Rute Kārkliņa
- Proza
- 01.06.2020.
Ellišķīgi skaisti noslēpumi
Manu degunu sakņudina putekļu mākonis. Knapi noturu šķaudienu. Negribu, lai mamma izdzird, ka esmu pamodusies. Šodien ir Vecenes diena, tāpēc viņa tā ņemas — mati mezglā saņemti, putekļu lupata pār plecu, un iet pa dzīvokli kā atspole, no ikdienas pierastās snaudas pēkšņi modusies. Nekāda ilgā gulēšana man tāpat nesanāk, jau pēc brīža atspole ir klāt un piebaksta ar slotaskātu: «Ei, celies augšā! Cik ilgi var gulšņāt?»
