Ļaujot vaļu iztēlei — kinorežisora Jevgeņija Paškēviča jaunā filma Ko zina klusā Gerda
Mēs dzīvojam ātrgaitas laikmetā — lai nokļūtu zemeslodes tālākajos nostūros, nereti pietiek ar nedaudzām stundām lielā lidmašīnā. Bet informācijas vāli internetā šķērso laiku un telpu brīdī, kas īsāks par acumirkli. Īpašības vārdi «efektīvi» un «operatīvi» ir daži no komplimentārākajiem sadzīves procesu apzīmējumiem, savukārt konsekvence un likumsakarība ikdienai piešķir mierinošu, lai arī iluzoru paredzamības noskaņu.
Taču, kas notiek tad, ja no šī visa attālināmies un ilgstoši paliekam vienatnē tikai ar savām domām? Daļēji uz šo jautājumu atbild vai drīzāk par to reflektē režisora Jevgeņija Paškēviča jaunākā filma Ko zina klusā Gerda.
Kā uz vientuļas salas
Filmas varoņi ir kādas pansijas — Fitinghofas — iemītnieki. Nomaļā muižā ierīkotās viesnīcas vide ir iekārtota 20. gadsimta 30. gadu stilā, tajā ir aizliegts izmantot telefonus un citus «mūsdienu saziņas līdzekļus». Kā vēsta pansijas administrācijas ziņojums, tas tādēļ, lai rūpētos par «viesu atpūtu». Vasaras uzmācīgā svelme neatkāpjas, un, būdami atrauti no ārpasaules, pansijas iemītnieki piedzīvo īpatnējus sapņus, kuru robeža ar īstenību kļūst arvien miglaināka.
Visstiprāk izolācija ietekmē vienu no galvenajiem varoņiem — jauno rakstnieku Fredu Kellermanu (lietuviešu aktiera Leonarda Pobedonosceva atainojumā). Viņam nesokas iecerētās grāmatas par franču mākslinieku Anrī de Tulūzu-Lotreku rakstīšana, tā vietā viņš negausīgi patērē vīnu un izdzīvo sirreālas epizodes, kurās mijas iekāre un bailes, bet ikdienišķās sarunās sadzirdētie elementi ieņem savdabas formas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.