„De facto”: Streiča glābēji rīkojās neprofesionāli
Saistītie raksti
Aktuāli /
18. aprīlis 2023
Speciālizlaidums: Vai esam gatavi X stundai?
Tēma /
5. aprīlis 2023
Kā rīkoties X stundā?
Aktuāli /
13. marts 2023
Speciālizlaidums: Cik bīstamas ir Latvijas vecās dzīvokļu mājas?
Radars /
15. februāris 2023
Radars Latvijā
Analīze /
18. janvāris 2023
Kritiski stabili
Komentāri (62)
Verners Losbergs 10.10.2011. 14.36
Kas zin vai varēja būt veiksmīgāka tā glābšana, bet ikdienā nav dzirdēts par deltaplāniem kas kokos karājas un glābšanas dienestu apmācību šādiem gadījumiem… :D.
Jāņem vērā ka dziļā mežā ar ceļamkrānu neiebrauksi, bet cik video bija noprotams ar helīti arī nebūtu bijis līdzēts, deltaplāns bija pārāk dziļi brikšņos…
0
piziks 10.10.2011. 11.39
Ha-ha! Atliek vien apskaust VUGD vadības resōrisko paštaisnību! Vēl joprojām centīsies pulēt mundiera pogas, — ja ne citādi, tad gaidīs, kamēr De Facto komanda no LTV piespiedīs viņus darīt pašu darbus.
Tuvredzīga/netālredzīga un visai pašnāvnieciska vilcināšanās, — kamēr gaidīs, tikmēr augs De Facto atlikušās komandas uzticamības reitingi, un kāds no trulākajiem VUGD suvenīriem atkal varēs lamāt “žurnaļugas”.
Vai līdz iekšlietu ministra p.i. Štokenberga darbgaldam visa šīs svaigās info čupa vēl nav tikusi?!
0
silvija_vitina 10.10.2011. 09.13
ir gadījies redzēt, kā Latvenergo veči kāpj pa plikiem stabiem – uzparikte nebūt ne sarežģīta. Tādus pašus kāpšļus izmantoja ornitologs, kas pētīja ērgļa ligzdu, un jādomā, ka ērgļa ligzda jau nu nebija ievu krūmā. Neesmu ne
L-energo, ne ornitologs – minētos piemērus esmu tik vien, kā redzējusi TV vai dzīvajā, un varbūt, ka šāds risinājums konkrētajā situācijā arī nederēja.
Glābēji darbojās “saskaņā ar instrukcijām” un ar viņu rīcībā esošo aprīkojumu – trepi, kas bija par īsu. Un, lai arī darboties saskaņā ar instrukcijām ir pareizi standarta situācijās, tomēr ir svarīgi mācēt iziet ārpus instrukciju satvara un meklēt neordinārus risinājumus. nu vismaz censties kaut ko darīt citādi, nevis plātīt rokas – nesanāk. Šādas taisnvirziena domāšanas cena ir cilvēka dzīvība.
9
piziks > silvija_vitina 10.10.2011. 10.25
Tradutrice, jau pēc otrā nesekmīgā ugunsdzēsēju rīkjostas metiena mēģinājuma videokamera brauc garām lazdu krūmam un redzamas pietiekami garas lazdas, ko nocirst, lai izdomātu padodamo kārti.
Elektriķu stabu kāpšļi paredzēti noteikta “tievuma” betona stabiem, iecērtamie kāpšļi nederēs materiāliem, kuros neko iecirst nevar. Universālākā lietojuma aprīkojums ir industriālā alpīnisma uzpariktes un prasmes ar tām rīkoties.
Madonas, Gulbenes, Jēkabpils rajonu VUGD glābējiem apmācībā varētu palīdzēt Ērgļu arodskolas arboristu/kokkopju pasniedzēji, kuri lieliski rīkojas ar industriālā alpīnisma aprīkojumu.
Savukārt, Rīgā ir augstumdarbu drošības skola, kurp brauc mācīties arī no ES ārpuses un atbildīgi — vai atbildīgu priekšnieku sūtīti — vietējie. Tajā skolā glābšanas darbi tiek mācīti dažādās augstumvidēs, glābšanas darbu organizācija ir mācību programmas daļa. Labi aprīkotajā skoliņā/mācību centrā mācīti arī vairāku Latvijas spēka struktūru pārstāvji, — vienīgi par VUGD pārstāvjiem tai mācību centrā nav vēl dzirdēts, toties tur jau bijuši dažu pašvaldību un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji un viņu darbinieku, jo pērnziem, štrunta sniegu vien no jumtiem tīrot, Latvijā no dažadām konstrukcijām un augstuma nokrituši, bojāgājuši un/vai sakropļojušies vismaz 17 cilvēki. Laikam par maz, lai atbildīgos šī statistika pamodinātu.
Pērnziem labi mācītas un sertificētas industriālās alpīnistes vadībā tika izveidota arī sniega tīrītāju dāmu brigāde/vienība, — sievietēm nav problēmu/mazāk problēmu ar precizitāti solīšanā un darīšanā, viņas šajos laikos labāk sadzīvo ar kalendāru un pulksteni, toties klientu/darbu pasūtītāju sākotnējā atturība, ieraugot ar virvēm, karabīniem, gregriem, žumāriem u.c., utml. bruņojušos smalku meiteņu bariņu, lēnām atkusīs, jo darbu izpildes — tāpat kā seksa — kvalitāte šaislaikos sākas vispirms starp ausīm, nevis starp kājām.
Tikmēr žurnālistu lomu spēlētāji vairāk, protams, sliecīgi uz negatīvajām sensācijām nevis apgrūtina sevi ar jaunas informācijas un svaigas pieredzes meklēšanu un atrašanu, — jo izdevums/medijs dzeltenāks, jo vieglāk tā darbinieki metas pa līķu nevis dzīvu un gudru cilvēku pēdām: medijiem vieglāk vilkties dzeltenus medijus pērkošas auditorijas pavadās. Meklēt dzīvus cilvēkus, tos gudros un prasmīgos, ir sarežģītāk, jo tie taču kustas un pārvietojas… :)
0
andris902 > silvija_vitina 10.10.2011. 12.07
…pag, Optiskais Tēmekli…Tu ieminējies par industriālā alpīnisma skolu…vai tā ir tā pati, kuras pirmsākumi tika ielikti vēl Ērika Ruģēna laikā?….kur strādā un večus apmāca gados jaunākais meitēns Dace, kura vadīja Pētergaiļa nolaišanas un atpakaļuzvilkšanas darbus…vadīja tieši augstumdarbus tornī – augšā, 123 metru augstumā gan 2009. gada janvārī, gan jūnijā un jūlijā…. tieši no augstumdarbu drošības viedokļa uzmanīja savus 9 puikus, ko pati bija tieši darbiem spicē mācījusi un trenējusi – veselus tornī uzdzina, veselus noveda lejā?….
…tiešām žēl, ka plašākai publikai tik maz zināms par šo skolu un tās apmācību programmām…tas būtu pozitīvais piemērs, kā savas intereses, hobijus un bieži vien – trakas idejas pārvērst uzņēmējdarbībā….
