Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidro, kā Rīgā ierobežos skrejriteņu ātrumu un novietošanas kārtību
Kad pavasarīgā dienā dodos uz sarunu ar Andreju Urtānu, man gar pašu degungalu cits pēc cita aiztraucas vispirms divi, tad trīs braucēji uz elektriskajiem skrejriteņiem. Lai gan likums to liedz, uz viena vīrietis brauc kopā ar apmēram desmitgadīgu zēnu. Urtāna intervēšanas iemesls ir šie braucamrīki — no 1. maija Rīgas dome noteikusi jaunus ātruma ierobežojumus un speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai.
Urtāns var izskriet tikai īsās pusdienās netālu no darbavietas. Ierosinu Osīrisu, kas atrodas pārsimt metru no pārvaldes. Urtāns te ir pirmo reizi, parasti pusdienojot darbavietā. Uz darbu no mājām Pārdaugavā brauc ar auto, šad tad pa pilsētu izmanto arī skrejriteni. Braucot lēni, jo «šis ir bīstams braucamais». «Riteņi ir mazi, tāpēc sīkas bedres, akmeņi var izrādīties bīstami — nokrist ir vieglāk, nekā braucot ar velosipēdu.»
Kā saka Urtāns, koplietošanas operatoru sniegtie dati apliecina — šo braucamo skaits Rīgā pieaudzis jau līdz 10 tūkstošiem. Tas krietni vien apgrūtina un padara bīstamāku pārvietošanos gājējiem, kuriem vismaz teorētiski ir priekšroka. To nenoliedz arī Urtāns. «Tā kā braucēju skaits strauji palielinājies, izgaismojušās arī problēmas, galvenokārt — gan pašu braucēju, gan gājēju drošība.» Urtāns novērojis — bieži netiek ievērota braukšanas kultūra. Braucēji strauji maina braukšanas teritoriju, pārvietojas te pa ietvi, te pa brauktuvi, te pa velosipēdu celiņu. Atbilstoši situācijai nesamazina braukšanas ātrumu, neņem vērā, ka braukšanai nepieciešama salīdzinoši līdzena virsma. Uz viena skrejriteņa brauc divatā. Nelieto ķiveri, kas no 18 gadu vecuma nav obligāta. Bieži brauc reibumā. Kā vienu no problēmām Urtāns min arī skrejriteņu novietošanu vietās, kur tie traucē gājējiem vai autobraucējiem. Nekāda regulējuma tam Rīgā agrāk nebija. Jauns regulējums attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem, kurus sākotnēji uzskatīja par sporta un atpūtas inventāru, stājās spēkā 2021. gada maijā. Kopš tā brīža tie, tāpat kā velosipēdi, uzskatāmi par transportlīdzekļiem. Ar skrejriteņiem atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru un arī pa gājēju ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz 25 km/h. Parkos atļautais braukšanas ātrums ir 15 km/h. Īslaicīgi drīkst pārvietoties arī pa koplietošanas ceļiem — tur, kur satiksmei ir zema intensitāte un maksimālais ātrums ir 50 km/h.
Noteikts arī braucēju vecums — no 14 līdz 18 gadu vecumam ar elektrisko skrejriteni drīkst braukt tad, ja vadītājs var uzrādīt derīgu velosipēda vai jebkuras citas kategorijas vadītāja apliecību. No 18 gadu vecuma braukšanai ar skrejriteni ierobežojumu nav. Elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere. «Taču ar šiem ierobežojumiem vismaz pilsētā bija par maz,» uzsver Urtāns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.