Piebremzē bijušajiem Parex akcionāriem labvēlīgo likumu

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve paskaidroja, ka šāda situācija nav atrunāta Saeimas Kārtības rullī
==================================
Nu jau pat ir.lv lieto šo tizlo rusismu “atrunāt”.
Labā latviešu valodā varētu teikt: atrunāt no balsošanas par Alkatīgajiem Šakāļiem vai Sorosa Ēlertes un Lolitas Romas.
Savukārt Kārtības rullī situācija var būt paredzēta vai noteikta.

Labi, ka vismaz ir spēki saeimā, kuri dimā valstiski! par tiem arī balsošu!

“Parex” banka un spēku samērs
Laikam jau joki mazi, un kaut kas cits, iespējams, liels, ja par Saeimas darba galveno jautājumu kļuvuši grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas tieši skar valsts īpašumā nonākušo “Parex” banku un tos, kuri tur noguldījuši naudu. Grozījumu pieņemšana vispirmām kārtām nozīmētu trekno gadu turpināšanos neveiksmīgas biznesa darbības dēļ banku zaudējušajiem bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim.
Grozījumu “caursišanā” tarāna lomu uzņēmušās Saeimas opozīcijas partijas. Mazliet neierasti, taču opozīcijā atrodas skaitliski lielākā deputātu daļa. Acīmredzot, valsts interesēm kaitējošu lēmumu limitu tagadējā Saeima vēl nav izsmēlusi.
Laikam jau svilst. Ja grozījumus nepieņems tuvākajā laikā, tie var nonākt nākamās Saeimas “bilancē”, un kāds būs tās sastāvs, var prognozēt tikai ļoti aptuveni.
Grozījumi nosprūduši Juridiskajā komisijā, līdz ar to tos nevajadzētu skatīt Saeimas trešdienas ārkārtas (!) sēdē, taču pēc deputātu pieprasījuma grozījumi var palikt darba kārtībā.
Par svilumu liecina arī preses konference, kuru pirmdien sasauca Krasovickis. Krasovickis un nevis Kargins, kas parasti bijis tandēma “ārlietu ministrs”. Tandēma advokāts apgalvoja, ka plānotā bankas reorganizācija neatbilst Satversmei. Tie ir tādi maigi, tomēr draudi.
No citas puses vērsim pie ragiem ķērās Krasovickis. Grozījumi esot labi, taču uz viņu un Karginu to pieņemšana vai nepieņemšana būtisku iespaidu neatstāšot, to atbalstīšana neesot nekas cits, kā vien “pilsoniskā pozīcija”. Viņu intereses sargājot “atsevišķi līgumi”.
Izklausās pēc blefošanas. Brīdī, kad valsts pārņēma līdz sabrukuma robežai novesto banku, nekādu tās tālākā likteņa plānu nebija. Taču pilnīgi izslēgt šādu variantu nevajadzētu, tāpēc nenāktu par nāvi uzklausīt arī otru augsto līgumslēdzēju pusi. Sevišķos līgumus, ja tādi pastāv, parakstījušas amatpersonas. Tie esot konfidenciāli, taču raksturot minētos dokumentus var arī nepārkāpjot konfidencialitātes ietvarus.

Kas tur bija ar to Kokinu un Parex?:)

SCP atturējas?
Kā to saprast?
Vienotībai jau radusies iekšējā opozīcija?