Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā? • IR.lv

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

2
Ilustratīvs attēls
Kārlis Purgailis

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7% investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16%. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14% no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20%, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40% no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70%.

Iedzīvotāji biržā atpazīst vietējos uzņēmumus

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc igauņi akciju pirkšanā ir aktīvāki, ir vietējo valsts uzņēmumu kotēšana biržā. Pat iedzīvotājiem, kuriem nav padziļinātas izpratnes par finanšu tirgiem, mēdz būt zināšanas un skaidrība, kā funkcionē lielākie vietējie uzņēmumi. Tas kalpo kā intereses kāpinātājs – ja cilvēks ir ieguldījis vietējā uzņēmumā, tad tas tiek apspriests ar draugiem un paziņām. Savukārt šāda informācijas aprite kultivē interesi par akciju tirgu kopumā. Vietējo uzņēmumu veiksmes stāsti kalpo kā katalizators skatīties jau plašāk – globālo akciju virzienā. Igauņi ir sekmīgi ieguldījuši lokāli, un tas viņus ir pamudinājis  iesaistīties arī Latvijas uzņēmumu IPO jeb sākotnējo  publisko akciju piedāvājumos.

Vēsturiskās mācības un reformu pēcgarša

Naudas reformas, sākot jau no PSRS rubļiem līdz pat eiro ieviešanai, kā arī banku bankroti gan deviņdesmitajos, gan nesenajos divtūkstošajos gados, ir veidojuši mūsu izpratni par finanšu sistēmu un diemžēl zināmā mērā sekmējuši neticību gan tai, gan arī finanšu tirgiem. Tā rezultātā sabiedrības riska apetīte Latvijā ir ļoti zema. Apliecinājums tam ir arī Latvijas vidējā pensijas 3. līmeņa dalībnieka portrets – vairumam ir vēlme savus līdzekļus uzkrāt sabalansētajos pensiju fondos, kur dažādu akciju īpatsvars veido mazu daļu no kopējā portfeļa.

Finanšu pratības un labklājības līmenis

Latvijā diemžēl ir zemāks labklājības līmenis nekā Igaunijā un Lietuvā – kaimiņiem  ir augstākas vidējās algas un līdz ar to vairāk pieejami brīvie līdzekļi, kurus novirzīt dažāda veida uzkrājumiem. Turklāt Latvijā pastāv ļoti liels noguldījumu disbalanss – aptuveni 80% finanšu aktīvu pieder 20% mājsaimniecību. Kaimiņvalstīs šī proporcija ir veselīgāka.

Izglītība un zināšanas par finanšu tirgus uzbūvi iet roku rokā ar vispārējo finanšu pratības līmeni valstī. Nebūtu korekti pieprasīt lielu riska apetīti no vecākās paaudzes pārstāvjiem, jo skolu sistēmas piedāvājums attiecībā uz ekonomikas procesu skaidrošanu bijis vājš. Izdevīgākā pozīcijā atrodas jaunāki cilvēki, kuri savas zināšanas un iemaņas var veikli attīstīt ar internetā pieejamo informāciju. Protams, tam ir arī savi mīnusi, jo tieši jauni cilvēki biežāk mēdz piedzīvot skaudru pieredzi ar kriptovalūtām vai īsu mirkli populāriem ieguldījumiem. Taču šī negatīvā pieredze dod viņiem iespēju mācīties, lai pēc tam spētu ieguldīt prasmīgāk.

Kad var sākt investēt?

Lai ieguldījumus veiktu disciplinēti, vispirms jāparūpējas par savas finanšu telpas sakārtošanu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam pirms ieguldījumu uzsākšanas būtu jānodrošina finanšu drošības spilvens, proti, ātri pieejami naudas līdzekļi, kas ir vismaz 3 mēnešu izdevumu apmērā. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot savu finanšu veselību un ienākumu plūsmas noturīgumu, var sāk ieguldīt paralēli drošības spilvena veidošanai. To var darīt, ja no saviem ikmēneša brīvajiem līdzekļiem 3 mēnešu izdevumu apjomu iespējams uzkrāt gada laikā.

 

Autors ir bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs

Komentāri (2)

Uldis.M42 21.08.2023. 12.05

Vislabākā investīcija ir paša, vai sliktākā gadījumā uzticamu cilvēku uzņēmējdarbībā un tur rentabilitāte būs 20 – 100% gadā, atkarībā no riska pakāpes un nav starpība, tie būs augstas tehnoloģijas uzņēmumi, vai burkānu audzēšana. Neviens uzņēmējs nekad nenesīs naudu investīciju baņķieriem, bet drīzāk pats vēl izmantos bankas līdzekļus.
Investēt fondos vai akcijās tas der veciem cilvēkiem, kuru dzīve jau plūst pa straumi un kuriem ar izvestēšanu labākā gadījumā izdosies saglabāt savus līdzekļus, ko norij jnflācija, bet var gadīties, ka iznāk kā romānā Ceplis.
Ja savā laikā vientiesīgie alkatīgie latvietīši nebūtu savus pēdējos līdzekļus, pēc Latvijas ceļa un Laventa draudziņa Čevera aicinājuma, aiznesuši uz Banku Baltiju, bet ieguldījuši savu lauku radiņu vai paziņu saimniecībās, noteikti lielākā daļa šodien būtu pārtikuši, nebūtu tikušas izdarītas tik daudzas pašnāvības, mazāk būtu šķiršanās un nelaimīgu bērnu.

0
0
Atbildēt

0

Nostradams_783 21.08.2023. 10.14

Igauņiem ir mazliet labākas iespējas ar brokeriem. Mums te ir variants ar dāņiem strādāt – Saxo bank. Bet tur vajag normālu ciparu, lai jēga būtu. Latvijas bankās tikai kaut kādus lielos ISINus var pirkt. Murgs. To akciju cena jau sen vairs ir tikai spekulācija, dividenžu apmērs ir niecīgs, ja salīdzina ar ieguldījumu. Īsāk sakot, lai varētu sākt ieguldīt akcijās, sākumā banka ir jāuztaisa kriptenēs vai kaizno bonusos. https://epadomi.com/kas_vertigs/atputas_briziem/25042022-kada_nakotne_gaidama_tiessaistes_kazino

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu