Makrons saceļ traci; Ukrainā šausmu skati; Igaunijā liberāla koalīcija
Sveiciens!
Kamēr frontē viss gandrīz bez pārmaiņām, aizmugurē nekārtības. Makrons sadusmo sabiedrotos ar sānsoļiem, Vašingtonā cenšas sasmelt noplūdušo noslēpumu radīto nesmukumu. Bet, kā mēdz teikt – nāks citas problēmas, šīs aizmirsīsies.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) ASV notikusi nopietna slepenu Pentagona dokumentu noplūde, kas atklāj nozīmīgas detaļas par Krievijas un Ukrainas militārajām spējām un ļauj ieskatīties ASV sabiedrotajiem. Lai arī noplūde kardināli neietekmēs Ukrainas gaidāmā pretuzbrukuma mērķus, tā tomēr var potenciāli mazināt savstarpēju uzticību un kavēt informācijas apmaiņu starp partneriem pirms izšķirošās kara fāzes.
2) Šonedēļ Ukrainā publicēts šausmīgs video, kurā redzams, kā Krievijas okupantu armijas karavīrs nogriež galvu dzīvam Ukraiņu karagūsteknim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vērsies pie starptautiskās sabiedrības ar aicinājumu neatstāt šīs zvērības nesodītas, jo Krievijas armijas uzvedība nepārprotami liecina, ka šādas metodes ir nevis izolēts gadījums, bet gan daļa no sistemātiskas necilvēcības.
3) Igaunijā stājas amatā jaunā valdība, ko veidos trīs liberāli ievirzīti politiskie spēki – Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija, un jaunpienācēju partija “Igaunija 200”. Valdība sola strauji kāpināt militāros tēriņus līdz 3% no IKP, kā arī celt nodokļus lai uzlabotu valsts ekonomikas stāvokli. Turklāt koalīcijas līgums izvirza par mērķi Igaunijai kļūt par pirmo Baltijas valsti, kas juridiski atzīst viendzimuma pāru tiesības uz laulību.
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:
1) Krievijā otrdien apstiprināti likuma grozījumi par elektroniskām pavēstēm. No pavēstes ievietošanas brīža karaklausībai pakļautās personas valsts pakalpojumu portāla Gosuslugi kontā iesaucamajam būs aizliegts izbraukt no valsts un 20 dienu laikā būs jāierodas kara komisariātā. Ja ne, būs aizliegts vadīt transportlīdzekļus, pārdot un pirkt nekustamo īpašumu, saņemt kredītus, un nav svarīgi, vai viņam šāds konts ir pieejams vai nav. Režīms pirmo reizi ir pārkāpis līdz šim tomēr ievēroto principu, ka valstij ir jāparūpējas, lai persona zina, ko no tās prasa, pirms sākt to vajāt par prasību nepildīšanu.
2) Internetā nopludinātajos Pentagona dokumentos ir informācija par incidentu virs Melnās jūras pērn septembrī, kas varēja kļūt par sākumu Krievijas karam ar NATO. Krievijas lidmašīnas pilots pārprata no zemes saņemto komandu un izšāva raķeti uz pilotējamu britu izlūklidmašīnu, taču raķete iestrēga. Krievijas tradicionālais bardaks šajā reizē, iespējams, paglāba pasauli no globāla konflikta.
3) Vācijas valdība ceturtdien atļāva Polijai nodot Ukrainai piecus MIG-29, kurus tā savulaik bija nopirkusi no Vācijas. Pats par sevi notikums nav īpašs, taču zīmīgs ir ātrums, kādā tas notika – atļāva burtiski dažas stundas pēc Polijas pieprasījuma saņemšanas. Ja salīdzina ar mēnešiem ilgo tielēšanos par Leopard tankiem Ukrainai, Vācija tagad ir faktiski pateikusi, ka tai vairs nav iebildumu arī pret kaujas lidmašīnu sūtīšanu.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Makrons stratēģiskā miglā
Kas noticis? Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā nedēļā apmeklēja Ķīnu trīs dienu valsts vizītē, kuras laikā viņu uzņēma ar vislielāko godu. Ķīnas valdnieks Sji pavadīja ar viņu sešas stundas draudzīgas sarunās un pastaigās.
