Diena, kad patiesībā sākās karš • IR.lv

Diena, kad patiesībā sākās karš

7
Ilustrācijā no kreisās: bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, bijušais Vācijas ārlietu ministrs, tagad Valsts prezidents Franks Valters Šteinmeiers, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ilustrācija — Der Spiegel
Klauss Vīgrefe © Der Spiegel

Jau 2008. gadā NATO sprieda par Ukrainas uzaicināšanu aliansē, tā parādot savu spēku arī Putinam. Vašingtona ideju atbalstīja, taču vācieši to izgāza. Rekonstruējam notikumus un pieņemtos lēmumus, kas tagad noveduši pie šausminošām sekām

Pagājušā gada aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pilnīgi satriekts nostājās kameru priekšā. Kijivas piepilsētā Bučā bija atrasti daudzu nogalināto civiliedzīvotāju līķi. Norādot uz vainīgajiem, Zelenskis nepieminēja tikai krievus, kas bija šāvuši uz gājējiem un velosipēdistiem. Viņš apsūdzēja arī bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli un bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. «Es aicinu Merkeles kundzi un Sarkozī kungu apmeklēt Buču, lai redzētu, pie kā ir novedusi 14 gadus ilgā piekāpšanās politika Krievijai.»

Zelenskis atsaucās uz NATO samitu, kas Bukarestē notika 2008. gada aprīlī. Tas bija gads, kad Ukraina bija vistuvāk iekļūšanai Rietumu militārajā aliansē. ASV prezidents Džordžs Bušs stingri atbalstīja Kijivas pievienošanos. Taču ideja cieta neveiksmi, jo Merkeli un Sarkozī bija pārņēmušas «absurdas bailes» no Krievijas, kā to komentē Zelenskis. Šī «aplamā aprēķina» dēļ viņa valsts tagad cieš «briesmīgākajā karā Eiropā kopš Otrā pasaules kara».

Zelenska pārmetumu dēļ Merkele pirmo reizi pārtrauca savu klusēšanu kopš amata pamešanas 2021. gada decembrī. Viņa paziņoja, ka pieturas pie «saviem lēmumiem saistībā ar NATO samitu 2008. gadā». Mazliet vēlāk viņa papildināja, ka tolaik arī pašu ukraiņu viedoklis par NATO bijis sašķelts, turklāt Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebūtu vienkārši stāvējis mierīgi malā. «Es negribēju provocēt,» skaidroja Merkele.

Tagad Der Spiegel intervēja vairākus cilvēkus, kas piedalījās 2008. gada Bukarestes samitā. Daži no viņiem, piemēram, toreizējais Latvijas prezidents Valdis Zatlers, piekrita runāt atklāti. Citi diplomāti un politiķi lūdza neminēt vārdus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu