Laimests

Izpētot tūkstošiem uzņēmumu izmaksātos grantus pandēmijas laikā, Ir atklāja — lielākās summas saņēmuši azartspēļu organizētāji. Kāpēc valsts maksāja atbalsta miljonus nozarei, kas veikli pārsviedās uz peļņu internetā?

Spēļu aparātu ekrānos ņirb raibi attēli, to spožās krāsas žilbina kā vasaras saule. Hipnotizējošu skaņu pavadījumā azarta aizrautie met aparātu allaž izsalkušajās mutēs arvien jaunas monētas.

Tikpat veikli kā monētas spēļu automātos, arī to īpašnieku kontos pandēmijas laikā ieripojusi nodokļu maksātāju nauda, ar ko dāsni kompensēts apgrozījuma kritums Covid-19 laikā. Valsts grantos no 2020. gada beigām līdz 2022. gada pavasarim azartspēļu bizness ticis pie vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro.

Visbrangākā summa — 1,9 miljoni — ienākusi azartspēļu klubu īpašnieka Joker LTD kasē, otrajā vietā ar 1,24 miljoniem ir spēļu zāļu Zilais dimants īpašnieks DLV, bet trešajā — Fenikss laimētavas īpašnieks Alfor ar 1,17 miljoniem eiro.

Šie trīs azartspēļu organizētāji ir vislielākā atbalsta saņēmēji visā grantu programmā, kurai valsts kopumā tērēja 570 miljonus eiro — vairāk nav saņēmis neviens cits uzņēmums nevienā citā nozarē.

Šāda aina atklājas Ir pētījumā, kurā pirmo reizi apkopota informāciju par visiem uzņēmumiem, kas saņēma šos valsts grantus. Kopumā atbalsts sniegts 12,3 tūkstošiem uzņēmumu. Vidējā atbalsta summa sanāk ap 46 tūkstošiem eiro. Simt lielākie grantu ieguvēji ir tikuši pie krietnas pīrāga daļas — vairāk nekā 77 miljoniem eiro. Tikai 18 uzņēmumu saņemtais grants pārsniedz miljonu.

Lai iegūtu pilnu kopainu par grantu saņēmējiem un summām, Ir kopš maija prasīja datus no VID, jūlijā pārsūdzēja informācijas atteikumu un beidzot tikai pagājušajā nedēļā saņēmām pozitīvu atbildi. 

Kaut gan atbilstoši Saeimas lēmumam no 2021. gada marta tika publiskota informācija par grantu saņēmējiem, iepriekš no 2020. gada decembra jau bija izmaksāti pirmie 100 miljoni eiro, par kuru sadalījumu informācija publiski nebija pieejama. Pamatīgas pūles prasīja ne tikai šo datu izcīnīšana, bet arī VID publicētās informācijas apstrāde, no daudziem atsevišķiem pārskatiem savelkot kopā, cik lielas summas no valsts tikušas katram uzņēmumam visas grantu programmas darbības 13 mēnešu laikā.

Rezultāts ir pārsteidzošs — septiņi no desmit lielākajiem valsts atbalsta saņēmējiem izrādās spēļu zāļu īpašnieki.

Covid-19 laiks bija smags pārbaudījums daudziem uzņēmējiem, tomēr azartspēļu nozare pandēmijā spēja pielāgoties. Summējot trīs pandēmijas apēnoto gadu datus, nozares peļņa sasniedz gandrīz 80 miljonus eiro. Tad kāpēc valsts tērējusi miljonus tās atbalstam?

No spēļu zālēm pie datoriem

2020. gada pavasarī Latvijā sāka strauji izplatīties Covid-19 vīruss, par kuru ārsti vēl maz ko zināja. Citviet Eiropā un pasaulē slimnīcas bija pārpildītas, tika veidoti pat lauka hospitāļi. Pret agresīvo vīrusu nebija ne zāļu, ne vakcīnu. 

Latvijā 2020. gadā vīruss prasīja 700, bet līdz 2022. gada beigām — sešarpus tūkstošus dzīvību.

Lai samazinātu slimības izplatību, valdība noteica stingrus ierobežojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas bija trieciens daudziem biznesiem. Latvijas Banka vēl 2020. gada vidū prognozēja IKP kritumu valstī 6,5% apmērā, bet bija iestādes, kas paredzēja iekšzemes kopprodukta noslīdēšanu pat par 15%, atceras Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ir arī direktora vietnieks LU Produktivitātes institūtā. Tas nozīmētu 2009. gada atkārtošanos Latvijas ekonomikā. Lai to nepieļautu, valdība izstrādāja stratēģiju pandēmijas krīzes seku mazināšanai.

Tajā ietilpa arī grantu programma, kurā saņemtie 570 miljoni uzņēmējiem nebija jāatdod un par šīs naudas izlietojumu nebija jāatskaitās. Tas nāca papildus dīkstāves pabalstiem un algu subsīdījām, kam tika tērēti vēl vairāk nekā 200 miljoni eiro.

Šie granti bija domāti, lai kompensētu zaudētos ienākumus, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijā bija būtiski krities — vismaz par 20%, bet vēlāk šo slieksni pacēla līdz 30%. Uzņēmumiem pašiem bija jāpiesakās grantam, un piešķiramo summu valsts aprēķināja 30% apmērā no darba algu kopsummas, par ko bija samaksāti nodokļi. 

Sākotnēji valdība plānoja šim atbalstam tērēt 30 miljonus eiro, taču summas vairākkārt palielināja un beidzot 2021. gada nogalē programmai bija atvēlēti 819 miljoni, jo sliktās epidemioloģiskās situācijas dēļ valstī ieviesa stingru mājsēdi.

Azartspēļu bizness šajā grantu programmā izrādījies liels ieguvējs. Bez jau trim nosauktajiem azartspēļu klubiem vairāk nekā miljonu saņēma arī Olympic Casino Latvia un Admirāļu klubs, bet Niks jeb Royal Casino — vairāk nekā pusmiljonu eiro. 

Atbalstu saņēmuši arī uzņēmumi, kas pieder tiem pašiem īpašniekiem, taču nodarbojas ar azartspēļu blakus biznesu. Piemēram, 1,15 miljonus eiro saņēma uzņēmums Ahti, kas ir Olympic Casino Latvia piederošs sporta bārs Olybet, bet uzņēmums Tērbatas sēta — bārs un viesnīca, kur atrodas Royal Casino un kas pieder tai pašai īpašniecei, — ticis pie 1,12 miljonu granta.

Turklāt azartspēļu klubi izmantoja arī citus valsts atbalsta veidus, piemēram, Fenikss zāļu īpašnieks saņēma vēl papildus 2,9 miljonus eiro darbinieku dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām.

Tikai īsu brīdi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnija sākumam azartspēles bija liegtas gan klātienē, gan arī attālināti. Kopumā pandēmijas gados nozares apgrozījums kritās, tomēr tā ātri atgriezusies uz zaļa zara. Kaut arī spēļu zāļu skaits valstī sarucis aptuveni par trešdaļu (no 310 līdz 203) un spēļu automātu skaits pat par 40% — līdz 4999,  cilvēki mainījuši paradumus un spēlē internetā.

2019. gadā visi azartspēļu licenci saņēmušie uzņēmēji apgrozīja 289 miljonus eiro un nopelnīja 75 miljonus, bet 2020. gadā apgrozījums nokrita par 33% un peļņa par 64%, noslīdot līdz 27 miljoniem. Vienīgais mīnusu gads bija 2021., kad apgrozīti 114 miljoni un nozare strādājusi ar 9,8 miljonu zaudējumiem. Tomēr jau pērn visu licencēto azartspēļu organizatoru apgrozījums uzkāpis līdz 245 miljoniem, nopelnīti 62,5 miljoni. 

Strauji pieauga ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, 2022. gadā pat par 2,2 reizēm, salīdzinot ar 2019. gadu. Interneta spēles pērn šiem uzņēmumiem ienesušas gandrīz 124 miljonus eiro, nodrošinot pusi no visas nozares ieņēmumiem, Ir uzzināja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā. 

Piemēram, Olympic Casino Latvia īpašnieki 2020. gada martā nodibināja Olybet Latvia, kas nodarbojas ar interaktīvajām azartspēlēm. Jau uzreiz 2020. gadā uzņēmums nopelnīja 750 tūkstošus eiro, gadu vēlāk 2,9 miljonus, bet pērn 2,1 miljonu no apgrozītiem 14 miljoniem. Īpašnieki tie paši, bet uzņēmums cits, tāpēc VID neņēma vērā šīs biznesa veiksmes un no nodokļu maksātāju naudas turpināja izmaksāt Olympic Casino Latvia dāsnus grantus par klātienes spēļu zāļu ieņēmumu kritumu.

Kā jebkura nozare?

«Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri vairākkārt uzsvēra, ka ir gatavi strādāt, pilnībā izpildot visas epidemioloģiskās prasības, un izmaksāt darba algas pilnā apmērā bez valsts atbalsta. Diemžēl politiķi lēma citādi,» pandēmijas laiku atceras asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. Viņaprāt, ierobežojumi azartspēļu klubiem bijuši prettiesiski un nesamērīgi. Viņš sarēķinājis, ka spēļu zāles Latvijā 2020. gadā bija slēgtas apmeklētājiem 133 dienas, savukārt 2021. gadā — 237 dienas, tāpēc esot tikai taisnīgi, ka par šo aizliegumu strādāt valsts izmaksā tādu pašu «drošības spilvenu» kā jebkurai citai nozarei. 

Vaicāts, vai tiešām azartspēles bija pandēmijas laikā jāatbalsta no sabiedrības līdzekļiem, it īpaši ņemot vērā, ka bizness turpināja darbu attālināti, Vērzemnieks norāda — sabiedrības līdzekļi rodas no nodokļu ieņēmumiem, un asociācijas biedri sniedz būtisku pienesumu valsts budžetam. Latvijas Spēļu biznesa asociācijā ietilpstošie Alfor, Admirāļu klubs, Joker, Olympic Casino Latvia un Klondaika 2020. gadā nodokļos samaksājuši 43,5 miljonus eiro. Turklāt daļai biedru neesot bijis iespēju organizēt spēles internetā, jo neesot atbilstošas licences. 

Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne gan norāda — visiem klātienes spēļu rīkotājiem licence šobrīd atļauj strādāt arī internetā.

«Tas droši vien ir diskutabli,» saka Ilze Baltābola no Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta, vaicāta, vai bija pareizi ar nodokļu naudu atbalstīt labi pelnījušo azartspēļu biznesu. «Mēs skatījāmies, lai ir konsekventi un vienoti principi. Ja no valsts puses ir ierobežojums, kuru dēļ uzņēmums nevar strādāt, tad tiek piedāvāts arī kompensējošs mehānisms.»

Tieši Ekonomikas ministrija izstrādāja risinājumus uzņēmēju atbalstam, par ko lēma valdība. Ieviešot grantu programmu, valsts noteica nozares, kas atbalstam nevarēja pieteikties. Saraksts laika gaitā tika papildināts, bet azartspēles tajā nekad nenonāca. Atšķirībā, piemēram, no būvniecības, apstrādes rūpniecības vai lauksaimniekiem, kam no 2021. gada beigām šis valsts atbalsts nepienācās, jo tika atzīts, ka šīs nozares no ierobežojumiem necieš. Tādējādi azartspēļu klubi tika atbalstīti visu grantu programmas laiku līdz pat 2022. gada pavasarim.

«Azartspēļu zāles Rīgā tiks slēgtas un jau tiek slēgtas. No vienas puses, varēja uzrakstīt teikumu, ka tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar azartspēlēm, nav tiesību saņemt subsīdiju. No otras puses, šie uzņēmumi varētu prasīt — kāpēc? Pirms pandēmijas viņiem nodokļu likmes bija tieši tādas pašas kā citiem. Un šie uzņēmumi valsts budžetā ir samaksājuši lielas summas,» saka ekonomists Krasnopjorovs.

Tā laika ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV, vēlāk NA) norobežojas no atbildības un nepiekrīt Ir intervijai par grantu programmas rezultātiem. Īsā sarakstē viņš skaidro, ka lēmumus par nozaru ierobežošanu pieņēmusi operatīvā vadības grupa, bet viņš kā ministrs esot rūpējies, lai uzņēmumi varētu «pārziemot». Vaicāts, kāda bija viņa nostāja par azartspēļu biznesu, Vitenbergs norāda: «Mana nostāja bija, ka viņiem, ievērojot drošības prasības, ir jādod iespēja strādāt, lai nebūtu pamata prasīt valsts atbalstu.» Viņš esot vienmēr centies piedāvāt jēgpilnus risinājumus, kā uzņēmumiem turpināt droši strādāt, bet «šajā laikā jūsu pārstāvētais žurnāls mani sauca par nāves eņģeli».

Arī toreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) uzskata, ka nav pareizi uzņēmumus šķirot. «Azartspēles ir legāls biznesa veids. Tad vajadzēja paziņot, ka tas ir nelegāls bizness!» saka politiķis. Tas, cik lielu summu azartspēļu nozare saņēmusi no valsts, norādot uz to, cik apjomīgs ir šis bizness un cik daudz cilvēku tajā nodarbināti, jo grantu summas rēķināja no iepriekš maksāto algu apjoma. Bijušais ministrs uzsver, ka pandēmijas laikā ieviestā atbalsta mērķis bija nepieļaut iepriekšējās finanšu krīzes scenāriju, kad finansiālo grūtību dēļ valsti pameta aptuveni 180 tūkstoši cilvēku. Smagākajos brīžos valsts palīdzību saņēmuši pat 70 tūkstoši nodarbināto vienlaikus. «Bezdarba līmenis noturējās ļoti zems, kas arī bija mūsu mērķis,» īstenoto politiku aizstāv Reirs.

Lobija roka Rīgā

Atšķirībā no valdības, kas azartspēļu nozari pandēmijas laikā dāsni balstīja kā jebkuru legālu biznesu, galvaspilsētā to jau ilgstoši cenšas ierobežot. Lai aizsargātu sabiedrību no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, Rīgas dome jau pirms pieciem gadiem lēma par 42 spēļu zāļu slēgšanu vēsturiskajā centrā, bet nupat septembrī nolēma anulēt vēl 139 azartspēļu atļaujas 80 zālēs, ko slēgs tuvāko piecu gadu laikā. Darbu varēs turpināt tikai tās azartspēļu zāles, kas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Dienu pirms balsojuma par atļauju anulēšanu deputāti saņēma vēstules, kuras azartspēļu kluba Olympic Casino Latvia vārdā sagatavojis advokātu birojs Cobalt. Vēstulē pamatots, kāpēc šāds lēmums esot prettiesisks, un uzsvērts, ka azartspēļu klubiem nodarītos zaudējumus reversa kārtībā var piedzīt no deputātiem, kas par to būs balsojuši. «Domes sēdē nācās deputātus pat iedrošināt, lai neuztraucas,» par saņemtajām vēstulēm saka bijušais pilsētas mērs Mārtiņš Staķis. 

Viņš pats ar azartspēļu lobiju tieši saskāries neesot, taču tā spiedienu izjutis ar valsts politikas starpniecību. Piemēram, pandēmijas laikā nevarēja stāties spēkā jaunais pilsētas teritorijas plānojums, kas cita starpā paredzēja arī atbrīvošanos no azartspēļu zālēm, jo tā apspriešana netika pieļauta attālināti. «Tam nebija nekādas loģikas. Tas bija veids, kā novilcināt Rīgas teritorijas plānojumu par gadu, varbūt pat ilgāk,» atceras Staķis. Šādus apspriešanas nosacījumus paredzēja 2020. gada jūnijā pieņemtais likums par Covid-19 izplatības pārvaldību.

Par pašvaldībām atbildīgo ministriju tolaik vadīja Latvijas attīstībai/Par! ministrs Juris Pūce, bet vēlāk viņu nomainījušais partijas biedrs Artūrs Toms Plešs 2022. gada martā Rīgas teritorijas plānojuma pieņemšanu apturēja. Un norādīja, ka azartspēļu aizliegšana visā pilsētas teritorijā esot pretrunā ar likumu. 

«Azartspēļu lobijs var reāli ietekmēt vai kavēt Rīgas attīstību. Man tas liekas nepareizi, nesaprotami un nepieļaujami,» toreiz šo lēmumu kritizēja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). 

Cīkstēšanās ap azartspēļu nākotni Rīgā atgādināja par faktu, ka pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām Alfor un Admirāļu kluba līdzīpašnieks Jānis Zuzāns bija privāti izsūtījis īsziņas ar aicinājumu balsot par Attīstībai/Par! sarakstu, bet vēl vairākus gadus iepriekš abas azartspēļu firmas bija ziedojušas vairāk nekā 400 tūkstošus eiro biedrībai Ascendum, ko vadīja Pūces sieva.

Ir pārbaudīja, vai kāds azartspēļu kluba īpašnieks ir pateicies valdības partijām par dāsno atbalstu pandēmijas laikā, taču KNAB uzturētajā partiju ziedojumu datubāzē redzams — neviens no šiem uzņēmējiem kopš 2010. gada nav ziedojis nevienai partijai ne centu.

Taču valsts dāvanas azartspēļu biznesam nebija vienīgais pārsteigums, ko Ir atklāja grantu izmaksās. Izrādās, lielu valsts atbalstu saņēmuši arī tādi uzņēmumi, kas jau iepriekš iekūlušies skaļos skandālos par nodokļu nemaksāšanu, alkohola kontrabandu un citiem pārkāpumiem, bet tagad ir maksātnespējīgi un palikuši valstij parādā miljonus. Sīkāk par to — pētījuma turpinājumā.

Nākamajā numurā

Saņēmuši grantos miljonus, nu maksātnespējīgi un parādā valstij

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem