Pērn novembrī Ēriks Gustavs un Rūdolfs satikās autobusā uz lidostu. Devās apciemot dzimteni. Abi Minhenē studējošie latviešu puiši reiz jau bija tikušies kādā vidusskolas projektā, bet nebija runājuši gadus piecus. Radās jautājums — kāpēc, ja abi mācās vienā pilsētā?
«Runājāmies, ka ir tik daudz jauniešu, kas studē ārzemēs, bet nav vienojošas lietotnes, kur visus apkopot,» atminas Ēriks. Ir Facebook grupa, kas pulcē latviešus Minhenē, bet pusi tās satura aizņem tādi sludinājumi kā «vedu paciņu uz vai no Rīgas», piebilst Rūdolfs. «Es nemāku dziedāt, tāpēc arī Minhenes latviešu koris man nav opcija. Ja es gribu atrast citus latviešus, tas nemaz nav tik viegli,» viņš saka.
Ēriku, kurš mācās par būvinženieri, jau kādu laiku bija urdījusi ideja par vienotu platformu latviešu studentiem ārzemēs. Viņš par to pastāstīja Rūdolfam, kurš studē mediju informātiku un nesen bija uzvarējis hakatonā ar digitālu risinājumu, kas atvieglotu minheniešu dzīvi. «Nodomāju — hei, šis ir īstais cilvēks! Atslēga,» saka Ēriks. Abi ķērās pie darba.
Ar koda izstrādi palīdzējis kāds puisis no Ukrainas, ko latvieši nolīguši par saviem līdzekļiem. Šis ir bezpeļņas projekts. Aiz mīlestības pret Latviju, saka Ēriks. Ja tas veiksmīgi izdosies, nākotnē varētu tādu piedāvāt, teiksim arī igauņiem par diviem eiro mēnesī, viņi spriež.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.