Kam labums?

Ekselents situācijas apraksts.

to opis
Mums ir Rasnačs, tad jau par svēto govi Muižnieci varam vispār aizmirst.

Nedrīkstetu aizmirst arī Rasnača saistību ar šo lietu. Te to piemin it kā starp citu, bet es domāju ka viņa nevērība pret saviem augsti apmaksātajiem amata pienākumiem toreiz un atrunāšanās tagad arī neliecina par augstu morāli un principiālu godīgumu. Nu labi, ja arī toreiz viņš neizlasot parakstīja to protokolu, tad tagad vajadzēja godīgi atdzīt ka ir bijis bezetbildīgs un pavirsšs, bet ne savas partijas bossu garā atmuldēties ar politiskajām spēlītēm valstī, ka viņš lūk ir izdarījis pareizi parakstot so dokumentu, bet tagad sliktā Čepāne grib viņu kopā ar “augsti godājamo” Satversmes Tiesas tiesnesi nomelnot. Vai tā ir godavīra cienīga runa? Tā runā politiskie salašņas, kuri šo sfēru izmanto ka liela labuma gūšanas avotu, neko vairāk.

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja Satversmes tiesa ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.
(2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)
10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata
(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.
(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.
(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

….Satversmes Tiesas Likums:

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.
(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:
1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) kurai ir nevainojama reputācija;
3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;
4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;
5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.

Vai kāds zinātājs zina, — vai nevienā likumā, kas uz ST tiesnešiem attiecas, laba reputācija — kā tikko Tiesībsarga kandidātiem — netiek prasīta. Un, ja reputācija VAIRS NAV LABA, likumi neko neparedz?

Vispirms paldies raksta autorei par pilsoniski atbildīgu un ētisku attieksmi, un izsmeļošu argumentāciju!
Šis Mužnieces un Rasnača gadījums parāda nelielu epizodi no Latvijas likumdošnas “ķēķa” (līdzīgi iepriekš kādā grāmatā aprakstītajam Latvijas tiesu “ķēķim”).
Ja šo gadījumu atstāj bez sekām (ja šie divi cilvēki aiziet no reālas atbildības), tad kādas valstij tiesības prasīt no parastā pilsoņa likumu ievērošanu?
Šis gadījums parāda Saeimas iekšējo procesu nesakārtotību. Ja var viltot Saeimas komisijas protokolu, tas nozīmē, ka arī likumdošnas aktu projekos var ierakstīt jebko, kas ir atsevišķu personu vai slēptu interešu grupu interesēs. Es pieļauju, ka šāds likumdošanas procesa dokumentu viltojumu gadījums Latvijā nav vienīgais.
Var diezgan pamatoti apgalvot, ka tā likumdošanas nesakārtotība (it kā “nesakārtotība”) būtībā ir kādu cilvēku mērķtiecīgi veidota situācija. Lūk jums arī viens no krīzes rašanās cēloņiem Latvijā!
Ko darīt?
1) Vajadzīgs Saeimas lēmumu pieņemšanas un dokumentu aprites procesa neatkarīgs audits, lai izstrādātu jaunu sistēmu, kas padarītu šādu viltojumu neiespējamu vai pietiekami ātri atklājamu.
2) Caurspīdīguma nodrošināšana – visiem likumdošanas procesiem (visos etapos) Saeimā ir jābūt pieejamiem sabiedrības kontrolei. Jābūt iespējām internetā iepazīties ar visu runāto un rakstīto informāciju digitālā formā, tajā skaitā, arī ar arhivēto informāciju. Ja, piemēram, Saeimas mājaslapā būtu pie konkrētā likumprojekta rakstītā teksta un lēmumiem par to klāt arī visi komisiju sēžu audioieraksti, tad viltojuma atklāšana varētu notikt daudz ātrāk.
3) Nepieciešams attīstīt zināšanas un prasmes politikas kontroles, likumdošanas procesa analīzes jomā – tas ir augstskolu darbs, tas ir arī nevalstisko oragnizāciju lauks.
Ir jāatceras, ka negodīgi politiķi tausta robežu – cik tālu mēs viņiem ļausim to pārkāpt. Vienai daļai politiķu (tiem no psihopātiskā spektra) ir varens kaifs izdot likumus citiem, bet pašiem tos pārkāpt. Un slepeni smieties par mums…
Jautājums ir par mums – cik ilgi vēl mēs ļausim ņirgāties dažiem politiķiem par sevi?
Varbūt, ka ir jātaisa pikets pie Satversmes tiesas, lai arī Kūtris iet prom par neētisku attieksmi pret likumpārkāpumiem?
Varbūt, ka ir jāprasa Valsts prezidentam nākt klajā ar iniciatīvu rosināt Kūtrim atkāpties un Muižniecei un Rasnačam iet prom?
Viņi taču taisa mums uz galvas. Mēs viņus apmaksājam no savas grūti nopelnītās naudas (ar nodokļiem), bet viņi ņirgājas par mums. Jo mēs to patreiz vēl ļaujam. Cik ilgi vēl?

Līdz zviedru sabiedrības līmenim vēl tālu, bet vismaz esam piedzīvojuši AŠ2 sabrukumu, atlika Hūte un tad būs daudz ātrāk.

Paldies autorei! Loģiski būtu, ja zem šī komentāra būtu parakstījušies daudzi LU profesori un pasniedzēji, arī juristi, kultūras darbinieki, skatuves zvaigznes, akadēmiķi, pašvaldību vadītāji, kuri tik aktīvi piedalījās Liepnieka pozitīvisma kampaņā…

Ja Kūtra pauduma mērķis bija pierādīt, ka ST priekšsēdētājs ir tikpat apšaubāmas morāles nesējs kā AT priekšsēdētājs vai KNAB priekšnieks, kā arī vēl vairāk diskreditēt tiesas varu, kuras prestižs jau tāpat ir ļoti zems, tas viņam ir spīdoši izdevies.

dzeris49, Nenoliedzot kampēju nopelnus vēlreiz atgādināšu, ka SC balstījis to mazākuma valdības un balsojis par daudziem sabiedrības interesēm neatbilstošiem likumiem.

Nevaru iedomāties, ka kaut kas līdzīgs notiktu jebkurā citā dem. valstī.
Par Muižnieci jau nekādi pārsteigumi, kārtējo reizi apstiprināja, ka PLL ir noziedzīga organizācija, un šī te dāma ir šīs te organizācijas seja un spogulis.
Toties ST vadītāja reakcija vispār ir ārpus veselā saprāta robežām.
Ja Kūtris patiešām arī domā, ko teica – te pat trūkst vārdu, kā lai to nokomentē.
Varētu ko līdzīgu gaidīt no ZZS vai PLL āmuriem, bet, ST vadītājs bez kādas izpratnes par tiesiskumu un demokrātiskās valsts pamatiem – nu, laikam kas tāds iespējams tikai muļķuzemē.
Jauka valsts izveidota 20 gadu laikā pateicoties PLL, ZZS, TB pūlēm ( Muižnieces jaunāko izpalīgu Rasnaču arī aizmirst nevajag).
Kur tikai paskaties – visur muižniecveidīgie un Kūtrim līdzīgie.
Par tādu ētiku šie vispār nav dzirdējuši.
Bet, reti pretīgi abi glumiķi – Kūtris un Muižniece, jātur viņu foto kā vemjamās zāles, ja ko sliktu ieēd.