Atceļā no Ķīnas Makrons savā lidmašīnā intervijā Politico žurnālistam pavēstīja, ka Taivānas drošība neesot Eiropas problēma un ka Eiropa nedrīkst kļūt par Vašingtonas «vasali», un tai nevajagot «tikt ierautai krīzēs, kuras nav mūsējās un kuras liedz mums celt savu stratēģisko autonomiju».
Nu un tad? Tā ir bīstami tuvredzīga politika, kas vājina to Eiropas vienotību, kuru Makrons it kā vēlas stiprināt. Vairākums Eiropas valstu ļoti labi saprot, cik svarīga Eiropas drošībai ir Amerika un ka Taivānas drošība un suverenitāte ir izšķirīgi svarīga tiesiskai pasaules kārtībai, ko Krievija cenšas iznīcināt, mēģinādama iznīcināt Ukrainu. Eiropai ir jākļūst militāri spējīgākai, taču nevis pret Ameriku, kā gribot vai negribot saka Makrons, bet gan pret Krievijas un Ķīnas imperiālistu radītajiem apdraudējumiem.
Priekšspēle. Francija ir tradicionāli vēsa pret anglosakšiem, jaunākajos laikos īpaši pret ASV, ko uzskata par savu galveno konkurenti Eiropā un globāli. Tā ir zaudētās impēriskās pagātnes varenības aizmiglota attieksme.
Stratēģiskā autonomija franču stilā arī nav jauna. 1966. gadā prezidents de Golls izveda Franciju no NATO integrētās militārās komandstruktūras. (Francija tajā atgriezās 2009. gadā.)
Makrons ir daudz kritizēts par naivumu, kad regulāri zvanīja Putinam, lai pierunātu viņu kaut ko sarunāt ar ukraiņiem un pārstāt karot. Tagad tikpat naivas izskatās viņa cerības uz īpašām attiecībām ar Ķīnas komunistiem. Sji viņu izmanto tāpat, kā to darīja Putins, lai sašķeltu Rietumu vienotību un panāktu priekšrocības sev. Komunistu imperators to pat īpaši demonstratīvi uzsvēra, izrādīdams karalisku godu Makronam, kamēr uz Pekinu tajā pašā laikā atbraukušo EK prezidenti Urzulu fon der Leienu uzņēma uzkrītoši necili.
Makronu vada arī aizvainojums par Austrālijas atteikšanos no Francijas atomzemūdenēm par labu britu un amerikāņu būvētajām. Un viņa sāktā pensiju reforma nav populāra.
Kas tālāk? Makrons atgriezās no Ķīnas nevis vienotā pret Ameriku, bet gan drīzāk pret viņu vienotā Eiropā. Pirmām kārtām jau valstīm, kuras piedzīvojušas padomju okupāciju un teroru, viņa Eiropas redzējums ir pilnīgi nepieņemams. Taču Makrona vīziju neatbalsta arī “Eiropas kodola” otrā valsts Vācija, kuras ārlietu ministre ceturtdien Pekinā apliecināja, ka Eiropai ir vienota nostāja pret Ķīnu, bet aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss raksturoja Makrona izteikumus kā “neveiksmīgus” un paziņoja: “Mums nekad nav bijuši draudi kļūt part Savienoto Valstu vasali.”
Makrona neveiksme ir palīdzējusi saprast, ka Eiropa nebūs “stratēģiski autonoma” viņa izpratnē, taču ir arī atgādinājums, ka Eiropai būtu jābūt nopietnām aizsardzības spējām, lai tā prastos arī pati efektīvi sargāt drošību kontinentā.
