Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena cenšas pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai. Austrumeiropieši šo soli vērtē atzinīgi, bet Berlīne un Parīze bremzē. Šis jautājums tagad apdraud Eiropas vienoto nostāju pret Krieviju
Olha Stefanišina nedomā, ka ātra pievienošanās Eiropas Savienībai izbeigtu Krievijas karu pret viņas valsti. Tomēr Ukrainas vicepremjere vēlas, lai valsts pēc iespējas ātrāk saņem kandidātvalsts statusu. Viņa to uzskata par cieņas apliecinājumu — piekrišanu tam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau no paša sākuma bija agresīva atbilde uz valsts vēlmi tuvināties ES.
«Tas parādītu, ka mūsu izvēli respektē,» viņa saka. «Ukrainas tauta izvēlējās tuvināties ES un ir daudz darījusi, lai pievienotos. Tagad šo lēmumu apdraud militārā agresija ar visiem kara noziegumiem.»
Der Spiegel sazinājās ar Stefanišinu, izmantojot videozvanu. Viņas birojā Kijivā aiz rakstāmgalda ir novietoti ES un Ukrainas karogi. 36 gadus vecā politiķe Ukrainas valdībā atbild par Eiropas un transatlantiskajām attiecībām un Eiropas integrāciju.
9. maijā viņa un prezidents Volodimirs Zelenskis iesniedza Briselei deviņus biezus sējumus ar atbildēm uz ES pievienošanās anketas jautājumiem, kas būtībā ir paskaidrojumi, kāpēc Ukrainai vajadzētu būt ES dalībvalstij. Ukraiņi to aizpildīja rekordīsā laikā. Ukrainas pieteikumu ar vēlmi pievienoties ES prezidents Zelenskis parakstīja video tiešraidē jau pirmajās dienās pēc Krievijas uzbrukuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.