Pēteris Daknis (39) pēc izglītības ir ģeogrāfs, savulaik darbojies arī reklāmas jomā, strādājis dažādus citus darbus, bet pirms 13 gadiem «nejauši» sācis interesēties par putniem, sākumā piedaloties to gredzenošanā. Tagad ornitoloģija kļuvusi par profesiju, viņš darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdē, un Pētera pārziņā ir rūpes par Latvijas ūpju populāciju. Tas ietver informācijas vākšanu par šo nakts aizsegā dzīvojošo lielo putnu izplatību un tiem piemērotu mākslīgu ligzdu izvietošanu Latvijas teritorijā.
«Pārņēmu šo misiju no mūžībā aizgājušā ūpju pētnieka Jura Lipsberga. Viņš man savulaik neliedza savas zināšanas. Kad viņam bija jau tuvu 80, pats vēl kāpa kokos un būvēja ligzdas,» stāsta Pēteris. «Viņam bija 2×2 metrus lielas platformas, es savukārt papētīju, kā dara citās valstīs, un secināju, ka tik lielas nav nepieciešamas. Pašlaik ligzdām izmantojam gareniski pārzāģētas 200 litru metāla mucas. Trīs gadu laikā esam uzlikuši 400 šādu ligzdu.»
Latvijā varētu būt tikai ap 50 ligzdojošu ūpju pāru, lēš ornitologi. Kam vajadzīgs tik daudz mākslīgu ligzdu? Pēteris tūlīt paskaidro: «Teritorijā, kas ir tam piemērota un kura interesētu ūpjus, būtu izveidota šiem putniem piemērota infrastruktūra. Sugas aizsardzības plānā rakstīts, ka Latvijā būtu jāizvieto 1800 mākslīgo ligzdu, taču to nav reāli izdarīt, jo katra no tām jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.»
Ūpji Latvijā parasti ligzdo uz zemes un tāpēc ir jutīgi pret cilvēku un suņu klātbūtni mežos. Uz zemes viņu perējumus var izpostīt arī mežacūkas vai lapsas. Starp ūpju ienaidniekiem ir arī jūras ērgļi un vārnas, ar kurām attiecības ir īpaši sarežģītas. Ūpis ir kā nakts dēmons, kurš tumsas aizsegā apēd jaunās vārnas, savukārt dienā tās atriebjas, ja izdodas atklāt ūpja ligzdošanas vietu, stāsta ornitologs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.