55
Ja reliģija nav svēta, tad rodas daži muļķīgi jautājumi:
1) a bet kāpēc gan nedrīkst zagt?
2) kāpēc gan nedrīkst nokaut?
3) kāpēc gan nedrīkst izvarot?
utt
Bet varbūt, ja cilvēks ir pietiekami brīvs no reliģijas ietekmes un pietiekami izveicīgs un stiprāks un gudrāks par citiem un spēj izvairīties no noķeršanas – varbūt, ka drīkst gan zagt, gan nogalināt, gan izvarot?
Savukārt, ja reliģija ir svēta, tad šādi jautājumi nerodas, jo atbildes ir pašsaprotamas.
3
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 13.01.2015. 18.02
Piemēram – jaunietis redz, ka veca, slimību nomocīta tantiņa mokās, klibo pār ielu …varbūt, ka labu vēlot nevis nedrikst, bet vajag nogalināt, lai tantiņa nemokās. Gan tantiņai labāk, gan sabiedrībai labāk, un tantiņas naudasmaks ar visu saturu var tikt lietderīgāk izmantots.
vecā labā tēma – “Noziegums un sods” – mūžam dzīva.
0
edge_indran > Edgars Avotiņš 13.01.2015. 18.08
——–
Prātiņ, nāc pie auseklīšiem!
Konkrētā Aleksandra Zinovjeva (1922-2006) intervija tika dota franču žurnālam “Figaro” 1999.gada 24.jūlijā Berlīnē:
“Kad jūs klausāties Rietumu elites pārstāvjus, viss izskatās tik ļoti tīrs, cēlsirdīgs un caurstrāvots ar cieņu pret cilvēku. Runājot, viņi pielieto klasisko propagandas pamatprincipu: aizstāt realitāti ar saldiem vārdiem. Tomēr pietiek ieslēgt televizoru, aiziet uz kino, atvērt bestselleru vai paklausīties kādu populāru mūzikas hītu, lai pārliecinātos par pretējo: par bezprecidenta nežēlības, seksa un naudas kulta izplatību. Šīm elitāriju cēlsirdīgajām runām ir jāmaskē šos trīs totalitārās demokrātijas balstus (ir arī citi).(..)
Rietumeiropu jau tagad ir pārpludinājuši ārzemnieki. Mēs par to vēl neesam runājuši, bet šī parādība nav nejauša un nav it kā nekontrolējamu cilvēku plūsmas sekas. Mērķis tam ir radīt Eiropā tādu pat situāciju, kāda ir ASV. Manuprāt franči nebūs pārāk iepriecināti, ka cilvēce būs laimīga, bet bez francūžiem.”
https://infoagentura.wordpress.com/2014/08/20/par-rietumu-totalitaro-demokratiju-aleksandra-zinovjeva-intervija-1999-berline/
0
Anonīms > Edgars Avotiņš 16.01.2015. 15.12
Edgars Avotiņš Ja reliģija nav svēta, tad rodas daži muļķīgi jautājumi:
1) a bet kāpēc gan nedrīkst zagt?
2) kāpēc gan nedrīkst nokaut?
3) kāpēc gan nedrīkst izvarot?
utt
Bet varbūt, ja cilvēks ir pietiekami brīvs no reliģijas ietekmes un pietiekami izveicīgs un stiprāks un gudrāks par citiem un spēj izvairīties no noķeršanas – varbūt, ka drīkst gan zagt, gan nogalināt, gan izvarot?
______________________________
Diezgan demagoģiski, jāsaka gan, argumenti. Starp citu, tieši tādi paši kā autora. Autors spēlējas ar terminu “svēts”, kaut gan šis termins vispār ir interpretējams jēdziens. Un ja raksta šādu sacerējumu, tad vismaz noskaidrosim, kāpēc “svēts” (kā jēdziens) ir attiecināms uz cilvēka dzīvību, bet ticību (vienalga, kam) – savukārt, nē.
