Kategorijas: Infografika

Pirmo reizi Latvijā tapušas jauniešu vadlīnijas uzvedībai tiešsaistē

Samsung skola nākotnei sadarbībā ar Rīgas Skolēnu domi un jauniešiem visā Latvijā radījusi unikālu projektu – Latvijā pirmo jauniešu netiķeti jeb uzvedības vadlīnijas tiešsaistē. Tajā ietverti būtiskākie punkti par digitālo uzvedību, e-saziņu, drošību un privātumu, kā arī autortiesību ievērošanu. Aicinot ar netiķeti iepazīstināt visus Latvijas jauniešus, tā nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī tiks izsūtīta Latvijas skolām.

83% Latvijas jauniešu uzskata, ka internetā ievēro ētikas pamatprincipu “Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev”, liecina Samsung skola nākotnei aptaujas dati. Tajā pašā laikā jaunie cilvēki atzīst, ka izmanto nelicencētu saturu, mēdz lietot tiešsaistē izdomātu identitāti, neiejaucas vai pat saasina situāciju, redzot naidīgu vai vardarbīgu saturu.

“Jauniešiem jādomā par savu uzvedību, darbībām un to sekām, tādēļ ir tapusi šī netiķete. Tajā mēs stāstām, kas būtu jāievēro katram saprātīgam jaunietim. Apkārt ir daudz cilvēku, kuri neapzinās, kā viņu publicētais saturs sociālajos portālos vai saziņas platformās ietekmē apkārtējos. Ir cilvēki, kas neapzinās, cik jābūt uzmanīgiem gan internetā, gan uz ielas. Lai mazinātu dažādu starpgadījumu skaitu, mēs vēlamies veidot apziņu, ka ar savu rīcību varam ietekmēt gan savu, gan līdzcilvēku drošību,” uzskata Rīgas Skolēnu domes pārstāve Anita Ramka.

Latvijas jauniešu netiķete

  1. Ko par Tevi stāsta Tavas Instagram fotogrāfijas? Kas atrodams Google? Veido pārdomātu digitālo tēlu!
  2. Izcelies pūlī – sasveicinies un atvadies arī tiešsaistē!
  3. Arī e-saziņā izmanto literāru valodu, liec garumzīmes un komatus. Tevi sapratīs labāk!
  4. Neapber skolotāju ar naksnīgiem SMS. Skolotāji nedzīvo internetā!
  5. Atvainošanos, sliktas ziņas un īpašus dzīves paziņojumus atstāj klātienei!
  6. Neatstāj savu mīļāko mūziķi uz ielas. Cieni autortiesības!
  7. Tevis radītās Instagram memes un GIFi ir tādi paši autordarbi, kā tavs zinātniski pētnieciskais darbs. Aizsargā savu jaunradi!
  8. Pirms gada pazudušais kaķis, visticamāk, jau atradies. Izvērtē, pirms pārpublicē! Neizplati novecojušas, maldinošas vai nepatiesas ziņas!
  9. Ja nevēlies, lai pseido-draugs klauvē pie Tavām durvīm, nepublicē internetā personīgus datus un adresi.
  10. Par “izsargāšanās metodēm” jādomā arī internetā! Nozīmīgākajiem sociālo tīklu, e-pastu un finanšu kontiem izvēlies drošas paroles un izmanto vairāku faktoru autentifikāciju.
  11. Mazini riskus – uzliec UPDATE un izslēdz, ja nelieto! Lai pasargātu viedierīces pret kiberuzbrukumiem, regulāri atjauno visas lietotnes un operētājsistēmu. Atslēdz WiFi, Bluetooth, Location un atinstalē lietotnes, ja nelieto.
  12. No “piedūriena” līdz mobingam ir tikai viens solis. Nedari otram to, ko nevēlies, lai dara Tev!
  13. Ja klases WhatsApp čatā kādu pazemo, – nepiedalies, bet novērs! Ja e-vidē redzi pārkāpumus un nereaģē, tu vairo vienaldzību sabiedrībā!
  14. Neliec dzīvei filtrus, Tev nav jābūt Insta-ideālam!
  15. Dzirdi dzīvi, izņem austiņas! Sērfošana internetā, elektroniskā saziņa un skaļas mūzikas klausīšanās nav pieļaujama, esot uz ielas vai dzelzceļa tuvumā. Neapdraudi sevi un citus!
  16. No #Instafood bildēm nepaēdīsi, ar izpletni internetā neizlēksi un piedzīvojumu stāstus mazbērniem nesavāksi. Izdzīvo realitāti!

Tabletes no vistu kūts

Zinātnieki no Skotijas Rozlina institūta, kas 1996. gadā pārsteidza pasauli ar pirmo klonēto zīdītāju — aitu Dolliju —, tagad nākuši klajā ar novatorisku un lētāku risinājumu dārgu zāļu ražošanai. Viņi piedāvā ģenētiski «apmānīt» olas, lai par farmācijas fabriku kļūtu vistu kūts.

Infografika: Kultūrpatēriņa pētījums apliecina – Latvija ir kultūras lielvalsts

Pētījums “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums“ apliecina, ka Latvijā nemainīgi augsts saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē kultūras pasākumus un aktivitātes – arī 2018. gadā šis rādītājs bijis augstāks par 90% atzīmi – un sasniedzis 92%, informē Kultūras ministrija.

Pēdējā gada laikā 32% aptaujāto piedalījušies 6-10 dažādās kultūras aktivitātēs, 28% – 1-5 kultūras aktivitātēs, ¼ daļa – 11–15 dažādos kultūras pasākumos, 8% pat 16 un vairāk kultūras norisēs un vien 8% atbildējuši, ka nav piedalījušies nevienā. Pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar laiku pirms trim gadiem, 2018. gadā kultūras pasākumus biežāk un tikpat, cik iepriekš, apmeklējušas teju divas trešdaļas jeb 62% iedzīvotāju; retāk – trešā daļa aptaujāto.

Augsta ir Latvijas iedzīvotāju līdzdalība kultūras aktivitātēs kopā ar nepilngadīgajiem bērniem un mazbērniem – 79% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir šāda vecuma atvases, kopīgi apmeklē kultūras pasākumus.

Pēdējās desmitgades laikā ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē atrakciju un izklaides parkus (+8%), pagasta vai pilsētas svētkus (+7%), populārās mūzikas koncertus (+6%) un profesionālos vai amatierteātrus (+5%). Savukārt samazinājies grāmatu lasītāju īpatsvars (-17%), bibliotēku apmeklētāju (-7%) un kultūras pārraižu skatītāju (-22%) īpatsvars.

2018. gads bijis labākais Latvijas kino vēsturē – Latvijas filmas kinoteātros skatījušies 560 257 iedzīvotāju, pašmāju filmu ieņēmumi sasnieguši 2 511 040,68 eiro jeb 18,85 % kopējā tirgus daļas.

62% Latvijas iedzīvotāju veic ar kultūru saistītas aktivitātes internetā – skatās kino, klausās mūziku, lasa kultūras portālus, iegādājas biļetes un veic citas darbības.

Pētnieki izdarījuši arī secinājumu, ka Latvijas iedzīvotāju mobilitāte kultūras patēriņā ir augsta – aptuveni puse iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē arī ārpus savas dzīvesvietas: 57% savā reģionā, 40% citā reģionā, 56% valsts galvaspilsētā Rīgā, savukārt 80% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē savā pilsētā vai pagastā. Reģionālās koncertzāles piesaista arvien lielāku auditoriju, kļūstot par kultūras un sabiedriskās dzīves magnētiem.

Izaicinājums turpmākajā kultūras iestāžu un kultūras pasākumu organizatoru darbā būs esošās auditorijas saglabāšana un jaunas piesaistīšana, kā arī jaunu kultūras pakalpojumu veidošana kultūras patēriņā neaktīvajiem un sociāli mazaizsargāto grupām, kultūras pieejamības nodrošināšana diasporai, kultūras aktivitāšu piedāvājuma dažādošana un digitālo iespēju izmantošana kultūras patēriņa veicināšanā.

Pētījuma uzdevums bija iegūt aktuālos datus par Latvijas kultūras patēriņu, kultūras un sabiedrisko līdzdalību pēdējā gada laikā, kā arī padziļināti analizēt kultūras aktivitāti jauniešu vidū, digitālo kultūras patēriņu, kā arī reģionālo kultūras pieejamību, turpinot kultūras patēriņa pētniecības “tradīciju,” kas Latvijā aizsākta 2007. gadā.

Pētījumu Kultūras ministrijas (KM) uzdevumā veicis Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība Culturelab.

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai “uz papīra”

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai “uz papīra”, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā “Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?”.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši “uz papīra”. “Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,” norāda Krūmiņa.

Krūmiņa Latvijas Radio piebilda, ka revīzijā galvenais secinājums bijis gana skarbs – finansējums medicīniskajai rehabilitācijai ir audzis, taču izmaiņas nejūtot nedz ārstniecības personas, nedz pacienti.

Viņas skatījumā, to pierāda tas, ka arvien vairāk pieaug ilgstoši slimo cilvēku skaits, pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits, pieaug arodslimnieku skaits u.tml.

Pēc Krūmiņas vārdiem, VK revīzijā nav atradusi mērķi, kurp būtu vērsta medicīniskās rehabilitācijas sistēma. Tāpat konstatēts, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcām nav mērķtiecīgas rīcības, lai cilvēki, kuriem tas nepieciešams, saņemtu medicīnisko rehabilitāciju, tas ir pilnībā atstāts viņu pašu ziņā, līdz ar to daļa no viņiem to nesaņem.

Krūmiņa uzsvēra, ka primāri ir jāsakārto sistēma, bet tikai papildus naudas došana problēmas nerisina.

Agrāka rehabilitācijas sākšana ir viens no instrumentiem, lai cilvēks pēc slimības iespējami ātrāk varētu atgriezties darbā. Tomēr revīzijā konstatēts, ka pacienti darbspējīgā vecumā nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus nesaņem gana ātri. Turklāt no kopējā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita tikai 8% cilvēku strādā. Pieaug arī slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk par pusgadu, un personu skaits, kurām darbnespējas lapā norādīts cēlonis “arodslimība”.

Revīzijas rezultāti liek secināt, ka pašlaik rehabilitācija nepietiekami fokusējas uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un darbspēju atjaunošanu.

Piemēram, aptuveni ceturtajai daļai strādājošo, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, kā cēlonis minēta kāda no muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnozēm. Speciālisti norāda, ka rehabilitācijas saņemšanai slimības sākumposmā ir milzīga nozīme, lai saīsinātu darbnespējas periodu. Tomēr 75% muskuļu un skeleta sistēmas slimību pacientu rehabilitācija nav sniegta vispār, secinājusi Valsts kontrole.

No 2014. līdz 2017.gadam finansējums rehabilitācijai palielinājies par aptuveni 30%, un VM plānojusi, ka rehabilitācijas pakalpojumi jāuzlabo tieši pacientiem ar onkoloģiskajām un sirds un asinsvadu saslimšanām. Taču revīzijā konstatēts, ka līdz šim nav izpildīts neviens no noteiktajiem uzdevumiem – nav palielināta pakalpojumu pieejamība onkoloģiskajiem pacientiem, nav sagatavota kardioloģiskās rehabilitācijas programma, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, saglabātu vai uzlabotu darbspējas un novērstu nepieciešamību nonākt stacionārā.

Rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo onkoloģisko pacientu skaits nesasniedz pat 1% no kopējā saslimušo skaita, uzsver Valsts kontrolē. VM neesot arī datu par kopējo insulta pacientu skaitu, kuriem būtu nepieciešami dienas stacionāru, ambulatoro ārstniecības iestāžu un mājas aprūpes pakalpojumi medicīniskajai rehabilitācijai. Tomēr tieši agrīna rehabilitācija insulta pacientiem nodrošinātu ārstniecības nepārtrauktību un efektīvāku ārstēšanos. Nekoordinējot valsts līmenī insulta pacientiem nepieciešamos pakalpojumus, rehabilitācijas iespēju meklēšana ir atstāta pašu pacientu un viņu piederīgo ziņā.

Lai insulta pacientiem samazinātu uzturēšanās laiku slimnīcās, ir iespējas rehabilitācijas pakalpojumus saņemt mājās, taču attālākās lauku teritorijās speciālistu trūkums un ārstniecības iestādēm neizdevīgais tarifs ierobežo šo pakalpojumu pieejamību, norāda Valsts kontrole.

Latvijas veselības aprūpes modelī centrālā persona, kura koordinē pacienta ārstēšanu, ir ģimenes ārsts, tomēr revīzijā secināts, ka VM nav pietiekami stiprinājusi ģimenes ārstu lomu pacienta rehabilitācijā. Tieši ģimenes ārstiem jāspēj savlaicīgi atpazīt invaliditātes riskus un aktīvi jāvirza pacienti rehabilitācijas saņemšanai, tā mazinot invaliditātes iestāšanās risku un efektīvāk izmantojot veselības aprūpes resursus. Ja laikus netiek identificētas pacienta rehabilitācijas vajadzības, pacienti nepieciešamo rehabilitāciju saņem novēloti un tas nozīmē, ka pacienta funkcionēšanas spēju atjaunošanai jāpatērē vairāk resursu. Arī revīzijā aptaujātās ārstniecības iestādes, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, ir norādījušas uz ģimenes ārstu nepietiekamo izpratni par rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā.

Liela nozīme ir arī pacienta līdzdalībai savas veselības uzturēšanā un problēmu risināšanā. Speciālisti Valsts kontroles revidentiem norādījuši, ka pacientu izpratne par rehabilitācijas nozīmi ir nepietiekama, dažkārt cilvēkiem trūkst arī motivācijas aktīvi līdzdarboties savas veselības uzlabošanā. Valsts kontroles ieskatā, tieši ģimenes ārstiem ir jāvada pacienta rehabilitācijas process, palīdzot pacientam sasniegt pozitīvu ārstniecības rezultātu.

Valsts kontrolē norāda, ka rehabilitācijai realitātē ir jākļūst par pilnvērtīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. Lai to panāktu, Valsts kontrole VM sniegusi vairākus ieteikumus, kurus ieviešot, tiks stiprināta rehabilitācijas loma ārstniecības procesā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus valsts finansētus rehabilitācijas pakalpojumus.

Valsts kontrole uzskata, ka ir jāpilnveido ģimenes ārstu izpratne par rehabilitācijas nozīmi, jāizvērtē iespēja noteikt prioritātes valsts apmaksātiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem. Rehabilitācijā pakalpojuma kvalitāte ir jāvērtē pēc sasniegtā rezultāta, uzsver Valsts kontrole. Lai vērtētu medicīniskās rehabilitācijas efektivitāti, pasaulē parasti izvēlas kādu atskaites punktu, piemēram, darbnespējas lapu, darbnespējas dienu vai hospitalizācijas gadījumu skaits, tāpēc sadarbībā ar nozares speciālistiem un ārstniecības iestādēm jāveic vispusīga sistēmas analīze, jāuzlabo datu monitoringa un informācijas apmaiņas sistēma par pacientu dažādos veselības aprūpes posmos, norāda revīzijas veicēji.