Latvijas dzeja 2023. gadā • IR.lv

Latvijas dzeja 2023. gadā

Ikgadējo Dzejas dienu laikā notika arī žurnāla Domuzīme Dzejas balvas trešais sarīkojums. Balvai nominēto dzejas krājumu autoru vidū bija (centrā) Andris Ogriņš (11.08.1975.—18.12.2023.). No labās — aktieris Krišjānis Strods, dzejnieces Inga Gaile, Iveta Šimkus, Linda Gabarajeva. Foto — Kristaps Kalns
Anda Baklāne, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1

Kopējā aina tverta paaudzes, grupas un scēnas skatījumos

Pārskatot 2023. gada krājumus, šogad atkal bija jādomā par to, ka laikmetīgajā dzejā aktuāls ir gandrīz viss, un šķita interesanti paprātot ne tik daudz par stila tendencēm kā par cilvēku kopienām, kas iesaistītas dzejas radīšanā. Lai sakārtotu domas par kopējo ainu, piemērīju trīs jēdzienus — paaudze, mākslinieku grupa un dzejas scēna.

Paaudzes mērauklai ir labi zināmie trūkumi — kur vilkt robežu, starp paaudzēm palikušie, vienojošu pazīmju trūkums viena vecuma dzejnieku vidū. Ik pa laikam tomēr sakām, ka kādā laika posmā literārajā procesā sevi piesaka jauna paaudze. Visvairāk pamanīti šogad bijuši autori, kuri pirmās grāmatas izdeva 21. gadsimta pirmajā desmitgadē — Marts Pujāts, Kārlis Vērdiņš, Ilmārs Šlāpins, Ērika Bērziņa, Jānis Elsbergs, Andris Ogriņš —, vairumu šo autoru jau jaunībā vienoja kopējas nometnes, pasākumi un publikācijas. 21. gadsimta pirmajā desmitgadē iznāca arī Ivetas Šimkus un Janas Egles pirmās grāmatas. Šā gada jaunpienācēji ir 90. gados dzimušie Linda Gabarajeva, Kaspars Zalāns un Guntis Kursišs; viņu vienaudzei Elīnai Vendijai Rībenai otrā grāmata. Starp šīm paaudzēm — Jānis Vādons. 

Mākslinieku grupas savukārt vieno nevis vecums, bet noteikta noformulēta identitāte, nosaukums, kāds ideju kopums vai manifests, dalībnieku saraksts. 2023. gada Latvijā varētu runāt par vairākiem radošiem spēkiem, kas sevi definējuši. Pirmkārt, tā varētu būt tekstgrupa Orbīta, kas joprojām aktīvi darbojas kā izdevniecība. Otrkārt, mazākā mērā institucionalizētā Preiļu konceptuālisma grupa (2023. gadā nav izdota kārtējā ražīgākā pārstāvja Eināra Pelša grāmata, toties jauns krājums ir konceptuālistam Vērdiņam). Treškārt, var pieminēt pavisam nesen izveidoto, vēl mazākā mērā institucionalizēto postmistiķu grupu, kuras pārstāvei Rībenai iznācis otrais dzejoļu krājums. Gan ar Pelšu, gan ar postmistiķēm saistīta Valtera Dakšas izdevniecība, kas šobrīd uzskatāma par «radošo puduri», kurā top dažādas idejas un produkti. Arī žurnāla Žoklis veidotāji ir radošs pulciņš.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Iepriekšējais raksts

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu