Viņš pats sevi sauc par piparkūku rūķi. Pirms Ziemassvētkiem Aivaram Graudušam (70) ir karstākais darbalaiks. Pasūtījumu tik daudz, ka jāstrādā pat naktīs. Bet pēc tam iestājas klusuma periods. Tieši svētkos piparkūkas katrs vēlas cept pats — lai māja piepildās ar saldo smaržu un bērni mācās ģimenes tradīcijas.
Ar piparkūku cepšanu saldenieks Aivars nodarbojas jau gandrīz pussimt gadu — kopš 1975. gada rudens. Padomju laikā strādāja par maizes mašīnas šoferi un ciemos pie draudzenes Daigas parasti gāja ar kliņģeri. Reiz izdomājis, ka vajadzētu aiznest ko citu. Nopircis lielu piparkūku. Todien ar Daigas mammu, nākamo sievasmāti, aizrunājies, ka varētu tādas cept un tirgot paši.
Gatavot ēst Aivaram paticis vienmēr — gan bērnībā, gan skolas laikā. Paldies jāsaka mammai, kura nekad neaizbildinājās ar laika trūkumu, vēlmi visu darīt pašai un ļāva dēlam palīdzēt virtuvē. Gan tad, kad jākuļ buberts, gan tad, kad kūkām jāputo olas. Viņa bija prasmīga saimniece, gāja par palīdzi kāzās.
Savu piparkūku mīklas recepti Aivars atradis 1953. gada pavārgrāmatā. Sastāvā ir medus, olas, cukurs, kviešu milti, dažādas garšvielas — pipari, krustnagliņas, kardamons un citas. Arī cūku tauki un cukurbiešu sīrups. Vispār tā esot mīksto piparkūku recepte. Agrāk mīklu lēja pannā un sagrieza pēc izcepšanas. Neko vairāk par savu recepti Aivars gan neatklāj. Diviem cilvēkiem esot izstāstījis, un abi tagad iet viņa pēdās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.