Karš Ukrainā. 105. nedēļas galvenie notikumi
Sestdien apritēja divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā ir krituši 31 000 Ukrainas karavīru, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sestdien ieradās Kijivā un solīja Ukrainai gan militāru, gan morālu un ekonomisku atbalstu, līdz Ukraina būs brīva. Arī ASV prezidents Džo Baidens, citi Rietumu un Baltijas valstu līderi solīja Ukrainai atbalstu. ASV paziņoja par sankcijām pret vairāk nekā 500 Krievijas fiziskām un juridiskām personām.
Pirmdien Francijā notika aptuveni 20 valstu līderu tikšanās, lai spriestu, kā ātrāk palīdzēt Ukrainai. Francijas prezidents Emanuēls Makrons paziņoja, ka izveidos jaunu koalīciju, lai apgādātu Ukrainu ar vidējas un tālas darbības raķetēm un bumbām dziļu triecienu veikšanai. Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien atkārtoti noraidīja spārnoto raķešu Taurus piegādi Ukrainai, jo tas varot ieraut Vāciju karā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins iegūst ar katru dienu, kamēr ASV Kongresa Pārstāvju palāta kavējas ar lēmumu par militāro palīdzību Ukrainai, CNN teica ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Tikmēr Ziemeļkorejas munīcijas rūpnīcas darbojoties pilniem apgriezieniem, lai apgādātu Krieviju, paziņoja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs. Krievija pretī dodot pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. Maskava Phenjanai esot arī piegādājusi satelītu tehnoloģijas.
Ukraiņi atkāpušies no Lastočkines ciema, paziņoja armijas vadība. Pēc Lastočkines krievi virzās tālāk uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Avdijivkas Doneckas apgabalā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.