Aizvadītā gada laikā JRT aktrise Baiba Broka izbaudījusi gan daudzu kinolomu straumi, gan iepazinusi jūras ūdeņu varenību uz SUP dēļa
Baibas Brokas kinoceļš sākās 16 gadu vecumā Dzidras Ritenbergas filmā Valsis mūža garumā. Tieši tāds izrādījies aktrises valsis ar latviešu kino, kurš pēdējā gada laikā uzņēmis īpaši straujus un kaislīgus virpuļus — piecas kinolomas īsā laikā vienai aktrisei būtu daudz pat valstīs ar lielām kinoindustrijām. Pabeigts darbs pie pilnmetrāžas spēlfilmām Janvāris un Mamma vēl smaida, turpinās darbs pie LTV seriāla Benjamiņa. Preses karaliene un režisores Ināras Kolmanes filmas Mātes piens. Bet loma jaunās režisores Martas Kalniņas spēlfilmā par čella skolotājas un viņas skolnieces sarežģītajām radošajām attiecībām vēl ir tapšanas stadijā.
Covid-19 izraisītā kultūras nozares dīkstāve ir skārusi visus radošos cilvēkus, bet no Baibas Brokas jūs nedzirdētu žēlošanos arī tad, ja radošais liktenis viņu šobrīd nelutinātu ar kinolomām.
Viņa ir personība ar stingru mugurkaulu, garīgo satvērienu un realitātes izjūtu. Viņu labi raksturo stāsts par to, kā ar kolēģiem tālajās viesizrādēs Baiba vienīgā necieš no laika maiņas jeb jet lag — kamēr citi miegojas, jo Latvijā taču šobrīd esot nakts, viņa, jau izkāpjot no lidmašīnas, sev saka: «Tagad ir rīts.» Viņa dzīvo pēc esošā pulksteņa, nevis tā, kurš palicis mājās vai dzīves pagātnē.
Pirmajā dīkstāves laikā pirms gada Baiba Broka uzņēmās ierakstīt Valentīnas Freimanes romāna Ardievu, Atlantīda! lasījumu — kopā 15 stundu garu. Un atklāja Baltijas jūras viļņus un zemstraumes uz SUP dēļa, atkal trenējot spēju noturēt kursu, lai kādi vēji pūš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.