Talkas organizatori: atkritumu šogad mazāk

Sestdien talkojām ar bērnu skolu pie Ķīšezera, savācām visu un beigās bija prieks, jo acs slīdot pāri pļaviņām un krūmājiem vairs neķērās ne aiz kādiem stiklu vai plastmasas mirgojumiem. Turpat pāri Ezermalas ielai pie Ķīšezera ielas bija lielais stikla un citu dzeram trauku kalns, savācām arī to, mēs pat šķirojām stseviški stiklus un kopā savācās liels kvantums. Šorīt pamodos agri no mirdzošās rīta saulītes un skriešanai izvēlējos maršrutu gar vakardienas sakopto vietu, noskrēju līdz ezeram, un tur jau atkal kāds pspējis – jauka vieta, pludmale, smiltis, ieēduši un atstājuši. Nepamanīja, ka bijis tīrs, tikai to, cik vieta ir jauka. Sestdienas veikums noteikti ir darījis savu – tie, kas mēs vakar bijām kopā zināsim, ka vieta ir jauka arī tāpēc, ka tīra.
Šāda tīrīšana ir roku darbs un to nav iespējams aizstāt ar ko citu. Lai satīrītu piemētātus krūmus, pļavas un mežus ir tas ir jāveic ar rokām, jāpaceļ vai jāizķeksē no zāles un zariem.

http://zinas.nra.lv/latvija/21437-jaunzeme-apvainojusi-seksualas-minoritates-apsver-iespeju-ignoret-talku.htm
palasiet
polirkorektuma dēļ neinformē tautu par plastmasu dedzināšanas kaitīgumu

Lai arī man nav simpātijas pret kriminālnoziedzniekiem, paskatieties uz kārtību Venstpilī. Rīgā arī tā varētu, ja vien Domei būtu gribēšana. Piemēram, guļamrajonos visas durvis ir aplīmētas ar „pokupaju vašu kvartiru , ar pievienotu telefona numuru. Kas vēl vajadzīgs , lai muncipāļi uzliktu sodu?. Bija mums vesela nodaļa policijā, kas cīnījās ar grafiti. Likvidēja, jo nespējot nekp noķert. Man gan naktīs šad tad ir izdevies redzēt tos ķēzītājus. Rezultātā Rīga ir visapķēzītākā pilsēta Eiropā. Salīdzinoši tīra, bet apķēzīta. Tas interesantākais ir tas, ka grafiti zīmētāji domā, ka viņi ražo kaut ko skaistu. Katrai teritorijai ir īpašnieks, nav bezsaimnieka zemes. Teritorijas sakopšanai būtu jābūt īpašnieku atbildībai. Maisiņu, pudeļu savākšana, zālītes nopļaušanai būtu jābūt dabiskai lietai. Ja nav sakopta – sods un naudiņa Rīgas domes kasē, lai var publiskos apstādījumus prišināt. Bet Rīgas domnieki labi jūtas arī saķēzītā vidē un negrib neko manīt. Tādi nu cūkas esam!

jauns.blogiem.l v/2010/04/26/50380.html

nevienam nav noslēpums, ka latvietis vidējais mīl dedzināt gan kūlu, gan arī, kas ir mazāk zināms un plaši apspriests – dažādus atkritumus un reizi pa reizei saindējas ar dūmiem, sadeg vai apdeg pats. Piemēram, vakar bija 70 kūlas ugunsgrēki, ir degušas ēkas un ir arī 12 maldinājumi. Mazāk zināms, bet arī ir patiesība un speciālisti to zina, ka sadedzināt plastmasu, PET pudeles vai sintētiskos audumus nenozīmē, ka sadegšanas produkti izgaist un neko ļaunu nenodara, bet gan rada veselu buķeti dažādu indīgu vielu.

