Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Biogrāfisko romānu autorus visos laikos īpaši ir interesējis aplūkojamās personības tapšanas stāsts. Romānu sērijas Es esmu… astotais izdevums — Osvalda Zebra romāns Mežakaija — veltīts latviešu trimdas prozaiķa Gunara Janovska (1916—2000) pieredzes veidošanās ceļam. Skatot šo darbu jau publicēto sērijas romānu kontekstā, jāsaka, ka bērnības un agras jaunības laiks padziļināti interesējis tikai Andri Akmentiņu Jāņa Ezeriņa mācekļa gadu attēlojumā un Māri Bērziņu Viļa Lāča jaunības pieredzes interpretācijā nodaļās Manas dzīves mirkļi. Pārējiem autoriem aplūkojamo rakstnieku bērnības pieredze bijusi nozīmīga tikai kā fons un atsevišķu māksliniecisko mērķu sasniegšanas līdzeklis. Turpretim Zebra skats lielā mērā pievērsts tieši Janovska bērnības un agras jaunības laikam pagājušā gadsimta 20.—30. gadu Rīgā, Bolderājā un Daugavgrīvā. Tas kļuvis par pirmo un redzamāko pieturas punktu Janovska dzīves un radošās darbības ilgstamības tvērumā.
Ar ilgstamību kopš Anrī Bergsona teorijas izstrādes saprotam cilvēka pieredzi, kura kā sniega pika veļas no kalna un kļūst arvien lielāka, ietilpinot kvalitatīvā jeb pārdzīvojuma laika nospiedumus. Modernisma prozaiķi jau sen lasītājus ir pārliecinājuši: lai nonāktu tuvu esamības būtībai, svarīgi atrast izgaismojamā mirkļa pamattoni, ieraudzīt to gan niansēs, gan vispārinātā laiktelpas kontekstā un nebaidīties no tā, ka attēlotāja skats ir subjektīvs, jo vienmēr tiecas spoguļoties redzētajā. Šķiet, ka Zebra romāns tapis, sekojot šai impresionistiskā tvēruma koncepcijai, kas lielā mērā atbilst paša Janovska pieejai, kurā reālistisks sižeta, tēlu un laiktelpas veidojums pārklājas ar impresionistisku noskaņas poētiku un subjektīvā skata izcēlumu.
Zebra romāna varonis un vēstītājs — večuks, zīmuļpirkstis, Mežmīlis — ir Janovskis mūža nogalē, kurš Anšlavam Eglītim raksta vēstuli, kas savukārt pārtop romānā. Šajā dubultajā tekstā Zebrim izdevies izveidot gluži graciozas vēstījuma fokusu maiņas, gandrīz nemanāmi veidojot pārejas no tā, kā Janovskis raksta, uz to, par ko Janovskis raksta. Lai uzskatāmi parādītu ilgstošā laika plūstamību un iespējas sākt stāstījumu no jebkura punkta, veiksmīgi izvēlēts trīspunktes lietojuma princips nodaļu sākumos. Tādējādi Janovska pieredzes nozīmīgie mirkļi pārradīti impresionistiski vieglos triepienos, lecot pāri laikiem un vietām, notikumiem un cilvēkiem, dažus izgaismojot spilgti un detalizēti, bet dažus, pat objektīvi nozīmīgus, atstājot vārdā nenosauktus. Zebra darbā nav jūtama tieksme skrupulozi smalki uzskaitīt un interpretēt šķietami objektīvi svarīgus notikumus, bet gan izcelt atmiņas un subjektīva vēstījuma selektīvo dabu, kas liek iznirt pārdzīvojuma laika spēcīgākajām nogulsnēm. Pirmā mīlestība šajā darbā aizēno turpmākajā mūžā sastaptas un pat pielaulātas sievietes, toties atklāj Janovska daiļradē allaž klātesošas būtnes veidolu, kura «liek pasaulei griezties tikai ap vienu (..) asi» (143).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.