Pandēmijas laikā īpaši mediķi un žurnālisti kļuvuši par agresijas mērķiem internetā. Kāpēc vainīgie lielākoties paliek nesodīti?
Lietuvas žurnālists Vilis Petkausks pandēmijas sākumā sociālajos tīklos sāka atmaskot melus par vīrusu un tā ierobežošanu, saucot dezinformatorus vārdā. Draudi ilgi nebija jāgaida. «Aizgāja līdz tam, ka aicināja mani piekaut uz ielas. Sekoja personīgas vēstules, lai skatos pār plecu un publiski neatklāju, kur dzīvoju, jo tas var beigties slikti,» viņš atceras.
Ne visi draudētāji bija bezvārda troļļi. «Iegūglējot cilvēka vārdu, var redzēt, ka viņš ir tenisa treneris vai kas tāds,» saka Petkausks. Viņš informēja policiju par draudu vēstulēm un identitātes zādzību internetā — troļļi bija it kā viņa vārdā izsūtījuši e-pastu ar meliem, ka Covid-19 dēļ NATO spēki izvācas no Lietuvas. Policija piezvanīja, lai pārbaudītu pāris detaļu, un ar to atgadījums beidzās. «Man nebija draudēts trīs vai četras reizes, tāpēc viņi nespēja neko daudz darīt.»
Žurnālists Karolis Višņausks policijā vērsās šovasar jūlijā pēc tam, kad personīgā vēstulē kāds «vaicāja, vai man ir nācies ar lauztiem pirkstiem lasīt savus izsistos zobus», viņš stāsta Re:Baltica. «Policiste, kas atzvanīja pēc nedēļas, reālus draudus nesaskatīja. Teica — viss atkarīgs, kā uz to skatās.»
Žurnālisti un mediķi, kas pandēmijas laikā atspēko mītus un melus par Covid-19, ir kļuvuši par agresijas mērķiem sociālajos tīklos. Sabiedrības temperatūra uzkāpusi tik augstu, ka, noguruši no publiskas zākāšanas un privātām draudu vēstulēm, vairāki mediķi jau lūdz, lai žurnālisti viņus necitē. Viens, ar kuru Re:Baltica sazinājās šī raksta tapšanas laikā, lūdza vispār neminēt, ka ar viņu esam runājuši: «Ja publiski parādīsies, ka man tas sāp, sūtīs vēl vairāk.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.