Pirms vairakiem gadiem Somija mana draudzene paludza mani izvest pastaiga savu suni. Pie suna siksnas bija piestiprinaati vairaki maisini.Prasiju, kam tie?Man tika paskaidrots, ka draudzibai ir savi pienakumi un drauga atstatais ir jasavac.Man tas tobrid bija parsteigums.Tas ir varbut ka ar nujosanu, sakuma- kaut kadi divainie iet ar nujam, bet ja to skaidro,tad ta klust par popularu kustibu. Sabiedriba ir japieradina pie domas, ka maisinus var izmantot ari tam ,lai draugu spiras netraucetu lidzcilvekiem uzturet tiru apkartni.Vissmiekligakais ir tad, kad mans lielais dels prasa tevam vakara,-iedod man savus zabakus, jaaiziet lidz veikalam, bet ja kur iekapsu, tad ar taviem zabakiem.

Bieriņos pie Mārupītes krastiem priecājos par talku, kurā otro gadu piedalījāmies. Gadu neredzēti tuvāki un tālāki kaimiņi…. Visi laipni, draudzīgi, atvērti… Darbīgums, padarīta darba sajūtas… Žēl,protams, par to, ka tīrām citu pēdējos mēnešos nomestus gružus (kas tāpat šķita daudz mazāk, nekā iepriekšējā gadā), bet prieks, ka arī sakārtojam upītes krastus, iekārtojām izskaloto tiltu, un sakārtojām iepriekš nesakārtotas vietas/izgātuves.

Tieši šis ir tas brīdis, kad katram jāuzņemas atbildība par savu vidi, par savu valsti. Kas var būt labāks, par to, ka Tavs bērns priecājas par tīro vietu, ko pats ar savām rociņām veidojis? Kā citādi bērns iemācīsies par pienākumu, kāds ir jebkuram pilsonim, ja ne ar citu piemēru?

Ka Ja ne es, tad kurš? Ja ne Tu, tad kurš?

Tieši tas arī ir tas kas mani dzina šogad uz talku. Nejau lai palielītos kādam, tīri pašam sev. Un sajūta nav salīdzināma ne ar ko citu.

Šogad nav tās sajūtas kas bija pagājušogad. Piemēram Ogrē pagājušogad talkoju vispiemēslotākajā vietā, kurā šogad aizsūtīti pāris knapi kustošies pensionāri (nekādu pretenziju pret pensionāriem). Iespējams tas norakstāms uz sajūtu pretstatu kas bija toreiz un ir tagad.

Nepiekrītu,ka atkritumu ir mazāk…
Jelgavnieki-iztīriet Rīgas ielas grāvjus,neviens neko netīrīja!!!
Ozolnieku mežos bumbubedrēs pilns ar “liela gabarīta”atkritumiem…
Televīzijā jau teica,Zemgalē viskūtrākie…

Kādā Rīgas mikrorajonā (tāpat kā daudzos citos mikrorajonos) cilvēki ir sadalījušies suņu īpašniekos, sētniekos un pārējos (pārējos pamanīt ir visgrūtāk, tāpēc reizēm šķiet, ka visi, kas nav sētnieki, pastaigājas ar suņiem).
Un nav tā, ka mikrorajons būtu vai nu tikai krievu vai nu tikai latviešu apdzīvots, vai arī – ka suņu īpašnieki būtu krievi un sētnieki latvieši, vai otrādi. Proti, nacionālajā aspektā šī mikrorajona piemēslošanu apskatīt ir grūti.
Taču tas tiek piemēslots – katru rītu pirms darba un katru vakaru pēc darba suņu īpašnieki izved savus suņus nokārtoties zālājos vai uz gājēju celiņiem (pieklājības norma savākt aiz sevis un sava suņa te nav populāra, te visu atstāj tur, kur suns noliek).
Un tas tiek satīrīts. Cik nu kārtīgs ir katrs sētnieks – cits paviršāks, cits uzcītīgāks, bet katru dienu vismaz uz īsu brīdi mikrorajons ir tīrs. Pirms atkal nav atnākuši suņu īpašnieki ar suņiem.
Kas man šķiet dīvains šī parastā mikrorajona parastajā dzīvē? Ka tā viss notiek neskatoties uz to, ka sētnieki pazīst suņu īpašniekus un suņu īpašnieki pazīst sētniekus. Tas, ka viņi savā starpā reizēm pat sasveicinās, varbūt pat par laika apstākļiem parunājas. Un vēl tas, ka pārējie to visu redz.
Valstī (tik mazā valstī kā Latvija) ir apmēram tāpat kā vienā parastā mikrorajonā. Ir mēslotāji, mēslu savācēji (vismaz talkas dienā) un ir arī pārējie (kas pieņemsim, ka nemēslo, bet arī nevāc). Un viens ir skaidrs – kamēr ir mēslotāji, būs nepieciešami mēslu savācēji. Tāpēc vajadzētu izskaust mēslotājus. Kas ar to varētu nodarboties, ņemot vērā, ka mēslu savācēji jau ar kaut ko nepieciešamu nodarbojas? Varbūt pārējie.