…hei, žurnālisti, nelaidiet garām iespēju pastāstīt arī ko pozitīvu…te ir materiāls kam pievērst uzmanību, lai iepazīstinātu ar aktuāli un pamatoti modernām profesijām…
0
piziks > silvija_vitina 10.10.2011. 12.39
Jā, ZanE, tas ir tas pats Ruģēna radītais uzņēmums un mācību centrs, ko Ēriks Ruģēns iedibināja 2005. gadā, ir tepat Rīgā, pievākts pilns ar visdažādāko industriālā alpīnisma un augstumdarbu drošības — un glābšanas darbos izmantojamu! — aprīkojumu, ar ko māca rīkotes arī tieši tā pati Dace, un arī Ruģēna dēli Jānis un Rolands, un visu uzņēmumu turpina vadīt Ērika atraitne Santa. Uzņēmumu nelielā, jau šogad samazinātā nodokļu parādā, aizpērn iedzina uzmetēji Igaunijā (arī tur tādi ir!), uzmetējiem ierosināta krimināllieta, toties uz attiecīgo mācību centru brauc mācīties tie, kuriem ikdienā jāstrādā Norvēģijas naftas un gāzes ieguves, arī tāda granda kā “Statoil”, laukos/platformās un arī šie intruktori paši tur jau regulāri strādā, — viņiem nava vajadzības lidot prom no Latvijas, jo pelna pietiekami, lai “šatlotu” pēc darbmaiņas atpakaļ uz Latviju. Toties norvēģiem ir lētāk mācīties Rīgas mācību bāzē, dzīvot te pāris nedēļas, viegli piebarojot Latvijas ekonomiku. Latvijā šie cilvēki ir iesākuši darba/augstumdarbu drošības tūrismu — tāpat kā medicīnas tūrismu attīstīja dr. Jānis Zaržeckis, dr. Evija Rodke, acu ārsts dr. Lūkins…
ZanE, varbūt žurnālistu lomu tēlotāju laikos uzradīsies arī kādi netēlojoši žurnālisti, kas situāciju izanalizēs un arī mums te skaļi pateiks, kādēļ VUGD ir viena no retajām LV spēka struktūrām, kas var sarīkot semināru > nekā 100 darbiniekiem, kur MĀCĪBU ĶEKSĪŠA DĒĻ kādreizējs alpīnists pamāca “glābējiem” pašļūkāt pa striķiem, bet neviens no šā dienesta nevēlas mācīt savējos nopietni.
Melnā humora vērta konstatācija, bet Jānim Streičam vairāk dēlu laikam nav, lai VUGD varētu kļūdas labot rezultatīvi. Pagaidām, redz, VUGD gaidīs (!) De Facto iesniegumu, un, dod Die’s pašu laiku neviens nebūs jāglābj apstākļos, kur vajadzīgi gudri, izglītoti glābēji ar spēju domāt un radoši improvizēt, ne tikai vienvalodīgi buldurēt zem koka, noskatoties, kā viņu darbu organizē “nepiederošas personas”, kam vismaz bija griba kaut ko darīt.
0
piziks > silvija_vitina 10.10.2011. 12.53
ZanE, ir vēl traģikomiskāk, — Pētergaiļa nocelšanas un atpakaļlikšanas laikos Daces komandā bija arī viens VUGD puisis, kurš savas kvalifikācijas celšanā un aprīkojuma iegādē ieguldīja savu naudu, apguva Daces un viņas kolēģu dalīto pieredzi paša iniciatīvā. Turpinājās vēl smieklīgāk, — kāda ar VUGD saistīta būtne iemanījās PBK TV grupai pateikt, ka Pētergaili nocēluši un atpakaļlikuši VUGD “glābēji”…
VUGD ar pelēko vielu kā diensts vadības līmenī pagaidām vēl palikuši tīro ugunsdzēsēju/”pažarnieku” līmenī, līdz glābēju dienestam vēl nespējot aizdomāties.
0
andris902 > silvija_vitina 10.10.2011. 13.10
…tad, kur problēma?…mums ir unikāls apmācību centrs, kur var apmācīt plaša profila augstumdarbu speciālistus, bet kādu augstprātīgu činavnieku dēļ, kuri paši sev šķietās pārmēru pārgudri….cilvēki tiek pakļauti dzīvības briesmām!…tā jau ir kaitnieciska nolaidība!…
…par maz tiek runāts un stāstīts par šādu apmācību iespējām – tāpēc arī vēršos pie žurnālistiem, lai stāsta, rāda, iepazīstina…
…žurnāls “ir” vēl pagaidām nav kļuvis par “elites privātās dzīves” reklamētāju, lai strādā un informē par interesantiem cilvēkiem un uzņēmējiem….tad arī attaisnos sava žurnāla nosaukumu – IR…
0
piziks > silvija_vitina 10.10.2011. 13.19
ZanE… :) IR-komandā ir daudz politologu un lielu tēmu specu plašā diapazonā, globālos līmeņos… Tur Ozoliņš twitterē, ēģiptiešu līķus Kairā skaitot… Kas zina… a… ja nu pēkšņi NellijaL. sadomā salīdzināt bojāgājušo un sakropļoto cilvēku skaitu ar izglābjamajiem… kas zina, — nezislēdzu iespēju, ka var gadīties… ka ar sīkākām vienībām un lokāliem mērogiem arī sainteresēsies… :)
Kādēļ lai IR nepakonkurētu ar LTV un “De Facto”? IR mazliet ticību sev varētu uzprišināt? Man domāt, varētu: kādu laiku paticēšu…
0
Ilziiiic > silvija_vitina 10.10.2011. 15.04
-> Optiskais Tēmeklis
man šķietās, ka Jūs abi tur aizrunājāties tādā klasiski “a kur orgāni skatās!” stilā.
Pirmkārt gribu iebilst, ka vadībā būtu “pažarnieki”. Paaudžu maiņa tomēr ir notikusi lielā mērā. Arī Pencis vairs nav šefs, kā zināms.
Bet kopumā šeit ir runa tikai un vienīgi par finansēm. Ja dienestam jādomā, kuru depo klapēt ciet un kuru nē, turklāt algas tur visiem ir vienkārši smieklīgas, tad gribēt, lai ugunsdzēsējs kaut kur dziļi Latgalē māk nocelt Pētergaili, ir pārmērīgi.
Tomēr tajā pašā laikā varu apgalvot, ka tauta galīgi nenovērtē, kā šie cilvēki strādā un kā riskē. Nezinu pat vai šobrīd kāds ir viņu dzīvību apdrošinājis, bet manā laikā, kas tikai nenotika. Skarbs darbs tas ir, ja tikai nesēdi kādā nomaļā pilsētelē.
Deviņdesmito gadu sākumā kā viens no pirmajiem tiku aizbraukt ciemos pie zviedru kolēģiem. Nu tur, protams, viss kā pasakā likās. Tikai, izbraucot uz ugunsgrēku, nekā nevarēju saprast, kādēļ šie neiet iekšā degošā mājā, bet bezcerīgi lej kaut ko no ielas pa otrā stāva logu. Tā neko nodzēst nevar. Pieklājīgi pajautāju pēcāk. A šie tā izbrīnīti – priekš kam jāiet degošā mājā, ja tur nav neviena glābjama cilvēka. Mantas dēļ neviens tur neriskē ar ugunsdzēsēja dzīvību.
A māja? Tas nav svarīgi. Svarīgi ir pieskatīt, lai uguns nepārmetas uz citiem objektiem. Turklāt lielākoties nekustamie īpašumi tur apdrošināti.
Bet pie mums tak ugunsdzēsēji vēl arvien lien iekšā katrā dārza būdā, celtniecības vagonā un katrā štrunta pagrabā, kur tiek turētas visneiedomajamākās vielas un priekšmeti. Degvielas kannas un dažādu gāžu baloni ir ikdiena. Pagrabi vēl arvien pilni ar veco paralonu, kas degot, lielā daudzumā izdala zilskābi.
Neviens sevi mīlošs rietumnieks mūsu miskastēm i tuvumā neietu. Bet mūsējie riskē ar savām dzīvībām un iet glābt cilvēku mantu. Un ko par to parasti saņem? Naida pilnas histērijas, ka lēni atbraukuši, nepareizi dzēsuši un vēl mīļoto ozolkoka kumodi nelieši pa logu nav nolaiduši virvēs.
Atmiņā viens ļoti klasisks gadījums:
Izsaukums – deg dzīvoklis kurā tur stāvā daudzdzīvokļu namā. Uz vietas izrādās, ka deg tvkaste, bet pats dzīvoklis tikai pamatīgi piekvēpis un nav vēl sācis pa īstam degt. tvkaste tiek izmesta pa logu un ar to arī incidents ir veiksmīgi beidzies.
Nākošajā dienā daļā inspektoram uz galda sūdzība, ka ugunsdzēsēji nelieši iznīcinājuši personīgo mantu – televizoru.
A cilvis pat nenojauš, ka tajā situācijā vieglākais risinājums būtu bijis no lieveņa vienkārši visu noliet no augšas līdz apakšai un tā arī atstāt. Tad būtu prieki arī vēl pārējiem kaimiņiem zem šī dzīvokļa par ko maksātu ugunsgrēka autors.
Un tādā Zviedrijā tieši tā arī notiktu.
Protams, mēdz būt arī cilvēki, kas saprot un redz, ka darbs nav viegls, un vismaz ūdeni atnes padzerties vai tēju ziemā, lai pirksti nesasalst ragā.
Vārdu sakot, gribēju teikt, ka tādā alpīnisma skolā viena cilvēka apmācība maksā droši ka daudzus simtus latu. Un tad iedomāsimies, ka tā ir vēl viena mēnešalga katram ugunsdzēsējam. Kā VUGDD tikai šādam nišas pasākumam radīs finansējumu, kas palielina budžetu par tik būtisku procentu? Un kāda jēga no tā visa, ja nav pat aprīkojuma, kas jau maksā tūkstošos. Nu nav mums te augstkalnu teritorijas, kur vajadzība pēc šāda veida glābšanas darbiem rodas ikdienā. Un deltaplāni kokos karājas labi ja reizi gadu simtenī.
Es savu četru gadu laikā, godīgi sakot, nespēju atcerēties, kur man būtu bijušas nepieciešamas tieši alpīnista iemaņas. Visur, kur vajadzēja kāpt, varēju iztikt ar vispārīgām ugunsdzēsēja iemaņām. 99,9% gadījumos pie nepieciešamā punkta var tikt klāt ar dažāda veida kāpnēm.
tādēļ……lai alpīnisti dara savu darbu – Pētergailī uguns nemetas, bet ugunsdzēsēji darīs savu – pažobelēs alpīnistiem arī nav ko darīt.
0
piziks > silvija_vitina 10.10.2011. 15.17
Mālējais, tagad viņi vairs nav tikai ugunsdzēsēji, tagad viņi ir — jā, ARĪ! — glābēji un nav īpaši daudz prasīts, lai glābēji prastu augstumos rīkoties ar virvēm un karabīniem, dažām vienkāršām bloku sistēmām un glābjamo vannūiti, ar kuru nolaist uz zemes nekustināmus cietušos.
Un pilnīgi droši, Malējais Ērik, vajag nomierināt nervus un nedzīt demagoģiju, ka kāds prasa no jebkura glābēja zeltītu Pētergaili. Tu vari droši aizstāvēt ungunsdzēsējus, bet arī es tiem neuzbrūku, ja glābēji, kas sākotnēji bijuši “požarnieki”, prot visu to, kas tiem jāprot.
0
Ilziiiic > silvija_vitina 10.10.2011. 15.51
-> Optiskais Tēmeklis
nu beidz! mums jau nav sevišķu pretrunu.
es jau Tev varu tikai piekrist. tā profesija sevī ietver glābšanu jebkurā situācijā, pat ja līdzīga situācija nekad agrāk nav pieredzēta. tajā darbā tas foršais lielā mērā bija, ka tu nekad nezini, kas tevi sagaida. vienmēr jārīkojas pietiekami radoši un komandieris nevar tev visu priekšā pateikt.
bet runa jau ir par ko citu:
ja glābšanas dienestam nemaz nav šī alpīnisma aprīkojuma, tad kāda jēga kaut ko pārmest glābējiem?
un var jau iemācīt šiem kaut vai Everestu pa stāvāko nogāzi paņemt, bet ja viņam uz kaujas mašīnas ir tikai standarta aprīkojums, tad ar tādu arī mēģina kaut ko izfantazēt.
Attiecīgi tas viss tizli līdz ar to izskatās: no sērijas, nu paņemšu visu, kas ir pie rokas, kaut kā mēģināšu piekļūt klāt un tad jau skatīsies, ko darīt tālāk. Bet tas uzreiz zīmējās, ka labākajā gadījumā varēs tikai nostiprināt pasākumu, bet ne nolaist cietušo.
Tam tur galīgi nebija nekā piemērota.
Ir gan apmācībā speciāls sarežģīts mezgls, kā sasiet virvi, lai to var uzmaukt uz kājām/kaklu un tad ap vidukli apsiet. Tādā veidā laist zemē cietušo. Bet tas ir tad, ja viņš nav salauzies lupatās. Salauztu tā nedrīkst laist. Vārdu sakot, ja Tev nav instrumenta, daudziem iestājas apjukums. Vēl stulbāk jau, ka visi vienlaicīgi pa vienām kāpnēm uzkāpt nevar. Tādēļ nervozajiem vērotājiem iespaids, ka viens glābējs lēnām stiepjas pa kāpnēm augšā, bet pārējie “vispār neko nedara” ;)))
un tā jau arī ir. a ko tur var darīt.
vārdu sakot, problēma ir jau pašā saknē – vispārējā dienesta nabadzībā.
ai, da ko tur.
vienkārši kārtējo reizi vēroju, kā tiek meklēts viens vienīgs vainīgais.
tas taču tikai acīmredzamais sistēmas posms visas valsts uzbūvē.
bet vēl muļķīgāk ir vainot to, ka mums tāda valsts.
jā, mums ir tāda valsts, šādā attīstības stadijā.
nav jau nemaz tik slikti, man tā šķiet.
0
bebiekste 10.10.2011. 00.43
http://www.youtube.com/watch?v=3RtPUdC3TX8
0
piziks 10.10.2011. 00.03
Sabiedrība, visticamāk, iegūs konkrētus labumus — uzlabojumus VUGD darba organizācijā, ja izmeklēšana tiks atkārtota pēc šī video parādīšanās. Pirmos labojumus DF objektīvi jau minēja.
Jā, vēl viena liecība, ka valsts iestādēm ierindas publika/cietušie neuzticas, bet žurnālistiem — kaut dažiem un nedaudziem — uzticas. Ja tā notiks, par to vispirms žurnālisti pelnījuši atzinību, nevis sīkmanīgu piekasīšanos: vismaz šajā situācijā/apstākļos.
Ir diezgan savādi, ja uz Latviju mācīties augstumdarbu drošību cilvēki ierodas arī no aizpolārās Norvēģijas un apmācītie dzīvi atgriežas no Afganistānas, jo Latvijā ir cilvēki, kas darba drošības meistarību veiksmīgi eksportē, bet par attiecīgo “profesionāļu” kvalifikācijas paaugstināšanu attiecīgajās jomās tepat blakus = traģisks klusums un slinka vienaldzība.
4
Ilziiiic > piziks 10.10.2011. 00.20
-Optiskais Tēmeklis teica:
“vēl viena liecība, ka valsts iestādēm ierindas publika/cietušie neuzticas, bet žurnālistiem — kaut dažiem un nedaudziem — uzticas. Ja tā notiks, par to vispirms žurnālisti pelnījuši atzinību, nevis sīkmanīgu piekasīšanos: vismaz šajā situācijā/apstākļos.”
——————–
uzticēties žurnālistam ir tāpat kā uzticēties prostitūtai….pārsvarā tieši šādi.
esi nu gan Tu naivs.
0
piziks > piziks 10.10.2011. 00.37
Malējais, Tu te skaisti un meistarīgi net-ā špiļkojies un gribi būt krāšņs virtuālais varonis, tomēr pamēģini atbildēt:
1. Ja LTV DF komandai neuzticētos, vai viņiem piegādātu videomateriālu?
2. Ja kāds, padzirdot par VUGD reakcijām, tomēr attiecīgo video nogādātu izmeklētājiem nevis DF komandas “skandālistiem”, vai izmeklēšana ņemtu vērā videoliecību un…
3. … vai attiecīgais videofilmējums nepazustu tāpat kā — atceries sižetu! — Kristapa pēcavārijas filmējums no augšas?
4. Vienādi gudri, godīgi un profesionāli, protams, nav visi, kuri uzdodas par žurnālistiem, — tieši tāpat kā Vienotības partijas biedri, līdzjutēji, Ērik, un pat politiķi… :)
0
Ilziiiic > piziks 10.10.2011. 01.08
-> Optiskais Tēmeklis
tev visa taisnība, brāl.
es jau to visu pamatīgi agreviēju.
tomēr tā ģenerālā sajūta ir par tiem šinderiem:
bez viņiem dzīve būtu neiedomājama, tomēr simpātijas šīs profesijas pārstāvji iedveš tikai aiz politkorektuma.
tā pavēroju, ka šajā portālā saskatu, ka atejes bedrē pats nav ielecis Askolds Rodins. Kā minimums viens vēl ir spējis nostāvēt uz tās bedres malas. Droši jau vēl kāds ir, bet šīs psihozes laikā paliek grūti ar pamanīšanu.
0
mārtiņš meiers_ > piziks 10.10.2011. 07.36
Cik gadījies dzirdēt no bijušajiem klinšu kāpējiem, tad glābējiem rūpnieciskā alpīnisma aprīkojums un sagatavotība ir visnotaļ bēdīgā stāvoklī :(
0
bebiekste 09.10.2011. 23.51
Atgriežoties pie kritikas, kas veltita žurnālistiem.
Skatītāji redzēja montētu video tikai vienu reizi. Pieļauju, ka žurnālisti veidojot sižetu tomēr noskatījās to vairākas reizes.
0
janazakovica 09.10.2011. 22.33
glabeji pensionari..kuriem ir grutibas parvietoties kur nu vel kokaa kapt..kaa vini to striti kokaa meta sesas reizes un pipeja zem koka..kad no augsas pileja benzins..dziva parodij filma..kad imitejot glabssanu lauj-liek cilvekam nomirt lielas mokaas.
3
trewe2 > janazakovica 09.10.2011. 22.41
Vēl viens gudrinieks, ne? Ar mēli vai klabinot pa tastatūru cilvēkus glābt var visgudrāk, daiļāk un nekļūdīgāk… Uzdzīt tādus gudriniekus tur trepju galā, lai tad rāda ko spēj, balamutes…
0
piziks > janazakovica 09.10.2011. 22.56
Valdi, ir pietiekami daudz cilvēku izglābts un gana daudziem palīdzēts, lai piekristu Jūsu bābiskajai histērijai un nemākulības neatlaidīgajai attaisnošanai.
0
trewe2 > janazakovica 09.10.2011. 23.10
Optiskais, Savukārt šī replika jau ir histērija par to, ka kāda viedoklis nesakrīt ar Jūsu. Nu, tāda histērija, kādu minat, varbūt…. Bet varbūt ļoti vīrišķīga histērija…
0
gumijkoks 09.10.2011. 22.19
Man šķiet, ka šādus video vajadzētu atstāt profesionāļu izvērtēšanai.Kuram ir labāk, ja TV demonstrē, kā cilvēks, bezpalīdzīgi karājoties ar galvu uz leju, lēni mirst? Vai šoreiz nav pārkāptas žurnālista ētikas robežas? Ja raidījuma veidotāji ir lūguši atļauju piederīgajiem, tad atvainojos!
1
piziks > gumijkoks 09.10.2011. 23.03
Maraberzina:
1. nekādu, lieki emocionālu, tuvplānu materiālā nebija;
2. publiskā vidē notiekošo rādīt ir žurnālistu pienākumu daļa;
3. redzētais rada pamatu pieņēmumam, ka bojāgājušā radinieki ir ieinteresēti objektīvā izmeklēšanā, kam šis video noderēs, un — publiskošana tadīs sabiedrisko spiedienu, neļaus materiāla izpēti paslēpt “zem deķa”.
0
trewe2 09.10.2011. 22.17
Pareizāks virsraksts būtu, ja izņemtu 2 vārdus – :Streiča glābēji…
0
trewe2 09.10.2011. 22.14
Laikam jau, ka nav vairs stāstu ar ko publiku ņemt un reitingu celt :( Mums jau katru dienu mežos krīt visādi lidaparāti un glābējiem tā tīrākā rutīna… Esmu darbojies uz tādām augstām kāpnēm, kā tur pie koka. Galīgi nav tā ērtākā vieta lai darbotos, kur nu vēl visu ko mestu vēl kādus metrus augstāk.
“De facto” šādi turpinot ar stāstiem par slavenu cilvēku radinieku nelaimēm un spekulācijām par vainīgajiem tajās, iesoļos “post factum” teritorijā. Skumji!
0
bebiekste 09.10.2011. 22.13
>J.Biotops, Rīgā
Nu nez, tur sākumā džekam vajadzēja tikai trīs virves galabalus.
1. Piesiet kāpņu augšgalu
2. piesiet sevi, lai var pakāpties augstāk un strādāt ar abām rokām
3. un vienu garāku ar ko pacelt augšā visu pārējo
Bars ar večiem, bet tik vien izdomāja kā kārti nocirst pēc n-tajām! minūtēm.
26
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 22.32
puika, Pēc Jūsu replikas var saprast, ka nekad neesat nonācis situācijās, kad ir cietis cilvēks un tas nav standarta gadījums. Es ieteiktu nebārstīt asprātības par kārts nociršanu pēc 5 minūtēm, jo, acīmredzot, nestādaties priekšā stresu tur uz vietas un krīzes situāciju vadības sarežģītību.
0
piziks > bebiekste 09.10.2011. 22.50
Valdi, nepiekritīšu! Glābēji ir/tiem vajadzētu būt vispirms jau psiholoģiski sagatavotiem, lai stresu pārvarētu: ja klausītu Tev, tad visi ūdenslīdēji, kam regulāri līķi jāmeklē, nekad neko nebūtu atraduši un kad atrastu, mirtu ar sirdstrieku: tur, lejā, blakus ierdrošinoša un liela bara taču nav… :)
Ja darbus vadīja/iniciatīvu glābt vairāk izrādīja D-pils “lidostas” čalis un paši glābēji vairāk skatījās un paslinki palīdzēja, tad tāda “dienesta glābšana” nav saucama par profesionālu, pat ne par godprātīgu.
Puika, precīzi par attapības trūkumu, nocērtot padodamo kārti: attieksmē un rīcībās tur spiedās cauri postpadomiskais “avosj”. Arī team-work/komandas darba organizēšanu tiem glābējiem bija sveša, — tas videomatēriņā labi redzams un pierādāms.
Pati darba organizācija — plānošana, prognozēšana — VUGD arī stipri švaka: pietiekami bieži ir gan kokā uzlīdušu kaķu glābšana, vajadzība iekāpt pa logu vai pa balkonu, bet ekipāžas rīcībā līdz šim nebija nevienas (!) piemērotas iekares! Un, cik var noprast, visām ekipāžām nav arī tagad: virves rezerve ar pāris karabīniem un iekari neprasa pārmēru lielas finanses, bet vispirms intensīvu starpausu telpas lietojumu.
0
bebiekste > bebiekste 09.10.2011. 22.52
>Valdis Lācis
Rīt varēsim skatīties atkārtojumu, bet pec sižeta teksta varēja saprast, ka “mētāšana” vien aizņēma ~20 minūtes.
Un tas ko stāstu nav asprātība, bet pieredze. Tieši tā darīju kad vajadzēja strādāt uz augstām trepēm. Pie tam tā man galīgi nav ikdiena un no augstuma arī bišķiņ neomulīgi. Neesmu trenēts glābējs.
“acīmredzot, nestādaties priekšā stresu tur uz vietas un krīzes situāciju vadības sarežģītību.”
Piedod, bet dumjšs teksts.
PS. Es parasti nemēdzu dot padomus ar atpakaļejošu datumu, vai (kā te komentāros kāds teica) modelēt sen pagājušu nākotni. Bet šajā video glābēju rīcība izskatījās tik nožēlojami, ka nenoturējos.
0
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 23.07
Optiskais, Labi! Arī man ir šāda tāda pieredzīte tēmā. Tādēļ izsaku viedokli par tiem, kas te braši kritizē, kaut paši nekad pat tuvumā tādām lietām nav bijuši.
Tas, kas mulsināja mani bija cilvēki ap koku, kuri nebija iesaistīti konkrētajās darbībās, bet atradās krišanas zonā. Nebija norobežota teritorija.
0
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 23.15
puika, Es esmu redzējis arī to, kā izskatās tā “profesionālā” glābšana. Harvesteris tiktu atvests uz lafetes un iztīrītu pieeju lidaparātam, lai var piebraukt ar glābšanas tehniku. Cilvēkus glābtu no helikoptera utt. Bet izsūtītai VUGD vai BUB komandai ir jāimprovizē uz vietas ar to, kas ir un ik pa brīdim pielabojot lēmumus, kuri nav ieraksti viņu instrukcijās.
0
bebiekste > bebiekste 09.10.2011. 23.26
>Valdis Lācis
Piekrītu, ka jāimprovizē.
Bet drusku tak smadzenēm arī jābūt. Grūtākais moments bija uzgādāt pirmo virvi augšā deltaplāna vadītājam. Tad man nav skaidrs kāpēc arī nākamais gabals ir jāmet ar mešanu? Ja Tev ir virve, Tu jau vari uzvilkt augšā visu ko vajag ātri un operatīvi. Tā pat nav improvizācija, tam tā kā vajadzēja būt skaidram pašam par sevi. Ābece.
0
garausiitis > bebiekste 09.10.2011. 23.33
puika – neredzēju pilnībā visu sižetu, bet vai pirmie tur nebija zemnieki? Ko ta tie arī bolījās un neko nedarīja? Bij jābūt risinājumam ātrākam .
0
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 23.35
Es nezinu, kapēc nelietoja pirmo. Iespējamss, ka pilotam vēl bija posttr. šoks vai viņš vienkārši bija nesakarīgs. Iespējams, ka trepēs uzdzina “duhu”, lai pastrādā kamēr veči dod padomus. Tad jau jājautā, kapēc neieskrēja pie Sadales tīkla večiem pēc stabu “kaķiem”. Varētu piekāpt klāt un vismaz nofiksēt pasažieri dzīvībai ne tik bīstamā stāvoklī… Atbildes par visu var neiegūt nekad, par šo un to skatot materiālu kopā ar klāt bijušo aptauju.
0
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 23.37
klusais, Nu, labi vien, ka nedarīja. Bieži vien tādi “glābēji” sataisa problēmas vēl pulka smagākas.
0
bebiekste > bebiekste 09.10.2011. 23.37
>klusais
Es nebiju plānojis iesaistīties diskusijā par šo gadījumu. Būs jāskatās atkārtojums vai netā, kad būs pieejams video.
0
piziks > bebiekste 09.10.2011. 23.44
Klusais, zemniekiem nebija kāpņu.
0
garausiitis > bebiekste 09.10.2011. 23.47
Ir video pieejams. Nu pamest striķi jau varēja iemācīties…
Par stresu – domāju džekam ,kas lido ar deltaplānu nerviem vajadzētu būt kārtībā. Baidos , ka ar vājiem nerviem viņš līdz lidošanai netiktu.
0
trewe2 > bebiekste 09.10.2011. 23.47
Optiskais, Lūk tam nu gan negribētos ticēt. Gan jau kaut kas tāds katram mājās bija. Zemnieki, tomēr…
0
garausiitis > bebiekste 09.10.2011. 23.50
O.T. – johaidī , zemnieki dēļus, naglas, zāģi, āmuri un striķi drošībai varēja atrast. Priekš kam tad ir galva. Nav trepes , tad var tās kaut tā uzmeistarot , blakus tak dzīvoja noteikti. Nu paņem dēļus kaut tajā priedē ienaglo
0
bebiekste > bebiekste 09.10.2011. 23.58
>klusais
Viena zaraina egle arī noderētu.
Tikai es nepiefiksēju cik ātri zemnieki bija nokļuvuši tai vietā un cik ilgi gaidīja glābējus.
0
Ilziiiic > bebiekste 10.10.2011. 00.14
-> klusais
bet kas sižetā bija acīmredzams – pilots ir gatavs kaut Bermuda trīsstūri apsūdzēt, lai tikai tiktu no rūtainā vaļā.
visas nelaimes sakne ir viņš, bet par to sižetā nebija ne vārda.
viņš nomauca deltaplānu, un viņš zvanīja kaut kādiem “čomiem”.
ar to prokuroram pietiek.
taču žurnālistiem šķiet, ka tas ir pārāk garlaicīgs sižets.
kā jau parasti.
0
piziks > bebiekste 10.10.2011. 00.18
Valdi, ja tur būtu bijis pa rokai harvesters, forvarders vai kokvedējs ar vienkāršāko “Fiskars” hidromanipulatoru, asprātīgi un meistarīgi mežaveči abus noceltu ar kaut ar iekrāvēja nagiem vien: bildes mērogs aizdomīgi rādīja, ka strēles garums pietiktu… :)
0
bebiekste > bebiekste 10.10.2011. 00.22
>melējais
Nu ne gluži. Sižets bija par tuvinieku pretenzijām pret glābējiem.
0
piziks > bebiekste 10.10.2011. 00.32
Malējais, par pilota, kurš lidoja ar nereģistrētu aparātu un nereģistrētā lidojumā, pārkāpumiem un vainu tur neviens nešaubījās, jo tie nebija jaunumi…
Vai Tu uzskati, ka vajadzēja turpināt VUGD daugavpiliešus slavēt, kādi malači un piemelot, cik loģiski un attapīgi rīkojušies?
0
Ilziiiic > bebiekste 10.10.2011. 00.53
-> Optiskais Tēmeklis / puika
nu jā, dienestiem jāiedod iekšās par šādu joku. man tikai tāda sāja sajūta par to ieguvumu no tā visa.
rodas sajūta, ka dzīvība beigu beigās nav uz pilota, bet gan tikai glābēju sirdsapziņas (kaut kādā mērā iespējams ir).
un otrs iespaids, ka vugdd neviens pat pa kāpnēm nemāk uzkāpt.
kaut kā tie mūsu žurnaļugi pamanās tos sižetus iebarot mietpilsonim tā, lai tas ierītu tos līdz taisnajai zarnai. tādā veidā tiek cepta vienas rievas sabiedrība bez spējas saskatīt toņkārtas.
vai kāds ir redzējis sižetu par ugunsdzēsēju, kurš izglābis desmitiem cilvēku dzīvības? bet tādi tur ir katrs, kas ilgāk pastrādājis.
taču nevienu jau šie banālie stāstiņi neinteresē. nesaprotu šos žurnālistus, kā viņi spēj pārtikt no visiem tiem mēsliem ikdienā.
es gan pats klāt tajā pasākumā nebiju, bet kolēģiem bija spēcīgi iespaidi un stāstījums līdz ar to:
Slokas dzelzceļa stacijas sieviešu tualetē bija noķēruši kādu lūriķi. Tas bija iesvempies atejas bedrē un no pareizā rakursa vērojis norises, taču neveiksmīgā kārtā sastapies ar skatienu no augšas. Šis bija atteicies kāpt laukā un ugunsdzēsējiem tika uzticēts pieliet atejas bedri līdz ūkai, lai izsvēpētu nelieti no slēpņa. Izdzina, nomazgāja un izrādījies visnotaļ inteliģents cilvēks.
Man parasti šis pastāsts mostas atmiņā kontekstā ar visādiem dzeltenajiem un “pētneiciskajiem” žurnālistiem….pat ja tie veic sabiedrībai vērtīgu darbu.
bez šinderiem jau arī dzīve paliktu neciešami smacīga.
un vēl….ja tā padomā, bendes vēl 16tajā gs. bija vieni no godātākās ģildes pārstāvjiem.
ehhhh…..laiki…tikumi.
0
piziks > bebiekste 10.10.2011. 01.14
Nu ar Tevi un tādiem Taviem tekstiem ir stipri bēdīgi.
Labāk noliec kādu svecīti pie Dievmātes svētbildes, ja esi katolis, lai Tev nekad nevajadzētu pateikties godprātīgiem žurnālistiem par Tevis aizstāvēšanu un/vai izglābšanu.
0
bebiekste > bebiekste 10.10.2011. 01.15
>malējais
Var arī Tev piekrist par sensāciju medīšanu. Bet šoreiz es nepārmestu to kā galveno motīvu sižetam.
Atslēgvardi raidījumā ir “glābēju atbildību gan kriminālprocesa ietvaros nepārbauda”. Tas ir strīdīgs moments. Darīja, tiesa lēni, bet diez vai varēs pierādīt, ka darbojoties ātrāk būtu cits rezultāts. Vienīgi pārliecība, ka tad būtu izdarīts viss iespējamais.
Tur ir vēl pāris momenti:
-Pilots beigās nokāpj pats, pārvarot attālumu līdz trepēm pa zariem.
-Bŗīdī, kad sāk laist lejā Kristapu, uz trepēm neviens nedrošina, lai Kristaps neatsistos pret stumbru vai neuzdurtos uz kāda zara. Varbūt nebija droši tur atrasties, bet riskanta bija arī nolaišana.
0
bebiekste > bebiekste 10.10.2011. 01.43
>malējais
Sižets tomēr bija diezgan profesionāls. Bija visu pušu viedokļi, izņemot pašu iesaistīto glābēju. Kāpēc nebija, nezinu. Varbūt atteicās, jo vēl iepējama izmeklēšana.
Un vēl vispārinājums raidījuma beigās par glābējiem kā “sugu”, kas gan bija pasniegts kā liecinieku viedoklis.
0
Ilziiiic > bebiekste 10.10.2011. 02.20
Šeit viss ir citādāk. Tā ir dzīve. Tā nav briesmīga filma, māmiņ.
Un esmu sapratusi, ka vairs nebaidos no nāves. Tam nav nekāda sakara ar pašnāvībām. Nē, es mīlu dzīvi. Man patīk dzīvot. Bet nāve nav nekas traģisks. Tur ir miers. Tur nav jāslēpjas. Tur nav jābaidās. Tur nav jāmelo.
Neviens ne pie kā nav vainīgs. Nevajag vainot tos, kuri nesaprot, ko dara. Viņiem to neiemācīsi, neizstāstīsi, neparādīsi. Nevajag nosodīt bērnus, kuri ir pārliecināti, ka kaķis ir rotaļļieta, kas jautri bļauj, kad dedzina spalvu.
Tā ir dzīve. Tā nav siltumnīca. Te ir pilns ar sodrējiem. Sodrēji, sodrēji un fantastiski skaists saullēkts.
Wed, Feb 21, 2007 23:40
Vakara pēcpusē (hi hi – pēcpusē) sanāca satikties ar indieti. Indietis maza auguma, tādām atļukušām austiņām, mazliet pēc pērtiķa. Bet kā par brīnumu tāds vērīgs. Pateica, ka var just, ka esmu stipra sieviete. Njā. Pēc tās visas huiņas bija tikai divi ceļi – vai nu psihenīte, vai nu stipra. Laikam otrais.
Ar viņu tik jauki bija parunāties. Tas nekas, ka uz ielas visi lūrēja. Pofig, nospļauties par tādiem. Mani vispār pēdējā laikā maz, kas kasa. Tā pa īstam.
Uz pīpētavu atvilkās laikraksta šoferis un sāka man koļīties klāt. Viņam ap 60 kaut kur. Es pateicu, ka baigi aizņemta, un notinos.
Ak, jā, vēl uz ielas šo to satiku. Tā skatos un domāju – tiešām tā notikās? hm kaut kā neticās.. cik tālu var ciet, izrādās, aiziet. nu lab, pofig. augtpapēžu kurpes un kažoks.
tad vakarā es gāju pa ielu ar to indieti un par seksu domāju. indietis riktīgi pozitīvs, tāds – man nenormāli patikās. viņš neuzmācās. tikai komplimentu pateica. bet tā pieklājīgi, mīļi, uz operu sarunājām aiziet. tik sen operā neesmu bijusi.
nu jā.. tad es par seksu sāku domāt. domāju, domāju, tiesa ne īpaši ilgi. es esmu aizmirsusi, kas tas tāds. un ar kuru katru, kas pagadās, negribas.
da lab- es meloju. es nevaru. un nezinu, kad tas beigsies. Tikai moš tad, kad ilgāku laiku būtu nodzīvojusi ārpus lv. tur, kur nekad un nekas neatgādinās.
Taču tas ir vienmēr, visur – lielākais rīta laikraksts, avīžu slejas, augstkolas gaiteņi, brīži, kad mierīgi varētu izlīst no stūra vai uzskriet virsū. nē, nebūt nav tā, ka es visu laiku par to domāju. nē. ir daudz labāk. taču apzinos, ka vēl būs sekundes, minūtes, stundas, kad gribēsies nosprāgt.
nu vot – karoč es nevaru piekrāpt (nē, kāds tur piekrāpt – tas ir pavisam neatbilstošs vārds), nu, pieņemsim, vienkārši salaist ar citu. pat domājot par visiem mēsliem, kam esmu izgājusi cauri. nē un nē, nevaru. pakoķetēt – jā. pasmieties – jā. piemiegt ar aci – jā. taču ne – aiziet tālāk.
un vēl šodien pa rādžiņu skanēja tāda laba dziesma, kurai vārdi bija apmēram šādi – mums viss bija savādāk, un es taču tevi mīlēju, idiot.
kretīns, idiots, mērglis – muļķības tas viss. nu ko tur – ja negrib, tad neko. ja stulbs, tad neko. nu dzīve tāda…
Sat, Jun 30, 2007 0:07
Yess. Pasaulē ir vēl pietiekami daudz, ko atklāt. Piemēram, hiperaktivitāte. Gribas skriet, darīt, runāt, rakstīt, šķietami neizsmeļamā enerģijas pārpilnība, kas caurstrāvo katru šūnu. Nenokavēt. Būt klāt visur. Skatīties, domāt, just, daudz, daudz, daudz just, katru sīkumu, spēcīgi un kaislīgi, balansējot uz vājprāta robežas.
Sajūta, ka slēgtais izlauzies uz āru, savā ziņā daudz asāk un savādāk kā pirms gada – ar nobriedušā saprāta balsi un atšķirīgu sirds valodas dialektu.
Man vienalga. Jā, vienalga – un gribas kliegt, aiz tā, ka nav ko zaudēt, aiz tā, ka tas nebūt nav nedz jaunības maksimālisms, nedz vēlme izrauties no vienmuļās ikdienas, nedz arī jumta braukšana šī termina medicīniskajā nozīmē.
“Mani interesē galējību cilvēki. Ja mīlestība ir augstākā Dieva dāvana, tad – ko darīt tad, ja cilvēku piemeklē tāda mīlestība, kas ir pretrunā ar sabiedrības normām?” Pārfrāzējot Džilindžeru – ko darīt tad, ja piemeklē tāda mīlestība, kas ir pretrunā ne tikai ar sabiedrības normām, bet arī ar visiem psiholoģijas grāmatās minētajiem likumiem?
Savā ziņā es esmu galējību cilvēks. Bet tikai savā ziņā.
Mon, Jun 11, 2007 15:32
fiziskās traumas var pilnībā izārstēt. psihoemocionālās traumas pilnībā izārstēt nav iespējams. Tās paliek uz mūžu.
Tue, Mar 27, 2007 16:26
Sēžu un domāju, ko darīt. Māte apvainojusies, ka negribu tikties ar indieti. Došu indieša vietā priekšroku draudzenei. Aiziešu ar viņu uz solāriju. Piezvanīšu psihoterapeitei..
Sun, Feb 11, 2007 12:49
………………Negribu īstenībā domāt. Nu, cik var. Tāpat nenonākšu ne pie kāda slēdziena. Atkal nonākšu nekurienē, tātad, pie sākumpunkta. A sākumpunkts vispār nerullē. Zerropoint atgādina.
Njā. Tāds arī bija. Nulles punkts, fenozepāms, kažoks un augstpapēžu kurpes………..
Sun, Feb 11, 2007 12:49
0
Ilziiiic > bebiekste 10.10.2011. 02.28
*********************************************
un tagad dziļi vainīgā sejas izteiksmē savilktu viepli visiem akūti atvainojos, jo esmu no vienas puses tā kā iebraucis pārāk dzīļi, turklāt offtopikā…..bet no otras puses…..to pašu profesionalitāti jau vien mēs te ņemam priekšā…vai ne…
0
mārtiņš meiers_ > bebiekste 10.10.2011. 07.32
Malējais
Ieteiktu mēģināt pagulēt – avosj atlaiž biku…
0
gatis_rudavs 09.10.2011. 22.05
Pilnīgi piekrītu J. Biotopam par “gudrajiem” aculieciniekiem. Pirms iegūta atbilstoša izglītība (ne tikai teorija, bet arī prakse), komentārus vajadzētu paturēt pie sevis.
Pieļauju, ka arī smēķētāji bija ne jau no VUGD.
Raksta autoriem – labāk būtu uzrakstījuši, kā glābējiem jādara “melnais darbs” pēc nepārdomātas vai apzināti bezatbildīgas rīcības.
0
Aivars Krauklis 09.10.2011. 21.45
Sižets bija nedaudz hmm… teiksim – aromātisks. Tādos glābšanas darbos tāpat kā jebkurā mirstīga cilvēka darbībā noteikti būs kļūdas un tās ir jāvērtē, lai neatkārtotos. Videoierkastu arī tajā skaitā, stingri un profesionāli. Bet tik gudri aculiecinieki, kas, ne vella paši nejēgdami no malas pārliecinoši gvelž, ka visi darītāji visu darījuši nepareizi, neiztrūkst nevienā nelaimē. Teksti bija atbaidoši, toties žurnālistiem medusmaize.
2
+14
0
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@Ilziiiic > Aivars Krauklis 09.10.2011. 22.59
-> J.Biotops
nu tur bija acīmredzamas divas lietas – gan žurnālistu tradicionālā kāre pēc sensācijas, gan reāli neprofesionāla glābēja darbība.
pats esmu 90to gadu sākumā sabijis par vugdd ierindnieku četrus gadus un zinu šo darbu. būtu arvien glābējs, ja vien ļauti tur nedegradētos un algas būtu cieņu nepazemojošas.
tas, ko redzēju sižetā, ir visnotaļ tizluma apliecinājums. bet tas nav visa dienesta tizluma apliecinājums, bet gan konkrētā glābēja tizluma apliecinājums. ja cilvēks nemāk uzmest virvi pāris metrus virs savas galvas, tad tur var mācīties gadiem un jēgas būs maz. tas ir tikai apliecinājums, ka dienestā ir daudzi, kas citu darbu nekad nespēs atrast. bet zinu, ka tur ir ļoti daudzi, kas ir seriālu cienīgi varoņi, bet par to ne šoreiz.
fakts tāds, ka sižetā bija redzams pavisam reāls tizlums. to tiesā nekā nevarēs apliecināt kā tizlumu, bet tas bija tizlums. to redzēja katrs sprotiskāks cilvis. proti, ja divas reizes no sāna metot virvi uzmest neizdodas, ir muļķīgi to mest vēl trešo reizi tādā pašā veidā.
ļoti iespējams tur trāpījās galīgi nepieredzējis “boicis”. vismaz tā izskatījās pēc viņa galēji nepārliecinošās kāpšanas pa “bīdeni”. vēl ir iespēja, ka glābējam ir bailes no augstuma. lai cik paradoksāli nebūtu, daudziem glābējiem tādas ir un to var pamanīt tikai reizēs, kas līdzinās šīm. tās ir pietiekami retas un nav pietiekami viegli atklājamas mācību atlases kārtā.
Vārdu sakot, pat kaķi esmu no priedes cēlis nesalīdzināmi pārliecinošāk par šo visu glābšanas dienestu pazemojošo procedūru. ar to neesmu labāks, bet noteikti zinu, ka pasākumu varēja izpildīt nesalīdzināmi kvalitatīvāk. kā minimums – ātrāk.
es tur vēl saskatīju ātrus risinājumus, bet nu negribu uzmesties par mesiju, jo redzēju tikai sižetu. uz vietas neesmu bijis.
tas, ko tur visvairāk pārmet glābējiem, gan ir muļķības. ierasties izskatās, ka ātrāk nebija iespējams un piebraukt tuvāk maz jēgas. pienest izbīdeni var ātrāk kā piebraukt ar smago caur krūmiem. par autokāpnēm tur vispār varēja nemaz nemurgot.
un par to degvielu – bullšits. ja nestāvi metra rādiusā zem teces, nekas tur nevar aizdegties. bet zīmēties ar papirosu, protams, bija drošības noteikumu pārkāpums par kuru var arī pārsvērt svarus uz otru pusi tiesas gadījumā.
rezumējums:
glābējiem nebija nepieciešamā aprīkojuma un darbības bija lēnas.
bet par to netiesā.
tomēr vēlamais aprīkojums un ātrākas darbības iespējams būtu glābušas dzīvību. bet tikai iespējams.
vispār ir draņķīgi skatīties dziestošā feisā, kuram nevari palīdzēt.
nevienam nenovēlu.
lielā mērā ar to var skaidrot ugunsdzēsēju lielo alkoholisma procentu.
bezpalīdzības un vainas sajūta.
bet tas tikai personas brieduma jautājums.
ai, sarakstīju ar kļūdām, nepārlasīšu.
0
Ilziiiic > Aivars Krauklis 10.10.2011. 00.02
–
daudzi droši vien atceras LNT mēģinājumu “profesionālajā” Degpunktā VUGDD apsūdzēt pilnīgā neprofesionalitātē.
http://www.tvnet.lv/online_tv/8172
bet sanāca nodemonstrēt kārtējo žurnālistu tizlumu, kur nākošajā raidījumā Degpunta vadītāju Pencis “izģērba” līdz izsmieklam. Lai slēptu kaunu, skatos, ka tvnets šo sižetu ir veikli dzēsis no saviem arhīviem. žēl. bet nu vienreiz dzeltenie mēdiji dabūja pa visiem punktiem pēc nopelniem. a raidījuma vadītāja bija sagatavojusies gluži kā uz tiesu….a sanāca otrādi;))
skumjais visā tajā izrādās tas, ka sakritības dēļ tieši šajā starpgadījumā tomēr patiešām ir bijusi tizlošanās. un tagad sanāk, ka Pencis uzbraucis tvnet bez iemesla. un varēs viņu vazāt pa mēsliem. bet pēc būtības viņš neko nepareizu tajā sižetā nepateica un ierādīja, ka katram jādara savs darbs vispirms labi, lai varētu spriest par kāda cita paveikto.
_______________________________
atceros ugunsdzēsēja darbu:
1. “atkal ugunsdzēsēji atbraukuši visi piedzērušies, jo, skat, ūdens pieticis tikai piecām minūtēm”. (tieši tādā ātrumā iztukšojas kaujas autocisternas ūdens rezerve ar pilnu padevi)
2. deg divstāvu ēka pilnās liesmās. aiz sētas bariem dīkdieņu un viens skaļāk par otru izkliedz gudrus padomus. pēkšņi pa lapu klāto piebūves skārda jumtu neveiksmīgi nošļūc kolēģis un nokrīt uz muguras zemē. Uzkrīt uz pie jostas piestiprinātā kaujas cirvīša un izsit no vietas skriemeli. Dzirdu kā čoms zemē sāpēs mocās, bet es nevaru viņam palīdzēt, jo man rokās stobrs un pats esmu uz noslīdēšanas robežas. Viņš guļ sētas vienā pusē, kur sētas otrā pusē viss “fanu” pulks. Kliedzu, lai pasauc mediķus, kas turpat ātrajos vaktē notikumu, bet tā vietā šie bauro uz mani, ka es esot cūka un nepalīdzot savam cīņu biedram.
Tā tikai viena epizode, lai raksturotu cilvēku domāšanas veidu šādās situācijās.
Un līdzīgi starp citu ir arī ar visu mūsu valsti, ja kas…….
0