Ētika un atbildība joprojām modē
Saistītie raksti
Viedoklis /
12. aprīlis
Vadītāja reputācija “tvitertiesas” un “atcelšanas kultūras” laikmetā
Veiksme /
31. janvāris
Jumti, kas neaizbrauc
Viedoklis /
6. jūnijs 2023
Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu
Viedoklis /
29. maijs 2023
Ilgtspēja – Latvijas uzņēmumu reputācijas un eksporta produktivitātes pamats
Komentāri (18)
edzhus 11.08.2010. 14.36
Ja rūpīgi sekojāt līdzi sāgai, tad nevarēja nepamanīt, ka reputāciju iedragāja arī BP mēģinājumi primitīvā veidā viltot fotogrāfijas, kas attēlo BP darbiniekus aktīvā seku likvidēšanas darbībā, bet patiesībā attēli tikuši samontēti ar photoshop (ievadiet Google “bp photoshop”, lai redzētu vairāk).
0
Ieva Harms 11.08.2010. 13.49
Nu, fakts paliek fakts – notika katastrofa. Taču vai kāds ir iedomājies, kas notiktu ar vidi, ekoloģiju, cilvēkiem vai ko citu, ja BP nebūtu tik atbildīgs un necenstos likvidēt sekas Mexikas līcī tam tērējot IK DIENU 6 miljonus?
Domāju, ka par to ir raksts. Un labs raksts! Nez vai kāds šaubās, ka, ja kādam LV uzņēmuma šāda ķibele gadītos, mēs te varētu peldēties naftā, tādu atbildību un finanses mūsējie nepavilktu .. Mēs pat pēc neliela vējeļa nevaram apmaksāt postījumus. Turklāt ir vērts palasīt citus BP ieguldījumus seku likvidēšanā – 3x ~70 miljoniem katram no 4 štatiem, kam plankums pietuvojies utt.
No problēmām neviens nav pasargāts, svarīgs ir to risinājums.
2
lailabidzane > Ieva Harms 11.08.2010. 14.05
.
Lieli cipari uz Tevi atstāj paliekošu iespaidu! ;)
0
evaporta > Ieva Harms 12.08.2010. 10.09
pilnīgi nešaubos, ka BP “atbildība” bija pamatota naudā.. ja viņi necenstos ko darīt “tērējot IK DIENU 6 miljonus”, tad US viņus izvazātu pa tiesām tā, ka jau pēc neilga laika mēs Wikipedia lasītu: “BP; years active 1909-2010”.. protams, diemžēl, tas viss būtu uz dabas rēķina. Neticu, ka naftas kompāniju vadītājiem ir atbildīga zaļā domāšana klasiskajā izpratnē. Drīzāk klasiskā atbildīgā domāšana par $zaļajiem$
0
guntisko 11.08.2010. 10.56
Rūpēties par uzņēmuma reputāciju droši vien ir labi, taču to darīt vajag sākt no pareizā gala: neslēpt patiesību, novērst sekas un izdarīt visu iespējamo, lai nākotnē nepieļautu kļūdas. Man kā planētas Zeme iemītniekam vairāk interesē nevis kāda uzņēmuma, vienalga veca vai jauna, liela vai maza reputācija, bet gan Zemei un dzīvajām radībām nodarītā kaitējuma un bīstamības patiesie apmēri.
Ir dzirdētas baumas (nezinu, cik tās patiesas), ka ASV valdība slēpjot patieso bīstamību Meksikas līcī. Vai ir iespējams uzzināt kaut ko precīzāk par to? Varbūt kāds no žurnālistiem var papētīt šo lietu un informēt sabiedrību par pētījumu rezultātiem?
0
Laima Čable 10.08.2010. 22.05
Ja BP nebūtu mega kompānija, pēc šādas katastrofas no tās būtu slapja vieta pāri palikusi. Neglābtu ne atbildības uzņemšanās, ne rosīšanās. Raksts vietām akadēmisks, taču kopumā tā neko, interesants.
0
mjantons 10.08.2010. 20.01
Liekas, ka autore nav īsti pasekojusi notikumu gaitai ar Deepwater Horizon, kas bija BP kontraktētā kompānija licences apgabalā. BP patiesi netaisījās atteikties no atbildības un nepieciešamām kompensācijām. Labāk palasat informāciju par lietas būtību-tehnisko risku izvērtēšanu, dabas piesārņojuma izvērtējumu, līča piekrastes iedzīvotāju atsauksmes par kompāniju un tad Jums varbūt kļūs skaidra incidenta ietekme uz sabiedrību un ekonomiku. Bet pārmest kompānijai lēnu rīcību noplūdes novēršanā ir šarlatānisms. Tās inovācijas, kuras radīja BP un citu kompāniju inženieri darbam zem 1 km ūdens slāna bez cilvēka tiešas līdzdalības, nodrošinās darbu drošību daudz augstākā pakāpē gan USA gan Eiropā un citviet. Bez tā gan mūsu dzīves ērtības un ekstras gan tiktu pamatīgi iedragātas. Protams, žēl 11 dzīvības un viņu ģimenes.
Bet mums gan Latvijā būtu ko pamācīties par korporatīvo atbildību un labu pārvaldi. Tas būtu autores un viņas alma mater ietekmes zonā.
1
Alise Permaņicka > mjantons 10.08.2010. 21.54
Notikumiem sekoju un attiecībā par BP novēlotu rīcību runāju par informēšanu un skaidrošanu, ne tehnisku lietu risināšanu. Iedzīvotāju atsauksmes ir dažādas, tāpat kā medijos publicētā informācija.
0
lailabidzane 10.08.2010. 19.08
.
Es arī izlasīju. Gandrīz divas reizes.
Autore pavisam noteikti ir izlasījusi kādas ētikas un biznesa definīcijas. Nezinu, vai divas reizes.
Autore konsekventi “uzticamības” vietā lieto ” uzticība”.
Ja autore runātu par, piemēram, nekustāmo īpašumu burbuli, tad 2010. gada vasara viņa no sirds un ar pārliecību būtu gatava pamācīt, kā bija jādara pirms gadiem pieciem, četriem, trijiem, vai tikai pirms pāris. Un darītu to ar neticamu precizitāti. Par to, kā toreiz.
Var jau būt, ka kādam tas IR svarīgi. ;)
4
Alise Permaņicka > lailabidzane 10.08.2010. 21.49
Diskusija par terminoloģiju ir vietā. Latviskās atveides ir dažādas, bet Fombruns oriģinālā runā par “reliability, responsibility, trustworthiness, credibility”. Taču arī tā ir tikai viena no versijām.
0
mary75 > lailabidzane 10.08.2010. 21.55
Nu nezinu, man, piemēram, apmēram skaidrs, ko autore gribēja pateikt, es tik kritisks neesmu.
0
lailabidzane > lailabidzane 10.08.2010. 22.34
.
Tā pati Tilde:
reliability – uzticamība
Kāda tur diskusija?
0
lailabidzane > lailabidzane 10.08.2010. 22.44
.
Uzņēmums nevar izskatīties „labi”, uzņēmumam ir jābūt „labam”.
Ir grūti pateikt precīzi, cik efektīgi uzņēmums strādāja ar katru no grupām, kas būtiskas reputācijas aspektā…
???
Starp citu, labāk būtu bijis strādāt efektīVi, nevis efektīGi.
Ja “oriģināls” nesaka citādi! ;)))
0
evaporta 10.08.2010. 18.43
izlasīju divas reizes, bet tā arī nesapratu, ko autore ar šo gribēja pateikt
0
mary75 10.08.2010. 15.36
Kā lasīju, BP reputāciju un amerikāņu dusmas visvairāk iedragājis un izraisījis fakts, ka ieprieksējais BP vadītājs avārijas laikā mierīgi piedalījies jahtu regatē, nevis nekavējoties devies uz notikuma vietu.
Bet, galīgi izputināt BP būtu neprāts un nebūtu ne amerikāņu, ne kādu citu interesēs, jo daudzi amerikāņi savas pensijas uzkrāj pensiju fondos, kas, savukārt, tos ir ieguldījuši BP akcijās, kuras patreiz stipri nokritušās cenā, tā sagādājot zaudējumus cilvēkiem, kam nav nekāda sakara ar šo katastrofu.
0