Uzturēt vai izturēt? • IR.lv

Uzturēt vai izturēt?

Laura Laurušaite, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

Arī Lietuvā humanitārās zinātnes piedzīvo grūtus laikus

Šim tekstam par ierosmi kļuva diskusija Humanitāro zinātņu iespējas pragmatisma pasaulē, kas notika RTU Liepājas Akadēmijas organizētajā konferencē Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Tajā piedalījās RTU rektors profesors Tālis Juhna, Nacionālās enciklopēdijas direktors Valters Ščerbinskis, literatūras pētniece Anda Baklāne un es — lietuviešu literatūrzinātniece, Lietuviešu literatūras un folkloras institūta vadošā pētniece Laura Laurušaite. Diskutējām par to, vai humanitāro zinātņu nozīme laika gaitā ir mainīga. Kādi ir to uzdevumi mūsdienu sabiedrībā? Kā saliedēt humanitāro un eksakto zinātņu stiprās puses? Diskusiju vadīja profesore Zanda Gūtmane, noslēgumā uzsverot, ka «humanitārās zinātnes pie eksakto zinātņu prāta un rokām var pievienot arī sirdi». 

Klausoties latviešu kolēģu teikto, sapratu, ka ne tikai Lietuvā sastopamies ar līdzīgām problēmām — ar humanitāro zinātņu noniecināšanu gan sabiedrībā, gan ekspertu lokā, ar mudinājumiem sadarboties starp nozarēm, publicēties galvenokārt angļu valodā. Formālisms un birokrātija situāciju vēl vairāk maina uz slikto pusi. Par šo plaisu, kāda pastāv starp humanitāro zinātņu būtību, un prasībām, kas tām tiek noteiktas, pastāvīgi domā arī Lietuvas zinātnieki.

2019. gadā tika izdota autoru kolektīva sagatavotā Lietuvas humanitāro zinātņu Sarkanā grāmata1, bet 2021. gadā Lietuvas Zinātņu akadēmijā notika konference Humanitārās zinātnes: stāvoklis un perspektīvas reformu kontekstā. Pēc konferences tika izdots rakstu krājums2. Šīs iniciatīvas bija reakcija uz Lietuvā bieži dzirdamajām runām par to, ka humanitārās zinātnes ir neefektīvas, ka tās nedod «produktu», nerada pievienoto vērtību. Tomēr, piemēram, valsts simtgades atzīmēšana 2018. gadā skaidri parādīja, ka nācijas un valsts pamatu un vērtību jautājumi ir saistīti tieši ar humanitārajām zinātnēm un ka, izņemot vēsturniekus un literatūrzinātniekus, citu jomu pārstāvji vairs nespēj kvalitatīvi komentēt ar valstiskuma jautājumiem saistītās tēmas publiskajā telpā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu