Slepenības sardzē 14

Komentāri (14)

Urga 15.03.2019. 08.22

Tiešā runa sākās ar Neo citātu.
Ziemeles kundzei droši vien nav ne jausmas, kas Latvijā notika krīzes laikā. Strādāju valsts iestādē, kur algu saraksts bija vislielākā slepenība. Kad nejaušības dēļ pie iestādes dežurantes personāldaļas vadītāja uz brīdi aizmirsa šo “visslepenāko” dokumentu un darbinieki “iemeta” acis sarakstos, tad sekas bija graujošas – dežuranti strostēja līdz viņai bija nervu zāles jādzer. Vieni darbinieki atstrādāja visas noteiktās stundas un saņēma zemākās algas, kamēr pie pilnām, iespaidīgām algām tika piesaistīti eksperti, kas mēnesī varbūt reizi vai divas atnāca uz kādu sapulci, jo šie eksperti pelnīja vēl pilnas algas citās iestādēs. Kad sākās konsolidācija, tad protams no nabago gala atlaida pat pirmspensijas vecumā, samazināja vispirms viszemākās algas utt…
Neo (Eiropas cilvēka) atklājums un I.Nagles drosme viņiem pašiem nāca ļoti smagi, ka Ziemeles kundzei to būs grūti izprast. Bet tā bija iespaidīga uzvara mums visiem un gandarījums. Varbūt augstajai tiesnesei nebūtu par ļaunu ar Neo tiesas prāvām iepazīties, kā arī mēģināt “ielīst” I.Naglas ādā, kad policija ļoti drastiskā veidā lauzās viņas dzīvokļa durvīs….

Daudz ko būtu teikt, bet Tiešajā runā pievērsu uzmanību sūdzības iesniedzējai no RTU. Tā apmierinātība un miers viņas sejā daudz ko izteica. Domāju, ka viņas sūdzība tika “sagatavota” visaugstākajā līmenī, kā jau pie mums tas mēdz notikt – līdzīgi kā ar OIK jau Šķēles un Kalvīša laikā juridiski izstrādātajiem līgumiem (par visām iedzīvotāju saistībām gadu desmitos), no kuriem vairs atteikties ir bijis teju neiespējami.
Atvainojiet, bet man šķiet, ka aiz šīs sūdzības iesniedzējas kundzes aizslēpušies ļoti ietekmīgi spēki un viņi virza mūsu sabiedrību viņiem vajadzīgajā virzienā, tikai diemžēl par mūsu naudu.
Quo vadis Lavija?

+3
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Urga 15.03.2019. 09.04

    Precīzi – par 101% !
    Tikpat labi Satversmes tiesu un tiesnešus tagad varam dēvēt par korupcijas , korumpantu , beztiesiskuma un valsts neatkarības iznīcināšanas aizstāvības tiesu!

    Pavisam noteikti !

    Nu jau varas elite ir pilnībā sadevusies rokās , lai ar atņirgtiem asiņainiem zobiem turpinātu plosīties

    nedomāju , ka oik tiks atcelts tapat vien – tiesiski izsvērti un pareizi – tiem dzekiem, kuriem šobrīd kontos caur oik sistēmu tek dzīva nauda – miljardi – tiem taču būs nauda ko nopirkt 100 satversmes tiesas , kamēr nabagiem , kuriem to dzīvo naudu atņēma – nebūs pat ko par īri samaksāt , kur nu vēl juristiem maksāt , lai vispār kaut jel kādu – vismazāko taisnībiņu panākt

    lūk – tik bandītiskā valstī dzīvojam – diemžēl

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Normunds Šlitke 14.03.2019. 14.53

Šoreiz pārmetumi Satversmes tiesai ir nevietā. Jāatgādina, ka arī Valsts prezidents vairākkārt ir norādījis, ka būtisku likuma grozījumu iesniegšana, piemēram, tikai uz trešo lasījumu nav atzīstama par labu likumdošanas praksi (skat., Valsts prezidents 2016.gada 12.septembra vēstuli Nr.453 “Par likumu kvalitātes uzlabošanu”). Šie Valsts prezidenta visnotaļ pareizie un vērā ņemamie norādījumi līdz šim bieži vien ir tikuši ignorēti, tāpēc ir vien likumsakarīgi, ka likumdošanas praksi, gadījumos, kad valsts prezidents labas likumdošanas principam neatbilstošu likumu tomēr izsludina vai nevar neizsludināt, likuma pieņemšanas kārtības ievērošanu vērtē Satversmes tiesa.

0
-2
Atbildēt

3

    Sskaisle > Normunds Šlitke 14.03.2019. 15.48

    paga – par ko vispār ir runa ?
    Vai ST ir secinājusi , ka likums ir slikts? , ka nepamatoti ir labojumi? ka pārkāptas kādas būtiskas normas?

    elle un indija – bļedj – korupcijas dēļ gaisā izkūp – ti korumpantu kontos ieslīd miljardi – visos valsts amatos ir bandīti, kuru tiesības aizstāv viens likums pec otra , nabagi mirst kā mušas rudenī – ta nabadzība ir nenormāla

    tā vietā , lai risinātu korupcijas problēmu – ST metas rubināt nabiņas , ka ne īsti pareizi pieņēma likumu,kas būtu reāli ierobežojis korupciju

    čekisti un čekas stukači orgasmo –

    amatpersonām ir vairāk privilēģiju kā krievu pensionāriem ordeņi – ka tik kāds neaizrijas ar austerēm šampi virsū strebjot un par nabagiem ņirgājoties –

    jūs man te stāstiet , ka pārmetumi ST nevietā

    ko ST aizstāv, ja pat paši neprot, nespēj normāli to izskaidrot – kur nu vēl sabiedriba saprast – kāpēc likums, kas pieprasa nodokļu maksātāju caurspīdīgumu apdraud demokrātiju

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris Vītols > Normunds Šlitke 16.03.2019. 02.17

    Esmu Jūsu māceklis tajā MSIA”konditoreja Daile” lietā. Es saprotu Jūsu diplomātisko komentāru, paužot atzinību tiesai. Arī es atzinīgi vērtēju I.Ziemeles paveiktos labos darbus, bet šoreiz pat komentāri par SPRIEDUMU sanāca neveikli, nepārliecinoši.
    Nebija ticams I.Ziemeles teiktais, ka rūpēs par apkopēju privātuma aizsardzību (skat.LTV-1, Rīta Panorāmu 11.03.19.), SATVERSMES tiesa atcēla apstrīdēto likuma normu (starp iesniedzējiem man neizdevās atrast kādu apkopēju).
    Mana pieredze liecina, ka patiesībā jau tā ”cilvēka parastā”, tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu neliekas vērā ņemamas pat SATVERSMES tiesai. Mūsu PIETEIKUMU Satversmes tiesas kolēģija (vad.A.Laviņš) noraidīja, pat necenšoties atbildēt, vai apstrīdētās likumu normas pirmšķietami atbilst norādītajām SATVERSMES normām.
    Vārdos jau to ”cilvēku parasto”, to apkopēju aizstāv, bet praksē svarīgāks ir iesniedzējs, nevis tas, ka 2×2=4. Mūsu gadījumā SATVERSMES tiesa negribēja pieļaut lietas skatīšanu pēc būtības, jo tiesas sēdē nevarētu pierādīt, ka 2×2 nav 4, tāpēc ”noairē”bez pamatojuma.
    Tātad ST ”privātums” šķiet svarīgāks, nekā tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu un tiesības uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā .

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Vītols > Normunds Šlitke 16.03.2019. 06.54

    Vēlētājiem un secīgi deputātiem ir dažādi viedokļi par ”privātumu”, par valodu, par mācību valodu skolās utt. Pilnīgi loģiski, ka deputātu vairākuma viedoklis var atšķirties no PREZIDENTA viedokļa, kuru var neņemt vērā, ja PREZIDENTS nav spējis aizstāvēt savus norādījumus. Bieži ir tā, ka likuma pieņemšanas kārtība tikusi ievērota, prezidenti nav iebilduši, bet likums tomēr nekvalitatīvs.
    Piemēram Maksātnespējas likuma 187.pants.-”Maksātnespējas administrācijas tiesības…maksātnespējas procesa uzraudzībā”- ļāva iestādei izvairīties no atbildības arī tiesā, jo pat panta nosaukumā bija par tiesībām, bet nevis par uzdevumiem, pienākumiem ….(Algu saņem, bet pienākumu nav= ļoti labs likums – ar prezidenta parakstu ).
    Tikai 2017.gadā ”Maksātnespējas likumā tiek norādīti iestādes uzdevumi (jaunais 174.1 pants. ”Maksātnespējas administrācijas uzdevumi” norāda, ka iestādei ir uzdevums veikt administratoru uzraudzību un izskatīt sūdzības par administratora rīcību – likums spēkā no 06.01.2017).
    Likumdevējs pats veicis tiesību normu korekciju – likumā norādot Maksātnespējas administrācijas pienākumus, uzdevumus (labojumu ir daudz).
    Tāpat tiesību normas korekcija nepieciešama likuma – „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 10.panta (1.1)daļas pirmajā teikumā -” Administratoram ir tiesības iesniegt iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.” vārdu ”tiesības” nomainot ar vārdu ”pienākums” (vai arī normu papildinot ar vārdu ”PIENĀKUMS”, jo tas veicinātu savlaicīgu ADMINISTRATORA un tiesas atzītu kreditoru/darbinieku prasījumu iesniegšanu, kas manuprāt bija likumdevēja mērķis un uzdevums, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā.).
    Ja deputātu vairākums varēja neredzēt šādus…. likumu ”robus”, tad SATVERSMES tiesas viedie negribēja mūsu norādīto pat vērtēt (pamatojums bija pietiekams).
    Tiesa pati gudra (paši viedie juristi tā rakstīja), bet pieprasa ne tikai norādīt apstrīdētās normas neatbilstību SATVERSMEI….,pamatot tieši pieteicēja tiesību aizskārumu ar apstrīdēto normu…, bet vēl vismaz 700 eiro vērtu PIETEIKUMA juridisko pamatojumu.
    Ja kāds trūcīgais tiks līdz SATVERSMES tiesas kolēģijas LĒMUMAM, kur vienīgi juridiskais pamatojums nepietiekams, tad viņš šo 700 eiro vērto palīdzību teorētiski saņems no 2019.gada (pierādot savu trūcīgā statusu -vidējie ienākumi personai ģimenē zem 300 ???).
    Manuprāt šo palīdzību var saņemt ”TRŪCĪGIE”, kuri brauc ar ”BENTLIJU”…… Patiesi trūcīgie pilsoņi apmaksās rēķinus un pirks maizi, bet nevis …tiesāsies gadiem ar …savējo SISTĒMU.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Andris Vītols 14.03.2019. 12.28

Dziļās rūpēs par apkopēju un sētnieku privātuma aizsardzību (skat.LTV-1, Rīta Panorāmu), SATVERSMES tiesa atcēla apstrīdēto likuma normu. Tāpat apstrīdētā norma neatbilda ”SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIEM” (skat.LTV ”Tieša runa” 13.03.19.), jo traucēja fiktīvi nodarbināt savus personīgos un partiju sponsorus. Un vispār likuma norma pieņemta neatbilstošā procesā, nepārbaudot ”PAR” balsojušo izelpu (promiles), tātad rīcībspēju tik atbildīgā balsojumā, nekonsultējoties ar Vinetu Muižnieci un līdzīgiem ”ekspertiem”…
Pieteikuma iesniedzēju algas pat lielākas par deputātu algām, tad varbūt vajag SLĒPT arī visu deputātu algas, jo vai tad deputātu ”privātums” mazāk svarīgs???
Nevajag to privātumu pacelt pāri taisnīgumam un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem… arī deputātiem…

+4
0
Atbildēt

0

lange_juris 14.03.2019. 09.56

Šajā gadījumā nebija runa par “pretargumentu, kurš kādam vienkārši šķita pieņemšanas laikā nepietiekami izvērtēts”. Šie būtiskie likuma grozījumi tika pieņemti steidzamības kārtībā, vienā likumu paketē kopā ar budžetu, par spīti Valsts datu inspekcijas, Tiesībsarga, Pašvaldību savienības, atbildīgās Saeimas komisijas un Valsts prezidenta iebildumiem, kā arī pretēji Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem un pilnīgi nesaskaņoti ar pārējo Atlīdzības likuma regulējumu un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem.
Mērķis bija labs, bet izpildījums bija drausmīgs.

+2
-3
Atbildēt

2

    Sskaisle > lange_juris 14.03.2019. 15.55

    kas tieši bija drausmīgs ? ko var rakstīt, ja nevar konkrēti uzrakstīt !
    kas tieši bija drausmīgi ?

    vakardienas tieša runa raidījumā skaidri un gaiši izskanēja NO ZIEMELES MUTES, KA LIKUMAMM NAV NE VAINAS – ka tas jāatceļ , jo tika pieņemts steigā, bet tas nav labi

    bļedj – visi tie nolādētie mauku bērni saņem no valsts budžeta algās un piemaksās tūkstošus , atbildība – 0 līmenī –

    par ko vispār ir runa

    kā var vienā teikumā sludināt,, ka cīnās par demokrātij un nepaskaidrot , ka ar to ir demorkātija tikai bagātajiem un ļoti bagātajiem , ka puse Latvijas nabagu un pusnabagu vēl uztaisīta par parādniekiem šai valstij

    es esmu tik dusmīga, ka zemes varetu spert gaisā –
    lai es kādā brīdī šos zaglīgos kretīnus aizsāvētu !
    Tā vienkārši ir žēlastība,ka man nav dēli – es aizliegtu viņiem aizstāvēt šo bandītu vasti

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    vvilums > lange_juris 15.03.2019. 07.15

    Pretēji Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem un pilnīgi nesaskaņoti ar pārējo Atlīdzības likuma regulējumu algu publicēšanas grozījumi apzināti arī tika pieņemti, lai Satversmes tiesa šodien tos noraidītu, un varētu turpināt slapstīties no sabiedrības tagad.
    Ja jau ir vēlme slēpt, tad tur pilns ar nesmukumiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > vvilums 15.03.2019. 08.59

    vecīt – konkrēti – kuri Datu regulas principi likumā nav ievēroti?

    Vai datu regula tika pieņemta , lai slēptu korumpantus? lai sabiedrība nespētu izsekot kopējās naudas izlietojumam?

    Nevajag te tukšas frāzes kladzināt – konkrēti , lūdzu!

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lange_juris > Drosma 18.03.2019. 09.51

    Personas dati:
    ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);
    tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos
    personas datus apstrādā (“glabāšanas ierobežojums”);

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > lange_juris 18.03.2019. 11.13

    Paga – ja nopietni – tad šie jautājumi ir būtiski –
    -ja runa ir par manu nodokļu naudas izmantošanu – tad tur nevar būt kaut kāda slepenība attiecībā uz amatpersonu – kuras izmanto šo naudu – personas datu aizsardzību – izbeidziet kropļot un ļauni izmantot likumus !

    Būtībā ir tā, ka iznāk, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par likumu atcelšanu, kuru viņa nespēj sabiedrībai pamatot. Tas, ka likums ir atbilstošs likuma garam un idejai, bet nav pieņemts procesuāli ideālā veidā – tas nevar būt tas nedrīkst būt par pamatu šī likuma atcelšanai.

    Satversmes ties a dzīvo – un ļoti trekni, ļoti bagāti , lai neteiktu grezni dzīvo no nodokļu maksātāju naudas, bet nespēj pildīt savu pamatfunkciju – aizstāvēt satversmi – tās garu –

    Būtībā tā ir valsts nespēja funkcionēt –

    nu nav normāli, ka šī valsts man liedz uzzināt – kā priviliģētā , nodrošināta sabiedrības daļa iztērē tos milzu nodokļus, kurus es esmu spiesta maksāt , bet no kuriem es nesaņemu nekādu atdevi – maksas medicīna, dārga un bieži nepieejama kultūra, piesārņota vide, gaiss, slikti transporta pakalpojumi utt utjprj

    Satversmes tiesai taču būtu jālemj kā šo pamatproblēmu atrisināt , nevis kā pakalpot maksātspējīgajiem

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > lange_juris 18.03.2019. 12.03

    https://xtv.lv/rigatv24/video/A20GykWmNvE-23_02_2019_gramatu_kods

    klausos rubeni juri un nesaprotu, nespēju saprast , kāpēc no Latvijas budžeta ierēdņiem tika apmaksāti kursi – par 6 ooo eur – cik es sapratu katram – par savas kvalifikācijas celšanu

    nekā citādi kā nenormāli cinisku, negodīgu valsts izzagšanu es to nevērtēju –

    kāpēc žurnālisti nepublocēja vārdus un uzvārdus, kuri ierēdņi ir pieņemti darbā, ka viņu kvalifikācija ir tik nenormāli dargi jāapmaksā

    prasta valsts izzagšana slēpjoties ar ES līmeņa likumiem – tos kropļojot

    0
    0
    Atbildēt

    0