Laiks ar Maestro

Tādas gaišas skumjas par Maestro Jansona došanos mūžībā.
Viena lieta,ka viņa mūzikas pasaulei es palikšu tikai garāmgājēja.
Cita lieta, ka kaut kāda piesaiste tai man vienmēr bijusi
No bērnības atceros kā omes istabā allaž radio skanēja klasiskā mūzika,man svešās un pat biedējošās simfonijas un kā katru reizi,kad diktors teica – diriģents , gandrīz vienmēr Arvīds Jansons. Vai varbūt ticamāk,ka atceros tikai šo vienu bieži piesaukto diriģentu,jo tāpat sauc man ļoti tuvu cilvēku.

LTV1 filmā par aizgājēju mani visvairāk aizkustināja īsie kadri ar viņa meitu,kura runāja latviski.
Latviešu valoda, darbi,rīcība jau ir patiesais pierādījums vārdiem par Dzimtenes Latvijas mīlestību.

Mēs te strīdamies par to vai jaunajiem zinātniekiem būtu jālolo un jākopj latviešu valoda,bet
M.Jansons runāja vismaz divās svešvalodās,jo gan jau krievu valodu uzvtēra kā savu otro dzimto valodu. Tātad pārvaldīja vismaz četras valodas. Jā un tik skaisti runāja latviski.

Apbrīnojams cilvēks. Žēl ļoti.

Vēl žēl,ka līdzīga filma kā par M.Jansonu nav par J.Stradiņu.