Attiecībā uz Edgara viedokli, ka reliģijā balstās “laba” un “slikta” apzināšanās – no sērijas “tev nebūs zagt, nokaut, izvarot”, tad, ziniet, reliģijā tas nebalstās nemaz. Un kristietismā vēl mazāk. Jau ilgi pirms kristietības par zagšanu daudzas senās civilizācijas sodīja, tāpat kā par nokaušanu un izvarošanu. Drīzāk jau kristietība ir pārņēmusi, piemēram, seno romiešu “atļautā” un “neatļautā” pamatprincipus, ietērpjot to “bībeles vadmotīvos”…
Bet ne par to jau stāsts – autors jau, šķiet, rakstīja par ko citu – mums katram ir dota brīva izvēle ticēt kaut kam, neticēt kaut kam. Tiktāl var piekrist. Bet nevar piekrist jau pieminētajam “svētuma” definējumam. Ja kādam cilvēkam svēts šķiet akmens, bībele vai viens vai otrs dievs, tad viņam ir pilnīgas tiesības tam ticēt. Kaut vai “svēts” var būt lineāls, Dena Brauna “Eņģeļi un dēmoni” (bībeles vietā) vai kanālmalas bērzs. Ja viņam tā labāk. Lai katrs dara kā grib un kā vieglāk dzīvot. Bet tas noteikti nevienam no mums nedod tiesības slepkavot sava iedomātā svētuma vārdā – tjipa, piebeigt “neticīgos”. Un te nu ir runa nevis par “tev nebūs nokaut”, bet gan par to, kas tev par nokaušanu būs…
Bet, Edgar, to, kas principā katra pasaules uzskatā ir “labs” un “slikts” – tas tomēr ir katra audzināšanas un, būsim godīgi, arī konkrētās sabiedrības nosacītās “kopējās vienošanās” jautājums – rakstītas vai nerakstītas.
0
mūsu alus 13.01.2015. 17.07
Ja nu fleitē, tad vajag fleitēt līdz galam. Kurš tad būs tas svētītājs, kas pieliks birku “svēts”? Autors? Kāpēc viņš paziņo, ka cilvēka dzīvība ir svēta bet viņa uzskati nē? Kāpēc viņš aizskar manas cilvēktiesības uzskatīt par svētu to, ko vēlos.
Man pienākums ir “norādīt uz šādu uzskatu iracionalitāti un muļķīgumu”.
Var ieņirgt par jebko, tas drīzāk ir konkrētā momenta sajūtas, procesa mērķa, retāk takta jautājums. Taču vai par to jākladzina pasaulei? Nu var jau, vismaz ir par ko paņirgt :)
1
edge_indran > mūsu alus 13.01.2015. 17.19
——
Tieši tā arī amerikanizācijas sērga tiek izplatīta. Un tā “paņirgāšanās” ir lipīga – to jau Latvijā arī ir pamanījuši:
“Gan filmā “Cilvēki tur” un “Kolka Cool”, gan “Izlaiduma gadā” un “Modrī” mēs redzam jauniešus, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka. Pastāv pamatots uzskats, ka cilvēka cienīga dzīve bez kultūras un mākslas nav iedomājama. Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē. Tad valda instinkti un īstermiņa vajadzību apmierināšana par jebkuru cenu. Tomēr nomācošā vide bez sasaistes ar kultūru un ar tās problēmām – noziedzību, atkarībām un trulumu – nav specifiska Latvijai, tā redzama arī citu valstu filmās, un to atrādīt ir svarīgi, tomēr vēl nozīmīgāk ir skaidri saprast sociālās un cilvēciskās degradācijas cēloņus mūsdienu pasaulē. Kādreiz nākotnē ceru redzēt filmas arī par Latvijas pilsonisko un intelektuālo vidi – strādniekiem, ierēdņiem, zinātniekiem, māksliniekiem, jauniešiem – par viņu pasaules redzējumu, problēmām un dzīvi, kas norit arī tepat, blakus sētā.”