visneglītākā aina paveras tad, kad nokūst sniegs bloku māju pagalmos.
Tūkstošiem kaku, maisiņu un pudeļu. Šajos rajonos ar talkām tā pašvakāk.

http://foto.delfi.lv/show_original/1257446/

Valdis – un baļķis !
:)))

Jaaa. diemzel mes esam tadi kadi esam. citi savac to kas aiz itiem ir. :( tas ir skumji..
Bet nu vismaz laicinju var papriecaties par to, ka tirs :)

Latvija ”svalko”, tīrs ir ne tikai tur, kur visu sakopj, tīrs ir arī tur, kur nemēslo. Es atbalstu to, ka šie mēsli ir jāsavāc, bet, kad Valsts Prezidents atkal pēc talkas lepni ziņos par savāktajām atkritumu tonnām, manī no lepnuma par savu valsti nebūs ne druskas, drīzāk skumjas. Tādi nu esam.

Nepanesu zīmēšanos !
masu apstulbināšanas un zombēšanas pasākums
tai jaunzemai pirmkār ar galvu nav labi
par Zatleram nācās izteikties
ar talkām divreiz gadā kā Vācijā te nebūs
otrkārt
jāsakārto atkritumu savākšanas šķirošanas pārstrādes sistēma
redzēs cik ilgi tie melnie maisi ceļmalēs stāvēs ?

Ir divas iespējas – aiziet un satīrīt vietu, kur tev un taviem līdzcilvēkiem uzturēties, vai stāigāt nīgram līdz ausīm mēslos un pukstēt, cik visi ir slikti. Talkai nav ne vainas un talku tradīcijas mūsu zemē ir radušās sen pirms Ļeņins bija piedzimis. Iešu pie tautas.

Ja visus tos, ka braukuši dzērumā (1.0 – 2.0) liktu nevis uz sutkām, bet sūtītu mežā vākt atkritumus, tad talkas Latvijā diez vai būtu vairāk vajadzīgas. Bet tos, kuriem bijušas vairāk nekā 2.0 promiles – 2 nedēļas sūtīt parkos, skvēros un pagalmos vākt suņu mēslus. Tad nu gan mēs laikam arī būtu tīrākā Eiropas valsts.

mēsloja vienmēr un mēslos mūžīgi mūžos… tāda ir cilvēku daba. Un tu, putniņ, arī esi nometis papīru zeme ;-)) kaimiņš redzēja… Bet kopumā ņemot – man tas viss atgādina liela Ļeņina dzimšanas dienai veltītas talkas ;-))) http://www.nerrs.co.cc/

Es nepiedalos, jo zemē neko nemetu.

Valstī kaut kas jādara, lai apturētu šo te visu iespējamo vietu piemēslošanu.
Pirmkārt, jāaudzina ar naudu, Singapurā sods par izsmēķa nomešanu uz ielas, šķiet, 500$, visur ES par dabas piemēslošanu milzu sodi, tur nevienam pat prātā neienāk sarīkot pikniku un atstāt aiz sevis mēslus, izņemot, varbūt, iebraucējiem, jau no bērnudārza vecuma notiek ekoloģiska audzināšana, ja kāds redz, ka otrs mēslo – goda lieta par to ziņot, lai tas saņem sodu.
Latvijā nav vienotas un koordinētas valsts politikas, mīksti sodi, katastrofāli zems ekokultūras līmenis, neviens nesteidzas ziņot par piecūkotājiem.
Sistēma, ka vieni mēslo, citi aiz tiem vāc, galīgi garām.