Kategorijas: Infografika

Infografika: Eiropas politiskās mežģīnes

Izmaiņas valdībās piedzīvojušas divas Eiropas valstis. Pagājušajā piektdienā pēc 4. marta Itālijas parlamenta vēlēšanām, kad neviena no partijām neguva absolūtu vairākumu, beidzot amata zvērestu nodeva jaunā Itālijas valdība. To vadīs populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un labējās Līgas koalīcijas kandidāts jurists Džuzepe Konte.

Savukārt pēc korupcijas skandāla Tautas partijā uzticības balsojumu zaudēja Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs. Par jauno Spānijas premjerministru kļuva līdz šim opozīcijā esošais sociālistu līderis Pedro Sančess.

Kāda politiskā virziena spēki pašlaik ir pie varas ES valstīs

 

Infografika: Plastmasas jūra

Viens no šaušalīgākajiem piemēriem, kur var redzēt plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi, ir tā dēvētais Klusā okeāna atkritumu pleķis. Šā gada martā zinātnieki paziņoja, ka okeānu straumju vienkop sanestā plastmasas “kontinenta” izmērs sasniedzis 1,6 miljonus kvadrātkilometru jeb trīs reizes lielāku teritoriju par Franciju.

 

 

E-ceļš

Zviedrijā mazliet uz ziemeļiem no Stokholmas uzbūvēts divus kilometrus garš ceļa posms, kur tiek izmēģināta elektrisko automobiļu uzlādēšana braukšanas laikā — asfaltā ir iebūvēta strāvas sliede, kurai var pieslēgties īpaši pielāgoti braucamrīki.

Dienvidi pret ziemeļiem

Pasaules Veselības organizācija jaunā ziņojumā publiskojusi secinājumu, ka tā dēvētajai Vidusjūras diētai tikpat veselīgs konkurents ir ziemeļvalstu diēta. «Abas diētas atstāj labu iespaidu uz veselību. Par to nav šaubu,» saka Žao Breda no PVO. Ziņojumā teikts, ka abas diētas palīdz saglabāt veselīgu svaru un samazina saslimstību ar sirds slimībām un atsevišķiem audzējiem.

Infografika: 5 mīti par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu

Gatavošanās 25. maijam, kad stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), atklāj ne vienu vien “robu” uzņēmēju zināšanās par personas datu apstrādi. Aptauja, kas veikta pēc zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” un IT uzņēmuma “Squalio” pasūtījuma, liek secināt, ka trūkst izpratnes par ļoti svarīgiem GDPR aspektiem.

Tādēļ “Sorainen” un “Squalio” sagatavoja apkopojumu par izplatītākajiem mītiem, kas saistās ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un personas datu apstrādi.

Mīts: Mūsu uzņēmumā personas datus neviens neapstrādā

Patiesība: Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, nepieciešami darbinieki, tādēļ personas dati personālvadības vajadzībām tiek apstrādāti gandrīz ikvienā uzņēmumā, arī atlasot jaunus darbiniekus. Taču aptaujā, ko pēc “Sorainen” un “Squalio” pasūtījuma veica pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, 41% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka personas datus neapstrādā, kad tiem tika taujāts par darbībām, kas veiktas, lai sagatavotos GDPR. Vienlaikus tikai katrs otrais uzņēmējs (52%) norādīja, ka personas datus apstrādā personālvadības vajadzībām, bet tikai katrs divpadsmitais (8%) minēja rekrutēšanas un atlases procesus.

Mīts: par GDPR pārkāpumiem īpaši lielu sodu nav

Patiesība: Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz ļoti bargus sodus par personas datu apstrādes pārkāpumiem, proti, tie var sasniegt 4% no uzņēmuma globālā apgrozījuma vai 20 miljonus eiro. Pēc “Sorainen” un “Squalio” pasūtījuma veiktajā aptaujā tikai katrs ceturtais uzņēmējs (25%) pareizi norādīja maksimālo soda apmēru.

Mīts: Par datu apstrādes pārkāpumiem atbildēs valde, uzņēmuma vadītājs un īpašnieks

Patiesība: Likuma priekšā pilna atbildība ir datu pārzinim, proti, uzņēmumam, no kura līdzekļiem būs sedzami arī visai lieli sodi par GDPR pārkāpumiem. No aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem tikai 16% pilnīgi pareizi norādīja, ka vispirms par pārkāpumu atbildīgs ir uzņēmums, bet katram piektajam (18%) nebija zināms, kurš atbildēs par GDPR pārkāpumiem.

Mīts: Piederība arodbiedrībām nav sensitīvi personas dati, bet maksājumu kartes numurs – ir

Patiesība: Atbilstoši GDPR, sensitīvi dati ir informācija par cilvēka rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko vai politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī ar veselību vai seksuālo dzīvi saistītas ziņas. Nenoliedzami, maksājumu kartes numurs tāds nav. Tā ir vienkārši rūpīgi glabājama personīgā informācija, kuras nozaudēšana var radīt nopietnas finanšu sekas.

Savukārt ziņas par piederību arodbiedrībai tieši tāpat kā politiskie uzskati, ticība, seksuālā orientācija noteiktās situācijās var pakļaut cilvēku diskriminācijai vai atšķirīgai attieksmei darba tirgū, tādēļ šie ir īpašas kategorijas dati, kuru apstrāde tiek ierobežota. Pārkāpumu gadījumā var tikt piemērots arī bargāks sods.

Mīts: digitālajā vidē personas dati “neceļo”

Patiesība: lielākā daļa cilvēku digitālajā apritē esošo informāciju, pēc kuras var identificēt konkrētu personu, neuztver līdzīgi kā telefona numuru, adresi vai personas kodu. Tā šķiet bezpersoniska, kaut arī patiesībā ir pat ļoti personiska. Proti, arī interneta protokola (IP) adrese, sīkfailu (cookies) identifikācijas numurs datorā, atrašanās vietas dati mobilajā tālrunī, e-pasts ir personas dati, kuru apstrādi regulē GDPR.

“Norstat Latvija” aptauja tika veikta laikā no 19. marta līdz 9. aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Infografika: Jeruzaleme un sadrumstalotā zeme

Protestos pret ASV vēstniecības atklāšanu Jeruzalemē pirmdien Izraēlas spēku un palestīniešu sadursmēs uz Gazas joslas un Izraēlas robežas nogalināti 59 palestīnieši un aptuveni 3000 ievainoti. Tas ir lielākais vienā dienā nogalināto palestīniešu skaits kopš 2014. gadā notikušā kara starp Izraēlu un grupējumu Hamas.

Uz ASV vēstniecības oficiālo atklāšanu pirmdien bija ieradies valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans, prezidenta Trampa meita Ivanka un viņas dzīvesbiedrs Džareds Kušners, kā arī ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins.

Savukārt Palestīnas pašpārvalde otrdien atsauca savu sūtni ASV, protestējot pret ASV vēstniecības Izraēlā no Telavivas pārcelšanu uz Jeruzalemi.

Jeruzalemes liktenis ir dziļi emocionāls jautājums konfliktā starp Izraēlu un palestīniešiem. Izraēla ir pasludinājusi Jeruzalemi par savu galvaspilsētu, bet palestīnieši pretendē uz Austrumjeruzalemi kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu.

Sadrumstalotā zeme.

Lielā diena

Miljoniem cilvēku visā pasaulē 19. maijā ziņkārīgi sekos kārtējām precībām britu galmā, kad gredzenus mīs princis Harijs (33) un amerikāņu aktrise Megana Mērkla (36). Britu kāzu rīkotāju kompānija Bridebook lēš, ka šīs būs visu laiku dārgākās karaliskās kāzas — tās varētu izmaksāt 32 miljonus mārciņu (36,5 miljonus eiro), no kuriem lauvastiesa (30 miljoni mārciņu) atvēlēti drošības pasākumiem.