Liāna Langa: Latviešu kino jaunais vilnis – platforma diskusijai
http://www.la.lv/latviesu-kino-jaunais-vilnis-platforma-diskusijai/
0
andris_tucs 13.01.2015. 16.20
Kādēļ vispār ir jāizsmej vai jānoniecina kāds cilvēks vai viņa pasaules uzskats? Vai es esmu dīvains, bet man šķiet, ka mums ar cieņu jāizturās, jāuzklausa dažādi uzskati un no labākās sidsapziņas jāatbild, kā tas saskan vai nesaskan ar mūsu pasaules uzskatu, un kāpēc. Kādēļ lai es smietos par kādu, kas tic naturālismam? Man varētu būt grūti saparast, kāds ir šādas ticības pamats, bet smieties par cilvēku vai cilvēku grupu vienkārši nevajadzētu.
1
edge_indran > andris_tucs 13.01.2015. 17.12
——-
“1184. gads – pie lībiešiem ierodas Zegebergas augustīniešu kanoniķis Meinards, iemācās vietējo valodu. Izdabūjis atļauju no Polockas kņaza Voldemāra, sāk lībiešiem sludināt kristīgo ticību. Ikšķilē uzceļ baznīcu un mūra pili aizsardzībai sev un lībiešiem.” http://www.catholic.lv/main.php?parent=220
===============================================================================
“Aicini pieņemt ticību ar vārdiem, ne sitieniem!”
Viens otrs mūsu senču sencis arī pirms 800 gadiem nesaprata -,tad nu Rietum-krātijas misionāri bez izmiešanas un noniecināšanas (1199. gada 5. oktobrī pāvests Inocenta III izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”) ķērās pie citām, skarbākām pārliecināšanas metodēm.
…..un tad sākās tie 700 cīņas gadi….
0
Krix 13.01.2015. 14.22
Pa visām šuvēm ārā spiežas karojošais liberastisms (jo ar liberālismu tam nav nekāda sakara) un tieksme noārdīt jebkādas tradīcijas, paražas, svētumus, utt. Tikai nav nekādas loģikas, pamatojuma, utt – tikai truls kategoriskums, kas piemīt mūsdienu neomarksistiem un neoliberāļiem.
Rībena par šādiem darboņiem šodien ir kā reizi reti labi uzrakstījusi :
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inguna-ribena-katrs-pats-sev-mozus.d?id=45444654
1
edge_indran > Krix 13.01.2015. 17.39
——–
“….— vai amerikāņi ir pārvērtējuši to, ko viņi piedāvā visai pārējai pasaulei? To ideoloģiju, ko viņi naudas un peļņas vārdā pumpē cilvēku smadzenēs? Sarežģīti kontroles mehānismi, augstās tehnoloģijas, pirkstu nospiedumi, kurpju pārbaudes, likumu kalni par ierobežošanu un aizliegumiem… Tas nedos neko. Ir tikai viena iespēja — uzrunāt cilvēka sirdi un sirdsapziņu.”
I.Rībena:” Kas aizstāvēs valsts kultūras intereses?”
Laikraksts “Latvijas Avīze”, 2004. gada 24. janvārī http://www.ingunaribena.lv/domas/intervijas/8/
==============================================================================
I.Rībena jau skaisti raksta vairāk kā 10 gadus, lai degradācijas procesu mazinātu, taču pagaidām sabiedrības vairākumu pat ar levit-ambulām nespēj piesaistīt. Pagaidām vēl kultūras telpa samazinās:
Mūsu māsas un brāļus ved atpakaļ drīz! / – Mums Roma svētību atnesīs –
– Vai, vai, mūsu mīļie!
SPĪDOLA (Liek aizvilkt priekškaru teltij, aiziet no durvīm smiedamās.
Jūsu brāļus un māsas ved atpakaļ drīz – / Jums Roma verdzību atnesīs!”
Rainis “Uguns un nakts”,trešais cēliens http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?r=210#2473187
0
aivarsk 13.01.2015. 12.35
Ir vērts izlasīt šo!
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inguna-ribena-katrs-pats-sev-mozus.d?id=45444654
1
Krix > aivarsk 13.01.2015. 14.27
Atvaino, nodublēju info
0
valdemir 13.01.2015. 11.52
Ļeņina idejas dzīvo un uzvar!
1
edge_indran > valdemir 13.01.2015. 17.54
——-
Zolitūdes lietā apcietināts būvinženieris Sergets
http://www.tvnet.lv/
===============================================================================
Kur Ļeņins – tur arī Džeržinskis ar saviem “tautas draugiem”!
0
Anonīms 13.01.2015. 10.55
Nepārliecinošs, vāji pamatots viedoklis, arī loģika palikusi kaut kur maliņā.
Pēc būtības – šodien ir zaudēta dabiska mēra sajūta. No tā rodas daudz bēdu.
1
edge_indran > Anonīms 13.01.2015. 18.01
——-
Šodien pamanām to, kas jau vakardien normāla parādība Rietum-krātijā.
British Tourist
https://www.youtube.com/watch?v=UXec_RCWNII
“(..)Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu.” Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši? http://nra.lv/latvija/87454-imants-kalnins-valsts-bez-nakotnes-vai-tas-ir-tas-ko-mes-esam-izcinijusi.htm
0
aivarsk 13.01.2015. 10.40
Mazliet pavingrināsim prātu!
Ir iespējamas divas situācijas:
a)Dievs ir
b)Dieva nav.
Cilvēks var ticēt, ka:
1) Dievs ir
2) Dieva nav
Ja Dieva nav, tad abiem ticības variantiem nav nekādas starpības, viss vienalga.
Ja Dievs tomēr ir, tad ticīgajam ir priekšrocības, jo tas ir ticējis, ievērojis Dieva likumus. Bet neticīgo sagaida elle, vai kaut kāds cits Dieva sods…
Tad nu pārdomājiet to un, ja esat racionāls cilvēks, tad racionāli ir jāpieņem izvēle Dievam ticēt. Drošības pēc.
9
nulle > aivarsk 13.01.2015. 14.13
Ir vēl 3 variants – tas dievs kam tu tici nav īstais un īstais dievs tevi pēc nāves nosūtīs uz elli par nepareizā dieva pielūgšanu.
0
aivarsk > aivarsk 13.01.2015. 14.38
Varbūt, ka Dievs ir viens :)
Tomēr izredzes lielākas :)
0
nulle > aivarsk 13.01.2015. 14.44
Varbūt arī ka dievs ir viens, bet tas nav tas dievs kam tu tici, jo ir tūkstošiem reliģiju un katrai ir sava versija par to kas ir dievs un daudzas no tām nav savietojamas ar citām.
0
Edgars Avotiņš > aivarsk 13.01.2015. 17.43
Aivarsk – ir vēl trešais variants
Ka ir daudz Dievu, Velnu, Māšu utml
Es līdz nesenam laikam nespēju sev izskaidrot bez “ārēja” spēka iejaukšanās pirmās dzīvās šūnas rašanos (šūna ir tik sarešģīta ka Airbuss – kā kautkas tāds var rasties nejauši?)
Bet nesen redzēju iekš Discovery raidījumu, kur skaidroja principus, kas ļauj “peļķē” veidoties kautkam līdzīgam šūnapvalkam.
Nu līdz ar to es tagad pieļauju, ka var būt, gan šā, gan tā.
Bet – kā teicis viens no Kristietības korifejiem – “Pat ja Dieva nebūtu, tad cilvēkiem viņš būtu jāizdomā” (jo cilvēki, bez Dieva (šāda vai tāda) nespēj dzīvot – vienalga, vai Dievu sauc par Dievu, vai Jēzu, vai Dabu, vai Pērkonu, vai Allahu, vai Staļinu, vai Komunismu … cilvēkam tīri fizioloģiski ir svarīgi ticēt kautkam…)
0
Edgars Avotiņš > aivarsk 13.01.2015. 17.48
aivarsk un nulle
Starp citu – tās monoteiskās reliģijas – kristietība, islams utt ir daudzmaz vienojušās, ka Dievs ir viens un ka pielūgt katrs var kā grib.
Starp citu – islams atzīst arī pravieti Jēzu, un līdz ar to arī kristiešus.
Sunnītiem un Šītiem vairāk pretenziju savstarpēji nekā pret kristiešiem. Bet nu ateisti pēc visu šo minēto reliģiju uzskatiem nonāks ellē.
0
o_ja3_14 > aivarsk 13.01.2015. 18.47
Edgars Avotiņš “…cilvēkam tīri fizioloģiski ir svarīgi ticēt kautkam…”
Vai Jūs tagad “nešaujat pār strīpu”? Tas par Discovery bija interesanti, bet vai tas būtu bijis izņēmuma gadījums Jūsu dzīvē?
Mums, latviešiem ar “ticība” dažreiz saprot divus jēdzienus. Starp citu latv. Vikipēdijā ir šāds skaidrojums “Ticība ir (1) pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi BEZ PIERĀDĪJUMIENM, PĀRBAUDES …” Vai tīri nu tā būs, ka fizioloģiski būtu svarīgi ticēt kaut kam bez pamatojuma?
0
Edgars Avotiņš > aivarsk 13.01.2015. 19.09
o_ja3_14
Iedomajies, ka Tev ejot pa ielu būtu jāuztraucas par jautājumu – vai drikst vai nedrīkst nokaut (attiecīgi – vai pretimnākošais Tevi nogalinās vai nenogalinās) Fiziologiski vai ne fizioloģiski – bet kāda būtu dzīve?
Manuprāt – mēs ikdienā ticam, ka nedrīkst nokaut un ka pretimnākošais mūs nenogalinās.
Un tas nebūt nav kriminalkodess, kas dod šo ticibu, jo kriminālkodess skar tikai tos, kurus noķer un pierāda vainu. Normāls cilvēks vispār nezin, kas ir rakstits kriminālkodeksā un nav to lasījis (izņemot tos, kam profesionali vajag)
0
o_ja3_14 > aivarsk 13.01.2015. 20.45
Edgars Avotiņš
Tas nu tāds briesmīgi ekstremāls piemērs, bet cik atceros, tad to, kā uzvesties uz ielas, man tad, kad vēl biju “sīkais”, skaidroja mani vecāki. Varbūt arī skolotāji (toreiz gan mums skolā nemācīja ne bībelstāstus, ne ētiku (šausmīgi garlaicīgu pļāpu gabalu, kā sūdzas mana mazmeita), bet kā nebūt galā tikām). Un arī paša novērojumi. Vai tad maz ko var redzēt, ja tur acis vaļā. Tā nebija ne reliģija, ne kriminālkodekss, bet veselais saprāts. Un tā, ko apguvu nebija akla ticība, bet tīri reāli novērojumi “iz dabas” un stingri pamatota praktiska mācība. Bet viens kas gan – ja es toreiz būdams “sīkais” būtu, kā to iesaka raksta autors, mēģinājis kādu bīstamu tipu “kritizēt vai izzobot”, es būtu smagi norāvies.
0
Edgars Avotiņš > aivarsk 13.01.2015. 22.29
Bet tad tie, kurus vecāki neaudzina, drīkst nogalināt?
Manuprāt šis ir ticības jautājums.
Šīs normas gan mūsu ētikā, gan kriminālkodeksā ir pārņemtas no kristīgās reliģijas. Nav jāmācās bībeles stāsti. Arī tas, ka atzīstoties un nožēlojot nodarīto, tiek piedots (vai samazināts sods), tas nāk tieši no kristietības (citās reliģijās ir savādāk – latvieši līdz Livonijas kara beigām vēl visu kompensēja naudā upurim vai upura dzimtai, bet par smagu noziegumu pret savu dzimtu izdzina no dzimtas, islamā novērš iespēju atkārtot noziegumu – zaglim nocērt roku utml)
0
aivarsk 13.01.2015. 10.32
Ar ko atšķiras “ticīgs” un “neticīgs” cilvēks?
Viens tic, ka Dievs ir, otrs tic, ka Dieva nav… abi TIC. Dažreiz ļoti akli.
Arī ateisms un visi citi -ismi nebūt nav svēti un par to var reāli ierēkt.
0
Ēriks 13.01.2015. 10.31
Dievi, pravieši, Bībele, Korāns, Bhagavadgīta – tās nav neaizskaramas lietas, lai gan ikvienam ir tiesības tās uzskatīt par svētām. Tās ir dažādas uzskatu sistēmas, cilvēku radītas domas, idejas, poēmas.
===============
Ticīgie noteikti iebildīs šādam traktējumam,tas ir tīrs ateista skatījums.
3
nulle > Ēriks 13.01.2015. 14.26
ticīgajiem nākas tāpat domāt par citām reliģijām.
Tu nevari reizē praktizēt 2 reliģijas.
Kristietība un daudzas citas reliģijas nepārprotami aizliedz citu dievu pielūgšanu.
0
Edgars Avotiņš > Ēriks 13.01.2015. 17.32
Nulle – nav jāpraktizē 2 reliģijas, bet var cienīt arī citu reliģiju simbolus un tīši, bez vajadzības, neaizvainot citu reliģiju simbolus.
Savā ziņā var piekrist tam Latvijas islamticīgajam, kurš salīdzināja Pravieti un Latvijas karogu. Es varētu nepiekrist, ka Pravietis ir pārāks, bet es negribētu, ka kāds zaimo Latvijas karogu. (un Latvijā solot 3 gadus par karoga zaimošanu)
Nu gluži likumā uzskaitīt neaizskatarus “praviešus” un simbolus un karogus nebūtu pareizi, bet tam būtu jābūt elementāram audzināšanas jautājumam – neaizskart citu cilveku reliģiskās jūtas.
0
aivarsk > Ēriks 13.01.2015. 23.43
Par to karoga un pravieša lietu – Latvijā ir Latvijas likumi un tie sargā Latvijas karogu.
Irānā ir viņu likumi un tie sargā pravieti.
Ja Teherānā kāds sadedzinās Latvijas karogu – viņu tiesībsargi teiks – so what.
Likumus, ko un kā sargāt jānosaka valstij, pamatnācijai, vairākumam (pagaidām) nevis iebraucējiem.
0
cherijs 10.12.2010. 14.10
wow! tiešām?!?!? abi dvi vienlaicīgi?!?!?
0
martins_spravniks 10.12.2010. 13.15
Krievija savu politiķu ambīciju dēļ ne vienmēr izvēlas labākos risinājumus. Ja to uzmanību un darbu, kas veltīts ietekmei Baltijā, novirzītu savu reģionu attīstībai un izaugsmei! Ne jau no šīs puses ir lielākais drauds.
0
Ārijs 10.12.2010. 11.56
Bet varbūt tomēr miljardieri?
0
Igors Daņiļēvičs 09.12.2010. 23.49
Karstākie sveicieni Avenam! Latvijā tikko iznākusi grāmata “Latvieši ir visur”. Tajā ir krietns gabals tieši par … Jā, varētu teikt, ka par viņu. Un ne tikai par viņu. Par latviešu patieso lomu Kremlī. Kurā viņam mūsdienās ir iedalīts nozīmīgs uzdevums.
0