Otunbajeva nodod Kirgizstānas prezidenta amata zvērestu

Ir nepieciešama informatīva kampaņa, kas izskaidro, cik velosipēdists ir foršs un ka viņam ir savas joslas, kur citiem kājas nespert, un noteikumos norādīt, ka uz tām joslām taisnība vienmēr būs velosipēdistam, un gājējiem kādus sodiņus arī likt, ja nu reiz nepielec. Un, protams, visiem gājējiem un braucējiem pašiem ieteikt pārsēsties uz velo ;)

Tas “veloceliņš” pie Olimpijas īsti neskaitās – tas taču ir smieklīgi – tur tā krāsa uzkrāsota kādreiz tikai, lai būtu krāsa, un daudz kur krāsas vispār vairs nav.
T.i., pie Olimpijas es gājējus saprotu, bet daudzās vietās, kur gājējiem ir pietiekami daudz vietas, viņi spītīgi iet tieši pa velo pusi, un, kad palūdz pavirzīties, ir dusmīgi. Tādos brīžos zaudēju ticību cilvēces saprātam.

Tagad būvē veloceliņu Berģi – Centrs, kur ļoti daudzās vietās velo celiņš ir fiziski atdalīts no gājēja ietves – koku alejā uzrakta zālīte un ielikts sarkans bruģis. Pagaidām tur vēl ceļa zīmes nav saliktas un cilvēki jau slāj pa topošo veloceliņu, kad blakus ir normāla gājēju ietve, bet interesanti būs pavērot, kas tur notiks, kad saliks tās ceļa zīmes, jo tad sanāks, ka cilvēki staigājoties pa velo celiņu, kur aiz koku līnijas ir tikpat plata gājēju ietve, uzvedīsies tāpat kā ietu pa brīvības gatves braucamo daļu.

Un šīs ne tuvu nav vienīgās vietas Rīgā, kur rodas problēmas. Kopumā jāsaka, ka problēmas man – riteņbraucējam, rada nevis citi satiksmes dalībnieki, bet tieši tas, ka vietām vienkārši elementāri nav padomāts par riteņbraucēju un, arī gājēju ērtībām. Kretīni, savukārt ir starp visiem transporta līdzekļu vadītājiem un gājējiem, tā kā nevispārinu neko. Vienkārši visiem vajadzētu iedomāties sevi otra cilvēka vietā.

Aiz Simbas uz priekšu braucot es atkal esmu aizmirsts – kāds ir izdomājis, ka pusmetra apmale ir tieši piemērota, lai uz tās uzbrauktu, labi – nokāpju nost (nemaz nemēģinu riteni braucot pacelt tajā vietā, vienreiz jau nokritu), prieks, ka esmu ticis tur cauri, bet tad pēc krustojuma atkal mani sagaida Rīgas Domes pārsteigums – iela bez ietves labajā pusē, ceļš tur ir šaurs, turklāt pie Rīgas Piensaimnieka paliek vēl šaurāks – kā rīkoties ? Tālāk braucot virzienā no Rīgas pa Deglava ielas labo pusi – vēl viens mīļš pārsteigums – augstā apmale uzbraucot uz Deglava tilta, turklāt tā ir visnepiemērotākajā vietā, kur man ir jāšķērso citas ielas braucamā daļa. Kā rīkoties ? Braukt pa kreiso pusi ? Bet, arī tilts ir šaurs un samainīties diviem velisopēdistiem, kuri dodas pretējos virzienos ir pagrūti, bet vēl ir, arī gājēji.

Es biežāk esmu velobraucējs nekā gājējs. Cenšos ievērot visus noteikumus, bet dažās vietās tas ir gandrīz neiespējami. Laimīgi tieku pāri Dreiliņu nāves aplim, un braucu pa riteņbraucēju celiņu, viss kārtībā ! Esmu laimīgs, ka man vairs nav jābrauc pa ceļu un jātraucē mašīnām, parasti mana laime pazūd jau pie Statiol uzpildes tanka, jo cilvēki tā vietā, lai ietu pa blakus esošu gandrīz tikpat platu gājēju celiņu – iet pa velosipēdistu celiņu un nevis vienkārši iet, bet cenšas aizņemt pēc iespējas lielāku platību ? Un tā ir retā vieta Rīgā, kur es – riteņbraucējs, nevienam netraucēju, tā vismaz vajadzētu būt, bet izrādās, ka, arī tur uzsaucot – “vai jūs mani lūdz nepalaistu ?” atskan neapmierināta murdoņa un negribīga un, kas pats galvenais – ļoti lēna pavirzīšanās sāņus. Ko es varu darīt šajā situācijā ? Tāpat, arī braucot pa Satekles / Valmieras ielu – ja es brauktu pēc noteikumiem, tad man virzoties virzienā prom no Rīgas būtu jābrauc pa ceļa labo pusi vai pa ietvi, iela ir šaura – izvēlos ietvi. Kas notiek ?

losipēdists ir cilvēks, t.i., jebkurš no mums. Tāpat kā autovadītājs ir cilvēks. Un tāpat kā gājējs ir cilvēks”

Un kurš šiem ir lielāks mērkaķis?

Manuprāt ar aprobežotību tīri psihiatriskās izpausmēs var cīnīties tikai skolas laikā. Cilvēki var tapt gudrāki, bet ne jau cienījamā vecumā.
Ir likumi, ko iemāca ātri un vienkārši – iet pa ietvi vai ceļa malu, nevis brauktuvi, ko nozīmē sarkanā un zaļā gaisma utt. Tu neizvairīsies no savdabīgām personām, kuras no otras ietves puses pēkšņi Tev vēlēsies uzskriet virsū, lai arī ietve ir tukša.
Pats gan braucu, gan eju kājām un bīstamākie ir ielu posmi, kur ir pagalmi, durvis un iebrauktuves. TIKAI autovadītāji skatās! Auto pasažieri, veikalu apmeklētāji, nama iedzīvotāji uz ielas/ietves “pļauj” neskatoties. Te strīdēties nav jēgas, jo šī ir LV iedzīvotāju kategorija, kas visu saprot tikai terminos: es, mans, man, manējais. Šiem ļautiņiem smadznēs ierakstīts: ES = dod MAN ceļu utt.
Kā Tu tādam argumentēsi?

Jā – viss jau būtu jauki, tikai 90% cilvēku a priori uzskata velosipēdistus par traucējošiem huligāniem; no tiem 80% vispār neskatās ne uz priekšu, ne atpakaļ. Pat ja tu pa ietvi brauc 10 km/h, vienalga pretīmnākošs gājējs tevi pamana labākajā gadījumā desmit metru attālumā. Pats labprāt braucu pa brauktuvi, jo šoferi vismaz zina satiksmes noteikumus, kamēr lielākā daļa gājēju pat luksofora gaismas neatšķir.
Un par tām iezīmētajām joslām – no gājējiem reti kurš tās ievēro, parasti vienkārši slāj pa velosipēdistiem paredzētajiem celiņiem.

Īsti nesapratu, par ko bazārs.

Personīgi uzskatu, ka NEKAVĒJOŠI jāsāk atzīmēt velojoslas uz trotuāriem: kā Tas ir n Eiropas valstīs. Te nu minētajam deputātam piekrītu. Un tautai jāsāk pierast pie šāda satiksmes stila. Un vellapēdistiem pie tā, ka pa joslu jābrauc paralēli transporta kustībai. Momentā totāls haoss :(