Par valodām skolās kopīgai nākotnei. Oļa no Zolitūdes un Pēteris no Bieriņiem

Tas, ko autore sauc par attīstību, man izskatās pēc esošā stāvokļa saglabāšanas un stagnācijas.
1. Latvijā ir viena oficiālā valoda- latviešu- un ir tikai loģiski, ka valsts nodrošina un apmaksā izglītību valsts valodā. Mazākumtautību skolas, protams, var pastāvēt ar privāta vai citas valsts finansējuma palīdzību atbilstoši starpvalstu līgumiem, Latvijas likumiem un ievērojot prasības attiecībā uz izglītības saturu.
2. Pārejai uz izglītību latviešu valodā jānotiek pakāpeniski, atbilstoši sagatavojot skolotājus un mācību materiālus, lai mazākumtautību bērniem vidusskolā nebūtu šoks un neizpratne par stundās lietotajiem jēdzieniem latviešu valodā.
3. Valstij jāpalīdz pārkvalificēties skolotājiem, kuri līdz šim ir mācījuši bērnus kādā citā, ne latviešu valodā.

nezinu – mani jau moca pesisms – galu galā – ja valsts ir šitāds bandīts – vai nav vienalga kādā valodā kas ko māca ?

Iekopēju no delfiem – valsts uzņēmums LATTELECOM p iedāvā tv pamataketē tikai Krievijas kanālus – nu piedodiet – šitas absurda teātris – kam tā latviešu valoda būs vajadziga, ja valsts politika ir Latvijas russificēšana?

Tādi eksperti kā es baletdejotāja, šī tik noteikti ir labi apmaksāta, kamēr man viss entuziasma līmēnī

tā nav nekāda oļa no zolitūdes , bet kremļa troļļu propaganda, pareizais virziens , vidējo izglītību iegūt tikai latviešu skolās , nekādu mazākumtautību vidusskolu , valsts finansējums tikai Latvijas valsts skolās ar apmācību valsts valodā , pārtraukt finansēt privātās krievu vidusskolās Rīgā . kuru tur jau 13 gabalas un saņem valsts subsīdijas , tas ir apsmiekls Latvijas Valstij, interfrontes atdzimšana un pastāvēšana jābeidz ar drastiskiem līdzekļiem

Tādā veidā būtu iespēja pēc bērna vai vecāku vēlēšanas atsevišķos priekšmetos dalīt klasi divās grupās un, piemēram, matemātiku vai literatūru atsevišķā grupā pasniegt bilingvāli.
____________

Eksperte izglītības jomā nav minejusi nevienu piemēru pasaules praksē, kur šāda pieeja būtu devusi labus rezultātus.
Britanijā navienu klasi grupās nedala.
In the classroom
“In a multilingual class there can be much more use of the target language, because it will be the only common language between the learners, who will use it for their normal interactions both in and out of class. Learner behaviour and cultures can be very different, which may create problems but can be used as a focus of comparison and discussion.”
https://www.teachingenglish.org.uk/article/multilingual
Tā lūk, izglītības politikas eksperte M.Golubeva. Jūsu ekspertīze ir nekvalitatīva un nav vērā ņemama.

“matemātiku vai literatūru atsevišķā grupā pasniegt bilingvāli”
—————-
Kā viņa to iedomājusies matemātiku mācīt krievu valodā, kur divreizdivi, iznāk pieci? Par vēsturi, no Krievijā izdotām grāmatām, kura viņiem mainās ik gadu, vispār nav iedomājams. Aleksandrs II, kurš laida vergus brīvībā, gandrīz netiek pieminēts, toties viņā dēlam, tumsonīgam mērglim, Aleksandam III nupat Krimā uzcēla pieminekli. Ja tas laicīgi nebūtu nosprādzis no dzeršanas, dzimtbūšana būtu atjaunota vēl ilgi pirms 1917. gada. Lai mācās fakultatīvi Puškinu, balalaikas spēli un lapķju pīšanu krieviski, bet pārējos priekšmetos nekāda segredācija nav pieļaujama. Pietiek valstī vairot bidļjaķinu.

…lūk, viena partija, kas raujas melnu muti, lai izskaustu bezdarbu Latvijā, vismaz skolotāju aprindās.jo…iecerētais plāns dubultos skolotāju skaitu.lai klases dalītu grupās un nodrošinātu mācību priekšmeta apguvi dzimtajā valodā…ceru, ka Golubeva nebija domājusi privilēģijas tikai krieviski runājošajiem…tādas tiesības tak būtu pelnījuši arī ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši utt. ….lai to īstenotu, Golubeva noteikti zina arī no kurienes finansējumu pasmelties…. ja nopietni – līdz vēlēšanām ne tādus vien murgus vēl dzirdēsim….

“Skolotājas un skolotāji, kuru dzimtā valoda pārsvarā nav latviešu, savā nodabā mācīs mazākumtautību bērnus un sūdzēsies par neiejūtīgo valsti. Viņiem kā mierinājums paliks dzimtās valodas un literatūras stundas, kurās vēl jaudīgāk nekā iepriekš veidos partizānu kampaņu alternatīvas identitātes nostiprināšanai.”
————————
Tātad – ir atziņa, ka “skolotāji, kuru dzimtā valoda pārsvarā nav latviešu”, jau šo alternatīvās identitātes partizānu kampaņu ir veidojuši un arvien vēl veido(!), bet valsts valodas apstākļos viņi “vēl jaudīgāk nekā iepriekš veidos partizānu kampaņu alternatīvas identitātes nostiprināšanai.”
Ko tas nozīmē? Vai tā nav hibrīdkara izpausme, kuras cēlonis ir okupācijas seku nelikvidēšana? Būtu tā kā jāpadomā, kas par to atbildīgs un kā to novērst…?

Tādā veidā būtu iespēja pēc bērna vai vecāku vēlēšanas atsevišķos priekšmetos dalīt klasi divās grupās un, piemēram, matemātiku vai literatūru atsevišķā grupā pasniegt bilingvāli. +++ vārdu sakot, Marija Golubeva vēlas ieviest, vai pareizāk sakot, atjaunot Latvijā divplūsmu skolas.

Okupācijs laikā bija tā laime šādā skolā mācīties. Patiesībā tas bija adernalīna pilns manas bērnības viens posms, kad mācību stunda pagāja gaidot starpbrīdi, kura laikā bija jānokārto bezgalīgi daudzās attiecības ar krieviem un krieviem ar latviešiem. Ar zilām acīm staigāja abas puses :) Droši vien šādi ieguvām vienu otru vērtīgu iemaņu turpmākai dzīvei, taču ilgi tas nevilkās. Pēc kāda laika krievu klases izvāca no mūsu skolas. Un šāds lēmums tika pieņemts vispārējas piespiedu rusifikācijas apstākļos.

Izsakot savu , šādu priekšlikumu, raksta autore itkā neiedomājas par to, ka saglabājot divplūsmu skolas principu, tiks saglabāta arī etniskā atšķirtība starp skolas skolēniem un tas ir dabiski, jo viņi galvenos mācību priekšmetus mācīsies katrs savā valodā.

Kur pretī, ja skolēni skolā mācīsies vienā valodā, visās mācību stundās sēdēs vienā un tajā pašā klasē, tad šī atšķirtība izzūd. Arī to es varu apgalvot, balstoties uz savu jaunības pieredzi, kad tajā pašā okupācijas laikā mācījos jūrskolā, Latvijā, kur vienā kursā bija kursanti gan no Krievijas, gan no Vidusāzijas, Kaukāza un arī mēs – vietējie latvieši. Mācību valoda, protams, krievu valoda.

Manu jūrskolas laika pieredzi apstiprina arī Golubevas kundzes novērojumi, proti, “…Latvijas skolas nekad nav bijušas etniski šķīstas – kopš 90. gadiem pieaug mazākumtautību bērnu īpatsvars daudzās latviešu skolās…” tātad, ja grib, tad krievu bērni latviski var apgūt matemātiku tik pat labi kā krieviski, vai arī mazākuma skolās, kur mācības lielāko ties notiek krievu valodā, etniski raibais skolēnu kontingents šo pašu matemātiku apgūst krieviski. Zīmīgs ir fakts, ka protestus par gaidāmo valodas reformu skolās var saklausīt tikai no krievu puses. Šis fakts arī komentārus neprasa. Iemesls ir tik pat skaidrs, kā motivācija ar kuru Golubevas kundze rakstīja šo savu rakstu, proti – par katru cenu, ar visiem līdzekļiem censties Latvijā saglabāt krievu valodai tai “pienākošo autonomo statusu”