Piecus miljonus eiro vērtajā pētījumu programmā Covid-19 pandēmijas ierobežošanai jau izstrādātas jaunas vīrusa skrīninga metodes, analizēta bērnu un senioru veselība, kā arī izgudroti dažādu aizsarglīdzekļu prototipi. Viens no desmit projektiem gan saņēmis starptautisko vērtētāju kritiku
Latvijā izstrādāta jauna skrīninga metode, ar kuras palīdzību notekūdeņos var atklāt Covid-19 uzliesmojumu konkrētā reģionā jau piecas sešas dienas pirms simptomu parādīšanās inficētajiem. Darbu pie metodes zinātnieki sāka jau martā, bet ar valsts finansējumu turpināja visu pagājušo gadu. Šis ir viens no pētījumiem īpašā valsts programmā Covid-19 pandēmijas apkarošanai, kurā desmit projektiem tika sadalīti pieci miljoni budžeta naudas. «Ja nebūtu šīs programmas, mēs būtu palikuši tur, kur bijām pavasarī, — jā, var konstatēt vīrusa klātbūtni notekūdeņos, bet nebūtu izstrādāta metode, ko izmantot kā atbalstu epidemioloģijā,» stāsta pētījuma vadītājs Tālis Juhna, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors.
Visus desmit projektus sākotnēji bija plānots paveikt īsā sešu mēnešu termiņā — jau līdz šā gada sākumam. Taču vairākumā gadījumu zinātnieki jau septembrī lūdza programmas uzraugiem trīs mēnešu pagarinājumu rezultātu nostiprināšanai. 20 starptautiski eksperti, septembrī veicot projektu zinātnisko starpvērtējumu, pārsvarā bija apmierināti ar paveikto. Vienam projektam starpvērtējums bija negatīvs, taču Izglītības ministrija atsakās to nosaukt.
Ko vērtīgu pārējos deviņos projektos zinātniekiem izdevies atklāt, un kā šie secinājumi palīdzēs mīkstināt Covid-19 pandēmijas triecienu sabiedrībā?
Izvērtēs aprīlī
Jau pavasarī, kad pasauli pārņēma pandēmija, zinātnieki sāka apvienot spēkus Covid-19 izpētei, vakcīnu izstrādei un zāļu meklējumiem. Arī Latvijas valdība maijā apstiprināja valsts pētījumu programmu, lai izpētītu Covid-19 cirkulāciju Latvijā un izstrādātu risinājumus tā ierobežošanai. No 15 pieteikumiem starptautiskie eksperti augsti novērtēja 10, kuri arī saņēma valsts finansējumu — katrs nepilnu pusmiljonu eiro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.