Mūžīgo atkārtojumu varā • IR.lv

Mūžīgo atkārtojumu varā

Vilis Kasims, rakstnieks un tulkotājs

Klēras Nortas romānā dzīves lielie jautājumi ir pamats cīņai, lai tos saglabātu

Kad Harijs Augusts pirmoreiz aptver, ka dzīve ir atsākusies no gala ar visām iepriekšējā mūža atmiņām, viņa prāts to nespēj aptvert un sabrūk, liekot otrajai dzīvei beigties sāpīgi un priekšlaicīgi — ar sajukšanu un pašnāvību. Bet tad atkal ir 1919. gads un viss sākas no jauna.

Tomēr viņa otrās dzīves liktenis skaidri pasaka, ka Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves nav nekāda Murkšķa diena. Pat ironiskie brīži lielākoties šķiet smeldzīgi, un arī mīlestība nav nekāds glābiņš no bezgalības bezjēdzīgā sloga. Drīzāk otrādi — kad Harijs trešajā dzīvē pastāsta sievai par savu likteni, viņa sabīstas un aizbēg, atstājot Hariju vienu ar jūtām, kas pārcieš viņa tābrīža nāvi un beigu beigās atnes tikai sāpīgu vientulību.

Tas gan nenozīmē, ka Klēras Nortas romāns ir drūms stāsts par grieķu mītiem līdzīgu sodu. Lai gan grāmatas pirmā puse patiešām vairāk pievēršas Harija Augusta liktenim un viņa centieniem to pieņemt — un arī filozofiskajām problēmām, kas ar to saistītas, tiesa, ne brīdi neaizejot īsteni borhesiskā metafizikā —, otrajā daļā no šīs kūniņas ārā izkārpās spraigs piedzīvojumu stāsts. Tajā Harijs Augusts ir atradis citus atkārtojumos iestrēgušus cilvēkus jeb kalačakras, iesaistījies viņu izveidotajā Krona klubā un atklājis, kas vainojams ar katru dzīvi arvien ātrāk pienākošajā pasaules galā. Par to viņš uzzina no ziņām, kuras cilvēki romāna darbības laikā (galvenokārt 20. gadsimta vidū) saņem no iepriekšējā dzīvē nākotni pieredzējušiem bērniem un jauniešiem.

Trillera daļa romānā ir labi izstrādāta, spriedze kāpinās un atrisinās patīkami neviennozīmīgā veidā, taču stāsta saplacināšanās pēc šāda pavērsiena ir neizbēgama. Grāmatas pirmajā pusē risinātie jautājumi pie beigām šķiet nostumti otrajā plānā, lai kalpotu par eksotisku vidi vēlākajiem notikumiem. Pat ja sižets ir neatraujami saistīts ar Harija un citu kalačakru likteņa ironiju (vai šausmām), spēles noteikumi nosaka — lappusēm uz priekšu ir jāšķiras aizvien ātrāk, tāpēc pārdomām laika nav daudz un iesāktie domu pavedieni tā arī paliek neatrisināti līdz pat grāmatas beigām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu