Mazāk to, kas domā, ka labi dzīvot Rīgā

Rīgas nomalē ir forši. Uz darbu var aizbraukt ar divriteni, arī uz pilsētu, bet apkārt ir zaļums un putnu dziesmas. Blakus ir autobusu pietura, tā kā var braukt arī ar to. Uz laukiem šodien dzīve ir ļoti dārga. Ir nepieciešams uzturēt savu auto, jo autobusi bieži iet tikai reizi dienā vai retāk, bet pārika veikalos ir ar milzu transporta piecenojumu. Darbu dabūt nevar. Arī naturālā saimniecība šodien nesanāk, jo zemes apstrāde ir pārāk dārga. Zirgus neviens vairs netur. Arī celties ar sauli un smagi strādāt visu dienu neviens vairs negrb. Pilsēta to neprasa.

Rīgā… kurā “Rīgā”? Centrā, Teikā, pie Māras dīķa, vai arī Maskavas foršstatē, Bolderājā, Vecmīlgrāvī vai Ziepniekkalnā? Protams, ka Rīgā ērti ir strādāt un ērti patērēt kultūru, bet tās visbiežāk ir tādas kā saliņas vai oāzes… krievu kolonistu jūrā visapkārt.

Man ir dzīvoklis pašā Rīgas centrā un mazs brīvdienu namiņš netālu no Rīgas, zaļumos. Ziemā savā dzīvoklī jūtos ideāli, atrodas vietā no kuras visur kur man vajag, var kājām aizstaigāt, sniegs no pagalma nav jāšķūrē, veikali un izklaides, viss blakus. Taču ja man tajā dzīvoklī būtu jādzīvo vasarā… Karsts, tūristi un citi dzērāji bļaustās zem logiem visu diennakti, putekļi,izplūdes gāzes, netīras ielas, kabatzagļi, brrr, nekāda labā dzīve tad tā nav vis. Bet te, nieka padsmit km no Rīgas- zaļa zālīte, putniņi čivina, upīte burbuļo un sēnes mežā aug, nu īsti lauki. Vakarā atbrauc pārkarsis un nomocījies no darba un pilnīgi cita pasaule. Toties ziemā- aizputināts, vientulīgs, drusku pabaiss nostūris, tuvākais veicis 1,5 km, turpat arī lielā šoseja, līdz kurai ceļi tīrīti tiek paretam. Ja būtu jāizvēlas kas viens, grūti būtu, bet viens gan- Rīgas centrā nejūt dabas ritumu, nav saiknes ar dabu, nekādi parki nepalīdz, ja ilgstoši netiec laukā, tad “aķītis nosēžas” pamatīgi.

Es kā jelgavnieks teikšu dzejnieka vārdiem: Pasaulē ir tāda vieta – Kolumbija – Manis pēc lai tā pa gaisu iet – Palikšu te un nebraukšu es nekur – Trakie dzīvo arī Jelgavā. Rīgā var strādāt..bet dzīvot..sorry, Jelgavā ir daudz daudz klusāk,zaļāk un mierīgāk:) bet nu katram jau savas fīčas..bet vistrakākais tomēr ir dzimuši pāķi, kas nopelnījuši nedaudz naudas un kļuvuši par krutajiem rīdzeniekiem ..nāk prātā aina no krievu filmas pēc O’Henry stāsta motīviem ar Adomaiti un Karačencevu kur šis ar riekstu čaumalām bumbiņu slēpa..un teksts “fermeris vienmēr ir un paliks fermeris” pat ja viņam franču impresionisti pie sienas karājās:)..

Rīga saviem iedzīvotājiem piedāvā gandrīz neko nepiedāvā, var sēdēt savās četrās sienās. Pa lielam par Rīgu sajūsmā ir cilvēki, kas atbraukuši no Latvijas nomalēm.

Dzīvot Rīgā ir labi. Ir divas alternatīvas – māja piepilsētā, vai arī dzīvoklis centrā un brīvdienu māja provincē. Kādreiz sliecos uz pirmo variantu, tagad uz otro. Žēl, ka nav vairs tādu īstu Rīgas saimnieku, kā kādreiz Rubiks bija. Televīzijā pat speciāls raidījums bija – Tas interesē rīdziniekus, tāds Meškuns vadīja. Toreiz ļaudīm bija vīzijas un sekoja darbi. Šobrīd jau tikai ar muti vien, bet ja arī ko dara, tad pamatā tikai savai kabatai.

Ja nomas un dzīvokļu pārdošanas tirgū tiktu laisti visi tie neskaitāmie dzīvokļi, kas šobrīd stāv tukši, īpaši centrā, tad īres cenas kristos, veikalu ienākumi augtu un Rīgā dzīvot kļūtu ievērojami labāk.

domāju, ja būtu labas iespējas dzīvot un strādāt (ne tikai ar lauksaimniecību saistītus darbus) ārpus rīgas tad kādi procenti 30% noteikti laistos lapās..

Rīgā ir labi strādāt, bet dzīvot – atkarībā no rajona. Padārgi gan. Citur Latvijā ir lētāk un foršāki dzīves apstākļi. Tik neesi notikumu centrā.