Krievijas uzbrukums Eiropai un NATO vairs nav neiedomājama fantāzija. Ņemot vērā ASV atbalsta samazināšanos Ukrainai un Donalda Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā, Eiropas valstis un NATO izstrādā plānus, kā pašām stāties pretī Krievijai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik pasludināja, ka padomju impērijas sabrukums ir «20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa». Toreiz, 2005. gadā, tikai retais gaidīja, ka viņš kaut ko darīs, lai šo situāciju mainītu.
Taču 2008. gadā sekoja Krievijas iebrukums Gruzijā, okupējot Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionus, Ukrainas separātistu atbalstīšana un Krimas aneksija 2014. gadā, un visskaļākais bija pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā.
Tagad, kad pastāv reālas izredzes, ka ASV prezidenta amatā var atgriezties Donalds Tramps, kurš jau agrāk bija solījis panākt savas valsts izstāšanos no NATO, bet nesen draudēja nekad nenākt palīgā sabiedrotajiem, Eiropā pieaug bažas, ka Putins tuvāko desmit gadu laikā varētu iebrukt kādā NATO valstī un ka tām pašām varētu nākties stāties pretī Krievijas armijai bez ASV atbalsta.
Tas varētu notikt ne agrāk par pieciem gadiem pēc Ukrainas kara beigām, uzskata dažas amatpersonas un eksperti, jo Maskavai būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu un pienācīgi apbruņotu savu armiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.