Baidens gatavs turpināt. Sji piezvana Zelenskim. Erdoganam slikta dūša.
Sveiciens!
Līdz ASV prezidenta vēlēšanām vēl pusotrs gads, bet jau tagad pasaule sāk gatavoties Baidena un Trampa cīņas otrajam raundam. Pēdējā laikā labējiem radikāļiem gan neiet sevišķi spīdoši.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:
1) Ķīnas prezidents Sji Dziņpins trešdien piezvanīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Tas notika pirmo reizi kopš Krievijas armijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērn februārī. Sji esot apliecinājis, ka Ķīna “neliešot eļļu ugunī” un esot pienācis laiks “krīzes politiskam risinājumam”. Kijiva nerunās ar Maskavu, kamēr Krievija okupē daļu valsts teritorijas, taču nu ir saņēmusi Ķīnas valdnieka apliecinājumu, ka viņš vismaz militāri neatbalstīs Krieviju atklāti.
2) ASV telekanāls Fox News pirmdien paziņoja, ka tā zvaigzne Takers Karlsons pamet darbu. Pagājušonedēļ Fox piekrita samaksāt gandrīz 800 miljonus dolāru izlīgumā ar elektroniskās balsošanas iekārtu ražotāju Dominion, kurš bija iesūdzējis kanālu tiesā par apmelojumiem prezidenta vēlēšanu viltošanā. Takers aktīvi sludināja šo un citas sazvērestības teorijas. Par Fox īpašnieka Ruperta Mērdoka lēmumu skaļi bēdājas Krievijas propagandas televīzijas vadītāji, kuri pat uzreiz piedāvāja Takeram nākt strādāt pie viņiem.
3) Pāvests Francisks pieņēmis lēmumu, ka gaidāmajā bīskapu konferencē oktobrī drīkstēs balsot arī sievietes. Katoļu baznīcas sinodes notiek kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem un uz tām aicina bīskapus no visas pasaules, lai debatētu par baznīcai aktuāliem jautājumiem un balsotu par pāvesta priekšlikumiem. Francisks ir nolēmis bīskapu sinodi papildināt ar vēl 70 biedriem, kuri nav bīskapi, puse no viņiem būs sievietes un arī drīkstēs balsot.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Sudānā turpinās cīņas starp armiju un paramilitāro vienību “Ātrā atbalsta spēki”, kuras sākās 15. aprīlī, un vēl aizvien nav panākta noturīga uguns pārtraukšanu starp abām konflikta pusēm. ASV un ES valstis evakuējušas diplomātus un citus savus pilsoņu no Sudānas galvaspilsētas Hartūmas. Konflikta pamatā ir “Ātro atbalsta spēku” vadoņa ģenerāļa Dagalo nevēlēšanās pakļauties valsts bruņotajiem spēkiem un tā zaudēt gan savu personīgo armiju, gan kontroli pār Sudānas zelta raktuvēm. Šķiet, ka pasaulē būs par vienu pilsoņu karu vairāk.
2) Turcijas prezidentam Erdoganam otrdien palika slikti televīzijas tiešraidē, un jau vairākas dienas viņš nepiedalās publiskos pasākumos. 14. maijā Turcijā notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Erdogans bijis pie varas divdesmit gadus, bet viņa galvenajam sāncensim Kemalam Kiličdaroglu ir neliels pārsvars reitingos.
Ļoti augstā inflācija un plaši kritizētā reakcija uz februāra postošajām zemestrīcēm jau tā vājinājušas Erdogana pozīcijas, veselības problēmas var vēl vairāk pasliktināt viņa izredzes tikt pārvēlētam
3) Vācijas drošības dienests oficiāli nodēvēja par ekstrēmistisku labēji radikālās partijas Alternative fur Deutschland (AfD) jaunatnes organizāciju. Jau pirms gada to pašu apzīmējumu izpelnījās pati AfD. Drošības spēkiem ir pamats pievērst partijai uzmanību, jo daži tās piekritēji bija iesaistīti decembrī atklātā sazvērestībā gāzt valdību, bet cits tās piekritējs bija Vācijas ārējās izlūkošanas dienestā iefiltrēts spiegs, kas strādāja Krievijas labā.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Grib vēl strādāt
Kas noticis? ASV prezidents Baidens otrdien oficiāli paziņoja, ka kandidēs vēlēšanās 2024. gadā.
Nu un? Baidena lēmums nozīmē, ka nākamgad var notikt iepriekšējo vēlēšanu atkārtojums, kad viņš uzvarēja tālaika prezidentu Donaldu Trampu. Tramps pašlaik republikāņu vidū ar lielu atrāvienu apsteidz citus iespējamos partijas kandidātus prezidenta amatam. Baidens paziņojumā brīdināja, ka Savienotās Valstis joprojām apdraud viņa priekšteča atraisītie antidemokrātiskie spēki, un notiekot “cīņa par Amerikas dvēseli”, proti, par Ameriku kā demokrātisku un tiesisku valsti, kurai ir aktīva un stingra nostāja arī starptautiskā politikā. Piemēram, tā atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, pret ko iebilst Tramps, kurš pat bija draudējis izvest Ameriku no NATO.
Priekšspēle. Kopš 2019. gada, kad sākās iepriekšējā vēlēšanu kampaņa, politiskā ainava ir mainījusies. ASV joprojām mēģina tikt galā ar Covid pandēmijas sekām, kas nogalināja vairāk nekā 1 miljonu cilvēku, un ar inflāciju. Amerikas sabiedrība paliek sašķelta, Augstākā tiesa pērn atcēla valsts mēroga aborta tiesības, gandrīz vai katru nedēļu valsti satricina ziņas par kārtējo masu apšaudi un par klimata pārmaiņu izraisītām dabas katastrofām.
Vidustermiņa vēlēšanās pērn novembrī republikāņiem neizdevās solītais “sarkanais vilnis”. Tie ieguva nelielu vairākumu Kongresā, taču demokrāti saglabāja kontroli Senātā. Baidena laikā būtiski samazinājies bezdarbs un ir pieņemti vairāki finansiāli ļoti ietilpīgi likumi, piemēram, 1 triljona vērts likums par infrastruktūru, par inflācijas samazināšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu, un arī pēdējos 30 gados plašākais likums šaujamieroču ierobežošanai. Bet globālajā politikā Baidens ir saliedējis plašu koalīciju Ukrainas atbalstīšanai pret Krievijas agresiju. Kampaņas sākšanas video viņš pauž apņēmību turpināt šo politiku un stingri iestāties par sieviešu un seksuālo minoritāšu tiesībām.
Kas tālāk? Lielākās bažas vieš Baidena vecums – viņam ir 80, un viņš jau pašlaik ir gados vecākais prezidents Amerikas vēsturē. Baidens bija solījis kļūt par “tiltu uz jaunu Demokrātu partiju”, taču viņa partijā nav citu spilgtu līderu, kuri varētu konkurēt ar viņu un ar republikāņu kandidātu.
Taču arī Trampam vasarā apritēs 77, un arī republikāņiem nav spilgtu jaunu līderu. Partija gluži vai pašnāvnieciski pakļaujas radikālajam trampistu spārnam, no kura nāk cits par citu neprātīgāki piedāvājumi, piemēram, sabumbot un okupēt Meksiku, lai izbeigtu turienes narkobaronu varu.
Baidens var nešķist ideāls prezidents, taču vēlētāji viņu salīdzinās ar otru kandidātu, kurš acīmredzot būs Tramps. Un republikāņi pašlaik dara visu, lai aizbaidītu vēlētāju vairākumu.
